Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas 27. Sinode noslēgusies

3. un 4.jūnijā Rīgas Domā notika LELB 27.Sinode, kas pulcēja draudžu mācītājus un delegātus, kā arī Baznīcas vadību, kopumā 337 dalībniekus. Dalībnieki tikšanos atklāja ar svinīgu dievkalpojumu un pirmajā dienā tika uzklausīti arhibīskapa Jāņa Vanaga, Liepājas bīskapa Pāvila Brūvera, Daugavpils bīskapa Einārs Alpes, Virsvaldes sekretāra Romāna Ganiņa un LELB Revīzijas komisijas ziņojumi par norisēm draudžu garīgajā un saimnieciskajā dzīvē.

Sinodes laikā dalībnieki izskatīja un balsoja par 65 priekšlikumiem LELB Satversmes grozījumos. Būtiskākie Satversmes grozījumi, kurus atbalstīja sinodāļu vairākums, ir:

• tiks palielināta laju pārstāvniecība Virsvaldē;
• turpmāk Sinode notiks vienu reizi četros gados;
• Satversmē nostiprināts diecēzes kapitula institūts – tā tiesības un uzdevumi;
• vairākas draudzes nepieciešamības gadījumā varēs ievēlēt kopīgu padomi;
• ir noteikta prāvestu un bīskapu atcelšanas kārtība;
• mazo draudžu garīgās aprūpes nodrošināšanai būs iespēja lokālai jeb “vietējai” ordinācijai;
• piederība LELB varēs īstenoties ne tikai draudzē, bet arī klosterī vai brālībā un māsu kopienā;
• Satversmē nostiprināts princips, ka LELB tiek ordinēti tikai vīrieši. Saskaņā ar LELB Satversmi, lēmums pieņemts balsojumā ar 77,3% sinodāļu atbalstu.

Papildus izskatītajiem Satversmes grozījumu jautājumiem, atbalstīts lēmums par LELB draudžu maksājumu parādu atlaišanas saraksta papildināšanu un garīdznieku atalgojuma sistēmas budžeta vadlīnijas turpmākajam plānošanas periodam. Sinodes dalībnieki pieņēma LELB turpmāko 20 gadu attīstības un darbības virzienu stratēģiju (pieejama LELB mājas lapā www.lelb.lv). Tika pieņemti arī labojumi LELB mācītāju kalpošanas noteikumos, LELB draudzes nolikumā un LELB Sinodes kārtības rullī, kā arī izskatīti jautājumi par Garīgo darbinieku atalgošanas sistēmas un LELB budžeta vadlīnijām 2017.-2020.gadam. Tāpat arī sinodāļi vienojās par diecēžu robežu maiņu – Gulbenes un Madonas iecirkņus pievienojot Daugavpils diecēzei, un notika kārtējās LELB revidentu vēlēšanas.

Sinodes laikā tika ievēlēts arī jauns Liepājas bīskaps. Pašreizējam Liepājas bīskapam Pāvilam Brūveram dodoties pensijā, par Liepājas bīskapu tika ievēlēts Madonas iecirkņa prāvests Hanss Martins Jensons. Dzimis un audzis Zviedrijā, Hanss Jensons uz Latviju pārcēlās 2000.gadā, kad māsu draudzes apmaiņas rezultātā nonāca Vaiņodē. Kopš ordinācijas LELB 2003.gadā, mācītājs Jensons ir kalpojis mācītāja amatā vairākās draudzēs, un šobrīd ir Liezēres un Madonas draudžu mācītājs, kā arī Madonas iecirkņa prāvests. Gadu gaitā viņš ir aktīvi darbojies dažādās LELB nozarēs un institūcijās – kopš 2015.gada februāra kā LELB Izglītības nozares vadītājs, kopš 2014.gada decembra kā Lutera Akadēmijas Senāta priekšsēdētājs, no 2008.-2010.gadam kā Finanšu nozares vadītājs un no 2007.-2008.gadam kā LELB revidents. Jensons ir dalībnieks arī vairākās LELB lēmējinstitūcijās, komisijās, valdēs un darba grupās. Viņš ir ieguvis teoloģijas maģistra grādu Lundas Universitātē Zviedrijā, kā arī studējis Zviedrijas baznīcas Pastorālajā institūtā.

Jaunā Liepājas bīskapa pārraudzības apgabals būs Liepājas diecēze, kurā ietilpst seši LELB prāvestu iecirkņi – Grobiņas, Kandavas, Piltenes, Kuldīgas, Jelgavas un Bauskas. Paredzēts, ka līdz rudenim Liepājas diecēzi turpinās vadīt šobrīdējais bīskaps Pāvils Brūvers, kurš šajā amatā kalpo kopš 2007.gadā. Jensons tiks ordinēts jaunajā amatā 6.augustā Rīgas Domā.

Sinodes izskaņā dalībnieki vienojās kopīgā svētbrīdī, kuru vadīja pašreizējais Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers. Saskaņā ar jauno LELB Satversmes nolikumu, kas tika apstprināts Sinodes laikā, nākamā Sinode paredzēta pēc četriem gadiem.

Par LELB un tās Sinodi

LELB Sinode (LELB Satversmē – Latvijas Sinode) ir Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas augstākā lēmējinstitūcija, kas pulcējas vismaz reizi trijos gados. Sinodi sasauc un sagatavo Virsvalde, to atklāj arhibīskaps un vada Sinodes ievēlēts prezidijs.

Latvijas Sinodes uzdevumi ir pieņemt vai grozīt LELB Satversmi, izdot Baznīcas noteikumus vai atcelt un grozīt pastāvošos noteikumus, apstiprināt LELB attīstības un tās darbības virzienu stratēģiju, apstiprināt jaunas vai likvidēt pastāvošās LELB darba nozares, lemt jautājumus par LELB attiecībām ar valsti un citām konfesijām, lemt par LELB dalību starptautiskās baznīcu apvienībās, dibināt diecēzes un ievēlēt diecēžu bīskapus, noteikt draudžu iemaksu apjomu LELB vispārējām vajadzībām, noklausīties un apspriest pārskatus par LELB saimniecisko un garīgo dzīvi u.c.

LELB sastāv no 3 diecēzēm un 16 prāvestu iecirkņiem, kuros ietilpst 287 LELB draudzes visā Latvijas teritorijā. LELB kalpo aptuveni 130 ordinēti mācītāji un 14 evaņģēlisti – mācītāju pienākumu izpildītāji, kā arī 35 evaņģēlisti. LELB pārvaldes iekārta ir sinodāli episkopāla – Baznīcas augstākā lēmējinstitūcija ir Sinode, bet Baznīcas vadītājs ir arhibīskaps. Baznīcas darbību saskaņā ar Sinodes lēmumiem pārvalda Virsvalde, kas ir LELB Sinodes izpildinstitūcija. Saskaņā ar LR Tieslietu ministrijā iesniegto LELB darbības pārskatu par 2015. gadu, Latvijā ir ap 700 000 luterāņu, no kuriem aptuveni 43 000 aktīvi piedalās LELB draudžu dzīvē.

Informāciju sagatavoja: Rīgas Doma evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Kaspars Upītis, valde@doms.lv, 29274847

Foto: Uldis Muzikants