atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem par kristietību un citām reliģijām
+jean
Iesūtīts: 2013.02.27 12:23:01
Raimond, tu rakstīji tēmā par laulību: Es ceru, ka mūsu kristietība no tā neko nav aizguvusi?

Nav nācies iedziļināties senēģiptiešu rituālos. Tomēr viena atziņa man ir, caur kuru kā prizmu raugos uz visām reliģijām pasaulē. Tā saistās ar to, vai kristietība nav ko aizguvusi no citām reliģijām, jo tā tiešām ir liela skāde tajās vietās un laikos, kur tas tā notiek.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2014.02.26 23:00:20
Raimonds
Nav jau runa par to, ka cilvēciska draudzība jānicina, bet par to, ka Dievs aicina iepazīt vēl intensīvākas un neviltotākas attiecības.
Ja ticam, ka Bībelē Dievs pats runā (nevis pravieši paši savā spēkā), tad interesanti, ka VIŅŠ vienlaikus Sevi piesaka kā Kungs, kā Kalps, kā Tēvs, kā Māte, kā Bērns, kā Draugs, kā Mīļākais, kā nodots Laulenis, kā Glābējs, kā Upuris, kā Varonis, kā Atraidītais, kā Lauva, kā Jērs, kā Putns pret mīlamiem cālēniem, kā nešķīstais svešinieks - samarietis, kas tomēr ir tas tuvākais, kā necila mājsaimniece, kas jauc raugu mīklā, kā dulla sieva, kas iznieko dienu un sveces eirocentu meklējot, un smirdīgs īpatnējs gans, kas savu reputāciju liek uz kārts viena stulba noklīduša jēra dēļ.

Vai to visu var ietvert kādā ierastā attiecību (starp grēciniekiem) modelī? Neticu! Bet ticu, ka tad, kad Jēzus runā par draugiem, Viņš tiešām domā to nevis reducētu draudzību (kā ar distancētu skolmeistarieni), bet intensificētu draudzību (ko visticamāk pat nespējam vēl līdz galam iztēloties)
skatījums [46.109.251.77]
# Iesūtīts: 2014.02.27 19:01:26
+jean, vispār tavai domai piekrītu, ka Dievs ir Dievs! Un ka nepieciešama bijāšana Viņa Vārdam, nevis familiāra izturēšanās!
Raimonds
# Iesūtīts: 2014.02.28 12:15:42
Aivars
Toto aliter, - transcendetālā realitāte, paštranscendence, transpersonālie pētījumi, garīgā inteliģence, t.sk. man turpat gribas ierindot arī meditatāciju, meditatīvo realitāti. Tas ir viens veids un iespēja kā runāt par garīgām, reliģiskām tēmam. Un ne vienmēr tas būs nepareizi, lai arī šie vārdi ir ļoti "aizņemti" un savu reizi "griež" ausi.

Tagad turu rokās vienu grāmatu, sarakstījuši dr.un prof., kur par to visu rakstīts, un ļoti interesanti, te norādīts, ka personīga, uz Dievu vērstas lūgšanas, ir bērnišķības pazīme, no kuras ir jāizaug jeb jāpāraug. Savukārt kristieši par "toto aliter" runā, kā par sakramentālo, Dieva runātā un inkarnētā vārda t.sk. personīgas lūgšanas (t.sk.atbildētu lūgšanas) realitāti un pieredzi. Konkrēti, uzsverot personīgo pieredzi.

