Redaktors
2012.11.16 13:05
Novembra sākumā deviņi Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas locekļi piedalījās piecu valstu GRUNDTVIG mūžizglītības programmas sanāksmē Tollarp (Zviedrijā) par ekoloģiju mazajās lauku draudzēs. Dzirdētais šajā sanāksmē mācītāju Juri Moricu rosināja uz pārdomām arī Mūžības svētdienai.
Neiedziļinoties niansēs, teikšu, ka GRUNDTVIG mūžizglītības programmas sanāksmē, spriedām par savu draudžu un plašākas sabiedrības informēšanu par ekoloģijas problēmām, kā tās attiecas uz ikvienu no mums, un kā ikviens varētu iesaistīties zemes saglabāšanā nākamajām paaudzēm.
Mēs visi esam noguruši no informācijas pārpilnības, kas ik dienas nolīst pār mūsu galvām. E-pastos es bieži vien lasu virsrakstus un pēc izšķirošanas šķiroju otro reizi – pēc svarīguma pakāpes. Par ekoloģiju mēs dzirdam ik dienas. Kā jau katra lieta, tad arī šī „sensācija” daudziem ir kļuvusi par biznesu. Masu (dez)informācijas līdzekļi taisa sensācijas par drīzo pasaules galu, un „zaļās enerģijas” ražotāji iepērk zemi pa lēto... Šajā visā jūklī tiešām ir pagrūti orientēties, atlasot graudus no pelavām.
Pavadītajās dienās Zviedrijā mūsu grupai bija iespēja labāk iepazīties ar šo problēmu. Aiz visas šīs saceltās jezgas tomēr ir globāla problēma, kura attiecas uz ikvienu no mums, un jo īpaši jau uz teologiem, kuri saprotam, ka šī skaistā, Dieva radītā pasaule nav mums dota nodzīvošanai, bet gan saprātīgai pārvaldīšanai. Ļoti iepatikās konferencē dzirdētais dramaturga, bijušā disidenta, vēlākā Čehijas prezidenta Vāclava Havela izteikums: „Neviens no mums nevar izdarīt visu, bet ikviens no mums var izdarīt kaut ko...”
Ceru, ka doma ir skaidra: ikviens no mums ir atbildīgs par to, kādu mūsu skaisto pasauli redzēs mūsu bērni un mazbērni. Ņemot vērā pašreizējo piesārņojumu un šī piesārņojuma progresiju – iespējams, ka mēs nemaz par daudzām nākotnes paaudzēm vairs nevaram runāt... Grenlandes ledāji strauji kūst, un Antarktīdā parādās agrāk neredzētas zemes joslas. Šīs klimata pārmaiņas var novest pat pie Golfa straumes virziena maiņas – tātad pie ledus laikmeta Eiropā un radikālām visas pasaules klimata izmaiņām. Viss var notikt daudz straujāk, nekā mēs to iedomājamies... Pasaule ir pārapdzīvota, padomājiet, cik daudz siltuma rastos, ja vienlaicīgi visi planētas iedzīvotāji, katrs aizdedzinātu tikai pa sērkociņam...?
Tāpēc ikviens no mums var censties taupīt enerģiju un silto, bet arī auksto ūdeni, mazināt dūmus un auto gāzes, biežāk iet ar kājām vai braukt ar velosipēdu un lietot sabiedrisko transportu. Iespējas saudzēt klimatu, velti neradot visādu veidu atkritumus, ir ikvienam cilvēkam. Mums, kristiešiem, ar savu praktisko dzīvi un attieksmi būtu jārāda labs piemērs citiem – ka saudzīgi izturamies pret Dieva mums uzticēto pasauli, ar savu rīcību to nepostām, bet saudzējam un savu iespēju robežās par to rūpīgi gādājam.
Gada pēdējā svētdienā – Mūžības svētdienā mēs mēdzam sprediķot par dažādām tēmām, kuras varētu būt saistītas ar aizgājušo pieminēšanu, nākamo dzīvi Dieva valstībā, iespējamo pasaules galu un tml.
GRUNDTVIG konferencē mūsu – Latvijas grupa izvirzīja priekšlikumu: aicināt Mūžības svētdienā mācītājus draudzēs sprediķi orientēt uz globālā piesārņojuma problēmām, uz to, kā mēs ar savu rīcību vardarbīgi paātrinām pasaules galu. Šis lēnais gals ir daudz briesmīgāks, ja iedomājamies par visām blakus parādībām: „Jo tad būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam un kādas arī vairs nebūs.” Mt. 24:21
Mirušo pieminēšana mūsu tautā ir lielā cieņā un, attiecīgi šajā svētdienā baznīcās būs labs dievkalpojumu apmeklējums. Tā ir iespēja ikvienam no mums izdarīt kaut ko, uzņemoties to atbildību, kuru Dievs mums ir uzlicis pārvaldot Viņa radīto pasauli:
„Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi."” 1.Moz 1:27-28.
Domāsim par to, lai šī pakļaušana tiktu izprasta nevis kā varmācīga iekarotāja, bet gan kā godīga un uzticama pārvaldnieka attieksme.
Sirsnīgi sveicot jūs visus Valsts svētkos,
konferences dalībnieku vārdā, māc. Juris Morics.