Šī lapa ir izdrukāta no LELB
Interneta adrese:
http://lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=1171
Redaktors
2011.05.03 14:46
Uzrunājot konferences "Jānis Pāvils II - jaunās pasaules vēstnesis" dalībniekus Latvijas Universitātes Lielajā aulā, arhibīskaps Jānis Vanags vispirms uzsvēra, ka beatifikācija un svēto godināšana nav luteriskās tradīcijas sastāvdaļa, un arī pāvesta loma joprojām ir nopietnas diskusijas iemesls starp luterāņu un katoļu baznīcām. Tomēr arhibīskaps augsti novērtēja pāvesta Jāņa Pāvila II ekumeniskos centienus, kā galveno iemeslu tajos saskatot mīlestību uz Kristu. „Ja atceramies filmu „Kristus ciešanas”, šokējošākais tajā bija redzēt Kristus miesu tik brutāli saplosītu. Redzēt tik sašķeltu Baznīcu kā Kristus mistisko miesu pāvestam noteikti ir bijis tāds pats satricinājums. Tas manuprāt arī bija iemesls viņa ekumeniskajai darbībai un ceļojumiem. Aptuveni divas nedēļas pēc manas iesvētīšanas bīskapa amatā 1993. gadā notika pāvesta Jāņa Pāvila II vizīte Latvijā, un viņa uzņemšana ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā bija viens no maniem pirmajiem pienākumiem”, konferencē sacīja LELB arhibīskaps Jānis Vanags.
„Ne vienmēr izšķiroši ir tas, ko mēs darām vai sakām. Izšķiroši ir tas, kāda veida personība mēs esam. Jānis Pāvils II bija šādas personības priekšzīme katram cilvēkam – ticīgam vai neticīgam”, sacīja arhibīskaps Jānis Vanags. „Attiecībās ar Kristu viņš kļuva par to, kas viņš bija. Novēlu mums katram meklēt tādas attiecības ar Kristu, lai varam kļūt par personībām, kuru vārdiem ir spēks, kuru vārdos cilvēki spēj smelties drosmi, gaismu un mierinājumu.”
Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs atzina, ka Jānim Pāvilam II svarīgākais bijis cilvēks, viņa cieņa un tiesības. "Saskaņā ar pāvesta pārliecību, cilvēka cieņa sakņojās faktā, ka cilvēku radījis Dievs, līdz ar to cilvēkā atspoguļojas dievišķā pilnība. Diemžēl cilvēks ir sapinies savas identitātes meklējumos un ar grūtībām apzinās, kas viņš ir. Jānis Pāvils II apgalvoja, ka bez Kristus cilvēks nezina to, kas viņš patiesībā ir, un nespēj īstenot savu cieņu un aicinājumu”, sacīja arhibīskaps Stankevičs. „Jāņa Pāvila II personībā harmoniski bija sakausētas četras šķautnes - cilvēks, kristietis, pāvests un valstsvīrs. Viņš bija morāla autoritāte ne tikai katoļiem, bet arī citu konfesiju kristiešiem, citu reliģiju pārstāvjiem, kā arī cilvēkiem, kuri neatzīst Dieva eksistenci”.
Konferences dalībniekus uzrunāja arī Latvijas valsts augstākās amatpersonas - Latvijas prezidents Valdis Zatlers, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, akadēmiķis Jānis Stradiņš, Polijas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis un citi viesi.
Beatifikācija jeb kādas personas pasludināšana par svētīgu ir pēdējais solis pirms tās kanonizācijas un iecelšanas svēto kārtā. Parasti beatifikācijas process ir ilgstošs, taču aicinājumi kanonizēt Jāni Pāvilu II izskanēja jau tūlīt pēc viņa nāves. Ticīgās tautas dedzīgā mīlestība pret pāvestu, kurš modernizēja baznīcas tēlu sabiedrībā, pamudināja arī viņa pēcteci Benediktu XVI sākt beatifikācijas procesu drīz pēc pāvesta nāves 2005. gadā.
Saskaņā ar katoļu baznīcas likumdošanu, beatifikācijas procesā tika apstiprināta Jāņa Pāvila II atbilstība svētīgā statusam, izpildot trīs nosacījumus - kandidāta sarakstīto darbu ortodoksija jeb atbilstība katoliskās Baznīcas mācībai, kandidāta veikto varonīgo tikumu pārbaude, kā arī brīnuma autentiskuma pārbaude, kas noticis, lūdzot kandidāta aizbildniecību.
Foto: Edvīns un Inese Cibuļski.