patriots 
|
Iesūtīts:
2007.02.16 17:32:57
Grūti bija atrast atbilstošu sadaļu manis uzstādītajai tēmai. Varbūt redaktors varētu atvērt jaunu sadaļu. To varētu nosaukt: " Latvietība un kristietība", vai arī citādi. Manuprāt šis jautājums varētu interesēt daudzus cilvēkus.
Bet pagaidām piedāvāju padiskutēt par to sadaļā "Par ticību". Tātad, mans uzstādījums ir jau redzams nosaukumā. Kas tad ir latvietis - pagāns, vai kristietis? Un ja nu latvietis ir kristietis, tad ko viņš var no savas tautas kultūras un garīgā mantojuma paturēt, bet ko jāatmet? Vai piederība kādai reliģijai ietekmē arī nacionālo pašapziņu? |
|
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2007.02.21 21:34:14
patriot,
1) Piederību jebkurai nācijai man ir grūti definēt kā kvalitāti par sevi, es to drīzāk uztveru kā eksistences veidu, formu. Galu galā - cilvēces sašķeltība nācijās sākās pie Bābeles torņa kā augstprātības sekas. Tādēļ atkārtošu jau tik nodeldētu frāzi, ka tikai īsts nacionālists (t.i. tas, kurš apzinās savu nacionālo identiotāti) var būt internacionālists. Gluži tāpat kā sekot Jaunajam bauslim var tikai cilvēks ar pietiekošu pašvērtējumu.
2) Rakstos nekur nav minēts, ka Kristus mācība jau virs zemes visus padarīs par vienu nāciju, gluži otrādi, Evaņģēlijs tiks sludināts visām tautām , tātad arī latviešu tautai. Pilnīgi piekrītu Arhibīskapa viedoklim.
3) Un vispār man šķiet, ka kristietības un latvietības pretnostatījums ir visai jauna un mākslīga parādība, interesanti zināt, kad tā sākusies. Pagājušajā vasarā noslēdzās arheoloģiskie izrakumi Puzes Lejaskroga kapos un tie pārliecinoši pierāda latviešu dziļo ieaugšanu kristietībā - 15 - 16. gs. apbedījumos tautas tērpos klāt ir daudz kristīgas simbolikas kā krustiņi un rožukroņi.
Pagānisko (cik gan tadu vispār ir?) Dainu ētisko saturu uztveru kā sirdsbauslību, par ko runā ap. Pāvils un tā nu nekādi nav pretrunā ar kristietību.
Tātad: Kristietība arī latvietību padara pilnīgu. |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.02.24 08:03:42
Jāni Kalniņ
Paldies par Jūsu sniegto izklāstu. Varbūt kādam vēl ir kādi fakti un pierādījumi par kristietības iesakņošanos. Tomēr vai tiešām ir tā, ka kristietības un latvietības pretnostatījums ir visai jauna parātība (3. punkts)? Vai nav tā, ka šis pretnostatījums ir redzams jau eposā "Lāčplēsis"? Varbūt tieši šis darbs ir veicinājis šo plaisu? |
Zaurs  |
# Iesūtīts: 2007.02.24 11:32:42
Lāčplēsis (par šito apgalvijumu an mani daži labi latvju patrioti nolinčotu) ir fabrikācija. Feiklora, ja izmantojam folkloristikas terminu, izdomājums no pirmās līdz pēdējai rindai, pie kam ar stipru krievu valodas ietekmi un neskaitāmām vēsturiskām neprecizitātēm, sākot no "laimīgas latviešu tautas" un beidzot ar Kaupo. No Pumpura nesanāca Vergīlijs.