Tā skolmeistariene ir viens liels pārpratums. Lai gan joprojām, vai Jēzum netiek vienīgi atvēlēta vieta, kā dienas laikrakstu kolumnistam, kas aizrāda uz grūtībām un nebūšanām par kurām viņam bija jāmirst? Savukārt pārējo iekārtojumu un kārtību veidojam paši - pēc saviem ieskatiem? Vai Tavuprāt līdzības, personvārdu epiteti, var palīdzēt, piemēram, lūgšanā?
Aivars
# Iesūtīts: 2014.02.28 12:35:14
Raimonds
Domāju, ka līdzīgi kā laikā, kad Jēzus kājas šo zemi skāra, tā arī šodien Jēzum tiek ierādītas visdažādākās vietas un lomas, tai skaitā kolumnista, skolmeistarienes un laimeslāča.
Es gan nesapratu,ko Tu domā ar jēdzienu `personvārdu epiteti".
Raimonds
# Iesūtīts: 2014.02.28 14:43:37
Aivars
tas ir nedaudz no plašākas teoloģiskas diskusijas - Dieva personvārdi, vai tie vienīgi apzīmē Dievu (antropomorfismi), vai izsaka to, kas Viņš ir. Piem., ja Jēzus saka, ka Viņš ir Labais Gans, tad Viņš tas ir un ne viss tikai simbolizē vai apzīmē. Ja Viņš saka, ka ir grēcinieku Draugs - tad Viņš tāds arī ir. Tas ir jautājums, ko no Jēzus līdzībām, skaidrojumiem un mācībām (iepriekš arī Tevis uzskaitītajām) var paņemt un iesavināt? Vienā gadījumā līdzības un to skaidrojumi bagātina iztēli, vārdu krājumu, resp., sofistika, savukārt otrā - Jēzus dalās, paver jaunu arī mums citu iespējamu pieredzi.

Piem., ja Viņš saka, ka ir grēcinieku Draugs, tad tas Viņš arī ir. Ja Viņš saka, ka piedod grēkus, tad tas nesimbolizē grēku piedošanu, bet Viņš piedod. Garīgs teksts ne tikai informē, bet iedod garīgu pieredzi. Manuprāt, tas arī krienti ierobežo vēlmi pārlieku meklēt transcendento "toto aliter" un transcendentēt ar ārpusbibliskiem paņēmieniem. Kas to mēģina, lai mēģina, bet, vai kristieša vienkārša lūgšana (ņemot vērā, ka garīgā pasaule nebūt nav neitrāla), pie grēcinieku Drauga, nav kaut kas daudz vērtīgākāks no visām citām iespējamām garīgajām pieredzēm?
Aivars
# Iesūtīts: 2014.02.28 16:08:24
Raimonds
Kāpēc lai personvārds būtu antropomorfisms. Antropomorfisms jau ir cilvēka projekcija uz kaut ko, kaut vai Dieva veidošana pēc savas līdzības. Teiksim vārds JĒZUS nu nekādi nesanāks antropomorfisms. Man jau liekas, ka var jau meklēt visādas kategorijas (epitets, metafora, simbols, paradokss, vai visļaunāk - analoģija) kurās klasificēt Dieva pašpieteikumu, bet vai to maz vajag. Manuprāt, pārāk liela aizraušanās ar šo tēlu analīzi liedz satvert pašu vēstījumu aiz tēla, līdzīgi, kā teiksim Baha Tokātu un Fūgu D- minorā tu vari vai nu sajust un izbaudīt, vai arī analizēt un aprakstīt kā noteikta žanra kompozīciju eiropas civilizācijā pierastās toņkartās ar noteiktu takstmēru uttt. Arī Latvijas himnu vai nu tu svini, vai arī ķidā un pazaudē, ja vikipežoņu un gūgleīdu stilā sāc meklēt medicīnisku vai agronomisku izskaidrojumu meitu ziedēšanai.
Es saredzu problēmu tajā, ja "Draugs" tiek kaut kā nonivilēts un iegrožots caur "Kungs" (pat ja vārds "Kungs" Bībelē šķiet drīzāk ir cilvēku nevis Dieva/Jēzus mutē). Šitā var arī meklēt vidējo aritmētisko starp Vīnakoku un Dzīvības maizi, un aizdziedāties līdz kliņgerim ar rozinēm, vai arī iegūt sfinksu, sakrustojot Dieva Jēru ar Putnu, kas cālīšus zem spārniem pulcē. Un tad kad beidzot laimīgi tiks līdzsvarots kliņgeris ar sfinksu, un pieķersim klāt Pasaules Gaismu, širmis noteikti aizvērsies uz ilgu laiku.
+jean
# Iesūtīts: 2014.02.28 17:44:02
Aivar, Raimond,

viena no lietām, kāpēc ierakstīju pirmo komentu par vārda "draugs" lietojumu Jaunajā Derībā bija šī īpatnība, ka vārds "draugs" tiek lietots tik dažādās vietās dažādi, ka nav īsti vienota nozīme. Vai drīzāk šī nozīme ir tāda, kam nav īsti saistības ar draudzību, bet drīzāk ar pazīšanu. Teiksim vairāk kā sinonīms vārdam "paziņa" vai pat vārdam "cilvēks".

