Aivars 
|
Iesūtīts:
2010.11.22 00:10:53
Jāņa 19:5 Tad Jēzus iznāca ārā ērkšķu vainagā un purpura apmetnī. Un Pilāts viņiem saka: "Redziet, kāds cilvēks!"
Kāda saruna, kurā laikam nejauši tika pretstatīts cilvēciskais, kā negatīvais, iepretī debešķīgajam cilvēka dzīvē, ierosināja uz pārdomām, kādēļ tomēr uzsvars top likts uz to, ka Jēzus tapa CILVĒKS, nevis, ka viņš tapa galdnieks, rabīns, harizmātisks līderis uttt.
(kristieši lūdzu!) |
|
Jošs Mulders  |
# Iesūtīts: 2010.11.22 13:54:01
Aivars, atkal nesapratu... Cilveeka Deels nav tituls... tas ir kaut kas pateikts par Kristus Dabu. Taapat arii Dieva Deels nav tituls, bet patiesiiba par Kristus dabu. |
Aivars |
# Labojis Aivars: 2010.11.22 14:01:08
Jošs Mulders
OI, nebūs tik vienkārši! "bar enosh` - Cilvēka Dēls ir dievišķš Daniēla 7 tēls, kas pasaules murgaino vēsturi maina, un kura Valstība pastāv mūžīgi . Jēzus tekstos Cilvēka Dēlam ir vara grēkus piedot, tiesāt pasauli, CD ir Sabata KUNGS uttt utjpr.
Cita lieta, ka esam pieraduši to sadzirdēt kā cilvēcības apzīmējumu, bet tā nav.
Bet tā jau sanāk drusku cita tēma, kas starp citu, šķiet, reiz tika cilāta
ehē, iegūgļojot negaidot kā pirmais izleca diezgan lakonisks rakstiņš, kas paskaidro to Cilvēka Dēla tēmu - http://www.yourarmstoisrael.org/Articles_new/articles/PDFs/Addendum%.. 204%20Whole%20Wheat%20Unleavened%20Bread.. .pdf |
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.11.22 14:22:06
Aivars, bet atkal, kaapeec pretstatiit vienu otram...
BTW attieciibaa uz Dievu... neaceros preciizi kaa tur tas pareizi teologjiski saucaas, bet par Dievu runaajot, vinja aprakstoshie atribuuti ir arii vinja raksturojoshie attribuuuti vai kaut kaa taa...
Tobish attiecibaa uz Dievu sanaak, ka vinjsh ne tikai ir Patiess bet vinjsh ir pati Patiesiiba, Dievs ne tikai ir Labs bet vinjsh ir Labaa definiicija...
Taadeejaadi nekljuudiisimies sakot, ka "Cilveeka Deels" ir gan tituls gan raksturojoshs, jeb defineejoshss apziimeejums. |
Raimonds  |
# Iesūtīts: 2010.11.22 15:01:53
Jošs Mulders
Nedaudz velku uz citu pusi. 
Par Kristu DV runā no dažādām perspektīvām.
Šajā gadījumā, ko velku ir, ne tikai tajos vienīgajos Ziemassvētkos, bet arī domājot par Tavu un manu šodienu, Kungu var iepazīt un tuvoties ne tikai domājot par būtību, t.sk. dievišķo būtību, bet - attiecībām t.sk. ticību un lūgšanu. Jo šīs ir Gara lietas un savstrpēji saistītas. Par to, manuprāt, vairāk šajā laikā arī teologi spriež un diskutē. Jo līdzīgs meklē un vislabāk saprot līdzīgo un kā praktiski savu dievbijību izdzīvot.
|
Jošs Mulders |
# Iesūtīts: 2010.11.22 16:24:52
dziivot dievbijiibu - jaa tas ir labaakais veids kaa Kristu iepaziit..
Dziivo Kristu un paziisi Kristu |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.11.23 10:34:45
Šorīt atcerējos tādu kaut kur sentenci - Kristus nenāca glābt cilvēci, Viņš nāca kā Glābējs pie cilvēkiem. Kaut kas tajā, šķiet, ir. |
:: Pievienot komentāru
|