Bet. Pareizi mācot, jebkuŗš teksts var kļūt par identitāti veidojošu tekstu. Lāčplēsis nav izņēmums. |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.02.24 16:28:35
Zauram
Es pāri nedarīšu, jo esmu līdzīgās domās. Protams Lāčplēsis nav folklora, bet sava veida nacionālromantisma izpausme, ar noslieci pret vācisko (lasi arī kristīgo). Tomēr šim darbam ir paliekoša vieta mūsu tautas vēsturē un ne tikai. Mums taču ir Lāčplēša ordenis un Lāčplēša diena. Neapšaubāmi šis ir identitāti veidojošs teksts, bet diemžēl ne kristīgu identitāti. Un kad nu ir tik tālu aizgājis, tad ir jautājums: "Kā mazināt radušos plaisu?" |
piedalos [81.198.129.114] |
# Iesūtīts: 2007.02.24 19:42:21
Man šķiet, patriots jautā vietā. Gibsona Apokalipto daļai kinosapratēju bija pilnīgi nesaprotams vēstījums. Meklēju nopietnu kritiku, bet pārsvarā konstatējumi no "maiju civilizācijas gals", līdz "viss sāls filmas finālā", kad atbraucēji no lielajiem kuģiem līdzi nes krustu - nacionālās pašapziņas iznīcinātāju zīmi. Pirms dažiem gadiem godājamā prezidente aicināja tautu uz "garīgumu". Drīz pieteicās Dalailama ar saviem rituāliem Doma laukumā. Prezidente bija tur nevis klāt, bet iekšā. Latvietis stabili nestāv ne uz vienas identitātes. Šajā ziņā esmu pesimists. Tomēr, nez kamdēļ, mums tīk domāt, ka esam seni. Kad eiropiešiem rādām Āraišu ezerpili, sakot, ka senči tā dzīvoja VI, vai kurā tur gs., ko par mums domā pašapzinīgs anglis vai dānis? Kādēļ mēs nespējam būt tie, kas esam - jauna tauta ar kristīgu identitāti? Kāpēc, par katru cenu, jābūt tik "seniem&qu |
piedalos [81.198.129.114] |
# Iesūtīts: 2007.02.24 19:44:25
ka senums jāizdomā? Šajā ziņā esmu optimists! |
Zaurs |
# Iesūtīts: 2007.02.25 16:19:17
Lāčplēsis un Pumpura radījums nav viens un tas pats. |
Jānis Kalniņš |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2007.02.25 20:24:20
piedalos,
Ja ar jēdzienu "jauna tauta ar kristīgu identitāti" Tu apzīmē 700 - 800 gadu senu pagātni, tad piekrītu, bet ja Tu domā tikai par dažie gadsimtiem, tad gan grūti piekrist.
Es domāju, ka plaisa starp latvisko identitāti un latviešu kristīgo identitāti tika radīta 19. gadsimtā, kad latvieši savas identitātes apzināšanos pārņēma no Glika, Merķeļa, Cimzes, Herdera un citiem cittautiešiem, kam interesēja latviešu tauta. Tad piepeši neatkarības idejas vērsās pret vāciešiem, kaut gan īstie apspiedēji tajā laikā jau bija krievi un cara valdība. Lai atceramies kaut vai luterāņu baznīcas diskriminēto stāvokli attiecībā pret pareizticīgo. Pretdarbību krieviem valdība apspieda jau pašos pamatos, bet vēršanās pret vāciešiem arī cara ierēdņiem varēja būt visai pa prātam. Kāpēc gan nevarētu būt arī tāda versija - tā kā kristietību atnesa vācu misionāri, tad vēršanās pret vācisko automātiski kļuva arī pretestība kristietībai, kas vainagojās ar dievturu kustību.
Par latviešu iesakņošanos kristietībā un vispār vācu un latvju attiecībām vēl daži fakti: Iesvētot Liepājas sv. Trīsvienības baznīcu 1758. gadā, kas celta kā pilsētas birģeru draudzes baznīca, sprediķis teikts gan vācu gan latviešu valodā, savukārt jau ap 1789. gadu Kurzemes hercoga kapelmeistars Johans Ādams Hillers (tolaik viens no Drēzdenes mūzikas dzīves korifejiem) latvisko savu kantāti "Taa simtaa dseesma". Tur bija jābūt vajadzībai dziedāt latviski un arī izglītotiem latviešiem, kas spētu latvisko tekstu izdziedāt! |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.02.27 00:12:34
Zaur, ko jūs domājat ar: "Lāčplēsis un Pumpura radījums nav viens un tas pats"? |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.02.27 00:15:51
Paldies, Jums Jāni, Kalniņ par labu, argumentētu komentāru! Vai varētu lūgt arī kādu vēl izteikties minot kādus fakturs iz vēstures? |
deprofundis  |
# Iesūtīts: 2007.02.27 08:46:19
nacionalitāte ir nenozīmīga |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.02.27 15:23:05
Deprofundi, kādā ziņā nacionalitāte ir nenozīmīga? Pilnīgi un galīgi, vai tomēr kāda nozīme ir? |
deprofundis |
# Iesūtīts: 2007.02.28 12:07:51
tāds pats sakars, kāds ir estētikai ar patiesību, ir arī dainām un nacionalitātei ar cilvēka patieso identitāti Dieva acīs.
mums visiem patīk vēl daudz kas cits, bez Dieva, tas ir patīkami, bet nav svarīgi. un ir skaidri jāsaprot, ka tas nav svarīgi, lai nepārkāptu pirmo bausli.
|
patriots |
# Iesūtīts: 2007.03.01 00:57:23
Deprofundi.
