atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu Vai tradīcija ir vienlīdzīga ar Svētajiem Rakstiem?
Ingars
Iesūtīts: 2010.09.29 13:04:24
Daudzi kristieši mēdz apgalvot, ka bībelē absolūti viss nav uzrakstīts un tā ir patiesība, taču tikai tādā nozīmē, kā ja mēs par pasaules karti sacītu, ka tajā viss nav parādīts, proti - visas nianses, katra lauku viensēta, katra pļava un krūms nav pasaules kartē parādīti. Taču galvenais ir parādīts un kopaina paliek nemainīga neatkarīgi no tā, ko atklāj atsevišķu reģionu kartes - tās visas ir tikai kā papildinājums, detalizētāks paskaidrojums kopējai kartei, taču neviena no reģiona kartēm nedod pilnīgu ieskatu visas pasaules ģeogrāfijā, bet gan tikai atsevišķu reģionu sīkākas detaļas. Tāpat arī neviena cita atklāsme no Dieva neizies ārpus Bībelē atklātajām mācībām un Dieva Valstības principiem, bet tikai papildinās un dos dziļāku ieskatu atsevišķos evaņģēlija aspektos. Tā nekad nebūs kā jauna mācība, itkā Zemeslodei pieaugtu klāt vēl viens jauns "gabals"
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.10 16:43:15
K.F.V. Valters, Bauslība un Evaņģēlijs, 85-86:

"Paklausīsimies tālāk, kā Tridentas koncils noraida Evaņģēliju un nolād tos, kuri māca Evaņģēliju kā vēsti par Dieva brīvu žēlastību Jēzū Kristū.

Tridentas koncils savā sestajā sesijā pieņēma šādu dekrētu:

"Ja kāds saka, ka cilvēki tiek taisnoti vienīgi ar Kristus taisnību un grēku piedošanu, izslēdzot žēlastību un mīlestību no cilvēku puses, ko Svētais Gars izlej sirdīs un kas tām piemīt, vai arī, ka žēlastība, ar ko mēs tiekam taisnoti, nav nekas cits kā vien Dieva labvēlība, ­ tāds lai ir nolādēts. Ja kāds saka, ka taisnojošā ticība nav nekas cits kā paļaušanās uz dievišķo žēlsirdību, kas Kristus dēļ piedod grēkus, vai ka šī uzticēšanās ir vienīgais, kā dēļ mēs topam taisnoti, ­ tāds lai ir nolādēts.. Ja kāds saka, ka taisnotais ar labajiem darbiem, kurus tas paveic Dieva žēlastībā un pateicoties Jēzus Kristus nopelniem, kura dzīvs loceklis viņš ir, patiesi nepelna lielāku žēlastību, mūžīgo dzīvošanu un patiesu mūžīgās dzīvības iegūšanu, mirstot Dieva žēlastībā, ..tāds lai ir nolādēts."

Domāju, ka skaidrāk nav iespējams pierādīt to, ka pāvests ir antikrists; lai to nesaskatītu, jābūt pilnīgi aklam un tādam, kas neko nezina par kristietību. Pāvesta ļaudis visur met krusta zīmi, bet vai tā nav liekulība? Viņiem ir tikai krusti, bet ne Kristus. Aizvien no jauna mēs varam lasīt, ka viņiem ir jāpielūdz Marija, lai Pētera kuģītis neaizietu dibenā. Viņi nevēlas sacīt: "Jēzus ir mūsu patvērums un mūsu klints." Patiesi, vissliktākās sektas kristietībā nav tik sliktas kā pāvestība. Jo visas sektas bez izņēmuma atzīst: "Ja cilvēks grib tapt pestīts, tad viņam tas ir iespējams vienīgi ar Dieva žēlastību Jēzū Kristū." Visās sektās Evaņģēlijs gan tiek aptumšots, taču ne nosodīts un nolādēts, kā tas ir izdarīts pāvestībā. Un tāpēc, ka šī Evaņģēlija mācība par Dieva žēlastību ticībā Kristum ir saglabāta visās sektās, tās ir nesalīdzināmi labākas par pāvestību. Tās ir sagrozītas baznīcas, bet pāvesta baznīca ir aplama baznīca. Viltota nauda nav nauda, tāpat pāvesta baznīca kā viltota, aplama baznīca nav baznīca. Sektas ir ecclesiae corruptae, t. i., sabojātas draudzes, bet pāvesta baznīca nav baznīca. Es ar to domāju nevis Romas baznīcu, bet gan pāvesta baznīcu, baznīcu, kura pakļauta pāvestam un pieņem viņa dekrētus, un atkārto viņa lāstus."
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.10 19:17:42
Vai "neatkarīgie" romiešu novērotāji neatklātu, kur tieši Bībelē ir teikts kas līdzīgs kā Katoliskās baznīcas katehismā?

