Svilpaste 
|
Iesūtīts:
2007.04.11 21:50:36
Saulespuķe rakstīja, ka viņas draudzē Lieldienās "tiek atjaunots ikviena ticīgā kristību solījums." Ko tas nozīmē? Kādā veidā un kas to atjauno? Vai visi draudzes locekļi vai kādi, kas bijuši atkrituši no ticības? |
|
Jānis_Bitāns  |
# Iesūtīts: 2007.04.14 22:17:00
Jānis Ginters
Paldies par norādītajiem saitiem, bet, Jāni, tas nav saistoši, jo par luterāņu liturģisko praksi jāšaubās visur un vienmēr Tas ir tāds kā labais tonis, no kavētas lietu izpratnes spriest par visu un visur. Es skatīju vēl dažus saitus pirms 8.gadiem salīdzināšanas nozīmē un biju pārsteigts cik daudz kam ir skaista un svinīga vieta luterāņu baznīcā. Ceru, ka tev drīz Atvars, Mirga un līdzīgā grupa atsūtīs PALDIES, izlasījām un atvainojamies par spriedumiem, kas izsacīti bez pieredzes un sapratnes. Budjem ždatj
Mājsaimnieču ezotērika nu ir pamats un bāze spriešanai par liturģiski pārbaudītu lietu praksi! Nu ko lai tur piebilst? Atsacīšanās no ļaunā, ticības apliecinājums un laba apņēmība ir māžosanās...
Man tas liek domāt par cilvēku, kurš teica, ka viņa draudzē noteikti vīrāku nekad nelietos, JO tas viņam atgādina GRILLĒŠANU. Muldercienīgs arguments spriest par vīraku. Kādai jaunai māmiņai kristība atgādinās bērna skalošanu, tātad kristam pieaugušos. Bēdīgi slavenais filozofs Pjatigorskis reiz prātīgi sacīja - umnih ljudei ocen, ocen malo!
|
Andis Atvars [84.237.134.209] |
# Iesūtīts: 2007.04.14 23:19:19
Jāni Bitān, esat beidzot konsekvents- visu laiku Jūs rakstījat par "kristību solījuma atjaunošanu", tagad par " ticības apliecinājumu." Visbeidzot, lai vēl vairāk saduļķotu ūdeni sāciet grillēt un bērnus skalot- tā teikt novest visu līdz farsam.
Visbeidzot, vai luterāņiem jākļūst par citu baznīcu atdarinātājiem...un par ko man būtu jāatvainojas- ka man savādāka skaistuma un svinīguma izpratne? Jā man arī patīk skaistas lietas, bet Baznīcā es meklēju Dievu, ne ārešķības. |
Ēvalds Bērziņš  |
# Iesūtīts: 2007.04.14 23:38:28
Andis Atvars
Vai tu beigsi vienreiz savus brāļus apsūdzēt? Un kost rokā, kas tevi baro? |
Jānis Ginters  |
# Labojis Jānis Ginters: 2007.04.14 23:52:01
Andis Atvars: kādam garīdzniekam sagribas ko mainīt un viņš maina, (..) lai gan būtībā ir viena vienīga māžošanās.
Varbūt varat pieļaut, ka dažreiz mācītāji varētu arī nebūt tādi nejēgas, kuri nezin ko dara un ko maina? Un vai jūs piekristu dažiem Lietuvas luterāņiem Latvijas pierobežā, kuri Lieldienās cits citu nesveicina ar vārdiem: "Kristus ir augšāmcēlies!" aiz iemesla, ka tā saka to katoļi un luterāņi nedrīkst katoļus atdarināt? |
Andis Atvars [84.237.134.209] |
# Iesūtīts: 2007.04.15 00:36:08
Jāni Ginter, es varu, bet man nav pieņemams KĀ tas tiek darīts. Baznīca nav ne izgāztuve, ne antikvariāts, tādēļ ikvienam jaunievedumam ir nepieciešama pamatīga vētīšana, lai Baznīca joprojām paliktu Baznīca." Kristību solījuma atjaunošana"- mirāža, kuru pat nav iespējams novērtēt.
|
Mirga  |
# Iesūtīts: 2007.04.15 11:28:34
Grēciniece
Visur, kur draudzē vai baznīcā parādās šis „mēs un jūs” ir uzmanība vietā.
|
Grēciniece  |
# Iesūtīts: 2007.04.15 14:34:49
Mirga
Joprojām vēlētos saņemt ļoti konkrētas atbildes, savādāk tāda vispārējā pačalošana sanāk, - še tika minēti "citi gadījumi", nu tad precizē, lūdzu, lai skaidrs, par ko runa. Gaidīšu, paldies! |
Andis Atvars [84.237.134.209] |
# Iesūtīts: 2007.04.15 17:08:09
Būs vien jāpiekrīt Jānim Bitānam, ka dažiem domāšanā tiešām ir aizture. |
Jānis Ginters |
# Labojis Jānis Ginters: 2007.04.15 20:25:52
Andis Atvars : Kristību solījuma atjaunošana"- mirāža, kuru pat nav iespējams novērtēt.
