Šī lapa ir izdrukāta no LELB
Interneta adrese:
http://lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=2116
Redaktors
2017.06.13 10:19
2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgakajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā.
Lai atzīmētu Reformācijas 500. gadadienu, “Zīmējumu teātris” izveidojis starpdisciplināru uzvedumu “Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga”, kura pirmizrāde notiks 28. jūnijā Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā.
Tas ir Burkarda Valdisa 1527. gadā Rīgā sarakstītās garīgās lugas “Parabola par pazudušo dēlu” iestudējums, kas ir pirmā viduslaiku luga Eiropā, sarakstīta Reformācijas ideju iespaidā. Iestudējumā Burkarda Valdisa teksts papildināts ar autora dzīves stāsta atainojumu.
Burkarda Valdisa lugā Evaņģēlijā paustā līdzība par Pazudušo dēlu noris viduslaiku Rīgā. Pazudušais dēls iemieso ne tikai grēcinieka pārvērtību, bet ir arī simbols baznīcas transformācijai. Vēsture ir pierādījusi, ka sabiedrības attīstība notiek, pateicoties jaunu ideju pieņemšanai, nebaidoties pārmaiņu priekšā. Jebkurš vēstures fakts ir akutāls arī mūsdienās. Notikumi - piecus gadsimtus seni, joprojām spēj dot atbildi uz šodien interesējošiem jautājumiem.
Radītā izrāde ir kā pierādījums, ka ticība un vēsture ir klātesoša, un, ka to iespējams pasniegt un uztvert ar mūsdienu mākslā aktuāliem paņēmieniem. Zīmējumu teātra izrādē gandrīz 500 gadus senais stāsts tiek pasniegts laikmetīgā valodā, viduslaiku muzikālo un tekstuālo vēstījumu papildinot ar laikmetīgo deju, mūsdienīgu scenogrāfiju un gleznotājas klātbūtni. Iestudējums rada iespēju vilkt paralēles ar Evaņģēlija līdzību un dzīvi viduslaikos, ietverot tā laika svarīgākās atziņas, kā arī mudina domāt, cik un kādā veidā vēsturiskās atziņas dzīvo un pastāv mūsdienās, kā tās interpretē un pielāgo mūsdienu cilvēks Latvijas sabiedrībā.
Izrādes laikā gleznotājas Ingrīdas Ivanes radītais lielizmēra gleznojums vēstīs Pazudušā dēla tā brīža objektīvo vērtējumu un arī emociju krāsu attēlojumu. Savukārt, lugas un Burkarda dzīvesstāsta sižetus atainos laikmetīgās dejas dejotāji no deju kompānijas “Ārā” Eva Kronberga un Jānis Putniņš, palīdzot skatītājiem caur laikmetīgās dejas izteiksmi iejusties galvenā varoņa tēlā. Mūzikas kompozīcijas no 16. gs. komponistiem un paša Burkarda Valdisa sacerētie darbi skanēs „Ars Antiqua Riga” un instrumentālās grupas izpildījumā, muzikālā vadītāja Pētera Vaickovska vadībā.
Iestudējuma „Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga” mākslinieciskās grupas sastāvā ir režisors Varis Klausītājs, muzikālais vadītājs Pēteris Vaickovskis, scenogrāfe Austra Hauks, gleznotājas Ingrīda Ivane un Paula Zariņa-Zēmane, laikmetīgās dejas dejotāji Eva Kronberga un Jānis Putniņš, senās mūzikas vokālās grupas „Ars Antiqua Riga” pārstāvji - kontrtenors Normunds Ķirsis, tenori Aigars Reinis, Juris Jēkabsons, baritons Uģis Meņģelis, bass Pēteris Vaickovskis, kā arī instrumentālās grupas mūziķi Vitaly Shestakov (baroka vijole), Agnese Kanniņa Liepiņa (baroka vijole), Ieva Nīmane (blokflauta, traversflauta un dūdas), Lenards Gotlubs (lauta), Ainārs Paukšēns (baroka čells, gamba), Raimonds Mēlderis (vijole), Mārtiņs Miļevskis (perkusijas).
Vairāk informācijas: zimejumuteatris.lv
Biļetes iegādājamas Biļešu paradīzes kasēs vai internetā, kā arī dievnamā pirms izrādes.
Pasākuma afiša pieejama - šeit