"Visu mūžu, līdz pat pēdējam pārbaudījumam, kad Jēzus, viņas Dēls, mirst pie krusta, Marijas ticība nav svārstījusies."
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 10:07:53
IVOZE
Vai tā bija cita Marija, kura izteica pārmetumus divpadsmitagadīgajam Jēzum un nāca ar Jēzus brāļiem Viņu savaldīt? Varbūt romiešiem ir citi Raksti? Nu tie, kuros Dieva māte ir līdzpestītāja, līdzvidutāja, lūgšanu uzklausītāja utt?
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.11 10:08:13
PP kurā apsūdzēji orotoksas baznīcas vadību, ka tā "ir uzurpējusi tai nepiederošu varu tādā veidā, kāds ir raksturīgs Romas pāvesta iedibinātajai kārtībai", vai tā nebija smagākā apsūdzība?
Ne ortodoksas baznīcas , bet privāta baznīciski veikalnieciska veidojuma divi dibinātājus un īpašniekus,
varbūt pat toreiz ņemot to garīgi pārlieku nopietni,
piemirstot, ka tāds principā ir šādu privātu veidojumu raksturs - mazmazītiņi kiberpāvestiņi...

Uldi, tad jāsaka, ka tev vajadzētu iepazīties ar RKB mācību par tradīciju, kas tai piešķir tādu pašu nozīmi, kā Rakstiem. Pavisam nevietā ir tavs mēģinājums pielīdzināt tradīciju ticības apliecībām. Tās ir divas dažādas lietas. Atšķirība ir kā diena no nakts, kā patiesība no meliem.

Reālistiskākam vajag būt, mēs taču izmantojam komentārus, un labu skaidrojumu atpazīdami, sakām, re - nu šo Rakstu vietu tagad saprotu labāk...
Par to citu - pirmkārt, faktiski jau arī Rkb nepiešķir tādu pašu nozīmi tradīcijai kā Rakstiem.
(Un ja kāds romietis to saka, tas ir tikpat "loģiski", cik luterāņu apgalvojums, ka mēs Rakstus skaidrojam tikai ar Rakstiem, nekad neiemetot aci komentārā vai teologa ( Lutera,vai Valtera piemēram) grāmatā.)
Gribot tas nav iespējams, jo tradīcija ir jebkurā gadījumā no vienas puses ir pārāk liels kompots ( paņemsim , piem., pārmērīgo romiešu aizrautību ar tradīcijas mariānistisko elementu ),
no otras, pareizi lietota - garīgu dārgumu krātuve baznīcai.
Otrkārt, luteriskās ticības apliecības arī nav Raksti, kaut kas vēl aiz Atklāsmes grāmatas, bet ticības apliecības, kur apliecinām, kā dogmatiski pareizi Rakstu mācību saprotam.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 10:31:45
indriķis (labs)
Interesanti, interesanti ... kā tas ir - ņemt luteriskās ticības apliecības "garīgi pārlieku nopietni"? Vai, tautas valodā runājot, tas nozīmē, ka tagad tev LTA ir vairs tikai nodzeltējuši papīrīši, kas ir bijuši maldīgi pāvestības sakarā?
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 13:59:33
IVOZE
"Kāpēc Tu mums to esi darījis?" pārmeta Marija Jēzum Templī.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.11 14:02:28

Tāds uzskats rodas tad, kad nav iepazīta katoļu mācība par Tradīciju. Tajā nav nekā nepareiza. Par Tradīciju pie katoļiem vispirms sauc to, kā ietvaros ir radušies Svētie Raksti. Tradīcija bija arī absolūti nepieciešama, lai varētu noteikt kas tieši ir ietverts Svēto Rakstu kanonā. Jo ar to, ka Jānis, Pēteris vai Juris tur redzētu to un šo, ir stipri par maz. Ja nav Tradīcijas, nav ticama lēmēja. Sekas ikviens domājošais sadomās pats


Kaa buutu ar Sv. Garu kaa leemeeju?

Shkjiet ka atkal paraadaas RKB maldu maaciiba, kuri domaa, ka Rakstu kanons ticis izgudrots... Bet Rakstu Kanons tika atklaats nevis izgudrots, un lietot tradiiciju kaa Rakstu kanona noteiceeju ir taapat kaa lietot Fiziku lai defineetu gravitaacijas konstanti
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 14:05:40
IVOZE
Un ko gan varētu nozīmēt Jēzus vārdi saviem klausītājiem, kad Viņa māte un brāļi nevarēja pie Viņa tikt ļaužu pulka dēļ: "Mana māte un Mani brāļi ir šie, kas Dieva vārdu dzird un dara."
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.11 14:06:10
Par Marijas greeciigumu!

Marija pieljaava tieshi to pashu neticiibas greeku kura deelj Caharija (Jaanja Kristiitaaja teevs) dabuuja 9us meeneshus meemu muti...

