atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par ticību Kristību solījuma atjaunošana
Svilpaste
Iesūtīts: 2007.04.11 21:50:36
Saulespuķe rakstīja, ka viņas draudzē Lieldienās "tiek atjaunots ikviena ticīgā kristību solījums." Ko tas nozīmē? Kādā veidā un kas to atjauno? Vai visi draudzes locekļi vai kādi, kas bijuši atkrituši no ticības?
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2007.04.13 13:49:01
?????????? Luuk tev atbilde http://www.lcms.org/pages/internal.asp?NavID=2636

Muusu maaciitaajs maaciija, ka absoluuciju var uzskatiit gan par sakramentu, gan kristiibu sakramenta "turpinaajumu", tb taads "pussakraments" sanaak!
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.04.13 15:16:21
"kristiibu atjaunoshana" nav korekti teikts, runa ir par kristību solījumu aktualizēšanu un atkārtošanu. Ja kādam kristības solījuma skaļa un apzināta atkārtota apliecināšana šķiet ticību graujoša, tad to nevajag darīt. Tik vēlos sacīt, ka cilvēkiem, kas to dara nav nekādu grūtību būt baznīcā un vienībā ar tiem, kas to nedara. Savādi, ka kādam parādās plaisas tamdēļ, ka tie tur dara ko tādu, kas tiem pašiem ticību stiprinot.
Otrkārt tā ir brīnišķa liecība tiem nominālajiem kristiešiem, kas svētkos ienākuši, jo liela daļa ir kristīti un kristības dāvanu nenovērtē, tad nu tas ir mirklis, kas katehizē rīcībā, ne vien vārdos.
Tad jau līdzīgi var jautāt par ordinācijas solījuma atjaunošanu Zaļās ceturtdienas rītā Domā un nosaukt to par aizgūtu, izdomātu un baznīcas vienību graujošu.
Jautāju vēlreiz, kas šajos solījumos ir neluterisks un kas tieši šajā rīcībā ir māžošanās?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.04.13 15:30:29
Jānis Bitāns, māžošanās ir tajā, ko slēpj šāda prakse sakombinēta ar "mājsaimnieču ezotēriku". Nu nevajag piromānu sabiedrībā nesāties ar lāpu, pat ja tu to pasniedz tikai kā Olimpiādes simbolu.
Minimālists [194.153.79.122]
# Iesūtīts: 2007.04.13 15:42:08
Mulder, ļoti jauks komentārs
Mirga
# Labojis Mirga: 2007.04.13 21:25:32
Jau tikai vien šādam teikumam - Tik vēlos sacīt, ka cilvēkiem, kas to dara nav nekādu grūtību būt baznīcā un vienībā ar tiem, kas to nedara. - vajadzētu būt trauksmes signālam. Tur ir jau šis mēs un jūs, augstprātības dīglis un šķelšanās sākums.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.04.13 22:17:12
Prof. Evansons reiz lekcijā stāstīja, kas notiek, ja dažam luterānim pajautā, ko nozīmē - luteriski - viņš tad mazliet padomājot un sakot - nu, lutriski ir tā, kā es daru
Andis Atvars [84.237.134.209]
# Iesūtīts: 2007.04.14 00:26:09
Ēvald, pašironija arī der, bet es varu apgalvot, ka līdzīga satura atbildes sniegs par savu baznīcu gan RKB, gan PB pārstāvji.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.04.14 09:29:37
Mirga
Atbildot uz tavu komentāru.
Es piebildu, ka tiem, kas praktizē Lieldienu naktī kristību solījumu atjaunošanu, šķelšanās nav pat sekundārs apspriedes temats. Izteicos sekojoši tamdēļ, ka šādā praksē plaisas un šķelšanās iespējas saredz tie, kam šāda liturģiska pieredze ir nesaistoša. No turienes jau arī nāk tevis pieminētais uzstādijums, mēs tā nedarām, kāpēc viņi tā dara. Mans ieteikums tiem, kam kristību solījumu atjaunošanas pieredze nav saistoša, palikt pie šīs nostājas un nesatraukties par tiem, kam tā ticībā ir saistoša.
