Redaktors
2018.02.14 16:58
Mācītājs Juris Rubenis vērsās pie manis ar lūgumu atbrīvot viņu no kalpošanas mācītāja amatā. Šo lūgumu viņš man izskaidroja personīgā sarunā, taču nevēlējās tuvākus paskaidrojumus iekļaut iesniegumā. Viņš uzskatīja, ka iemesli ir tik personīgi, ka tos var atklāt savam bīskapam, bet ne nodot publiskai apspriešanai. Man tas jārespektē. Varu tikai vispārīgi norādīt uz diviem aspektiem. Pirmkārt tas saistās ar Rīgas iecirkņa mācītāju aicinājumu uz teoloģisku diskusiju par viņa grāmatās paustajām atziņām. Mācītāja statuss uzliek pienākumu sarunāties ar kolēģiem par mācības jautājumiem. Domāju, ka saruna būtu devusi labumu visiem, taču Juris nejuta motivāciju ieguldīt laiku un spēku šādā diskusijā. Tur varu viņu saprast. No otras puses šis lēmums saistās ar Jura paša garīgo ceļu un meklējumiem. 36 gadus viņš ir bijis mācītājs, bet nu ir laiks to atstāt un sekot Dieva noslēpumainajai vadība. Tādu viņš redz savu tālāko ceļu Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā.
Draudzē Juris Rubenis vairs nekalpo daudzus gadus, bet līdz šim noturēja dievkalpojumus savā Elijas nama rekolekciju centrā. Turpmāk viņš to vairs nedarīs. Taču viņš negatavojas atstāt LELB, veidot savu konfesiju vai kļūt par brīvmācītāju. Viņš arī nevēlas celt nekādas apsūdzības baznīcai – kas izskaidro viņa atturēšanos no komentāriem. Dr. Rubenis joprojām ir mācībspēks Lutera akadēmijā un loceklis Torņakalna draudzē. Un protams, svarīgi ir tas, ka paliekam draugi, kādi esam bijuši vairāk nekā 30 gadus.