DIENAS LOZUNGS
Ps 111:4
Viridum – Zaļā ceturtdiena
Rītā: 2Moz 30:22–31; Jk 5:13–16; Mk 6:7–13
Vakarā: 1Moz 14:18–19; 1Kor 11:20–29; Jņ 13:1–15
Ps 116:1–2, 12–19; 2Moz 12:1–14; 1Kor 11:23–26; Jņ 13:1–17, 31b–35
Krāsa: balta
Taisnīgums paaugstina tautu, ik ciltij nes negodu grēks.
Sak 14:34
Jēzus, kā ieradis, devās uz Olīvkalnu, un arī mācekļi viņam sekoja. Un, tajā vietā nonācis, viņš tiem sacīja:
"Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā." Lk 22:39–40
Rdz 2:10–18
1Kor 10:14–17, 11:27–32
Mk 14:12–25
lasīt vairāk >
SVĒTDARBĪBAS
LMF izdevis grāmatu ar meditācijām katrai dienai
Grāmata ir mīkstos vākos, 380. lpp. un pārdošanas cena draudzēs LVL 5,00 (EUR 7,00).
Par autoru
Vilhelms Bušs piedzima 1897.gada 27.martā Elberfeldā, Vācijā, mācītāja ģimenē. Kaut arī Vilhelms Bušs ir nācis no pazīstamas mācītāju dzimtas, tomēr savos agrīnajos gados viņš nebija ticīgs cilvēks. Kad viņš pabeidza savu izglītošanos Frankfurtē, kļuva par armijas leitnantu un piedalījās Pirmajā pasaules karā. Kaujā pie Verdanas (1916), redzot, ka viņa cīņasbiedram trāpa granāta, Vilhelms Bušs sāka apzināti ticēt Jēzum.
Pēc kara Vilhelms Bušs nolēma studēt protestantu teoloģiju Tībingenes Universitātē. Pēc studiju pabeigšanas sešus mēnešus kalpoja kā vikārs luterāņu baznīcā netālu no Bīlefeldes, kur sastapa Emīliju, savu nākamo sievu. 1924.gadā kļuva par mācītāju Esenē. 1929.gadā sāka darbu kā mācītājs kristīgo jauniešu centrā Esenē.
Nacionālsociālisma (Ādolfa Hitlera) laikā ieņēma bezkompromisa nostāju pret Trešā reiha ietekmi baznīcas dzīvē. Tādēļ arī tika vairākas reizes arestēts un turēts ieslodzījumā. Pat nacistu laikā mācītājam izdevās savām Bībeles stundām pievērst 200‒300 jauniešu.
Par šo nacisma laiku Vilhelms Bušs raksta: “Manas dzīves laikā esmu gājis cauri daudziem pārbaudījumiem. Ticības dēļ esmu vairākas reizes iemests cietumā. Ne tāpēc, ka zagu sudraba karotes vai būtu izdarījis kādu noziegumu. Trešā reiha laikā nacistiem nepatika tādi jauniešu mācītāji kā es un tieši tāpēc autoritātes regulāri mani iemeta šajās diezgan drūmajās vietās.”
Pēc Otrā pasaules kara Vilhelms Bušs atjaunoja savas jauniešu mācītāja un ceļojošā evaņģelizētāja aktivitātes. Aizejot pensijā 1962.gadā, par viņa kalpošanas vadmotīvu kļuva šie vārdi: Jēzus mūsu liktenis.
Luterāņu mācītājs Vilhelms Bušs nomira Lībekas slimnīcā 1966.gada 22.jūnijā. Tas notika ceļā uz mājām no kāda evaņģelizācijas pasākuma Sasnicā. Viņa pēdējā sprediķa tēma bija šāda: Vai dzīve ar Dievu ir tā vērta? Bēru ceremonijā piedalījās arī nākamais Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Gustavs Hainemans, kurš par aizgājēju sacīja šādus vārdus: “Kur viņš parādījās, tur vienmēr kaut kas notika. Taču būtiskākais par viņu bija tas, ka, būdams sava Kunga vēstnesis, viņš vienmēr bija uzticams un novērsa visus ļaužu iebildumus.”