Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.06.09 16:24:28
Mulders
OK, ņemam vienu. Nākamais tad pēc tam, ja sanāks laika un vēlēšanās (gan jau ka sanāks).
Izvēlies, kuru gribi: :-)
1) Neradītas Dvēseles, Spēle
2) Radītas Dvēseles, Attīstība |
|
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.06.17 15:15:17
Rausītis
Ko stāstītu? To pašu, ko es te sastāstīju pa 14 lapām.
Kas ir cilvēks? Dvēsele, kas darbojas cilvēka ķermenī, ar noteiktu uzdevumu šajā dzīvē.
Nāve - Dvēseles aiziešana no fiziskā ķermeņa un atgriešanās īstajās Mājās.
Pēc nāves būs dzīvošana pa Mājām, un, ļoti iespējams, ka būs atkal nākamā dzīve kaut kur šeit uz Zemes. |
Rausītis  |
# Iesūtīts: 2008.06.17 15:24:22
KarotesNav
es teicu bērnam, teiksim 5 gadīgam
labi, tālāk kāda būtu atbilde uz viņa jautājumu "kas tajās Mājās būs, vai tur būs tētis un mamma, kāds es izskatīšos, vai mēs viens otru pazīsim?"
un uz šo jautājumu " kāds ir mans uzdevums šajā dzīvē, kā lai es to zinu" |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.17 15:33:59
Rausītis
"kas tajās Mājās būs, vai tur būs tētis un mamma, kāds es izskatīšos, vai mēs viens otru pazīsim?"
Bet protams, ka viņi tur būs, kur tad viņi paliks? Tur, Mājās, visi dzīvo pa tādiem draudzīgiem bariņiem, un nāk uz šejieni pārsvarā savējie.
" kāds ir mans uzdevums šajā dzīvē, kā lai es to zinu"
Kopējais uzdevums - mācīties būt labākam, mācīties Mīlestību. Atbalstīt visu, kas ir labs un virza uz labo. Nu, tāpat kā kristiešiem - Mīlestība kā vienīgais bauslis.
Kāds konkrēti uzdevums - skaties, dzīve pati pateiks, kurā vietā vari to labo izdarīt. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.17 15:55:21
Ko stāstītu? To pašu, ko es te sastāstīju pa 14 lapām.
Abižāješ, tev pienākās kādas 7as lapas  Otars 7as manas... Kā Karlsons par bulciņām teica - "Šīs septiņas ir manas` |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.17 15:56:41
Bet protams, ka viņi tur būs, kur tad viņi paliks? Tur, Mājās, visi dzīvo pa tādiem draudzīgiem bariņiem, un nāk uz šejieni pārsvarā savējie.
Cik mīļi Bez ironijas!
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.17 15:57:02
Mulders
Abižāješ, tev pienākās kādas 7as lapas
A kas tev, lapu žēl?
Vispār, es biju domājis savu klātesamību tajās lapās. Katrā lapā es esmu pamanāms. :-) |
Rausītis |
# Iesūtīts: 2008.06.17 15:57:11
skaties, dzīve pati pateiks, kurā vietā vari to labo izdarīt
zini tā vien gribas teikt es visu mūžu daru labu, bet kā necieš mani tā necieš
Mājās, visi dzīvo pa tādiem draudzīgiem bariņiem, un nāk uz šejieni pārsvarā savējie.
tas nozīmē, ka kāds var pārnākt mājās ātrāk, cits var baisi iecikloties.
nu jā, vienreiz "tu" man māte vai tēvs, otrreiz es "tev" - spooky
Atbalstīt visu, kas ir labs un virza uz labo
a kas ir tas, kas virza uz labo? un kā var zināt, ka virza uz labo? kas vispār ir labais? tas ko es jūt, ka tam vajadzētu būt labam?
neviens sīcis, to "nenopirks", turklāt jutīsies ļoti neomulīgi, jo tas viņam nedos nekādu pamatu, neko kam pieķerties un rast miera un drošības sajūtu, tikai šļuru un neziņu - dzīvo, gan sapratīsi, ko - nu tad jau redzēsi, gan sapratīsi.
ticības mācībai ir jābūt tādai, ka bērns to saprot, bērnam (un jebkuram citam) tas dod drošības un miera sajūtu. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.17 16:04:11
Rausītis
es visu mūžu daru labu, bet kā necieš mani tā necieš
Tas nekas. Ne jau tapēc dari labu, lai izpatiktu kādam, bet lai augtu pati un citiem palīdzētu augt.
tas nozīmē, ka kāds var pārnākt mājās ātrāk, cits var baisi iecikloties.
