“Baznīcmūziķis 2025” – Inga Kalniņa no Gulbenes draudzes

Ar šo apbalvojumu tiek izteikta pateicība mūsu Baznīcas mūzikas nozares kalpotājiem, izlozes kārtībā izraugoties vienu mūziķi, kuram piešķir nomināciju. Pagājušajā gadā par uzvarētāju kļuva Rudīte Kolāte no Lubānas draudzes, bet šogad – Gulbenes, Jaungulbenes, Velēnas un Lejas draudzes ērģelniece Inga Kalniņa, kura jau vairāk nekā 30 gadus dedzīgi kalpo dažādās draudzēs, pildot ērģelnieces pienākumus. Maija sākumā Gulbenes draudzē viesojās Rolands Kalniņš un Henrijs Kalniņš no LEAF evaņģelizācijas grupas, lai sveiktu ērģelnieci.

Ko jums nozīmē saņemt šo nomināciju? Kādas izjūtas jūs pārņēma, kad uzzinājāt, ka tā piešķirta jums?

Nominācija nāca tik negaidīti. Bija liels pārsteigums, jo nejutos to pelnījusi. Tas ir liels gods, un esmu priecīga to saņemt. Pateicos savām draudzēm par uzticību, par mīlestību, ko sajūtu katrā dievkalpojumā, kā arī par manas kandidatūras ieteikumu šai nominācijai. Balva ir tik skaista un vērtīga! Sirsnīgs paldies māksliniecei Edītei Lūsei par brīnišķīgo gleznu, Rolandam Kalniņam un Henrijam Kalniņam par nominācijas “Baznīcmūziķis” izveidošanu.

Kāds bija sākums jūsu ceļam mūzikā? Kāpēc izlēmāt ar to saistīt savu dzīvi?

Mans ceļš mūzikā sākās Gulbenes mūzikas skolas klavieru klasē. Tālāk tas veda uz Rēzeknes mūzikas vidusskolu, tad uz Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļu. Paralēli neklātienes mācībām augstskolā sāku darba gaitas Gulbenes mūzikas skolā par klavierspēles skolotāju. Nu jau 40 gadus palīdzu saviem mazajiem audzēkņiem spert pirmos soļus brīnišķīgajā mūzikas pasaulē. Esmu pateicīga Dievam, ka mana ikdiena saistīta ar bērniem un mūziku.

Kā nonācāt līdz baznīcai un ērģeļspēlei?

Tas bija apmēram 1990.–1991. gadā, kad Gulbenes luterāņu baznīcā sāka kalpot mācītājs Harijs Grigols. Viņš sapulcināja dziedošos Gulbenes jauniešus garīgās mūzikas ansamblī. Tas bija skaists, iespaidiem un izjūtām bagāts laiks. Dziedājām dievkalpojumos, garīgās mūzikas koncertos, dažādos baznīcas rīkotajos pasākumos. Tas bija laiks, kad daudzi no mums sāka savu garīgās dzīves ceļu.

Toreiz savu ilggadējo kalpošanu beidza ērģelniece Eleonora Bērziņa. Viņa Gulbenes draudzē bija īpašs cilvēks, vadīja kori, spēlēja ērģeles, nodibināja svētdienas skolu. Mēs bijām trīs pianistes, Daira Karole, Ilzīte Smiltāne un es, kas mēģinājām “pārtapt” par baznīcas ērģelniecēm. Lēnām, bijīgi un bailīgi sākām apgūt dievkalpojumu liturģiju. Spēlējām elektriskās ērģeles. Īstās ērģeles Gulbenes baznīcā uzstādīja 2002. gadā. Tās atveda no Zviedrijas pilsētas Stureforsas kā ziedojumu. Par šo paldies mācītājam Atim Bambānam un ērģelniekam Aivaram Vīksnam.

Ko jums nozīmē draudze, baznīca un ticība?

Man ir bijis tas prieks un gods kalpot četrās mūsu novada baznīcās – Velēnā, Jaungulbenē, Lejas draudzē un Gulbenē. Ar trim no šīm baznīcām saistās kāds svarīgs notikums manā dzīvē. Gulbenes baznīcā sākās mans ceļš kā ērģelniecei, Velēnas baznīcā esmu laulājusies ar savu vīru Normundu un esam kristījuši savu meitiņu Līgu, savukārt Lejas draudze ir kļuvusi par manu kā kristietes draudzi. Šeit kalpoju visilgāk. Draudze ir neliela, bet liela ir mīlestība, ko šeit sajūtu. Te ir silti un labi.

