Redaktors
2018.03.31 16:12
Lieldienās priecīgi cits citu sveicam ar vārdiem: “Kristus ir augšāmcēlies!” Klusā sestdiena, kad Kristus bija guldīts kapā, ļauj ieraudzīt Lieldienu sveiciena nozīmi. Ko tad, ja Jēzus būtu palicis kapā un nebūtu augšāmcēlies? Ierastās lietas mēs pa īstam sākam novērtēt tad, kad tās zaudējam. Mēs esam pieraduši dzīvot eiropeiskā Latvijā. Mums liekas pats par sevi saprotams no kristietības pasmeltais uzskats, ka cilvēks ir vērtība, kas jāciena, ka viņa tiesības ir jāciena un brīvība jāaizsargā. Kristīgā ētika, kas izteikta desmit baušļos, liekas neapstrīdams pamats attiecībām sabiedrībā. Mums vienmēr ir bijuši apkārt dievnami, neskaitāmi mākslas darbi, kas ataino Bībeles sižetus, un mūzikas sacerējumi, kas apdzied cilvēka un Dieva attiecības. Tas liekas tik vienkārši, ka varam aiziet uz dievkalpojumu, izsūdzēt grēkus un saņemt piedošanu. Ir tik dabiski, ka varam lasīt Jauno Derību un lūgt “Mūsu Tēvs debesīs”. Liekas, ka tā vienmēr ir bijis un būs. Bet ja nu ne?
Būtu ļoti apgaismojoši kādu brīdi padzīvot tā, kā Kluso sestdienu piedzīvoja Kristus mācekļi. Viņi bija aizmirsuši Jēzus solījumu augšāmcelties trešajā dienā. Viņiem Kristus bija miris un uz mūžiem ielikts kapā. Pamēģināsim svētītā iztēlē padzīvot Latvijā, kurā Kristus nav augšāmcēlies. Nav eiropeiskas Latvijas, nav eiropeisku cilvēka tiesību un brīvību. Nav pašas Eiropas un kristīgās civilizācijas. Nav dievnamu un mākslas darbu, nav dievkalpojumu. Nav evaņģēlija, nav piedošanas, ir tikai nesaudzīga bauslība. Nav Jaunās Derības un mēs nevaram teikt “Mūsu Tēvs debesīs”, jo tas, kurš ir Debesīs, nav Tēvs, bet tiesnesis, kas taisnīgi notiesā grēku. Vienu klusu sestdienu savā iztēlē padzīvosim Latvijā, kurā Kristus nav augšāmcēlies. Jā, ir iniciatīvas, kuras vēlētos atbrīvot dzīvi mūsu zemē no visa kristīgā. Taču, ja pamēģināsim, tad atklāsim, ka dzīve eiropeiskā un latviskā Latvijā līdzi ar pašu mūsu esību ir sakņota Augšāmcelšanās notikumā. Tādēļ, sveicinot cits citu ar Lieldienu sveicienu: “Kristus ir augšāmcēlies”, lūgsim un strādāsim, lai mūsu dzīvē, zemē un Tautā viņš patiešām būtu dzīvs un celtu augšup Latviju!