500 gadu ticības mantojums: Neretas draudze svin jubileju

"500 gadi ir ļoti iespaidīga jubileja - ne tikai draudzei, bet, manuprāt, arī visai apkārtējai kopienai," saka draudzes priekšniece Inga. Runājot par dienas diskusijas tēmu - vai draudze var izmainīt pilsētu - viņa piebilst: "Tas ir atkarīgs no pašiem draudzes cilvēkiem, no tā, kā viņi uzrunā savus tuviniekus un līdzcilvēkus."
Inga stāsta arī par grūtāku posmu draudzes nesenajā vēsturē, kad tai kādu laiku nebija sava, pastāvīga mācītāja: "Mēs esam pārbaudījuši lūgšanu spēku, kad mums nebija sava mācītāja, mēs lūgšanās pavadījām laiku, lai tas mainītos. Un viņš atnāca. Paļaujoties var sasniegt visu, tikai ir vajadzīgs laiks." Pēc viņas teiktā, kopš draudzē kalpo gados jaunais mācītājs Artūrs šajā laikā draudze kļuvusi aktīvāka, tajā pievienojušies arī vairāki jaunieši.
Līdzīgu domu pauž draudzes mācītājs Arturs Dmitrijevs: "Vienīgais, kas draudzi ir vedis cauri šiem 500 gadiem, ir Dievs - Viņš uztur un audzē ticību cilvēkos. Ir tādi, kas stāda, un tādi, kas laista, bet audzēt var tikai Dievs." Viņš piebilst, ka pēdējo gadu laikā draudzē iesākusies jauna tradīcija, ikgadējie ērģeļmūzikas koncerti, kas kalpo arī kā veids, kā uzrunāt cilvēkus ārpus baznīcas sienām. Par pašu jubileju viņš saka: "Tas, ka mēs šogad svinam 500 gadus, nozīmē, ka iepriekšējām paaudzēm ir izdevies šo ticības mantojumu nodot tālāk. Tagad tas ir mūsu uzdevums to turpināt."
Pēc pirmā Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera 16. gadsimta beigu pavēles celt hercogistē jaunas baznīcas, tapa arī Neretas dievnams - viens no senākajiem luterāņu baznīcu piemēriem Sēlijas novadā. Iesvētīta 1593. gadā, tā līdz šai dienai saglabājusies gandrīz neskarta, un gadsimtu gaitā tajā kalpojuši vairāki pazīstami mācītāji, tostarp Frīdrihs Vilhelms Vāgners un Artūrs Kaminskis. Ēka atrodas tieši Neretas centrā, un tās apmeklētāji var uzkāpt 38 metrus augstajā tornī, lai no turienes aplūkotu apkārtni, vai ieklausīties vairāk nekā 130 gadus vecajās ērģelēs - vecākajās Sēlijā -, kuru skaņas joprojām pavada ikvienu dievkalpojumu.
Pati draudze sevi raksturo kā nelielu, bet tuvu kopienu, kur cilvēki cenšas mācīties mīlēt gan Dievu, gan cits citu nelielais skaits, pēc draudzes locekļu teiktā, ļauj vairāk rūpēties vienam par otru. Norit gan svētdienas skola un jauniešu tikšanās, gan Bībeles stundas, savukārt jau vairākus gadus pastāv māmiņu grupa, kurā sievietes lūdz kopā un pārrunā gan garīgas, gan praktiskas tēmas. Vasarā un Adventa laikā baznīcā regulāri skan koncerti, tornī ik pa laikam top tematiskas izstādes, bet sestdienu vakaros draudzes locekļi pulcējas draudzes namā sarunām un sadraudzībai arī kopā ar citām Latvijas luterāņu draudzēm un ciemiņiem no māsu draudzēm ārpus Latvijas.
Noslēgumā mācītājs aicina ikvienu, kurš šaubās vai jūtas no baznīcas attālinājies, nebaidīties atgriezties: "Nekad nav nekāda šķēršļa, lai atgrieztos. Mēs esam atvērti un priecājamies par ikvienu, kas pievienojas," saka Arturs Dmitrijevs. "Mūsu baznīcas durvis vienmēr ir vaļā, un jubilejas svinības turpināsies visu augustu," piebilst Inga.
Dienas lasījums
Apd 10:17–33
Jņ 7:14–36












