Kurš ir jūsu mīļākais baznīcas skaņdarbs?

Protams, ka Johana Sebastiana Baha mūzika ir tā, kas baznīcā cilvēka garu uzrunā visspēcīgāk. Tā liek apzināties gan Dieva varenumu, gan rast mieru un apjausmu par mūžību. Taču kopš pirmajiem kalpošanas gadiem man vismīļākais ir korālis “Māci man ticēt, Kungs”. Šī dziesma mani ir uzrunājusi ticības ceļa sākumā. Neaizmirstams brīdis bija tad, kad reiz dievkalpojumā šo dziesmu, vēl maza būdama, dziedāja mana meitiņa Līga ar manas draudzenes un ērģelnieces Dairas dēlu Kārli. Arī šobrīd man ir svarīgi šīs dziesmas vārdi: “Kā bērns Tev pieglaužos un droši paļaujos, Tev vienam uzticos, māci man lūgt.”

Kas veido jūsu kā mūziķes ikdienu? Kas sagādā vislielāko gandarījumu?

Ikdienā strādāju Gulbenes mūzikas skolā par klavierspēles skolotāju. Svētdienās kalpoju kā ērģelniece Gulbenes un Lejas draudzē. Man ir lieliska kolēģe flautiste Inga Driķe, ar kuru prieks un gandarījums kopā muzicēt dievkalpojumos un dažādos baznīcas rīkotajos pasākumos. Vienmēr esmu labāk jutusies kā koncertmeistare, nekā spēlējot solo.

Padalieties, lūdzu, ar kādu amizantu atgadījumu no baznīcmūziķa dzīves!

Amizanti atgadījumi gadās diezgan bieži. Tā kā es korāļus draudzei līdzi nedziedu, reizēm sajūk pantu skaits. Ir gadījies, ka draudzei pēdējais pants jau nodziedāts, bet man vēl ne… Ērģelniece tikai spēlē un spēlē… Tādos brīžos – paldies draudzei un mācītājiem par sapratni!

Kalpošanas sākumā mani palūdza aizvietot ērģelnieci Velēnas baznīcā. Neapzinīgi ierados pēdējā brīdī pirms dievkalpojuma un nepārbaudīju, vai visi kopeļi izslēgti. Arī pašas ērģeles toreiz vēl bija svešas. Izrādās, nebija izslēgts tutti kopelis. Dievkalpojums līdz dievgaldam pagāja vareni skanošu ērģeļu pavadībā! Tas bija šausmīgi… Kamēr mācītājs runāja sprediķi, izmisīgi meklēju īsto kopeli, lai izslēgtu tutti. Pēc dievkalpojuma mācītājs ar smaidu noteica: “Man patīk, ka ērģeles krāšņi skan, bet tomēr bija par skaļu.”

Kuri baznīcmūziķi Latvijā jūs iedvesmo?

Latvijā ir ļoti daudz izcilu ērģelnieku, baznīcmūziķu. Apbrīnoju Smiltenes baznīcas ērģelnieci Ingu Rāceni, viņas profesionalitāti, improvizācijas meistarību. Bet vislielākā pateicība manai draudzenei un ērģelniecei Dairai Karolei, kura iedvesmo ne tikai profesionāli, bet arī – savu ticības ceļu ejot.

Kādi ir jūsu sapņi vai cerības, domājot par baznīcmūzikas nākotni Latvijā?

Sapņi saistās ar jauniem cilvēkiem baznīcā, ar jauniem ērģelniekiem. Prieks, ka Cēsu un Rēzeknes mūzikas vidusskolās jauniešiem ir iespēja apgūt ērģeļspēli. Taču ļoti bieži viņi dodas tālāk studēt mūziku uz Rīgu un ārzemēm, bet ļoti gribas cerēt, ka kādi no viņiem atgriezīsies dzimtajās mazpilsētās un kļūs par draudžu ērģelniekiem. Viss ir Dieva rokās!

Kristīna Soloha

Abonē žurnālu “Svētdienas Rīts” elektronisko versiju!

Abonē “Svētdienas Rītu” arī elektroniski – PDF formātā! Raksti uz epastu: svetdienasrits@lelb.lv , norādi abonēšanas periodu, sagaidi rēķinu, apmaksā to un saņem žurnālu savā e-pastā!

Cena 12 mēnešiem – EUR 20, mēnesim – EUR 2,00.

Lasi un atbalsti “Svētdienas Rīta” ienākšanu katrā namā!

P.S. Abonējot uz gadu, saņemsi arī pirmā pusgada numurus!