Uz šādu spriedumu nav iespējams atbildēt neko saturīgu. Tāpat piebildes par izgāztuvi un antikvariātu nav sarunai palīdzošas. Ja nekas vairāk nav jautājams vai diskutējams, kā tikai izteikt nepatiku pret šo liturģisko daļu no Lieldienu vigilijas, tad nav jēgas turpināt. No Jūsu atbildes Jānim Bitānam pieņemu, ka saturiski nepazīstat Lieldienu vigilijas kārtību. Vai šajā secinājumā kļūdos? |
Mirga |
# Iesūtīts: 2007.04.16 12:21:09
Grēciniec,
es savu domu pateicu, neprotu pašreiz labāk Tev atbildēt. |
Zaurs  |
# Iesūtīts: 2007.04.16 17:38:26
Zaurs domā, ka, ja jau kādam/ai tā gribas atteikties no visiem rituāliem, lai iet īsteni latviska stilā uz mežu un pielūdz Dievu sirdī.
Tad viņam/ai neviens netraucēs un neko neuzspiedīs, un beidzot būs miers.
Bet interesants ir fakts, ka šai diskusijā tiek jaukti jēdzieni: kristību solījumu atjaunošana un kristību atjaunošana (mulders).
Kristību atjaunošana pēc definīcijas nav iespējama. Kristību solījumus gan vajadzētu ik pa brīdim atjaunot, tādējādi gan atgadinot draudzei to, ka viņa pieder Kristum un atsakās no Sātana utt., gan kopīgi svinot (sic!) pestīšanas dāvanu, ko Dievs mums ir devis Kristū.
Nobeigumā - varbūt vajadzētu veidot diskusiju par to, kapēc latvieši baidās svinēt - savu pestīšanu, savu dzīvi, savu pasauli un davanas, kas kuŗam dotas? Jo visas diskusijas caurauž vairāku tās dalībnieku neizprotama alerģija pret svētkiem un rituāliem. Kāpēc tā? |
Saulespuķe  |
# Labojis Saulespuķe: 2007.04.16 19:40:32
Zaurs
varbūt nav Baznīcas svētku svētīgas svinēšanas pieredzes. Vai piemēra.
Varbūt ir lielas (bet cik gan pamatotas?) bailes, ka, svinot kādus svētkus, kļūsim līdzīgi katoļiem vai ortodoksiem, un no tā daudziem ir paranoiskas bailes.
Varbūt ir liela piesardzība pret visu jauno (kas būtībā ir nolaidīgi un labi aizmirsts vai nepraktizēts vecais), kas nemaz nav tik peļama, jo labāk būt saprātīgi piesardzīgam, ne aklam sekotājam. Bet tāpēc jau galva dota, lai vērtētu. Un tāpēc arī darbs mācītājiem pie izskaidrošanas darba.
Bet kopumā arī man ir nesaprotama šī alerģija, kurai neredzu pamatotu argumentāciju, tik vispārīgas frāzes par potenciālām mistiskām briesmām. Draudzes, kurās jau gadiem tiek praktizētas še no kādiem kritizētās lietas, sekmīgi pieaug ne tikai kvantitātē, bet arī kvalitātē. Protams, arī to var apšaubīt, kas grib |
Mirga |
# Labojis Mirga: 2007.04.16 21:08:12
Zaurs
Domāju tagad par parādību, kad kāda teikto neuztveram tiešā veidā, bet tūliņ mēģinām interpretēt, meklēt kādus iemeslus, saistīt ar aizspriedumiem, vai vēl kaut kā.
Ja Jūsu teiktais būtu attiecināts arī uz mani, tad nu ir tā, ka es šajā diskusijā neesmu izteikusies ne par kristību solījuma atjaunošanu, ne par svinēšanu vispār. Un man patiesībā ir ļoti žēl, ka, varbūt arī mana skopā izteiksmes veida dēļ, notika kas notika.
|
Mirga |
# Iesūtīts: 2007.04.17 12:36:54
Pēc Saulespuķes komentāra mēģinu vēlreiz. – Lasot par šādu „mēs un jūs” ieviešanos, vienkārši redzu, no kurienes tas cēlies un kurp ved. Un tas ir baisi. – Nu nebūs jau tik briesmīgi! – Jā, es arī ceru, ka nebūs, jo Dieva žēlastība ir ļoti liela. Bet nevaram taču spekulēt ar Viņa žēlastību! – Gribu arī vēl atgādināt, ka nerunāju par šīs diskusijas konkrēto tēmu, bet jā, vispārīgi, jo šāds domāšanas veids var ielavīties jebkur un ir draudzei par postu. Te paceļas arī jautājums, kā saprotam draudzi. Varbūt šodien, laika garam atbilstoši, runājam labāk par interešu grupām? – Man/mums tā ir labi! Nē, nē, mums nav pilnīgi nekas pret citiem. Lai tikai viņi liek mūs mierā. – Tas, saprotams, bija drusku vienkāršoti, bet grūtības paliek.
