vita33 
|
Iesūtīts:
2007.04.17 11:59:06
Lūdzu palīdzību! Mans grēks ir tāds, ka lasīju sava vīra saraksti portālā Draugiem.lv (viņš bija pats no sākuma iedevis man savu paroli) un tad viņam sāka nākt vēstules no meitenēm, uz kurām viņš labprāt atbildēja un pat diezgan neķītri koķetēja. Ar šausmām secināju, ka vairs nevaru iztikt bez šīs viņu sarakstes lasīšanas, bet man savukārt tas sagādāja šausmīgas sirdssāpes, lasot cik divkosīgs ir mans vīrs. Mēs abi esam kristīti. Savu grēku es apzinos, ka nedrīkst lasīt svešas vēstules un katru dienu lūdzu Dievu dot man spēku tikt galā ar šo grēku un pārvarēt to. Bet kā ir ar manu vīru? Viņš mājās tik skaisti runā par Dievu par nodevību un melošanu, bet ko viņš dara pats šajā portālā. Kad pateicu, ka zinu par viņa saraksti, viņš ļoti noskaitās un grasījās pat šķirties, tad nomierinājās, nomainīja paroli. Tomēr manā sirdī ir palikušas sāpes ar kurām es netieku galā un tad kad viņš ir prom no mājām man visu laiku ir jādomā vai viņš atkal neflirtē ar citām meitenēm. |
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.08.27 13:34:18
Ctulhu, precīzāk... mēs zinām tās sfēras, kurās atbilde uz jautājumu var mums kaitēt, tu šīs sfēras vēl neesi nedz atklājis nedz "iemēģinājis". Šai ziņā tava skepse ir laba, kā tu nepielaid sev klāt Kristus vēsti (būtībā jau pielaid, tik neapzinies) tā tu nepaļaujies un par pilnu neņem demonoloģijas zajavas.
Taču man ir pamatotas aizdomas, ka kristiešu forumos tu uzturies daudz vairāk nekā kādos Wiccāņu forumos!
Analoģiski, daudz produktīvāk ir, ja es uzturos kādos fiziķu forumos, nekā kādos Al-Kaidas adeptu forumos, kur māca taisīt bumbas! |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2007.08.27 13:35:50
> Mulders
(C)Kamdēļ tev ir tādas pretenzijas rpet to ka veselas tautas un pat civilizācijas kļūst laimīgas no Dieva iepazīšanas.
*
Kādi piemēri? Kā tu mēri laimi? Tas man atsauc atmiņā kādu valsti, kurā dzīvoja "paši laimīgākie un brīvākie cilvēki pasaulē"...
P.S. Hmm, ja jau viss tik subjektīvs, tad varbūt arī Dievs ir subjektīvs - pastāvošs tikai cilvēku prātos, kā prāta stāvoklis vai emocija? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.08.27 13:40:55
a_masiks, nē es to jautāju ctulhu tēzes sakarā, viņš apgalvo (vismaz rodas tāds iespaids) ka itnelekts var aizstāt sensorus. Šķiet ka sākotnējo tēzi ctulhu nomainīja uz to, ka intelekts varbūt neaizstāj sensorus, bet spēj aptvert potenciālo signālu existenci!
Tādējādi mana tēze ir tāda, ka intelekts ir kas cits nekā redze, oža, dzirde. Pietam kā rāda psiholoģija un medicīna, šis pats intelekts ir atkarīgs no dzirdes, nevis otrādi. Tb intelekts ir sensoru funkcija (vismaz daļēji).
Un tāpat kā tu nevari vienā acumirklī bērnam pastāstīt to skaistumu ko sevī slēpj elektronika (cik aceros, tu šai jomā darbojies) tāpat es kā ticīgais nevaru vienā mirklī atklāt neticīgajam to pasauli, ko atklāj mana ticība! Materiālistiski izsakoties - smadzenēs vēl nav izveidojušās attiecīgās neironu sinapses lai šāda veida infu tu spētu uztvert, tas ko es te daru ir tieši - mēģinājums aklajam dot varavīksnes aprakstu viņam saprotamā valodā! Bet kā ir teikts - es tevi varu aizvest līdz durvīm, bet pa tām ieiet vajag pašam! Ikviens Kristietis pateiks, ka Kristietības pēdējais solis uz ticību ir šis lēciens... ticības lēciens, kas jādara pašam, ko citi tavā vietā nespēj, un tad tu atklāj, ka lekdams prom no tā kurš tev stāv aiz muguras, tu ielēc tieši viņam klēpī! Bet to nevar pastāstīt, kā tuksneša beduīnam nevar pastāstīt ko nozīmē peldēt! Viņam tas jādara pašam un tikai tad viņš spriedīs. Un tu ļoti labi saproti, ka bērnu var iemest ūdenī tā ka viņš gūs traumu un hidrofobiju uz visu mūžu, bet var pasniegt ūdeni tā, ka viņš iemīl to uz visu mūžu.