Mirga
# Iesūtīts: 2007.04.14 12:13:21
Vai Dievs neved arī drusku tālāk par patikas, nepatikas līmeni?
Un vai Dieva dotais nav vienkāršs un skaidrs, ar ko var pastāvēt bez taisnošanās un lielas skaidrošanās?
?????????? [194.126.98.132]
# Iesūtīts: 2007.04.14 13:03:43
Mulders es jau to pašu- ka tas ir tikai pussakraments, lai gan grēku atlaišanas nozīme grēcinieka apziņai nav apstrīdama.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.04.14 13:06:09
?????? nuja, un manupraat Absoluucija (vismaz privaataa bikts) ir pat ljoti piemeerota, lai veelreiz apdomaatu Kristiibaas sanjemto Dieva apsoliijumu un acereetos savu apnjemshanos un sadzirdeet Kristus vārdus "Ej un negrēko vairs".
Andis Atvars [84.237.134.209]
# Iesūtīts: 2007.04.14 13:08:44
Jāni Bitān, kas ir kristības?...un kas tas par brīnumu- kristību solījums?...
Jānis_Bitāns
# Labojis Jānis_Bitāns: 2007.04.14 13:08:49
Mirga
Tieši tā. Tāpēc jau es runāju par to, kas saista un nesaista, nevis patīk vai nepatīk. Kristība ir būtībā saistoša, nevis patīkama vai nepatīkama.
Īsti neizprotu kādā sakarā tiek jautāts par taisnošanos un lielu skaidrošanos...
Tu saki - augstprātības dīglis un šķelšanās sākums. Es ļoti vēlos, lai tiktu ievērots viens fakts, ka šis uzstādījums parādās no to cilvēku puses, kas to padzirdējuši kaut kur notiekam (runa par kristību solījumu atjaunošanu), metas publiskā telpā to ļoti kritiski raksturot un interpretēt. Augstprātība būtu tad, ja kādi kas šo dievbijīgo praksi kopj, iniciētu šadu publisku tincināšanos ar pārmetumu, kāpēc visi nedara kā mēs? Loģiski spriežot, tas pārmetums par šķeltniecisku toni un augstprātību, Mirga kā bumerangs atgriežas atpakaļ.
Lieta tā, ka luterāņiem svētās Kristības aktualitāte nav vienīgi šī fakta intelektuāla apzināšanās un pa daļai teoloģiska izpratne, bet vēl vairāk, tās aktualitāte un nozīmigums atrod savu vietu baznīcas vienā no bagātākajiem ticības dzīves apliecinājumiem - liturģijā, konkrēti Lieldienu naktī kristības solijuma atjaunošanā. Spriedumi, ka analoģiju var atrast arī grēksūdzē ir tik pamatoti, ka tā atgriež pie kristībā mantotās un iegūtās Dieva žēlastības bagātības. Praktiski cilvēki grēksūdzi asociē ar grēka konsekvencēm un izlīguma meklēšanu Dieva priekšā.
Jāpiebilst, ka kristības solījumu atjaunošanā akcents ir uz kristības mērķi, proti svētas dzīves sākumu un turpinājumu, turpretī grēksūdzē uz kristības labumu un augļiem.
Jānis_Bitāns
# Iesūtīts: 2007.04.14 13:19:35
Andis Atvars [84.237.134.209]
Kristības, Atvar, ir sakraments, tu vari to izlasīt katehismā, no sirds arī to iesaku.
Kristību solījums nav brīnums, mēģini to saprast, ja vari. Kristību solījuma atjaunošana ietver atsacīšanos no ļaunā, ticības apliecinājumu Trīsvienīgajam Dievam un apliecinājumu dzīvot atbilstoši Kristības aicinājumam.
