atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par Baznīcu "Viena aktiera teātris"
Svilpaste
Iesūtīts: 2010.09.20 23:08:02
Nesen nācās būt baptistu dievkalpojumā un tur draudzes locekļi aktīvi iesaistās liturģijā (ne tikai dziedot, bet arī sakot aizlūgšanas, liecības, brāļi saka sprediķus u.tml.) Luterāņu baznīcā sprediķot drīkst tikai ordinēts garīdznieks vai evaņģēlists, bet kā ir ar citām liturģiskajām darbībām? Piemēram, aizlūgumu lasīšanu, Svēto Rakstu lasīšanu? Piemēram, Torņkalna draudzē to piemēro, bet citās draudzēs - reti. Parsvarā luterisko baznīcu mācītājs kā tādā monoizrādē (piedodiet par salīdzinājumu), viens pats pilda visas liturga darbības. Lai arī katoļi uzsvēr īpašo priestera kā starpnieka lomu, tomēr arī pie viņiem tauta daudz plašāk iesaistās dievkapojumā (vismaz Rīgā).
Padalieties- kā ir jūsu draudzē, vai lajiem atļauj lasīt aizlūgšanas, Rakstus,varbūt darīt vēl ko citu? Ja jā, tad vai to dara arī sievietes, ne tikai pērminderi-vīrieši? Kā jums liekas, vai būtu jāvirzās uz lielāku laju iesaistīšanos vai tomēr ir labi saglabāt vecās tradīcijas un palikt pie šī "viena aktiera teātra"?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>
AutorsZiņas teksts
vilks
# Iesūtīts: 2010.09.25 08:35:06
Svilpaste
es gan esmu novērojusi citādāk
Aivars
# Iesūtīts: 2010.09.25 19:25:25
Svilpaste
Raušanās ir no vārda rauties vai rausties?
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.09.26 20:14:41
Aivars, atceros gadījumu no Vasarsvētku dr., kur runātājs "brīvajā mikrofonā"tā arī pateica - Dievam es neticu, man vnk te patīk.

Protams, kā var nepatikt tik jauki ļaudis, kuri ļauj savā priekšā runāt, cik tīk.
Jana_Svarovska
# Iesūtīts: 2010.09.26 22:02:08
Šodien biju divos dievkalpojumos, ciemos pie draudzenes Kurzemē un ko es redzēju... Kalpo mācītājs, altārī vēl četri vai trīs pērminderi (ļoti raiti izdalīja dievgaldu), lasījumus lasa divi draudzes locekļi un ziedojumus vāc ātri un neuzkrītoši seši draudzes locekļi. Nu pieklājīgi, nevilcinoties, glīti un, galvenais, reāli iesaistīti draudzes locekļi, gan sievietes, gan vīrieši. Otrs dievkalpojums bij mazā lauku draudzē, mācītājs, pērminderis un draudzes loceklis lasīja rakstus. Manuprāt, nekāda "viena aktiera teātra"!!!
indriķis (labs)
# Iesūtīts: 2010.09.28 08:27:28
Es laikam nojaušu, kur tu biji. V-pilī?
draudzes cilvēks [84.237.145.179]
# Iesūtīts: 2010.09.29 10:59:05
Svilpaste, man brīžiem šķiet, ka arī šī foruma diskusijas ir viena cilvēka teātris... un kāds sakars ar dzimumu?
vai tik tev tā sāpe nav citur? KO tu gribētu darīt savā draudzē?
vilks
# Labojis vilks: 2010.09.29 11:29:06
draudzes cilvēks [84.237.145.179]
vai tik tev tā sāpe nav citur? KO tu gribētu darīt savā draudzē?
par Svilpasti nezinu, lai viņa saka pati.

Tomēr - ja es runāju par to, ka man šķiet, ka lajiem vajadzētu būt vairāk iesaistītiem dievkalpojuma un draudzes dzīves organizēšanā, tad mana "sāpe" nav par to, ka man kāds neļautu darīt kaut ko no tā, ko es gribētu.

Runa drīzāk ir par teoloģiju, no kuras izriet draudzes darbs. Proti - ja visi ticīgie ir "ķēnišķīgi priesteri" (kā teikts 1. Pēt. vēstulē), tad visi ir aicināti liecināt un kalpot. Ja visiem ir dotas Gara dāvanas (kā Raksta Pāvils 1. Kor. 12), lai draudzi celtu, tad ir ļoti savādi, ka reizēm luteriskās draudzes atgādina nevis Jaunajā Derībā aprakstīto draudzi, bet gan vietu, kur ir "ticīgās avis" un priesteris, kurš visu labā veic nevienam nesaprotamus rituālus. Priesteris ir tas, kurš visu zina labāk vai vismaz viņam viss jāzina labāk (ir bieži manāms mīts, ka mācītājs ordinācijas dēļ vien ir ieguvis kādu īpašu mistisku zināšanu par lietām, tā mēdz domāt gan draudzes, gan mācītāji) un viņam ar visu jātiek galā pašam (to biežāk uzsver draudžu locekļi).

