atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Dievi kā gladiātori.Ēgipte kā kolizeja arēna Dievu cīņā.
Sandis
Iesūtīts: 2008.06.18 19:14:14
Kā mēs izprotam Elohim uzvaru pār Amon-Ra Otrā Mozus 10:21
Un tas Kungs sacīja Mozum"Izstiep savu roku pret debesīm,un būs tumsa pār Ēgiptes zemi,tāda tumsa,ka to ar rokām var grābt"
Un ieslēdza Mozus ēgiptiešus tumsā uz trim dienām.
Vai rakstu vieta ir zīme religiskās sistēmas restrukturizācijai?
AutorsZiņas teksts
Sandis
# Iesūtīts: 2008.06.18 19:14:47
Cik Elohim uzvaras varam saskaitīt VD?
lamby [81.198.232.197]
# Iesūtīts: 2008.06.18 19:25:10
un ko tas dos, kad zinasim, cik? tad atliek saskaitit, cik to ir JHWH, cik Baalam
vai tik Tu mums neliec veikt savaa vietaa kadu svetdienas skolas majasdarbu?
Sandis
# Labojis Sandis: 2008.06.18 19:26:46
nelieku.
Pie vārda.Vai svētdienas skolās liek skaitīt Elohim uzvaras?
lamby [81.198.232.197]
# Iesūtīts: 2008.06.18 19:32:04
Nezinu, nekas gruts tas nav, ja jaunieshiem pastasta atskiribu starp Elohim un JHWH un kaa tie tulkojas latviski.
lamby [81.198.232.197]
# Iesūtīts: 2008.06.18 19:37:15
"Vai rakstu vieta ir zīme religiskās sistēmas restrukturizācijai?" -
Varbut parak gudri skan, bet ko Tu velies jautat?
Sandis
# Iesūtīts: 2008.06.18 19:39:17
Jā,bet kāda ir Elohim uzvaras nozīme pār Amon-Ra vēstures kontekstā izejot no 10 pārbaudījumiem,kuru Elohim uzlika ēgiptiešiem.Tātad arī Ēgiptes dievībām.
Vai VD simboliski paskaidro Ēgiptes religiskās,politiskās un sociālās sistēmas norietu?
lamby [81.198.232.197]
# Iesūtīts: 2008.06.18 19:41:27
taa vel pastaveja vismaz 1000 gadu.
Sandis
# Iesūtīts: 2008.06.18 19:48:05
Tiesa,bet nedrīkstam nenovērtēt seno pasauli,to novienādojot līdz primitīvam tautsaimniecības līmenim.Izslēgt plānošanu 1000 un tālāk nākotnē uz priekšu.Tai skaitā,attiecībā uz politisko,religisko,sociālo utm nozari.
Manuprāt,tam pierādījums ir VD Piektā Mozus,kur tiek ielikti tie sociālie un ekonomiskie,arī religiskie principi,kas mūsdienās sevi atklāj visa pilnībā.
"Vai rakstu vieta ir zīme religiskās sistēmas restrukturizācijai?"
lamby [81.198.232.197]
# Iesūtīts: 2008.06.18 19:49:04
vispar jau egiptieshu religija nav kaut kas viengabalains, katraa lielakaa kulta centraa tika praktizets atbilstoshi lokalam vajadzibam. un arii pirmais monoteisma meginajums bija tieshi Egiptee (pirms visiem Moziem u.c.) - Echnatons, kursh aizliedza pielugt parejos dievus, atstajot vienigi saules dievu, par ko izpelnijas lielas dusmas, jo atstaja parejo dievu kultu priesterus bez nodarbes. par to vinjam sods pec vinja naves - vinja un vinja varda izdzeshana no tautas un vestures atminjas!
Sandis
# Iesūtīts: 2008.06.18 19:55:14
Piemēram Piektā Mozus 7:3-4 ir rindkopas:
Tev arī nebūs ar tām sadarboties;savas meitas tev nebūs dot viņu dēliem,un tev nebūs viņu meitas ņemt saviem dēliem.