Mums visiem patīk vēl daudz kas cits, bez Dieva, tas ir ne vien patīkam, bet tomēr daudzkas no tā arī ir svarīgi. Vai Jūs teiktu saviem radiem, draugiem, bērniem ka viņi Jums ir patīkami, bet nav svarīgi. Ceru, ka nē!
Neredzu gan sakarību starp pirmo bausli un nacionalitāti! Pēc Jūsu loģikas sanāk, ka apzināties savu nacionālo identitāti, mīlēt savu zemi, tautu, kultūru nozīmē nodarboties ar elkdievību? Varbūt es Jūs pārpratu? Vispār jau kosmopolītiem nacionalitāte nav svarīga! Kā Jūs to savienojat? |
deprofundis |
# Iesūtīts: 2007.03.01 11:16:35
svarīgākais ir cilvēka identitāte Kristū. vienīgais patiešām svarīgais.
otrais svarīgākais - nepalikt grēkā un Gara augļi. (šeit arī atbilde par draugiem, radiem, bērniem).
viss pārējais ir OK, kamēr nekļūst svarīgāk par svarīgo. un neliek pārkāpt baušļus. elkdievība būs, ja sāks likties, ka pirmkārt tu esi šīs valsts patriots, un pēc tam - taisnots žēlastībā bez nopelna. bet tev taču tā neliekas, ko? |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.03.03 18:43:37
Deprofundi!
Mūsu dzīve sastāv gan no ļoti svarīgām, gan mazsvarīgām lietām, gan nesvarīgām. Es vēlos runāt par tēmu, kas man šķiet svarīga - par kristīgo un latvisko identitāti. Kāpēc, tāpēc ka šis jautājums man šķiet aktuāls jo esmu kristietis un latvietis.
Jūs esat diezgan lecīgs runāt par taisnošanu ticībā lietojot boksa cienīgas metodes. Taisnošana žēlastībā nav dūre ar kuru satriekt, bet dziedinošs pieskāriens bauslības satriektam grēciniekam. |
deprofundis |
# Iesūtīts: 2007.03.03 22:47:01
 pat nepamanīju kurā brīdī sāku izklausīties pēc kaušļa, atvainojiet, tas nebij tā domāts |
patriots |
# Labojis patriots: 2007.03.04 09:20:46
Deprofundi!
Labi, miers ar jums.
Atvainojiet, ka tincinu, bet mani interesē Jūsu attieksme pret nacionālo identitāti. Ja mēs vienojamies, ka tā nav pati svarīgākā lieta, tad tomēr tai ir kāda nozīme! Jūs taču piekritīsiet ka atšķiras kristīgs vācietis, no kristīga latvieša un kristīga krieva. Protams, viņi ir kristieši, bet viņu kristietības izpratne iet caur (ja tā var teikt) nacionālās mentalitātes prizmu. Jau Svētos Rakstus iztulkojot kādas tautas valodā kristietība iegūst šīs tautas vaibstus. |
patriots |
# Iesūtīts: 2007.03.06 11:21:34
Vai nav tā, ka oficiāli (ārzemniekiem) prezentējot Latvijas kultūras bagātības kristietība tā mazliet tiek apieta ar līkumu? Runā par Dainām, tautas tērpiem, mārītēm (kukaiņiem) bet nerunā par kristietību, kura te ir vairākus gadu simtus. Krievi, piemēram, apzinās sevi kā kristiešus - pareizticīgos. Protams, arī viņiem ir sava pagāniskā pagātne, bet tā ir otrajā plānā. |
Zaurs |
# Iesūtīts: 2007.03.13 14:40:50
>Patriots
Pumpurs ierīkoja savu vresiju par lāčplēsi, kas līdz tam bija tik dažās pasakās sastopams, papildinot to ar tekstiem no krievu biļinām, grieķu un latīņu epiem, utt. Tā kā skolu literatūras kanonā neiegāja oriģinālās teikas, bet Pumpura versija, sekas (klišejas, attieksmi) varam just vēl šodien.
/me piekrīt Jāņa Kalniņa versijai - vēršoties pret vācisko, vērsās arī pret kristietību.
To var labo tikai vienā veidā - atzīstot savu latviski-kristīgo identitāti. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