Man šādas situācijas/tendences (tīrā veidā šāds modelis reti sastopams, bet kā tendences - maz ir tādu LELB draudžu, kur to nav) atgādina drīzāk viduslaikus, nevis kristīgo Baznīcu, par kādu runā Jaunās Derības autori. Un tas tiešām sāp, jo šīs tendences posta baznīcu un kavē tās kalpošanu cilvēkiem.
indriķis (labs)
# Labojis indriķis (labs): 2010.09.29 12:16:05
Jāiesaista, bet nav jāuzspiež.
Sak, izreformēsim N-lauču draudzi ārā no viduslaikiem pēc indivīdu vispārējās priesterības izpratnes, proti, turpmāk lasījumus lasīs draudzes aktīviste māsa Māriņa ( tas nekas, ka viņai ir neatbilstošas brilles ) .
Arī pārmērīga reformēšanas kāre turp un atpakaļ posta baznīcu.
Ir vispārējā priesterībā liturģijā kalpojoša draudze un
ir bieži un neveiksmīgi mēģinājumu to pārtaisīt pēc 1.gs. līdzības, kādu nu to var rekonstruēt brīžam pavirši JD lasītāji.
Parasti pietrūkst gan pravietotāju, gan mēļu tulkotāju, un lai Dievs pasargā vēl no sapņu atstāstītājiem.
Mums ar mīļo māsu Jonu pietiek.
vilks
# Iesūtīts: 2010.09.29 12:27:34
indriķis (labs)
Jāiesaista, bet nav jāuzspiež.
pārmērīga reformēšanas kāre turp un atpakaļ posta baznīcu.

vai es kādā vietā teicu, ka vajag cilvēkiem kaut ko uzspiest vai pārmērīgi reformēt uz līdzenas vietas?

bet ir sāpīgi, ja cilvēkus tikmēr bremzē, ierobežo un traucē, ka beigās viņi nemaz vairs negrib kalpot un uzskata, ka ir normāli un labi, ka visu garīgo darbu dara tikai mācītājs, bet laji ir lapu grābšanai un trauku mazgāšanai.

laju kalpošanai ir jāizaug no tā, ka laji piedzīvo Dieva mīlestību un rūpes, kā arī pieaug ticībā (un tas gan ir mācītāja/pieredzējušo draudzes locekļu uzdevums), un laju kalpošanai ir jāiet roku rokā ar viņu garīgo aprūpi. Ja to organizē šādi, tad nesanāk nedz uzspiešana, nedz pārmērīga reformēšana, nedz arī cilvēku izdegšana (kas pamatā notiek gadījumos, kad mēs mākslīgi izdomājam kādus amatus draudzē (vai paņemam vēsturiskus amatus, "kuri vienmēr ir bijuši" un tad tajos vardarbīgi ieceļam cilvēkus).
draudzes cilvēks [84.237.145.179]
# Iesūtīts: 2010.09.29 18:54:52
vilks
Man šādas situācijas/tendences ... atgādina drīzāk viduslaikus, nevis kristīgo Baznīcu, par kādu runā Jaunās Derības autori.


Brīnišķīgi lasīt, ka cilvēks ir dedzīgs un gatavs darboties - apsveicu, ne tevi vien!
... manā draudzē gan redzu pretēju efektu, ka daudz ir tādu, kas citus grib pārmainīt, bet sev kasa lāpstiņu rajonā

reizēm šķiet, ka šie kasītāji, ja sanāktu kopā, būtu viena ideāla draudze - viena aktiera teātris- kā jau diskusijas autore te šo tēmu ir pieteikusi.

smaržo pēc sekulārisma un individuālisma pieejas draudzes dzīves jautājumos - (katram savs jumts virsgalvas un ES, MAN un MANS)
BEt ir Viens pār visiem "es un man"- Kristus.
kopība Kristū, kur es varu gan mierīgi raudāt, lūgt, gan dziedāt , gan dzirdēt, gan saņemt Sv. Vakarēdienu un priecāties, ka `man apkārt ikviens ir tikpat Dievam mīļots un aicināts.
Dedzību un aktivitāti izmantosim žņaudzot savas
draudzes cilvēks [84.237.145.179]
# Iesūtīts: 2010.09.29 18:55:59
...ļaunās iekāres un kaislības, aidzēsim tikumus, pateicoties Dieva žēlastības darbam mūsu dzīvēs.
vilks
# Iesūtīts: 2010.09.30 07:40:25
draudzes cilvēks [84.237.145.179]
daudz ir tādu, kas citus grib pārmainīt, bet sev kasa lāpstiņu rajonā
nu, tādi ir visur, bet kas liek viņus ņemt vērā. par vajadzīgajām/nevajadzīgajām pārmaiņām draudzē vienmēr visskaidrāk spriež tie, kas nekur nekad neiesaistās un uz dievkalpojumiem arī nenāk.