Nē, pēc nāves katrs atnāk uz Mājām. Ieciklošanās nav, ir aizkavēšanās attīstībā.
nu jā, vienreiz "tu" man māte vai tēvs, otrreiz es "tev" - spooky
Kas tur īpašs? Vienā lugā tēloju vienu lomu, citā atkal citu.
kā var zināt, ka virza uz labo? kas vispār ir labais?
Piecgadīgam bērnam to ir taisni vieglāk paskaidrot, viņš neiegrimst garās filozofijās. Labais ir - palidzēt otram, mīlēt, cienīt citus. utml. Vai tad tas tik sarežgīti?
dzīvo, gan sapratīsi, ko - nu tad jau redzēsi, gan sapratīsi
Tas tak niteresanti, kā pārsteiguma dāvana!
ticības mācībai ir jābūt tādai, ka bērns to saprot, bērnam (un jebkuram citam) tas dod drošības un miera sajūtu
Bērns jau vislabāk saprot "skola", "mācības", "mīlestība". |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.06.17 16:12:25
Vispār, es biju domājis savu klātesamību tajās lapās. Katrā lapā es esmu pamanāms. :-)
KN, da sapratu sapratu jau... tak nevar palaist tevi nekonfrontētu un neapstrīdētu izskatīšos dumji skatītāju acīs |
Rausītis |
# Labojis Rausītis: 2008.06.17 16:27:02
KarotesNav
tā vien gribas tevi paicināt uz sv.skolu
esmu pārlicināta, ka visupirmkārt sīcis grib, lai viņa vecāki patiešām ir viņa vecāki - tā pa īstam
Labais ir - palidzēt otram, mīlēt, cienīt citus. utml. Vai tad tas tik sarežgīti?
tas ir sarežģīti. it īpaši kādēļ man kāds cits ir jāmīl kā sevi pašu.
Ja nepārtrauktā iemiesošanā rada aukstu un neiejūtīgu cilvēku pēc būtības, jo viņš jau tikai spēlē, jā ok, lodes ir īstas, bet realitāte tā nav tik un tā.
Ja mana dvēsele ir tā kas pārmiesojas, tad vispār tādam jautājumam par ticību nemaz nevajadzētu parādīties, ticība tādā gadījumā ir bezjēdzīga, tāpat bezjēdzīga ir cerība. savukārt, klīstot n-to reizi pa pasauli es pārliecinātos, ka arī mīlestība nav pilnīga pasaulē. es būtu satriekta, faktiski es jau tagad esmu tavā vietā.
Lūk, bija tāds smuks karuselis un bāc, atnāca Dievs un visu izjauca.
Tā "tiekšanās darīt labu un izprast mīlestību, nezinot to abu Avotu (jo reāli neviens šīs labas ietas pasaulē nepieprot tā līdz galam" ir tāda bezjēdzīga kulšanās krasta dūņās.
nu apmēram tā - es saku, man nepietiek ar vienu glāzi okeāna ūdens, lai es saprastu tā varenību, bet es gribu iepazīt okeānu; tu saki, nē man būs n-tās glāzes ar okeāna ūdeni un tad es pa tām kulšos un gan jau galu galā noskaidrošu. tas ir aprobežoti.
tā ir acu aizmālēšana un sevis iemidzināšana. tas ir tas, kā man tas liekas, un mani tāda mācība vnk biedē. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.17 16:44:10
Rausītis
visupirmkārt sīcis grib, lai viņa vecāki patiešām ir viņa vecāki - tā pa īstam
Dvēsele nav sīcis, tā ir tikai tāda ilūzija.
tas ir sarežģīti. it īpaši kādēļ man kāds cits ir jāmīl kā sevi pašu
Tāpēc, ka Māmiņa mīl sīci kā sevi pašu. Tāpēc, ka tas, galu galā, ir pašam patīkami.
