Svētais 
|
Iesūtīts:
2010.12.28 15:49:47
Kā Jūs domājat? |
|
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.12.30 14:16:08
Ctulhu
Apzinju defineet patiesi nav viegli, tachu apzinja speej sakaartot mateeriju visai interesantaas struktuuraas, kuras nav raksturiigas bezapzinjas procesu darbiibai.
Taadeejaadi... liidziigi kaa ar gravitaaciju... mees varam nezinaat pashas apzinjas dabu, tachu varam detekteet visai konkreeti taas iedarbiibu uz mateeriju, liidziigi kaa gravitaacija darbojas...
Un viss zinaamais liecina, ka Apzinja ir informatiivas dabas fenomens, ka tur galveno lomu speelee informaacija nevis mateerija... Apziznjai liidz ar to piemiit leerums specifisku iipashiibu, kas nepiemiit citaam struktuuraam... un sho iipashiibu deelj Apzinja arii speej organizeet mateeriju visaadaas prikoliigaas formaas.
Un pashu Apzinju nemaz nevar nepastarpinaati noveerot... tachu to var atpaziit peec taas iedarbiibas uz struktuuru un arii... btw... tikai par tik par cik mees pashi esam apzinjas. Iespeejams ka mees neprotam kaut ko izshkjirt, ibo neesam liidz tam izaugushi, tas ir kaa skudraam vareetu nebuut iipashi konkreets viedoklis par kosmisko kugji. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.30 14:20:10
Par to kā ID nonāk pie ``viss dizainēts`` slēdziena gan ir vairāk filozofisks, nevis zinātnisks jautājums, bet tas nu tā.
Nevis viss, bet dazhas visuma un dabas fenomeni ir labaak skaidrojami ar apzinjas kazuaalo ceeloni. Un tas ir tik pat zinaatnisks, cik zinaatniska ir kriminologjija, kriptograafija, arheologjija, kas arii savaa zinjaa nodarbojas un pielieto ID metodes, tikai vinju izpeetes objekts ir kaut kas cits nevis, piemeeram, dziivi organismi vai visuma fine-toonings.
Kas svarīgāk, tu tā arī neatbildēji kādā veidā ID pierāda Jahves/Jēzus un pārējos Bībeles storijus.
ID to nepieraada. Neputrot ID ar kreacionismu.
ID ir zinaatniska nevis teologjiska teorija.
Jo līdz šim izskatās, ka ID tiek izmantots kā kristietības spieķis, lai gan tas tik pat labi ``pierāda``, ka pasauli radīja Zevs, Amons Ra vai jebkas cits.
Arii tam tas netiek lietots.
ID formaali nepieraada Kristietiibas pareiziibu, bet tikai paraada, ka Kristietiibai vismaz tais jautaajumos, par kuriem runaa ID, nav buutisku pretrunu.
Zevu un Amon Ra gan ID visai konkreeti noraidiis, ibo sho puishu teologjija ir visai piezemeeta un driizaak jau liidzinaas kaadam citplanetieshu staastam...
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.30 14:25:32
Ar to ``viss dizaineets`` ir zinaama probleema. Jo ja viss dizaineets, tad vnk nav nekaa nedizaineeta un nav ar ko saliidzinaat. A ja nav ar ko saliidzinaat, tad nevar atskirt dizaineetu no nedizaineeta.
Nepareizi...
Dizainam var buut daudz dazhaadi liimenji.
Piemeeram kjiegjelji un deelji var izraadiities pashi par sevi dizaineeti. Tachu buutiski atshkjirsies konfiguraacija vai tos atstaaj pashus par sevi vai no tiem uzbuuvee maaju. Taadeejaadi Teologjija un ID vispirms pieveershas jautaajumam par to, ka maaja ir dizaineeta... ID tas novirziens, kas runaa par kosmisko fine-tooningu kaareiz meegjina izpeetiit sho kjiegjelju dizainu, kas arii shkjiet ir dizaineets.
Bet tas galvenais jautaajums ir vai no saakotneejaas "pirmgkjiegjelju" masas, tos atstaajot pashus par sevi darbojamies konkreetu likumu varaa, var ieguut maaju... jeb neko vairaak par visai pashkjiibu buudinju vai zedeni nesanaaks "uzpuust"...
Luuk kur ir tas galvenais striids... Jo gan materiaalisti gan teisti faktiski iipashi neiedziljinaas tajaa no kaa kjiegjelji taisiiti, ibo ir kaut kaada izzinjas robezha, kuraa pagaidaam sakaam... vot pamats visam kas ir ir konkreeti shitaads, KAAPEEC tas ir taads... tur ir divas atbildes, materiaalisti saka - taapeec ka Q... teisti saka - taapeec ka Radiitaajam taa sagribeejaas... ibo taada konfiguraacija ir eerta lai no taa celtu maajas...