Ja bērna vietā šo izvēli izdara vecāki, tad pieaugušam cilvēkam tas jādara pašam. Vai jāpaliek krastā un jāfilozofē par peldēšanu no malas. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.08.27 13:44:04
KarotesNav, kur tu novilksi robežu starp objektīvs un subjektīvs. Jau teicu, tie kas tic Allāham ir vairāk nekā tie, kas tic kvarku existencei! Tie kas tic spokiem ir vairāk nekā tie kas tic Puankarē teorēmai! Cilvēki tic Pokaiņu meža labumiem. Nu un tev būs grūti noliegt ka "imagināram" fenomenam ir reālas sekas šajā realitātē. Cilvēks ir tas aģents kas padara par reālu kaut ko subjektīvu.
Kad lieta kļūst objektīva? Kad to var saukt par objektīvu? Tu nevari izmest no vienādojuma novērotāja subjektivitāti kā šīs novērojamās realitātes daļu! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.08.27 14:10:56
a_masiks, teikšu tev vairāk - šī pati dzīve ir ilūzija! Tb klasiskais "brain in the bucket" domas experiments. Jeb ideja uz kā celta Matrix filma. Tu nemaz objektīvi nevari noteikt savas uztveres realitāti kāmēr nekļūsti par savas existences externālu novērotāju - latviski sakot - to vai existence ir ilūzija tu uzzināsi pēc nāves, gadījumā ja tā ir, un neuzzināsi, ja tu pats esi objektīvas realitātes dalībnieks!
Tamdēļ jau ticību sauc par "ticību", pašos pamatu pamatos tā balstas uz to vai tu pieņem un tici tam ko tev saka šī Grāmata vai nē. Tamdēļ šķiet jau teicu - "Ciešanas ir labs reality-check"... un nāve ir ultimate reality-check!
Tu nevari uzzīmēt perfektu apli rūtainā realitātē.
Fizikā man patīk, ir šīs planka konstantes, kas padara mūsu realitātī būtībā "rūtainu", kas ir starp šīm rūtiņām, tas mums ir apslēpts principā! Pie šīs robežas fizika un pat matemātika sabrūk. Vai tas nav interesanti, ka nokāpjot tur lejā pie kvantiem un uzkāpjot tur augšā pie melnajiem caurumiem viena un tā pati fizika izbeidzas! Mums pat nav valoda (matemātika) kurā varētu runāt par šo realtiāti. Tamdēļ tā mums neexistē, jeb demokrātiski runājot - existē bezgalīgi daudz realtiātes. Un tikai saprāts, jeb matemātiska formula, kolapsē šīs iespējas vienā realitātē.
Tādējādi nebrīnies, ka atklātos, ka mūsu realitāte ir mūsu prāta funkcija. Piekam lai cik dīvaini tas nebūtu, bet slavenā Kopenhāgenas skola uzskata, ka saprāts ir tas, kas kolapsē viļņa funkciju. Būtībā - tava realitāte ir tāda kādu tavs prāts to rada un otrādi kā tavs prāts to rada, tā tu to uztver.
Taču vienmēr pastāv risks, ka existē ultimate saprāts, kurš arī vismaz daļēji (bet kristieši saka - pilnībā) kolapsē realitātes viļņa funkciju tajā realitātē kuru mēs uztveram. Dievs "domā" šo realtiāti. Kad viņš pārstās to domāt, tad pārstās existēt tie, kas ir šīs realitātes viļņa funkcijas.