Dedzību un aktivitāti izmantosim žņaudzot savas ļaunās iekāres un kaislības, aidzēsim tikumus, pateicoties Dieva žēlastības darbam mūsu dzīvēs.
personīgā dievbijība ir nepieciešama un svarīga, bet vai tā ir viss draudzes saturs? man drīzāk šķiet, ka tieši koncentrēšanās uz sevi (individuālā kristietība un uzsvars uz to), nevis draudzi kā kopienu arī rada lielu daļu problēmu draudzē.

tomēr draudzei ir svarīgi pastāvēt visiem kopā "apustuļu mācībā, maizes laušanā, lūgšanās un sadraudzībā", un rūpēties par tiem, kas tai pievienojas no jauna (rūpes par jaunajiem draudzes locekļiem arī nedrīkstētu būt tikai draudzes mācītāja pienākums). nevis katram kopt tikai pašam sevi.
danar
# Iesūtīts: 2010.09.30 09:57:52
Svilpaste
Dievkalpojuma laji iesaistas ar aizlugsanam,dziedasanu,klausisanos.
Perminderi kalpo pie altara un lasa lasijumus,svac ziedojumus.
Man nav problemu ar to,ka tie ir tikai viriesi.
Neuzskatu,ka mums ir viena aktiera teatris,jo Dievkalpojums vispar nav teatris,pat ja to vaditu tikai viens cilveks.Tapec man sis areji redzamas lietas skiet nebutiskas..vai tur viens vada..vai desmit cilveku.






draudzes cilvēks [84.237.145.179]
# Iesūtīts: 2010.09.30 12:09:37
vilks draudzei ir svarīgi pastāvēt visiem kopā "apustuļu mācībā, maizes laušanā, lūgšanās un sadraudzībā", un rūpēties par tiem, kas tai pievienojas no jauna (rūpes par jaunajiem draudzes locekļiem arī nedrīkstētu būt tikai draudzes mācītāja pienākums). nevis katram kopt tikai pašam sevi.
vai tu varētu konkrētāk aprakstīt, kas tev to traucē savā draudzē - būt kopā... mācībā, lūgšanās un sadraudzībā?

es pat iedomāties nevaru kā tas reāli ir iespējams, ka viens mācītājs rūpējas par jaunienācējiem... mazgā grīdas, sagaida pie durvīm ir pieņemšanā, respektīvi visur = tāds tā kā matriks ļaunais varonis, kas pavairojas cik tik nepieciešams

šajā diskusijā tik daudzi, arī danar te augstāk raksta, ka dievkalpojums nav teātris, un kā vipār to var tā redzēt, jo darbojas, mijiedarbojas, ir sadraudzībā visi...
nu paskaidro, kā tu to redzi?
vilks
# Labojis vilks: 2010.09.30 12:18:45
draudzes cilvēks [84.237.145.179]
šajā diskusijā tik daudzi, arī danar te augstāk raksta, ka dievkalpojums nav teātris
es arī rakstu, ka dievkalpojums nav teātris, nekur neesmu teikusi pretējo.

jo darbojas, mijiedarbojas, ir sadraudzībā visi...
nu paskaidro, kā tu to redzi?

nu lieliski, ka (ja) visi darbojas un mijiedarbojas. absolūti lieliski, ka ir tādas draudzes. kaut tādu būtu vairāk.

kā es to redzu?

es atnāku uz baznīcu un redzu, ka cilvēki viens otru nepazīst. un īstenībā negrib pazīt. ka pamatā vairums vēlas kopt tikai paši savu individuālo kristietību.

es pat iedomāties nevaru kā tas reāli ir iespējams, ka viens mācītājs rūpējas par jaunienācējiem
ja iesvētes mācība notiek tradicionālajā veidā - iesvētes mācības lekcijas - tad viņš ir vienīgais, kas iesvētāmos puslīdz pazīst. cik var paspēt iepazīt cilvēkus, kuriem lasa lekcijas + atbild uz viņu jautājumiem.

kas tev to traucē savā draudzē - būt kopā... mācībā, lūgšanās un sadraudzībā?
to, kas man traucē konkrēti manā draudzē, es arī izrunāju ar cilvēkiem manā draudzē.
to, kas man šķiet plašāka problēma (piemītoša vairākām/diezgan daudzām man zināmām draudzēm), runāju šeit. Gribētos zināt, kā cilvēki to risina savās draudzēs.