Taapat kaa uz Gabriela apsoliijumu Caharija saaka uzdot jautaajumus - kaa mana sieva var kljuut gruuta, ja vinja ir neaugliiga... un par shaadu neticiibu vinjsh tika sodiits... tieshi taapat Marija uz taa pasha Gabriela apsoliijumu, ka vinjai buus deels, saaka uzdot jautaajumus... kaa tas var notikt, ja es viira neapzinos...

Taakaa nav ko te fletieet par bezgreeciigo mariju!

Taapat marijas neticiibas un shaubu un neizpratnes greeks manifesteejaas arii citaas vietaas... kaut vai tur kur vinja taapat kaa citi juudi palika aarpus greecinieka nama, kaameer Kristus bij iekshaa un sludinaaja ar maacekljiem. Ja marija buutu bezgreeciiga, tad pirmkaart jau vinja paziitu to, kas sludina un nebaidiitos ieiet greecinieka namaa ar savu Deelu kopaa... bet nee vinja paliek aarpusee un sauc vinju aaraa...
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.10.11 14:13:23
Jošs Mulders , var pateikt vēl gudrāk - Rakstu kanons izkristalizējās nopietnā faktoru mijiedarbībā.
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 14:20:56
Još Mulder
Vai tev draudzē māca indriķa atklājumu, ka svētdarīšana ir neatņemams posms taisnošanā - nu gluži kā katoļu katehismā?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.11 14:27:53
PPeeks

Eeeee... a tu ko vari iztaisnoties paliekot taads pacs vecs sapuvis aadams? BS

Ikviens, pestiitais taa vai citaadi sveetdaraas un ja sveetdariishanas nav... tad ir jautaajums, vai pestiishana ir?

Tobishs sveetdariishana ir Pestiishanas sekas... taapat kaa ieseeta seekla izaug... ja neizaug, tad kaada jeega no "ieseeta?"

Ilji es nesapratu jautaajumu?
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 14:33:23
Još Mulder
Atceries, ka attaisnošana saskaņā ar Rakstiem un LTA = grēku piedošana. Jautājums ir par to, vai grēku piedošanai Dieva priekšā ir nepieciešami arī ticībai sekojošie labie darbi.
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.10.11 14:36:42
:/

Kaut kaa diivaini

Tobish lai man vakar piedotu greekus, vai riit man jaadara labie darbi? Vai tu tieshaam nejauc sekas ar ceelonjiem?

Nu vakar Dievs man piedeva... uiss... piedeva, taisnoja...

Un tad taas tulbi sanaaca, ka es paarstaaju piipeet, dzert un pi... eeee... nu taa kaut kaa... Ne?
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 14:43:25
Još Mulder
Jautājums ir par to, vai Kristus upuris bija pietiekams tavu grēku piedošanai.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.11 15:19:28
PP, a kaa ta savaadaak? Es tur neko klaat nevaru pielikt, tikai nonjemt nost
Pīlēns Pēks
# Iesūtīts: 2010.10.11 15:45:29
Još Mulder
Romas katehisma un indriķa izteikumi saka, ka nepietiek - vajag vēl labos darbus. Tas savukārt noved pie romiešu "nedrošības monstra", proti, grēcīgais cilvēks taču nekad nevar būt pārliecināts, vai darījis pietiekoši daudz.
Tas, ka daudzi romieši nav sirdī tik satriekti kā savulaik Luters, norāda, ka viņi pareizi neizprot to, kas ir grēks.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2010.10.11 15:57:07
Nu bet lai tak vinji dara labos darbus, no taa jau vinjiem pestiishana nost netiks njemta!
Pīlēns Pēks
# Labojis Pīlēns Pēks: 2010.10.11 16:01:38
Mulder

KF Epitome, IV. PAR LABAJIEM DARBIEM

2. Mēs arī ticam, mācām un apliecinām, ka labie darbi pilnīgi izslēdzami, kad tiek jautāts par pestīšanu, tāpat arī no artikula par taisnošanu Dieva priekšā , kā apustulis skaidriem vārdiem apliecina: “Tāpēc arī Dāvids teic svētīgu tādu cilvēku, kam Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem..” (Rom. 4:6) “Svētīgs, kam pārkāpumi piedoti, kam grēki nolīdzināti! Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu..” (Ps. 32:1–2) Un: “Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.” (Ef. 2:8–9)
..
1. Mēs noraidām un nosodām tādus izteikumus, ar kuriem tiek mācīts un rakstīts, ka labie darbi ir nepieciešami pestīšanai. Tāpat to, ka neviens nekad bez labajiem darbiem nav ticis pestīts, ka nav iespējams bez labajiem darbiem tikt pestītam.

Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2010.10.11 16:13:35
PP..

Pag tagad pajautaashu savaadaak!

Vai pestiits kristietis driixt dariit labos darbus? Vai labie darbi apdraud pestiishanu?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 120 , pavisam kopa bijuši: 36644