Runājot par elli - elle ir tā realitāte kuru tu radi pats sev, nevis Dievs. Un padomā, cik briesmīga ir realitāte cilvēkam ar šaurām realitātes spējām. Salīdzinot... kurš ir laimīgāks, vai tas kura realitāte ir tā, kuru rada pats Radītājs - vai tā kuru rada cilvēks, kurš tic, ka zeme ir plakana.
Pasaule nav pārvērtusies par elli jo Dievs vēl atļaujas uzturēt šo realitāti pāri mūsu radītajai realitātei, bet kad Deivs atņems neticīgajiem Dieva realitāti, viņiem paliks tikai tas, kas viņiem IR... tieši tik šaurs un maziņš cik viņu intelekts. Bet te jau tev gan nebūs ilūzijas, ka cilvēka intelekts spēj aptvert un uzzīmēt tikai mikroskopisku realitātes porciju. Kaut vai jau pieminētās planka konstantes - lūk cilvēku pagaidā realitātes robeža! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.08.27 14:31:47
a_masiks, to cik tava pasaule ir liela var uzzināt tikai tad, kad šāds pavērsiens notiksies. No savas puses ļoti ceru, ka tev nebūs jāauzzin a to i jādzīvo tavā pasaulē tādā kāda tā ir tieši no tevis!
Piemēram Ctulhu pasaulē māxla, mūzika un dzeja neexistē, jeb existē rudimentārā līmenī kā gaisa molekulu vibrācija! Man Ctulhu pasaule jau būtu elle!
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.08.27 15:11:37
a_masiks, es savukārt ceru, ka mana pasaule nav tik maza cik es to varu izfantazēt un iztēloties  es gribu vairāk! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.08.27 15:17:22
> Mulders
Ticēt jau vari visam kam, taču pierādi, ka tas darbojās. Parādi tehnoloģijas, kas radītas uz tavas ticības bāzes! Kā automašīna vai dators - tiem apakšā ir fizika un matemātika. Turpretī Vienradžiem, spokiem un Pokaiņiem nekā nav. Tikai ticība, ka "tas ir".
Objektīvs ir tas, kas var eksistēt neatkarīgi no tevis, no tavām zināšanām par to. Tie nav spoki. Tā arī būtu tā robeža.
Ne jau ticīgo skaits nosaka realitāti.
Ticībai, protams, ir sekas, jo tā ir pamatā cilvēka rīcībai. Taču cilvēks nepadarīs par reālu Vienradzi, lai kā arī neticētu tā eksistencei. |
Balss  |
# Iesūtīts: 2007.08.27 15:34:19
a_masiks
Nožēlojams ieguvums... Zupas karote, aizbāzta aiz mākoņu malas Pieticības Salā... |
Balss |
# Labojis Balss: 2007.08.29 00:02:41
a_masiks
Vai tad tev IR bezgalība? Vai 70-80 gadi tavuprāt ir bezgalība? Jeb tu domā t.s. cilvēces progresu ?  Tas šobrīd izskatās vairāk gan pēc regresa, vismaz garīgā ziņā.
Tava zīle rokā ir no pasakas pieugušajiem Kā es braucu Ziemeļmeitu lūkoties... Skolā mācīja? Diezi - padomju laikā...
Kāpēc tu domā, ka kristiešiem ir tukša lepnība un tukšas rokas? Tas ir tikai prieks par to vārdos neaprakstāmo dāvanu, ko Dievs mums pats ar sevi ir dāvinājis! Nepierādāms, bet reāls prieks! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.08.29 10:05:50
a_masiks, lūdzu nesist Balsi ar manām atziņām... man ar Balsi viena ticība |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2007.08.29 10:08:37
KarotesNav
---
Objektīvs ir tas, kas var eksistēt neatkarīgi no tevis, no tavām zināšanām par to.
---
Tad kvanti nav objektīvi! Pietam zajava ir tikai stipri tava, jo ja no visuma aizvāktu visus cilvēkus (jo viņi ar savu klātbūtni subjektivizē jebko ko uztver) tad pārstātu existēt arī pasaule, jo nebūtu iespējams vispār konstatēt tās existenci. Tobiš tu nonāc tajā pašā situācijā kurā tu sakies ir teisti attiecībā pret Dieva pasauli. Tobiš tu par objektīvu sauc to, kas existē neatkarīgi no manis, un tad, kad es tev runāju par tādu pasauli, tu pasaki - dod man šīs pasaules uztvērumu subjektīvi! Nu un kā tu no subjektīva uztvēruma izpīpēsi, ka tas ir objektīvs? Par šito jau Kants lauza šķēpus ij citi kudī gudrāki veči par mums kopā ņemtiem... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.08.29 10:18:09
a_masiks, nefleitē, novērojumi liecina, ka vismaz šīs pasaules standartu līmenī gana pieklājīgs esi |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.08.29 10:23:12
> Mulders
Kvanti nav objektīvi? Kāpēc?