Bet tiem, kas pagaidām piedalās diskusijā, šādas problēmas lielākoties vai nu nav (saka, ka viss jau ir perfekti un/vai pārmet man, ka es lieki maisu gaisu), vai viņi to neredz (varbūt nešķiet svarīga?) vai arī nezina, kā to risināt.
draudzes cilvēks [84.237.145.179]
# Iesūtīts: 2010.09.30 12:23:20
vilks tu jautā... bet vai tā ir viss draudzes saturs?
bez maksas esam saņēmuši, bet tas nenozīmē, ka tiem, kas mēs esam draudzē tas mums neko nemaksā arī turpmāk, jo tagad mums jānoliek savs es un jāļauj Kristum būt centrā, jāieklausās, ko Kristus saka par draudzi un ko Viņš darīja, kā Viņš draudzi veido, kam uztic un kā turpina tajā būt ļoti personīgi.

draudzes saturs?

Ja mūsu dzīvē ir lūgšana, Vārds (Sv. Raksti), Svētais Vakarēdiens - tad tas ir iespējams vien esot Kristus kopībā (draudzē).

Kristus neveido sociālos klubus, kur katru mūsu pērli un pūku apčubina, bet veido draudzi no cilvēkiem grēciniekiem, nešķiro ne sociāli ne kā citādi pēc darbiem, bet Viņš ir galva kas katram dod autoritāti un pilnvaras...
ne visi Pēteri, ne visi Apoli, ne visas Marijas, ne visi tiek uzreidz dziedināti, vai piecelti no kapa kā Lācars... dāvanas dažādas un Svētais Gars dod un piešķir kā gribēdams... n
draudzes cilvēks [84.237.145.179]
# Iesūtīts: 2010.09.30 12:28:59
vilks Gribētos zināt, kā cilvēki to risina savās draudzēs.

ko risina?

ne visi ir mācītāji.. un labi ka tā.

es draudzē sveicinos ar cilvēkiem ko redzu pirmo reiz, paskatos vēroju iepazīstu viņus... esmu kā cilvēks pret cilvēku...
redzu, ka citi manā draudzē arī to dara... ne tikai mācītājs...

kad nāk uz kristībām un iesvētībām daudz cilvēku... kontaktējos ar viņiem, iepazīstos.... man mācītājs neaizliedz to darīt un netraucē to darīt, bet mūs visus no kanceles un citās uzrunās draudzes namā aicina būt patiesi viesmīlīgiem un pazemīgiem... nevis tā, ka noslēdzot gaismiņu visas dakšiņas saduras vienā rokā, kas sniedžas pēc pēdējās kotletes.
vilks
# Labojis vilks: 2010.09.30 12:35:09
draudzes cilvēks [84.237.145.179]
ne visi ir mācītāji.. un labi ka tā.
ā, tad Tavuprāt, tas ko es jautāju, pamatā ir mācītāja kompetence un lajiem par to nav jādomā? es tikai mēģinu saprast, ko Tu mēģini pateikt, jo daļu no pārējiem tekstiem īsti nesaprotu.
draudzes cilvēks [84.237.145.179]
# Iesūtīts: 2010.09.30 12:41:26
vilksā, tad Tavuprāt, tas ko es jautāju, pamatā ir mācītāja kompetence un lajiem par to nav jādomā
es domāju, ka lajiem nevajag tik daudz domāt kā darīt elementāras lietas, būt pašiem dievbijīgiem un būt (resp. darboties) tur kur esi un kādā aicinājuma formā šobrīd atrodies.
ja nāc tikai svētdienās uz dievkalpojumu un jūties novērotājs no malas, tad aicinu tevi arī dziedāt dziesmas, piedalīties Dievgalda kopībā, atbildēt mācītājam,
ja runa ir par vienkāršu komunikāciju ar citiem cilvēkiem, tad nevajag domāt viņu vietā, ka tie negrib komunicēt, bet vienkārši būt vērīgai un darīt to ko var, nevis spriedelēt par to ko nevar, bet gribētos, lai varētu sev uzsist paplecu, cik laba esi.
vilks
# Iesūtīts: 2010.09.30 12:44:34
draudzes cilvēks [84.237.145.179]
lajiem nevajag tik daudz domāt
nu tam gan es nepiekritīšu. domāju, ka vairums problēmu mūsu Baznīcā ceļas tieši no tā, ka laji nedomā.

bet vispār es jau sapratu, ka Tu neredzi problēmu turpat, kur es (paldies par viedokli), tā ka nāksies pagaidīt vēl kādu. Varbūt kāds redz vēl arī ko citādāk.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 36 , pavisam kopa bijuši: 33360