Korelācija caur krievu valodu būtu draugs=drug=drugoj čelovek.

skaidrs, ka varbūt kļūdos


Raimond,

ir populāra doma, ka Jēzus teica: Es esmu grēcinieku Draugs.

Ieskaties Rakstos, KĀ Viņš šos vārdus attiecina uz Sevi, ja vispār attiecina!!

Varbūt, ka esmu palaidis garām kādu Rakstu vietu, bet divos evaņģēlijos Jēzus atstāsta, KO ļaudis runā par Viņu un par Jāni, un šajās Rakstu vietās Viņš saka: ļaudis sauc mani par grēcinieku draugu.

redzi, izēdājs un vīna dzērājs , muitnieku un grēcinieku draugs .

Par labo Ganu stāstot, Viņš gan saka: Es esmu ...

Arī: Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība

utt.

Kādas būtu pārdomas šai sakarā par vīna Dzērāju un grēcinieku Draugu??
Raimonds
# Iesūtīts: 2014.03.01 01:01:54
Aivars+jean
Aritmētiskais vidējais un kliņģeris ar rozīmēm - var mēģināt, nu, kā radošu vingrinājumu jaunām idejām.

Tā ir, Dievam ir daudz (person)vārdu ( name, latviski personvārds laikam tiek šaurāk saprasts); VD īpaši daudz. Mazāk, bet tie ir arī JD, tieši Jēzum: Dieva Jērs, Immānū-Ēls, Alfa un Omega, Dāvida sakne, Rīta zvaigzne uc.
Tāpat, kur likties ar visiem citiem apzīmējumiem un epitetiem (t.sk.ceļš, patiesība un dzīvība; vīnadzērājs). Un vai nav sava vieta te arī jūdu apsūdzībām pret Jēzu, vairāk jau kā daļa pie Viņa nestā krusta.

Nojaušu, ka jūsuprāt pareizāk ir, ka īstā poņa par to nozīmi jāmeklē aiz, virs, pāri šiem vārdiem jeb vēstījuma? Bet kāpēc jāmeklē vēl kāda cita transcendences pieredze, varbūt pietiek ar Dieva vārdu pašu par sevi?

Aivars
# Iesūtīts: 2014.03.01 10:09:05
Raimonds
Bet kāpēc jāmeklē vēl kāda cita transcendences pieredze, varbūt pietiek ar Dieva vārdu pašu par sevi
Brīnos, ka nepamanīji, bet tieši tāda ir mana nostāja.
Bet ja nu gribās to `aiz, virs, pāri` te piesiet, tad kaut kādā mērā jau var piekrist plātonistiem, ka runājot un uzklausot vārdus, domājam taču kaut kādās ideālajās (substantīvajās) kategorijās, kas tomēr jau ir nedaudz abstrahētas no daudzām akcidencēm. Nezinu, vai to var saukt par transcendenci, bet pieņemu, ka Tu jau arī, dzirdot Dieva Jērs, neiztēlojies, ka Jēzus zāli ēda un blēja Jordanas krastā
rainars
# Iesūtīts: 2014.03.01 11:08:16
Ieremdeties vārdaa mēs varam saskatīt , ja vien saprašana atdarita, skatīt Jesajas 29 nodalju, tad varam ieraudzīt ka ir vel runāšana par iegremdeshanos svetaja garaa.
+jean
# Iesūtīts: 2014.03.03 13:19:51
Raimond,

vēlreiz. Tu rakstīji: ja Jēzus saka, ka Viņš ir Labais Gans, tad Viņš tas ir un ne viss tikai simbolizē vai apzīmē. Ja Viņš saka, ka ir grēcinieku Draugs - tad Viņš tāds arī ir.

Mans jautājums bija: VAI Jēzus tā saka par sevi? Vai Jēzus tā jebkur ir teicis: Es esmu grēcinieku draugs??

