Pirmdien, 26.martā Mūžības ceļā aizsaukts LELB mācītājs Viesturs Pavasars (dzim. 25.04.1936.). Mācītājs Viesturs Pavasars kopā ar ģimeni bija dzīvojis, strādājis un kalpojis Kristus dotās sūtības īstenošanai.Pirmdien, 26.martā Mūžības ceļā aizsaukts LELB mācītājs Viesturs Pavasars (dzim. 25.04.1936.). Mācītājs Viesturs Pavasars kopā ar ģimeni bija dzīvojis, strādājis un kalpojis Kristus dotās sūtības īstenošanai.
Savu mācītāja darba lielāko daļu Viesturs Pavasars pavadījis kā misionārs Kolumbijā – 34 gadus, kur palīdzēja veidot luterāņu Baznīcu un kļuva par šīs Baznīcas bīskapu. Viņa misionāra darbs nebija viegls, bet ļoti interesants. Cilvēkus, kuri Kolumbijā pievienojās luterāņu Baznīcai, viņš nemācīja tādā pašā veidā kā mācītu latviešus vai amerikāņus. Viņš iemācījās iedzimto valodu un pārtulkoja Svētos Rakstus, kas derēja gan viņu dzīvei, gan mācībai. Apciemot savas nodibinātās kristiešu kopas mācītājs Pavasars devās cauri bīstamiem, dažādu partizānu grupējumu kontrolētiem apgabaliem, dienām ilgi, pat jāšus uz zirga. Apciemojumi ilga vairākas nedēļas. Pa to laiku ģimenei bija jāiztiek bez viņa.
Pēc aiziešanas pensijā 2000.gadā mācītājs Viesturs Pavasars ar sievu Arlēnu nevarēja iedomāties savu dzīvi citādi, kā vien atgriežoties Dzimtenē, kuru kā mazs bērns bija pametis 1944. gadā. Šajos gandrīz 12 gados V.Pavasars ir kalpojis LELB dažādās veidos – kā vikārs un lektors un dažādās vietās – Lutera akadēmijā, Sv.Gregora skolā, Diakonijas centrā, Iļģuciema sieviešu cietumā, Rīgas Jēzus draudzē un daudzās citās LELB draudzēs. Mācītājs nekad nav kārojis pēc goda – atstājot Kolumbiju, viņš atteicās no bīskapa titula un bija vienkārši – mācītājs Viesturs Pavasars.
Pēdējā plašākā intervija ar mācītāju V.Pavasaru un viņa dzīvesbiedri ir lasāma mūsu mājaslapā sadaļā “Intervijas” – “Misija ar tinto garšu.”
No mācītāja Viestura Pavasara atvadīsimies sestdien, 31.martā Rīgas Jēzus baznīcā:
no plkst. 11.00 – atvadīšanās,
plkst.12.00 – dievkalpojums arhibīskapa J.Vanaga un mācītāja E.Bikšes vadībā.
Izvadīšana plkst.13.30 – Raiņa kapos.
“Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis; jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu, ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm.” (Lūkas 2:29- 31)