Tachu kashkjis ir par naakamo liimeni, kaa no deeljiem un kjiegjeljiem uztaisa maaju... vai atstaajot tos pashus par sevi briivi veejaa staavam, jeb tomeer ir ar konkreetu plaanu shamie jaasastutee kopaa, kur bez apzinjas neiztikt.
Jautaajums ir par to, kas ir shiis papildus informaacijas avots? Vai pietiek ar esosho infu pashos kjiegjeljos un deeljos, jeb ir jaapievada cita infa, kas to saliek pareizaa formaa taa manifesteejot emergentas nebijushas iipashiibas, kas nav shajos elementos. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.30 14:52:45
Jo? Vai varētu konkrētāk? Un kopš kura laika ID nodarbojas ar teoloģiju? Es sapratu, ka tā pretendē uz zinātniskas teorijas statusu.
Tas ka zinaatniskai teorijai ir teologjiskas implikaacijas nav nekas slikts vai nepareizs.
Bet par Zevu runaajot, kad papeeta tuvaak, shamais ir mateerijas vergs, nevis paveelnieks vairaak... kurpretiim ID paraada, ka Apzinja ir augstaaka par mateeriju, ibo mateerija ir apzinjas darbiibas funkcijas rezultaats... nevis otraadi... Vismaz tajaa, kas attiecas uz mums noveerojamo un izsecinaamo... Bet es nekaushos, ibo Zeva un Ra miitus neesmu iedziljinaajies tachu shamaa ir visai samudzhinaata attieciibaa uz Radiishanu. |
Jošs Mulders |
# Labojis Jošs Mulders: 2010.12.30 14:54:17
Nu redzi, bet ja viss ir dizzaineets, tad nav nekaadas ``pasjas par sevi atstaasjanas`
Tak es tev saku... vai nu mees atstaajam mantu esoshaas informaacijas laukaa, jeb sisteemai ievadaam jaunu infu un tad konfiguraacija mainaas... Svariigais jautaajums ir par sho, vai sisteema no staavoklja S1 paariet uz staavokli S2 ar vai bez infas ievades sisteemaa  ir pilniigi irivalenti vai pati S1 ir dizaineeta vaii kaut kaadaa zinjaa muuzhiigi pastaaveejusi nemainiga... svariigais ir paareja starp S1 un S2 nevis starp S0 un S1 Kaut vai aiz taa ka par S0 mums ir visai miglains priekhsstats. A bet S1 un S2 gan padodaas noveerojumiem. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.30 14:55:33
Ctulhu, Jahve gan nav... ibo Jahve rada mateeriju ar taas iipashiibaam. Un vieniigais vinja "nevariiba" izriet no vinja pasha iipashiibaam, nevis no kaadas aareejas sisteemas iipashiibaam. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.30 14:58:43
kad aug kristali, piemeeram - bez infas ievades sistemaa.
Nuja... bet tie nekad nav noveeroti izaugam par, teixim, galvaskausu Taatad existee objektiiva robezha liidz kam shie var izaugt savaa informaacijas bagaatiibaa. Sho robezhu meegjina peetiit ID... cik taalu mateerija var sakaartoties balsotties uz tajaa jau esosho informaaciju un kaada un kur ir taas robezha, kad vajag gruudienu.
Liidziigi kaa ar to dzelzi... cik taalu var uzkonfigureeties ar kodolsinteezi un kur vajag paarnovas spraadzienus - gruudienu.
ID arii ir publiceejushi shaadus peetiijumus, gan no matemaatiskaa modelja puses, gan no experimentaalo datu analiizes tieshi biologjiskaas sisteemaas.
Nu taa... viss notiek... pretiim experimentiem un matenei gruuti buus spaardiities. Taapee jau Darvinisms speeja izdziivot, ibo dziivoja uz emocijaam, nevis experimentiem vai formaalu mateni... atshkjiriibaa no taas pashas fizikas vai kjiimijas, kur apakshaa ir hard-core matene.
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.30 14:59:16
Nujaa un tad vienas vinja iiapsjiibas sanaak pretrunaa ar otraam vinja iipasjiibaam un mainiit jams tur nekaa nevar.
Nesanaak gan Kaareiz taa ir viena no vinja iipashiibaam - viena lieta ko vinjsh nevar - buut pretrunaa pats ar sevi |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.30 15:02:37
Rezultaataa, ja pie materalistiem pienaak veelaak, var dabuut zinaak bik vairaak, jo vinji peetiija. Ja pie teistiem pienaak veelaak, var dabuut dzirdeet tiessi to paasju - dievam gribas...
Formaali abi divi ir Q... ibo jautaums - kaapeec Dievam taa sagribeejaas ir tik pat nosleepumains kaa tas uz ko materiaalisti atbild ar - pagaidaam nezinaam.