Mūsu baznīca atrodas kaut kādā tapšanas vai pārmaiņu stāvoklī. Jautājumu un neskaidrību ir ļoti daudz, bet atbilžu pagaidām nav.
|
Zaurs |
# Iesūtīts: 2007.04.18 13:08:24
Piekrītu mirgai.
Komentārs bija tikai no hermeneitikas viedokļa, bez ļauna nodoma, vienkāršs novērojums, lasot diskusijas.
Tāds savāds paradokss- jo vairāk cilvēks mācās un uzzina, jo gŗūtāk ir ko pilnībā nosodīt un atrast ļaunu esam. (izņemot, protams, Ļauno pašu, bet arī par to var teikt - viņš ir čakls.)
Realitāte ir tāda - rituāli padara pasauli saprotamu. Bez rituāliem cilvēki nespēj organizēt saskarsmi. Bez rituāliem nav iespējams piedzīvot Mūžīgo šajā pasaulē.
(Arī rituālu noliegums ir rituāls. )
Rituāli Baznīcā ir tā valoda, ko mēs lietojam, lai koordinēti sazinātos (sakārtoti saskartos) savā starpā un ar Dievu.
Dievam nav vajadzīgi rituāli. Tie vajadzīgi cilvēkiem, citādi viņi nojūgsies.
Nu tā apmēram. Ja nebūs šie rituāli, būs citi, lai nu kā to kāds sauktu. |
Moros [81.198.190.2] |
# Iesūtīts: 2007.04.18 14:18:08
Karstā polemika nav jau par vienas vai otras puses loģikas trūkumu, bet uz kāda filozofiska / bibliska pamata stāvam. Un ir gaužām žēl, ka stiprākā puse tik kategoriski iebilsts vājakajai. Iespējams, ka kaut kas paliek vien moderātoram zināms Taču par šo paradoksu - kurš ir stiprāks un kurš vājāks, reiz rakstīja kāds vācietis Hans Bēringers, viņš sacīja aptuveni tā, ka agrāk vai vēlāk vājākais logos uzvar stiprāko logos. Kāpēc? Un kādā veidā? Ap. Pāvils rakstīja, kas pasaulei šķiet ģeķīgs, to Dievs ir izredzējis... Dieva vārds un t.sk. LC iepretim šai pasaules loģikai, gudrībai un politikai ir vājais logos. Diemžēl šajā diskusijā dominē stiprais logos Ne velti viena puse, vājā logos puse sāk ģeķoties ( e-baznīca.lv). Secinājums viens, ja jau cits vācietis, god. Racingers ir piesaucis ratio (sic! viņam simpatizē vājais logos), tad kāpēc mums no tā atteikties? Hē Xapis meta panton. |
Jānis Ginters |
# Iesūtīts: 2007.04.18 19:59:17
Mirga: Mūsu baznīca atrodas kaut kādā tapšanas vai pārmaiņu stāvoklī.
Tas ir labs novērojums. Tomēr Baznīca vienmēr ir atradusēs tapšanas un pārmaiņu stāvoklī.
Es gan šajā diskusijā nesaskatu kādu īpaši karstu polemiku. Vienīgi varētu vēlēties, lai debatēs par Lieldienu Nakts dievkalpojuma kārtību neskanētu visai radikāli viedokļi no tiem, kuri šajos dievkalpojumos nav piedalījušies un ar to liturģiju nav pazīstami. |
Moros [81.198.190.2] |
# Iesūtīts: 2007.04.19 13:13:42
Par "karsto polemiku" bija domāts nedaudz plašāk. Vārdu plūdi, kas šeit pierakstīti arī no mūsu teologiem ir visai iespaidīgi! Un diemžēl tas arī ir iemesls vismaz vienai citai daļai lasošo ļaužu, vispār izvairītos no šīm diskusijām. Tad jau interesantāk būtu, tiešām, sagatavot tēmu ievadošus rakstus, par kuru varētu izteikt savus viedokļus un pārspriedumus. Jo šobrīd ir tikai no konteksta izrauta frāžainība, kas mijas ar personīgiem apvainojumiem, nemaz tā īsti neiedziļinoties, ko tad otra puse saka. Tāpat arī apzināti provokatīvi teoloģizēt par mūsu Baznīcā pašsarotamiem teoloģiskiem formulējumiem un autoritatīviem tekstiem ir labākā gadījumā mulsinoši. Starp citu, ja lielākā daļa pārstāvēto viedokļu ir gana garīgi meklējoši un atvērti (lai šeit neteiktu liberāli), tad kāpēc kā ap.Pāvils sacīja, manā sirdī jums ir vieta, bet kāpēc mēs neesam jūsējā? Lai vai kā, katrs jau labāk zin kāp |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