Nu,aizvāc visus clvēkus no Visuma, kāpēc tad jāpazūd visām elementārdaļiņām? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.08.29 10:45:56
KarotesNav, tamdēļ ka kvanti "uzrodas" tad kad viņus novēro. Pietam atkarībā no tā kā novēro mainās kvanta "uzvedība". Tb ja tu aizvāksi visus novērotājus no Visuma, kā tu zināsi, ka šis visums objektīvi existē? Tev tas ir jānovēro, bet ar pašu novērošanas procesu tu jau ietekmē visumu, līdz ar to, tas ko tu novērosi būs visuma un tevis paša funkcija! Fiziķi to jau ir sapratuši, tagad atliek saprast parastajiem mirstīgajiem, ka novērojot visumu tu novēro pats sevi un šo novērošanas procesu! Tobiš tu pat nevari būt pārliecināts, ka tu neesi smadzenes ieliktas burkā un pieslētas datoram, kas vienkārši baro tavas maņas ar atbilstošu infu, un dod fīdbeku uz tavu darbību. Ja iedziļinās, tad objektīvais-subjektīvais ir tāds... nu tāds... izplūdis jēdziens!
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.08.29 11:04:37
> Mulders
Tad Visumā otrā galā, kur neviens nenovēro, nekādu kvantu nav?
Piemēram, fotons, "gaismas kvants", neeksistē, kamēr neviens to nevēro? Zvaigznes spīd tikai tik tālu, cik cilvēks redz?
Kāds ir pamats apgalvojumam, ka noņemot novērotāju, pazūd novērojamais objekts?
Tā jau visu ko var pieņemt, arī to, ka visa pasaule ir tikai Muldera sapnis, un eksistē tikai Mulders! Pierādi, ka tā nav!
Zinu, uz kurieni velk Mulders! Ja bez novērotāja nekas neeksistē, tad saprāts nevar būt radies evolūcijas gaitā, jo nav vēl nopvērotāju! ;-) |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.08.29 11:16:39
>Tad Visumā otrā galā, kur neviens nenovēro, nekādu kvantu nav?
Kāds ir pamats uzskatīt, ka tur ir kāds kvants?
>Piemēram, fotons, "gaismas kvants", neeksistē, kamēr neviens to
>nevēro? Zvaigznes spīd tikai tik tālu, cik cilvēks redz?
Tev par pārsteigumu Jā!
>Kāds ir pamats apgalvojumam, ka noņemot novērotāju, pazūd
>novērojamais objekts?
Šitais vecais labais "double-slit" experiments! Tobiš izmantojot gravitācijas lēcas kā kosmisku interferences caurumu, būtu jābūt efektam, ka pirms miljons gadiem izlidojis fotons ir aizlidojis pa vienu vai pa otru vai pa abiem ceļiem, tādējādi noliekot detektoru aiz ši ceļa mēs varētu noķert to pa kuru ceļu aiziet fotons. A nekā... šis maita ņem un netaisa vairs interferences ainu, bet kolapsējas no viļņa daļiņā tā it kā pirms tiem miljons gadiem būtu zinājis, ka mēs šo tagad novērosim!
Palasi i-netā par "double-slit experiment" visiem aspektiem!
Tobiš ja vien mēs atmetam infas izplatīšanos laikā, sanāk, ka pats novērošanas fakts rad tādu fotonu, kas izlido no kvazāra pirms miljons gadiem tieši tā kā mēs to novērojam!
Patiešām labāk lasīt netā, nekā manī klausīties... Einšteins jau savā laikā šito "spooky" efektu apsmadzeņoja un ne pie kāda gala nenonāca! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.08.29 11:29:36
Bik savādāk paskatoties uz visu "experiments-novērojums" dabu!