Es zinu, ka var pareizi izskaidrot, tā it kā Jēzus tā būtu teicis.

.. es mazliet piekasos šeit.

.. lai jūs sāktu atbildēt arī par vārdu "draugs", jo Jēzus ir teicis: Dievs tā pasauli mīlēja, ka ... (Jņ. 3:16)

un neba jau mīlēja, tāpēc, ka grēcīga...
Aivars
# Iesūtīts: 2014.05.06 11:31:52
Katoļu veiskupi uzrakstījuši kaut kādu garu vēstuli par visu kaut ko. http://www.apollo.lv/zinas/romas-katolu-baznicas-latvijas-biskapu-konferences-atklata-vestule/649823
cita starpā tiek apgalvots, ka visas reliģijas mācot 10 baušļus
Vai tiešām tā ir?
+jean
# Iesūtīts: 2014.05.07 17:05:19
Man feisbukā viens draugs ievietoja šādu linku:

https://www.youtube.com/watch?v=7iR6LGuxu48

Lūk, kur cilvēki (musulmaņi), kas uzskata, ka viņi pazīst Jēzu labāk par kristiešiem!!

Aivars
# Iesūtīts: 2014.05.07 22:12:04
+jean
Nezinu, kādas ir Tavas asociācijas, bet man šis vīzdegunīgais glupums kaut ko ļoti atgādināja. Iespējams, ka spēsi atbildēt, vai video redzamais frukts iepriekš nav bijis hariks
+jean
# Iesūtīts: 2014.05.08 12:43:01
Aivar, to puisi video nepazīstu. Tomēr viens cits latviešu muslims diskutējot feisbukā arī izrādīja salīdzinoši labas zināšanas par Jēzu un Rakstiem. Daudz labākas zināšanas par Rakstiem, nekā kristieši par Korānu. Vienu no evaņģēlijiem viņi pavisam noteikti noraida, tas ir, Jāņa evaņģēliju (kaut arī dažs labs tomēr pat atļaujas ielikt atsauces uz to), un apustulis Pāvils vispār ir ļaunuma iemiesojums, jo bijis tas lielākais "īstā" Jēzus mācības sagrozītājs, kas pirmajos koncilos samusinājis īstos apustuļus... Tam gan ir izskaidrojums, ko var redzēt tai video, tas ir, viņi atzīst Jēzus eksistenci, kristieši tik esot sagrozījuši viņa mācību. Tas vēl būtu saprotami, bet interesantāki bija dažu labu apgalvojumi, ka Jēzus esot bijis budists . Arī vēdās esot par Jēzu rakstīts , pirms kalpošanas sākuma Jēzus esot bijis austrumos, kur samācījies budisma gudrības (jo, viņuprāt, kur gan citur Viņš būtu smēlies tās gudrības par puķēm laukā un mieru un mīlestību ). Nomiris gan neesot pie krusta, bet aizgājis atkal uz austrumiem, kur esot nodzīvojis līdz 80 gadiem, pat bildi ar mauzoleju, kur Jēzus apglabāts zinājās parādīt. --- droši vien, ka Tu jau to visu esi dzirdējis, bet nu man bija interesanti lasīt, kā cilvēki aizstāv šos savus uzskatus
+jean
# Iesūtīts: 2014.05.15 16:08:39
Iepublicēšu nedaudz par tēmu vēl kādus savus novērojumus. Tātad uzsākot tēmu rakstīju: "No zināmām līdzībām visās reliģijās nevar izvairīties, jo, manuprāt, VISAS RELIĢIJAS IR CĒLUŠĀS NO VIENAS PATIESĀS DIEVA PIELŪGSMES, kā novirzes no tās. ... Un tā Kaina baznīca joprojām turpina pielabināties Dievam ar savām darbu reliģijām un krāšņām ceremonijām."

Man feisbukā Roberts Kļimovičs iepostēja šādu linku http://parislamu.lv/?p=906 , kur var izlasīt interviju ar kādām musulmaņu sievietēm. Interesanti palasīt tēmas "Kristietība un citas reliģijas" ietvaros

Tie, kas jau ar to ir saskārušies, tie noteikti zinās šo visu. Pārējiem būs izzinoši..