Andis Atvars [84.237.134.209]
# Iesūtīts: 2007.04.14 16:48:08
Kristību sakraments katehismā, bet kur ticības solījums?...
Mirga
# Labojis Mirga: 2007.04.14 18:19:30
Jānis_Bitāns
Ir diemžēl iznācis drusku ne tā. – Es nevērtēju kristību solījuma atjaunošanu, bet gan tikai redzu, ka kaut kas nav īsti labi. (Vai par to neliecina arī jau šeit pierakstītās divas lapas?) Sākumā citētais teikums satur iezīmes, kas var kļūt bīstamas, kā tas ir bijis novērojams citos gadījumos. - Tāpēc tapa mazais brīdinājums.

PS. Piedodiet, lūdzu, bet nevaru mierīgi lasīt Andim Atvaram teikto.- Vai tad no ļaunā mums nav jāatsakās katru mīļu brīdi? Un vai ticību neapliecinām katrā dievkalpojumā? - Ir jau labi, var varbūt vēl sevišķi atgādināt.
Grēciniece
# Labojis Grēciniece: 2007.04.14 18:28:30
Mirga
"Sākumā citētais teikums satur iezīmes, kas var kļūt bīstamas, kā tas ir bijis novērojams citos gadījumos"
Kas tieši var kļūt bīstams?
Par kādām bīstamām iezīmām KONKRĒTI ir runa tajos citos gadījumos? Kas tie par gadījumiem?
Paldies.
Jānis Ginters
# Iesūtīts: 2007.04.14 19:06:50
Par šīs diskusijas gaitu tiešām brīnos. Ko tikai te nevar izlasīt! Kristību solījuma atjaunošana esot māžošanās kopā ar “mājsaimnieču ezotēriku”. Vēl lasāmi spriedumi par mācītāja neatbilstību aicinājumam un arhibīskapu, kurš sekmē svešas mācības... Viss tas dēļ “kristību solījumu atjaunošanas”!
Esmu Lieldienu nakts dievkalpojumu vadījis jau 15 gadus, neatceros, kad kādreiz kristību solījuma atjaunošana būtu izraisījusi kādus iebildumus vai problēmas. Pameklējiet Google ‘renewal of the baptismal vows’ un šo pielietotu atradīsiet RKB, anglikāņu, luterāņu u.c. baznīcās.
Grēciniece
# Iesūtīts: 2007.04.14 19:11:30
Jāni Ginter
Bet varbūt tieši tur tas āķis- lai tikai nebūtu kā pie citiem! Tas nekas, ka kāda prakse dievbijīga un laba, labāk iztiekam bez, nekā esam līdzīgi ar citiem vienotajā Kristus Miesā.
Andis Atvars [84.237.134.209]
# Iesūtīts: 2007.04.14 20:42:14
Ja kaus ir pilns, tad pietiek ar vienu pilienu, lai saturs tajā gāztos pāri malām...
Ziniet, Jāni Ginter, kas mani izbrīna, kā LELB tiek ieviesti aizguvumi no citām baznīcām- kādam garīdzniekam sagribas ko mainīt un viņš maina, bet pēc laika tā jau ir dievbijīga un laba prakse, lai gan būtībā ir viena vienīga māžošanās. Nu nevar atjaunot to, kas nekad nav bijis- tam taču vajadzētu ikvienam būt skaidrs.
Ikviena Baznīcas sapulce, kas sasaukta saskaņā ar šo Satversmi ir pilntiesīga neatkarīgi no sanākušo locekļu skaita. Lēmumi uzskatāmi par pieņemtiem un vēlēšanas par notikušām, ja sasniegts nodoto balsu vairākums (LELB Satversme 1:5).
Baznīcai jebkurus lēmumus vajadzētu censties pieņemt ar consensus. Protams tas nav viegli, bet tas ir vienīgais ceļš kurš ved uz sapratni un saskaņu.
<< . 1 . 2 . 3 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 109 , pavisam kopa bijuši: 34201