Redaktors
2017.09.07 19:36
Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) ir pārsteigta par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) pausto viedokli www.lelbal.org “LELBĀL : MĒS VIENMĒR ESAM GRIBĒJUŠI VIENOTU LUTERĀŅU BAZNĪCU” par to, ka esam pret mūsu Baznīcu kopīgu darbību.
Vācu evaņģēliski luteriskā Baznīcas Latvijā (VELBL) nupat ir sākusi sarunas par pievienošanos LELB. Šāds līdzīgs piedāvājums LELBāL tika izteikts jau drīz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
Mūsu Baznīcas vieno kopīga izcelšanās, vēsture, valoda, ticība un sakramenti. Abas Baznīcas savā darbībā ievēro savu mītnes zemju Satversmes, likumus, bet savā iekšējā dzīvē ir patstāvīgas. Atbilstoši Kopīgajiem noteikumiem abu Baznīcu sadarbības koordinēšanai darbojas Sadarbības padome.
1992. gadā LELB 15. Sinode lēma par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas vienības atjaunošanu. Izpildot šo lēmumu, jau 1998. gada 27.maijā LELB 19. Sinodē Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīca un Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas, saglabājot savu tiesisko patstāvību, vienojās par Kopīgajiem noteikumiem. Vēlāk LELB 20.Sinodē, kas notika 2001. gada 11.-12.jūnijā, LELBāL arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis apstiprināja, ka Kopīgie noteikumi ir pieņemti arī ārpus Latvijas Baznīcā. 2016.gada sākumā, pēc tam, kad 2015. gada 31. oktobrī Reformācijas svētkos septiņi LELB mācītāji: Jānis Ginters, Ralfs Kokins, Māris Ludviks, Indulis Paičs, Modris Plāte, Linards Rozentāls, Kaspars Simanovičs un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne nāca klajā ar aicinājumu “Par vienotu luterisko baznīcu Latvijā”, LELB Virsvalde izskatīja jautājumus par LELB un LELBāL vienības atjaunošanu un secināja, ka LELB 15. Sinodes lēmums ir izpildīts. Sadarbības padome 2016.gada 30.maijā izskatīja dažādus jautājumus par Baznīcu aktualitātēm un vienojās, ka darbu turpināt darba grupās.
Starp mūsu Baznīcām nav aizspriedumu, mēs jau dažādās jomās strādājam kopā. Par ko liecina, piemēram, tas, ka Rīgas Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs kā vieslektors piedalīsies Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Amerikā XV Sinodē š.g. oktobrī, savukārt ārpus Latvijas Baznīcas mācītāji Māris Ķirsons un Mārtiņš Urdze ar bīskapu atļauju kalpo LELB draudzēs Latvijā.
Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca atbalsta Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” un uzskata, ka likumprojekta anotācijā norādītais pamatojums, tiesību akta projekta izstrādāšanas kā arī tiesiskā regulējuma mērķis un būtība ir izsmeļoša un pietiekama. Kā norādīts likumprojekta 1. pantā šā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību.
Diemžēl, pirms Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes, kurā likumprojekts tika izskatīts pirmo reizi, ne mums, ne Rīgas pašvaldībai nebija informācijas par LELāB pārstāvju vēlmi veidot kādu kopēju fondu Rīgas Sv.Pētera baznīcas īpašuma pārvaldīšanai. Mēs uzskatām, ka LELBāL pārstāvjiem bija visas iespējas paust savu viedokli un priekšlikumus likumprojekta sagatavošanas laikā gan Sadarbības padomē, gan Tieslietu ministrijā. Tādēļ LELB uzskata, ka LELBāL rīcība šajā gadījumā bija destruktīva. Baznīcas vienotība ir augstāks mērķis nekā juridisko jautājumu risināšana par īpašumiem. Tādēļ jautājums par turpmāko Rīgas Sv.Pētera baznīcas īpašuma piederību tiks risināts tikai pēc Vācu evaņģēliski luteriskās Baznīcas Latvijā pievienošanās LELB.
LELB Sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Kaspars Upītis