Daži citāti:
"Lai pieņemtu islāmu, sākumā pietiek ar pamatiem: jātic Dievam, eņģeļiem, Tiesas dienai, visām Dieva sūtītajām grāmatām, visiem praviešiem un Dieva noteiktajam liktenim. “Islām” arābiski nozīmē “padevība Dievam”. Padevību Dievam sludināja visi pravieši, sākot ar Ādamu . Laikam ritot, cilvēki vienmēr šo vēsti sagrozīja. Dievs to pieļāva, taču sūtīja arvien jaunus praviešus, kuri atgādināja: “Jūsu Dievs ir viens vienīgs. Pielūdziet tikai Viņu, netaisiet sev elkus un neklanieties tiem.” Arī Jēzus sludināja to pašu ."

"Turklāt islāmā sievieti nevaino grēkā krišanā. Bībelē tā ir Ieva, kas iebaro Ādamam aizliegto augli. Korāns atklāj, ka sātanam paklausīja abi."
Aivars
# Iesūtīts: 2014.05.15 17:24:24
+jean
Tu domā, ka ir vērts tos muhamedāņu murgus te publicēt? Pirms pāris gadiem bija jau te ielīduši arī visi tie kārkluuzbeki, un šito sviestu kūla.

tiešām nesaprotu, kādēļ tu vēlīnu herēzi uzskati par apliecinājumu savai tēzei?
Kursis
# Labojis Kursis: 2014.05.15 17:45:05
Aivars jā, šajā mums ir vienprātība, ne kā politikā.

+jean viltuspravietis Muhameds kā reiz uztaisīja vienu lielu viendievības elku Allahu daudzu vietā, īpaši vēl piekodinādams, ka dēls gan tam nedrīkst būt - dievam tā nepiedien.
Kas, tik ļoti esi nomocījies neauglīgajā nodarbē - abstraktās "Kaina baznīcas" verbālajā apkarošanā, ka sāk iepatikties muhamedānisms? Nekas ka tas ir viena vienīga Kaina baznīca šī vārdā īstākajā nozīmē, kurpretī kristiešiem ir sanācis vnk šad un tad nomaldīties?
+jean
# Iesūtīts: 2014.05.15 19:31:11
Aivar,
no vienas puses: vēsture atkārtojas; šī herēze atrodas tajā laikmetā, kur mēs ar pierakstīto tekstu palīdzību vēl spējam puslīdz droši izsekot notikumu gaitai; ar vecākām herēzēm (kas radušās 1, 2, 3 tūkstošus gadus pirms Kristus) ir grūtāk, tur aprakstīto papirusu ir gaužām maz, ja vispār ir... Katrā ziņā baznīcas vēsture pēdējo divu gadu tūkstošu laikā liecina, ka herēzes rodas salīdzinoši bieži, kā ne gluži pēdējās varam minēt, teiksim, mormoņus un jehoviešus. Tāpēc mana hipotēze joprojām ir: arī laikmetā pirms Kristus herēzes ir radušās līdzīgi.

P.S. Starp citu, labo darbu teoloģija islamam un Romas katolicismam nemaz nav tik atšķirīgas: ir krātuvīte, kur krājas nopelni Dieva priekšā; dažādiem darbiem dažāds atalgojums. Tas, kā zinām, bija Reformācijas un kontrreformācijas iemesls -- ticības taisnība vs. taisnības nopelnīšana ar labajiem darbiem (ja ne saviem, tad par naudu nopirktajiem).
Kursis
# Labojis Kursis: 2014.05.16 15:09:07
+jeankādas īpašas herēzes laikmetā pirms Kristus?
Vnk elkdievība. Labi, samariešu reliģiju vēl var nosaukt par herēzi vai arī saduceju. Herēze, manuprāt, ir saistīta ar būtiskām novirzēm no patiesā Dieva atklāsmes, nevis vnk maldīšanās.
Un labie darbi ticībā darīti Kristus Pestītāja godam visai atšķiras no labajiem darbiem vajadzību pēc Pestītāja noliedzot.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 138 , pavisam kopa bijuši: 34365