Muldera hipoteeze ir taada, ka, taa kaa mateerija ir Dieva radiita tad taa taa vai citaadi ir atkariiga no pasha Dieva buutiibas, un taadeejaadi kaut kaadaam mateerijas iipashiibaam ir neizbeegami fixeetas "veertiibas" kaameer visas paareejaas ir jaapielaago taa lai vispaar buutu iespeejams, piemeeram, cilveeks kaa apziniiga buutne... Taadeejaadi tas potenciaalais "variaaciju" skaits ir ierobezhots, kas kaut kaadiem parametriem uzliek robezhas, kuras tad ir jaanotuunee lai elementaari buutu iespeejams shis Visums...
Bet taa ir tikai absoluuta mans intelektuaalais voluntaarisms, no kaa izriet, ka, noskaidrot kaapeec mateerijai ir tieshi taadas iipashiibas ir savaa zinjaa jautaajums par kaut kaadaam Dieva buutiibas iipashiibaam... bet nu arii teisti to veel nezin. |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.12.30 15:14:31
pareizi, taapeec... lai dabuutu, piemeeram, no molekulaam radioaparaatu, vajag pievadiit energiju, darbu un infomraaciju, ibo sho objektiivo robezhu deelj metaali un plastamas nekad nespees saorganizeeties par radioaparaatu
Analogjiski ar biologjiju, ir kaut kaada robezha liidz kurai var sakaartoties organiskaas vielas... lai no taam sanaaktu nanomashiinas ar eholokaacijas, elektromagneetiskaas navigaacijas, tumsas redzes, kjiimiskaas komunikaacijas u.c. fiichas, ir jaaievada darbs un informaacija.
Zinaatne labpraat peeta shiis robezhas... |
masiks [87.110.184.238] |
# Iesūtīts: 2010.12.30 16:42:15
Jošs Mulders
Tobish, saakumaa pieraadaam, ka taadi un taadi fenomneni visumaa ir labaak izskaidrojami ar varenas Apzinjas darbiibu... nu un normaali ir lietot pierastus terminus - Dievs.
ir ok, taču tad IDistiem ir jānokauj Okama. Pavisam jānokauj. Jo viņi sarežģīti strukturētu matēriju grasās izskaidrot ar bezgalīgi sarežģītākas struktūras esamības pieņēmumu.
nu kaut kā tā - lietus tiek skaidrots ar to, ka kaut kur ir daudz mazu neredzamu rūķīšu, kuri no neredzamas tīrā ūdens pazemes akas smeļ spainīšos ūdeni un pa neredzamām trepēm stiepj to augšā, lej neredzamā dirižablī un pēc tam braukā apkārt, līdzi vējam un pēc sarežģīta algoritma laista ūdeni lejā. Principā var vēl vairāk sistēmu sarežģīt, jo Dievs kā cēlonis savu sarežģītību nekādi neierobežo. Tā ir bezgalīga. |
masiks [87.110.184.238] |
# Iesūtīts: 2010.12.30 16:48:29
Tobish, saakumaa pieraadaam, ka taadi un taadi fenomneni visumaa ir labaak izskaidrojami ar varenas Apzinjas darbiibu... nu un normaali ir lietot pierastus terminus - Dievs.
pie kam. Fenomeni, kuriem ir pieķērušies IDisti nemaz nav jāpierāda. Viņi existē. IDisti mēģina pierādīt ka šo fenomenu cēlonis ir nevis vienkāršākas struktūras un ilgstoši pievadītas enerģijas rezultāts, bet gan bezgalīgi sarežģītas struktūras apzinātas darbības rezultāts, kurš neizbēgami laika gaitā degradējas. Pie kam jo vairāk paiet laiks, jo vairāk struktūrai ir jādegradējas. Neizbēgami jādegradējas, un šai degradācijai IR jābūt konkrēti fiksējamai. 2TDL... |
KPax.  |
# Iesūtīts: 2010.12.30 22:51:05
"...noskaidrot kaapeec mateerijai ir tieshi taadas iipashiibas ir savaa zinjaa jautaajums par kaut kaadaam Dieva buutiibas iipashiibaam... " (Mulders)
"Smalkais regulējums" mūsu visumā izrādās ir saistīts ar vienas atsevišķas reliģijas dieva būtības īpašībām? Hmmm..., bet o.k. Ja novilksim līdz brīdim, kad (iespejams, kvantu) fizika izskaidros (un tas, manuprāt, ir tikai laika jautājums), kāpēc fizikālās konstantes ir tādas, kādas tās ir, Tavu hipotēzi nāksies ievietot "another closed gap of religion" atvilktnē... |
undiine [80.233.216.75] |
# Iesūtīts: 2011.08.22 16:34:24
Jošs Mulders
ljoti daudzi tieshi praata apsveerumi mani paarliecina, par manas ticiibas patiesumu.
Vai Juus vareetu luudzu dot kaadus spilgtaakos piemeerus?
|
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
