Vainaga veidošanā aicināti piedalīties visi interesenti. Tā notiks sestdien 28. novembrī plkst. 11:00 Labā noskaņā veidosim Latvijā lielāko Adventa vainagu. Pēc laba darba baudīsim turpat uz ugunskura vārītu talkas zupu.
Vainaga diametrs būs nedaudz lielāks par 22 m, tā pamats tiks veidots no koka konstrukcijas, kas klāta ar egļu zariem, bet centrā būs krustu krusts jeb Sv. Juliāna krusts. Latvijā to pazīstam arī ar nosaukumu Māras krusts. Krustu krusts ir pasaules evaņģelizācijas simbols. Četri pamatnē savienoti krusti simbolizē četrus Evaņģēlijus un labo vēsti, kura tiek sludināta visā pasaulē uz visām debess pusēm.
Vainaga tapšana vēl turpināsies arī pēc tā atklāšanas. Ikvienam ir iespēja piedalīties tā dekorēšanā! Vainagu būs iespēja aplūkot līdz Zvaigznes dienai, 6. janvārim.
Advents, latīniski adventus - atnāšana - ir četras Adventa svētdienas pirms Ziemsvētkiem. Tas ir sagatavošanās laiks pirms Kunga Jēzus Kristus dzimšanas svētkiem. Šis ir pārdomu un apceres laiks.
Adventa vainaga veidošanas tradīcijas, iespējams, ir senākas, bet parasti tās saista ar mācītāja Johana Henriha Viherna (Johann Hinrich Wichern) vārdu. Mācītājs Hamburgā nodibināja "Skarbo māju" - patversmi novārtā atstātiem bērniem. Viņš ar mīlestību tos mācīja un audzināja. 1839. gadā, tuvojoties Adventa laikam, šis mācītājs no veca ratu riteņa izveidoja ar egļu zariem rotātu vainagu, uz kura novietoja 19 sarkanas svecītes un četras lielas, baltas sveces. Nedēļas dienās iededza mazās sveces, bet Adventa svētdienās - lielās. Sveču iedegšanu pavadīja ar dziesmām un lūgšanām. Īsā laikā šī tradīcija darināt Adventa vainagus izplatījās visā Vācijā un Eiropā. Tagad ir pat grūti iedomāties Adventa laiku bez Adventa vainaga!
