18.18. martā Vācijas Federālā sapulce – Bundestāga deputāti un federālo zemju parlamentu delegāti – ar lielu balsu pārsvaru par jauno Vācijas prezidentu ievēlēja kādreizējo mācītāju un cilvēktiesību aktīvistu Joahimu Gauku.
Joahims Gauks ir vienpadsmitais Vācijas prezidents. 1940. gadā dzimušais Gauks strādājis par luterāņu mācītāju Rostokā (kādreizējā VDR) un bijis baznīcas darbinieks, vēlāk apvienotajā Vācijā bijis Stasi arhīvu pārraugs un publicists.
Laikposmā starp 1982. un 1990. gadu Gauks vadījis baznīcas darbu Rostokā. No 1990. līdz 2000. gadam viņš strādājis par Stasi aktu arhīvu pārvaldnieku, uzskatot, ka tie jādara pieejami sabiedrībai. Kopš 2000. gada tagadējais prezidents darbojās publicistikā, uzstājās ar priekšlasījumiem un bieži runāja televīzijā un radio. Gauks vairākkārt saņēmis apbalvojumus par nopelniem demokrātijas labā un publikācijām.
Joahims Gauks nāk no kristīgas ģimenes, viņa tēvocis bijis mācītājs Gustrovas Domā. Tēvoča ietekmē Gauks arī studējis teoloģiju. Viņš sākotnēji nevēlējās kļūt par mācītāju, bet gan iegūt argumentus pret marksismu-ļeniņismu, kas to laiku VDR teoloģijas fakultātēs bija iespējams. „Mans ceļš uz teoloģiju nebija neparasts. Pirms manis un pēc manis daudzi izšķīrās par studijām līdzīgu motīvu dēļ. Ticība deva iespēju uzticēties patiesībai, kurai neviens nevarēja pavēlēt un kuru nevarēja atņemt. Tā mums deva noslēpumainu spēku, kas ļāva panest arī mazākuma statusu, palikt drosmīgiem tad, kad citi bija piemērojušies videi, un uzticību, ticību un pieklājību vērtēt augstāk nekā labklājību, karjeru vai sabiedriskos panākumus.” Tomēr vēlāk Gauks kļuva par mācītāju un aktīvi strādāja ar jauniešiem. Jau no 1974. gada viņu novēroja VDR drošības dienests Stasi. 1988. gadā Gauks organizēja baznīcas dienas ar moto „Celt tiltus”.
Joahims Gauks jaunajā amatā stājas ne visai vieglos laikos. Taču Gauks ar savu dzīves pieredzi un iestāšanos par demokrātiju un brīvību ir sasniedzis daudzus cilvēkus un pārliecinājis viņus. Tādēļ arī uz viņu tiek liktas lielas cerības.