Iedomājies visumu kā gigantisku datoru. Tev ir pieejamas kaut kādas podziņas kuras spaidot tu vari "uzdot visumam jautājumus". Tobiš tu vari uzrakstīt nelielas "softwares" kas kaut ko pajautā visumam. Visums atbilstoši savai grand-softwarei, izdod kaut kādu atbildi.
Šajā brīdī tu vari ļoti labi saprast, ka atbilde būs tieši atkarīga no tevis uzrakstītā "jautājuma softa". No tā dabas! Visvienkāršākais, protams, jautājums, ko tu vari uzdot ir tāds, uz kuru tu vari saņemt "jā" vai "nē" atbildi. Līdz ar to veicot experimentus ar šādiem jautājumiem tu visumu vari "dihotomizēt" jeb saprast šos jā un nē un no tiem veidot to ko novēro.
Kvantu fizika tieši ir šī "jā/nē" jautāšana. Un atbildes ir šīs atbildes izkaisītas kā vilnis... teixim elektrona spins ir viens no šādiem jautājumiem, un atbilde būs 50/50 jā vai nē. Rezultātā būtībā visuma "struktūra" ir noteikta ar taviem jautājumiem un atbildēm, tā mēs iegūstam slavenās "viļņu" funkcijas.
Savukārt kvantu "kvantizitāte" (tas ka visums mums rādās "rūtains" izriet no pašas jautājuma būtības, jautājums ko uzdot visumam pats ir kvantizēts... vai nu jā vai nē atbilde, starpstāvokļa nav. Tamdēļ arī kvantu līmenī tu vari uzdot tik jautājumus sistēmai, cik jā/nē atbildes tā spēj dot. Pēc tam kad tu esi "izjautājis" visus jautājumus, sistēma pāriet nenoteiktā stāvoklī. Tobiš, ja tu pajautā elektronam par tā spinu, tad pēc tam viņa kāds cits parametrs kļūst nenoteikts, jo tu esi no elektrona izvilcis to vienu bitu, ko tas nes.
Šitais ir visuma "informatīvais" skatījums, ko šodien fiziķi lieto, un "informācijas" jēdziens ir ļoti būtisks kvantu fizikā. Tieši šie biti un to daudzums, ko spēj nest viena elementārā sistēma nosaka visuma struktūru.
Bet nu tu saproti, ka visums rādās atkarībā no tā kā tu uzdod jautājumus. Tas ir, jo prikolīgāku "jautājuma softu" tu uzraksti, jo prikolīgākas atbildes tu saņemsi no visuma! Savukārt pagaršot visumu bez jautāšanas tu nevari principā, tamdēļ viss ko tu par visumu zini ir atkarīgs no tevis paša uzdotajiem jautājumiem.
Jebkura tava rīcība ir jautājums visumam un atbilde!
Man vispār fascinē šis piegājiens... ka mēs paši kolapsejam viļņu funkcijas par "cietiem" objektiem! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.08.29 11:34:31
> Mulders
Zvaigzne, arī Sule, izdala gaismu - fotonus. Pieņemsim, ka ļoti tālu atrodās Galaktika, kurā nav SB un kuru neviens nenovēro.
Tātad pēc tava teiktā, tajā tālajā Galaktikā zvaigznes neizstaro fotonus?
Tagad pieņemam, ka mēs ceļojam uz to Galaktiku, ar kādu hipertelpas kuģi, iznirstam tās Galaktikas centrā, sākam novērošanu. Un tad pēkšņi zvaigznes sāk izstarot fotonus? (ja vispār viņas varēja eksistēt, fotonus neizstarojot).
Braucam atpakaļ no šīs Galaktikas, un tās zvaigznes atkal apdzisa?
Iedod man kādu labu info avotu. Es esmu lasījis par double-slit, taču ir tāda sajūta, ka kaut kas tur nelīmējās vai ir izdarīti nepareizi secinājumi.
Ir arī tāda hipotēze, ka tie entangled fotoni patiesībā ir viens objekts, ka Visums ir hologramma utml. Ja objekts viens, tad nekādai infai nav jāizplatās atpakaļ laikā. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2007.08.29 11:41:52
> Ctulhu
Kā ir ar Muldera tēzi, ka bez novērotāja fotoni neeksistē? |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