Kristiešiem tak tas pats jautājums jāatbild.
klīstot n-to reizi pa pasauli es pārliecinātos, ka arī mīlestība nav pilnīga pasaulē.
Tas tapēc, ka pasaule ir skola, un tajā mācās. Ja jau mācās, tad acīmredzot pilnība vēl nav sasniegta.
Ja mana dvēsele ir tā kas pārmiesojas, tad vispār tādam jautājumam par ticību nemaz nevajadzētu parādīties, ticība tādā gadījumā ir bezjēdzīga, tāpat bezjēdzīga ir cerība.
Šajā variantā - man nebūs viegli atbildēt par reliģijām. Taču, par pārmiesošanos vispār, ir reliģijas, kurās ir pārmiesošanās, tie paši krišnaīti. Ticība un cerība ir - ar Dieva palīdzību izrauties no pārdzimšanas riteņa.
"tiekšanās darīt labu un izprast mīlestību, nezinot to abu Avotu (jo reāli neviens šīs labas ietas pasaulē nepieprot tā līdz galam" ir tāda bezjēdzīga kulšanās krasta dūņās.
Jā, neviens šīs lietas līdz galam nepieprot. Tāpēc, ka šeit tikai mācās, šeit ir pirmās klases. Savukārt, tieksme pēc Avota ir ieprogrammēta Dvēseles būtībā. |
Rausītis |
# Iesūtīts: 2008.06.17 16:58:09
KarotesNav
Kristiešiem tak tas pats jautājums jāatbild.
nu un viņi jau arī atbild, bet tu nemaz nevari, jo tādas pārmiesošanās rezultātā, cilvēks kā unikāla Dieva radība, tiek noraidīts kā pats teici, tas jau nav dvēsele, bet tikai ilūzija. tāpec tev arī nav atbildes.
pasaule ir skola
bet nepilnīga. nu nevar nepilnīgā skolā ejot iegūt pilnību vai patiesību galīgo
Jā, neviens šīs lietas līdz galam nepieprot.
nu ja neviens nepieprot, kāpēc tad nepārtraukti jāmācās pie tiem, kas nepieprot. nu nav iespējams no daudzām nepilnīgām daļiņām salikt pilnīgu bildi. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.17 17:02:21
KN, pārceļamies atpakaļ te no Ctulhu tēmas!
Moš pamēģināšu vienu no iebildēm pret tavu sistēmu pārformulēt... redzēs vai sanāks!
Mana iebilde ir pret tavu dvēseles koncepciju!
Iebilde ir tāda, ka dvēsele vienmēr ir spējīga izvērtēt pati savus lēmumus neatkarīgi no šiem lēmumiem! Tas man šķiet iekšējā pretruna koncepcijā!
Dvēsele uz sevi vienmēr skatās kā pa tādu spoguļsistēmu kas iiet uz rinķi, bet spoguļa vienā galā vienmēr ir tavu izvēļu radītās prizmas, un beigu bilde, ko tu redzēsi būs riktīgais greizo spoguļu karaļvalsts attēls! Un izejot no šī attēla dvēsele izdomā kur pielabot - sak - ausis pa lielām, jāpamaina attiexme pret ausu palielināšanas kursiem... a ausis lielas rādās, jo acis šķības...
Tava sistēma uzskata, ka dvēsele var savus lēmumus kā tādas brilles uzvilkt uz acīm - secināt ka pasaule ko tā redz nepatīk, novilkt brilles un pielabot stikliņus... un atkal uzvilkt un pārbaudīt!
Tak šādi es neredzu kur notiek apmācība, ja dvēsele jau neko neiemācās... nekas no tā, ko tā pārdzīvo nekļūst par pašas dvēseli definējošu elementu... |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.17 17:30:20
Mulders
dvēsele vienmēr ir spējīga izvērtēt pati savus lēmumus neatkarīgi no šiem lēmumiem!
Dvēselei pietiek ar iebūvēto LaimesKompasu. Tā teikt, prasi savai Sirdsapziņai, ieklausies Dieva balsī. Tas pats Luiss taču raksta līdzīgi, ka katram cilvēkam Dievs ir ielicis tādu Balsi. Pēc tās tad arī vadās.
