maasa 
|
Iesūtīts:
2007.03.14 22:24:39
Kā mācās pazemību? |
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.01.07 13:57:48
KN, tā tu otram atņem iespēju iemācīties ko jēdzīgu! BTW tas arī šodienas Rietumu kultūrā redzams (USA īpaši), ka cilvēki tik ļoti pieraduši pie tā ka ir kāds "experts" kas pateiks kas jādara, ka paši bez kalkulatora jau pirmā simta robežās vairs nefuričī aritmētiku! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.07 14:04:22
Ctulhu, es pazemīabs definīciju izmantoju!
Pazemību darbībā var novērot pie Jēzus Kristus! |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.01.07 14:06:09
Mulders
Pazemību darbībā var novērot pie Jēzus Kristus!
Kādā veidā? Kuru cilvēku Jēzus vērtēja kā zinošāku par sevi? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.07 14:10:34
Kādā veidā? Kuru cilvēku Jēzus vērtēja kā zinošāku par sevi?
Nevis zinošāku, bet augstāk! Tb kā vērtību! Te jau tas pazemības paradox, ka tu būdams faktiski gudrāks, tomēr nolaidies bērna līmenī un upurējies viņa labā pielāgojies viņam un fokusē savu "krutumu" šī cilvēka celšanai! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.07 14:13:20
Ctulhu tu arī "vērtēt augstāk" uzreiz saki "vērtēt kā gudrāku". Tas ir nepareizi!
Pazemības piemērs... ja man ir izvēle tērēt resursus sevis izglītošanai, vai tuvākā izglītošanai, tad es ziedoju tos tuvākā izglītošanai!
Nu tas tā... Bara ātrākie indivīdi bremzē skrējienu, lai lēnākie tiktu līdzi! Tā ir pazemība. Lepnība ir, skriet uz priekšu cik vien var ar mērķi apdzīt priekšā esošos un neļaujot citiem sevi apdzīt...
Pats saproti, pirmajā gadījumā bars ir monolīts un grūti satriecams no sekojošo hiēnu puses. Savukārt otrā gadījumā bars izstiepjas izretinās izsējas, un hiēnām ir vieglāk pa vienam nolasīt atpalicējus! |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.01.07 14:40:42
Ctulhu ilgtermiņā tieši otrādi. Bars gan varbūt atklās ko mazliet vēlāk, taču saglabāsies vienkopus piekam ilgtermiņā bara "gudrība" (jeb ātrums) palielināsies, jo rūpējoties par lēnākajiem agri vai vēlu tie tomēr pieņemsies ātrumā. Vēsturiski to var novērot pie analfabētisma, ja gudrākie to paturētu sev un nepūlētos dumākos apmācīt lasīt, sanāktu sociālā noslāņošanās -> revolūcionārā situācija. Graut nav tas pats kas būvēt.
Tieši to varēja novērot pie Reformācijas, kad Luters gāja ar lozungu "Izlasiet paši" - tā atņemot cilvēkiem autoritāti un atdodot to grāmatām un informācijai! Jā varbūt tad klēram nācās bremzēt atbildot uz laju stulbajiem jautājumiem, bet galu beigās, tas noveda pie Apgaismības, kuras lozungs savukārt bij - "Zināšanām nav monopola".
Šodien gan zinātniskā sabiedrība atkal noslāņojas un mēģina uzurpēt sev varu un monopolu. Tā pati Darvina teorija un gan jau ka jebkurā disciplīnā to atradīsim, parāda kā zinātniskā elite ar politiskām metodēm mēģina ierobežot alternatīvo izpēti un mēģina noturēt informācijas monopolu. Teixim tā pati Doveras tiesa, kas aizliedza kritizēt Darvinismu bioloģijas stundās! Velk uz to pašu veco labo RKB taktiku viduslaikos, filosofiskās dogmas nedrīxt pakļaut kritikai un jautājumiem! Toreiz dedzināja uz sārta, šodien sit pa karjeru!
Savukārt, ja piebremzē un lēnām visi apgūst zinības, tad kopējais overall labums ir lielāks!
Rezultātā - pazemība dod labāku rezultātu ilglaicīgā periodā.
Jebkurā izpētē 2as galvas ir labāk par vienu!
Protams, Baram vajag arī relatīvi mazskaitlīgu skautu squadu! |
Sanits  |
# Labojis Sanits: 2008.01.09 20:07:35
Diskusija laikam iegāja gultnē - kā ir labāk: vērtēt otru augstāk par sevi vai vienādi ar sevi. Pamodelēsim situāciju: celtnieku brigāde sanāk, lai uzbūvētu debeskrāpi. Un pēkšņi tu ievēro, ka galvenais inženieris ir maķenīt dumjāks un pieļāvis kļūdu - ja turpinās tā celt, debeskrāpis pēc pāris gadiem nobruks. Ja tu runāsi - tas tiks vērtēts kā? Par paša iedomību un lepnību, par otra pazemošanu vai vienkārši par - galu galā, kopējais labums prasa, lai es maksimāli palīdzu vietās, kur es nevaru paspēt "uzcelt" līdz savam līmenim visu baru? |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.01.10 09:05:24
Sanits
Kopējais labums.
Pazemību var raksturot arī veids, kādā mēs runājam. "Ei tu, stulbais inženieri! ..." vai "Atvainojiet, bet jūs strādājat nepareizi..."
Pazemība vienmēr ir pieklājīga. Ar tādu pieklājību, kas nāk no sirds un ir patiesa. |
Sanits |
# Labojis Sanits: 2008.01.10 12:11:09
KarotesNav
Tieši to es arī gribu pateikt, ka ar pazemību nav jāsaprot "ko nu es, protams, ka otrs ir gudrāks, pārāks, labāks par mani". Vērtēt otru apriori augstāk reizēm var izrādīties savu talantu norakšana, bet tas nevienam nav vajadzīgs.
Savi talanti ir jāvērtē precīzi tikpat augstu kā citu cilvēku. Un ir jāskatās no konteksta, kā labāk - vai iespēju robežās skriet līdzi baram neatraujoties, ja hiēnas draud to saplosīt, vai ir vērts aizskriet izlūkos labi tālu priekšā, ja jau tev tāds talants skriet ātrāk ir dots. |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
