|
Donachka  |
# Iesūtīts: 2008.09.18 08:16:13
Olita
Ljoti slikti, ka aizgaaji. Nevajag uznjemties atbildiibu par to, ko nevari izmaniit, dari to, ko vari izdariit, par paareejo paruupeesies Dievs. |
vilks  |
# Labojis vilks: 2008.09.18 08:22:35
Olita
Nja, tad jau esam bijušas kolēģes, tikai acīmredzot ar laika starpību. (arī biju brīvprātīgā, pārsvarā 1998. gadā un arī īsti neizturēju)
Tā īstenībā nevar/nedrīkst darīt, iesaistīt brīvprātīgos uz entuziasma pamata šajā darbā bez īpašām supervīzijām. Bet toreiz jau LV daudz kas nebija zināms par sociālā darba specifiku. Tagad Līksnas ielas centrā ir daudz labāk (strādā daudz profesionālu darbinieku, viņi tik bieži arī nemainās) un ir arvien vairāk jaunieši, kas arī mācās un strādā un izveido savas dzīves.
piekrītu Donachkai - sociālajā darbā ir jāspēj neidentificēties ar otra problēmām, lai spētu patiešām palīdzēt.
Šajā ziņā mani mazliet māc bažas par masveida adopciju/audžuģimeņu veidošanu u.tml. Jo nav jau nemaz tik daudz to pieredzējušo, dzīvesgudro, iekšēji stipro cilvēku, kuri arī var uzņemties atbildību par bērniem un viņiem palīdzēt. Ticība Dievam šeit palīdz, protams, bet arī kristietim ir jābūt pietiekoši saprātīgam, lai neuznemtos vairāk kā pats spēj nest - lai nenodarītu pāri sev un bērnam.
|
Olita  |
# Labojis Mods-1: 2008.09.18 20:53:50
Līksnas ielā gāju kādus divarpus, trīs gadus pēc Sociālo rehabilitētāju beigšanas 2002.g. Ļoti pārdzīvoju Gundegas un Nila aiziešanu no darba,tad arī Eva aizgāja un nekas vairs nebija, kā agrāk..viens veterāns, tikko ienācu pirmo reiz, nosauca mani par pērtiķieni, bet es viņam pierādīju, ka vairāk izskatos pēc raganas, tad kļuvām draugi. Daudz arī labu atmiņu, tikai rezultāts ir tāds, kā ir. |
Janis Diekonts  |
# Iesūtīts: 2008.09.18 21:59:32
Olita Kad uzzināju, ka lielā daļa mūsu apmeklētāju
Un kur palika mazā daļa? |
Donachka |
# Iesūtīts: 2008.09.20 11:55:07
Olita
viens veterāns, tikko ienācu pirmo reiz, nosauca mani par pērtiķieni, bet es viņam pierādīju, ka vairāk izskatos pēc raganas
Hahaha, tu mani paarsteidz, izraadaas, ka esi draugos arii ar humoru, kaut liidz shim nebiju to pamaniijusi  Zhetons!
|
Donachka |
# Iesūtīts: 2008.09.20 17:12:03
Olita
Humoram bez izronijas jaabuut izcilam, citadi tas paarveershas par parastu kuukas iemeshanu gjiimii....nee, nu ir jau cilvji, kuri par plakaniibaam smejas, bet shkjiet, ka lielai daljai shejienieshu tas ir nesaistosh |
Donachka |
# Labojis Donachka: 2008.09.20 21:12:23
Olita
Tu nu gan redzi tikai melnu un baltu. ja cilveeks nedaudz ironizee - tatad cietsirdis. Ja jumorizee bez ironijas - taatad labsirdiigs.
Mans ieteikums ir - take it easy, Olita! |
Donachka |
# Iesūtīts: 2008.09.21 09:36:37
Olita
Parasti tieshas ir rupjiibas, nevis ironija...un taas ir divas dazhaadas lietas, ja kas |
Donachka |
# Iesūtīts: 2008.09.21 18:25:00
Olita
nedomaaju vis, ka iisti rupeklji speejiigi uztvert ironiju, pret tiem paliidz taada pati tiesha rupjiiba. |
vilks |
# Iesūtīts: 2008.09.21 22:53:27
Donachka Olita
neesat aizrunājušās ne par to tēmu, meitenes?  |
Balss  |
# Iesūtīts: 2008.09.21 22:54:29
vilks Nu, kā būs? Vai kļūsi par uzticības personu?... |
Briinumsons  |
# Labojis Briinumsons: 2008.09.21 22:56:22
es gan pavisam noteikti kādreiz kļūšu par kāda veida aizbildni! |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.09.21 23:03:55
Briinumsons
Spāņiem ir tāds mīļš teiciens: manjana (latviskā transkripcijā), kas nozīmē - rīt!
Bet rītā atkal skan atbilde: manjana! ... u.t.t. |
vilks |
# Labojis vilks: 2008.09.21 23:03:59
Balss
Tikai tad, kad būšu droša par savu dzīvi vismaz pāris gadus uz priekšu. Un ja nu es aizbraucu uz ārzemēm? Bērniem nedrīkst dot maldīgas cerības.
arī bez manjana - katrai lietai savs laiks. |
Briinumsons |
# Labojis Briinumsons: 2008.09.21 23:04:55
Balss
man var uzticēties, tu mani vēl nepazīsti!
tiklīdz būs komūna, pieņemsim audžubērnus arī! |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.09.21 23:07:20
vilks
Tad reizi gadā atbrauksi ciemos!
Uzrakstīsi pa vēstulītei! Bērnam vismaz būs ko gaidīt!
Citādi iznāk kā dažam labam pārim - mums bērni būs tad, kad būsim pabeiguši studijas, uzteisījuši karjeru, uzbūvējuši māju, apceļojuši pasauli... līdz pensija jau klāt.
Es to neattiecinu burtiski uz tevi, bet skubinu nebaidīties dot sevi, arī tad, ja tas nav nekas daudz un liels. Tev IR ko dot! |
Kundali  |
# Iesūtīts: 2008.09.22 11:17:06
Es kā reizē meklēju kādu, kura adoptēs kādu citu šī foruma dalībnieku |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.09.22 12:47:59
Kundali
Tu tak runā par Brīnumu, vai ne? (Ne jau sevi...) |
Balss |
# Iesūtīts: 2008.09.22 13:34:30
Ctulhu
Neviens jau netiek spiests... es tikai iedrošinu nebaidīties dāvāt savu mīlestību tiem, kam tās trūkst... |