Dvēsele uz sevi vienmēr skatās kā pa tādu spoguļsistēmu kas iiet uz rinķi,
Aizmirsi, ka Dvēselei ir draugi un skolotāji.
Ja tas ko tu saki būtu patiesība, tad daži skolēni nekad neko neiemācītos, jo būtu saciklojušies savās kļūdās.
Bet iemācīties ir patīkami, iemācīties ir Dvēseles būtība. Ja jūti, ka nesanāk, un visi soļi šķiet vedam uz mīnusiem, nezini, ko darīt, prasi citiem, gudrākiem. Tieši tā dara mazs bērns - prasa Vecākiem.
nekas no tā, ko tā pārdzīvo nekļūst par pašas dvēseli definējošu elementu...
Ne jau pārdzīvojumi (Notikumi, reakciju Emocijas) definē Dvēseli, bet gan no tiem izdarītie secinājumi. Secinājumi, savukārt, tās pašas Atziņas vien ir. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.17 17:34:10
Rausītis
jo tādas pārmiesošanās rezultātā, cilvēks kā unikāla Dieva radība, tiek noraidīts
Kāpēc? Vai tad tu sapnī pārstāj eksistēt un tiec noraidīts?
bet nepilnīga. nu nevar nepilnīgā skolā ejot iegūt pilnību vai patiesību galīgo
Protams, te ir tikai pirmās klases. Te integrāļus nemāca.
ja neviens nepieprot, kāpēc tad nepārtraukti jāmācās pie tiem, kas nepieprot.
Piektklasnieks var apmācīt Pirmklasnieku. |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.06.17 17:49:13
Ja tas ko tu saki būtu patiesība, tad daži skolēni nekad neko neiemācītos, jo būtu saciklojušies savās kļūdās.
Tieši tā... tamdēļ vajadzīgs kāds no malas, kas salabo gan bildi gan pašu aci kas šo bildi redz un novērtē! Nepietiek, ja pielāgo aci, lai tā bildē redzētu visu pareizi. Tāpat nepietiek, ka pielāgo pašu tālskati un spoguļsistēmu, lai bilde būtu vēlamā. Abiem jābūt par vienu veselu un tai pat laikā nevainojamu! Līdzko ir viens defekts, tā visa spoguļsistēma sabrūk un bilde ir neuzticama!
Tieši tā dara mazs bērns - prasa Vecākiem.
Dažreiz, ja uzticās šiem vecākiem. Tač pa pasauli staigā arī viltus Vecāki, kas saka - a man ir vēl labāks paņēmiens, kas nebūs tik sāpīgs! Un tad KN ir iedzīts stūrī, jo nesaprot, kurš tad dod pareizo padomu?
Ne jau pārdzīvojumi (Notikumi, reakciju Emocijas) definē Dvēseli, bet gan no tiem izdarītie secinājumi. Secinājumi, savukārt, tās pašas Atziņas vien ir.
Nu lūk, šeit mūsu ceļi šķirās... Es uzskatu, ka dvēseli vieno kā viens tā otrs! Tikai otrs stāv uz pirmā un ir aizberga redzamā daļa! Bet dvēsele ir viss aizbergs! Un tas ko tu redzi šodien ir tavas vakardienas pārdzīvojumu rezultāts! Ja tu nepārdzīvotu vakardienu, šodiena tev izskatītos savādāka! Un tu nevari cerēt uz kaut kādu citu pasauli, kurā šis viss pārdzīvotais vairs nebūs daļa no tevis, tā vienmēr būs daļa no tevis un vienmēr ietekmēs to kā tu pats sevi un pasauli redzi, un kļūdas tevī radīs kļūdas bildē un visos novērtējumos.
Šādā situācijā tev ir jāuzticās citiem, draugiem, paziņām, kādam citam, kas ir gudrāks par tevi... Bet kā tu pats saki - kā zināt kurš tad ir gudrāks. Kā atšķirt gudrāko no viltīgākā? Kā ar šķību aci novērtēt kurš lineāls ir taisns?
Vai taisns un uzticams ir tas skolotājs, kurš pa 90% piekrīt tev un redz pasauli kā tu, un tad nu tu paraksties uz šiem 10% izmainīties un vadības? Bet ko darīt, ja tu esi tik tālu nogājis, ka tev ir tikai 1% pareizības un 99% nepareizības... Tad skatoties uz 100% pareizu skolotāju tu redzēsi 99% disonansi un teixi - nū veci, tas ir sviests šitādam uzticēties!