Jo tās novērsīs tavu dēlus no Manis,ka tie kalpos svešiem dieviem,un tā Kunga bardzība varētu pret jums iedegties un jūs piepešu iznīcināt.

Lūk,interesants moments`...ka tie kalpos svešiem dieviem`
Dievs parego kalpošanu svešiem dieviem ta,it kā,bez viņa būtu vēl kāds,dotajā gadījumā kādi daudzskaitlī.
Sandis
# Labojis Sandis: 2008.06.18 19:59:27
Vispār Piektā Mozus 7:3-4,ir visai ironiski,attiecībā pret monoteismu kā tādu.Monoteistisks Dievs paredz politeismu ēbrejiem tālā nākotnē.Tātad,daudzdievību.Monoteistiska viendievība paredz politeisku daudzdievību.
Vai Elohim parego dežavju?
lamby [81.198.232.197]
# Iesūtīts: 2008.06.18 20:04:52
Ezra 9, 1-2, ezra 9,12, ezra 10, 2-3, ezra 10, 10-44. to pashu var izlasit arii nehemijas gramataa 13,23-31.
bet izskataas, ka pasham Mozum ar to nebija problemu, vinjam sievas(!) bija no dazhadam tautam - vai tad taas vinju aizveda neceljos?
Sandis
# Iesūtīts: 2008.06.18 20:06:01
lamby [81.198.232.197],tu piemirsi piebilst,ka amenhotepa ceturtā religiskie izlēcieni datējas uz 14.gs.p.m.e.
Šis notikumu mezgls ap 13-14 gs.p.m.e nav atraisīts.
Kāpēc pēkšni Ehnatons(Atonam tīkamais),izspēlēja tieši šādu religiskās idejas manevru,ja Ehnatons no mazas kājas,ir zem Ēgiptes priesteru garīgās disciplīnas.
Sandis
# Iesūtīts: 2008.06.18 20:10:22
lamby [81.198.232.197],es nedomāju,ka Mozus aizgāja neceļos.Viņš pildīja norīkojumu no augšas.Ukazi,kas nāca no augšas,līdzīgi mūsdienās,netiek apspriesti,jo tur zin labāk,ko zemāk stāvošam darīt.
Tā tas,manuprāt,Mozus gadījumā.
Lai gan,neņemos apgalvot,ka pēc bauslības "Tev nebūs nogalināt`vajadzēja ar Levija dēlu rokām izkaut trīs tūkstoši ciltsbrāļu.
Sandis
# Iesūtīts: 2008.06.18 20:16:08
Jā,bet jautājums tika nolikts šādi"Kā mēs izprotam Elohim uzvaru pār Amon-Ra",kas bija tikai viena no Elohim uzvarām pār Ēgiptes dievībām.Vai tas nozīmē,ka uz to brīdi,Ēgiptes priesterība apzinājās Ēgiptes kultūras sturpceļu un gatavoja,ja gatavoja turpmākus plānus,ne bez ēbreju līdzdalības.
lamby [81.198.232.197]
# Iesūtīts: 2008.06.18 20:17:31
man skiet, ka vesturiskaa iziesana no Egiptes taa arii paliks ar 100% garantiju neatbildets jautajums. ar zinamu varbutibu to var kaut kaa datet. Vecas Deribas skaitlu lietojums ir problematisks mums eiropieshiem. Ja mes nopietni nemsim to drausmigos ciparus par kaujam kur krita n-tie tustoshi, tad nevienam dzivam tur nevajadzetu palikt, jo Palestinas ne parak labveligaa (prieksh lauksaimniecibas) klimata delj to apdzivoja neliels (arii prieksh tiem laikiem) iedzivotaju skaits.

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 121 , pavisam kopa bijuši: 2363