Bet manā sistēmā Kristus dod veselus divus kritērijus kāpēc viņam ticēt:
Jan 10:
37 Ja Es nedaru Sava Tēva darbus, neticiet Man!
38 Bet, ja Es tādus daru, tad, ja Man neticat, ticiet vismaz šiem darbiem, lai jūs saprastu un zinātu, ka Manī ir Tēvs un Es Tēvā."
Jan 14:
10 Vai tu netici, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī? Vārdus, ko Es jums saku, Es nerunāju no Sevis; bet Tēvs, kas pastāvīgi ir Manī, dara Savus darbus.
11 Ticiet Man, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī; bet, ja ne, tad vismaz šo darbu dēļ ticiet!
12 Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic, tas arī tos darbus darīs, ko Es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.
Tātad Kristus dod Zajavas un viņš dod Darbus! Viņš arī saka, ka viņa sekotāji darīs gan tos pašus darbus gan tos pašus vārdus runās!
Kāpēc es ticu Kristum kā skolotājam, kā šim palīgam kas atnācis uzrādīt manas nobīdes no patiesības, kur es esmu ieciklējies... tāpēc, ak Kristus vārdi un darbi 100% saskan, viņā nav netaisnības un grēka, viņā ir pilnīga saskaņa un tai pat laikā nekādas dissonanses ar apkārtējo vidi... pati Realitāte viņam pakļāvās... viņš un realitāte ir cieši saistīti un tajā nav disonanses nav pretrunu! Ja Kristus nav patiesība, tad vispār Patiesības nav! Tad Patiesību mēs nekad neuzzināsim un mūžīgi ciklosimies un dīdīsimies meklēdami melnu kaķi tumšā istabā kura šamā nemaz nav!
Tātad vēlreiz - kā tu zināsi, ka tas, kas pie tevis ir atnāci un teic - Nāc KN es tev palīdzēšu, jo tu ar savu centību esi sapinies pats savos maldos un vismaz esi sapratis, ka pats nevari līdz Paradīzei nonākt... ļauj es tev palīdzēšu? Kā tu zināsi, ka tas, kas atnācis ir skolotājs nevis zaglis?
Un vai piekrīti, ka skolotājs šķitīs jo vairāk nepieņemams jo vairāk tu būsi pats novirzījies no patiesības? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.17 17:54:51
Mulders
tamdēļ vajadzīgs kāds no malas, kas salabo gan bildi gan pašu aci
Kā tad labo pašu aci? Tas ir, skolēnu? Pret viņa gribu pārprogrammē? Vai kā?
Tač pa pasauli staigā arī viltus Vecāki,
Tur, Mājās, tādu nav! Visi grādi pēc attīstības līmeņa, un vēl Dievs visam augšgalā! No kurienes tie viltnieki lai rastos?
Un tu nevari cerēt uz kaut kādu citu pasauli, kurā šis viss pārdzīvotais vairs nebūs daļa no tevis, tā vienmēr būs daļa no tevis un vienmēr ietekmēs to kā tu pats sevi un pasauli redzi, un kļūdas tevī radīs kļūdas bildē un visos novērtējumos.
Piemērs par sapni, kur es kā ierobežots es pārdzīvoju un pieņemu lēmumus. Tad nomoda es (vadoties pēc iebūvēta LaimesKompasa) ar skolotāju palīdzību šos lēmumus revidē. Kur rodas kļūdas bildē?
Kā atšķirt gudrāko no viltīgākā?
Mājās tādu viltīgo nav! Skolotāja amatu nepiešķir kuram katram. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.17 18:02:34
Mājās tādu viltīgo nav! Skolotāja amatu nepiešķir kuram katram.
Tad tomēr uzticies birkai "skolotājs"? |
KarotesNav |
# Labojis KarotesNav: 2008.06.18 09:06:09
Mulders
Tad tomēr uzticies birkai "skolotājs"?
Veselam Skolotāju baram, kuriem nav savstarpēju pretrunu, un kuri visi māca vienu nu to pašu + viss vēl saskan ar paša iekšējo balsi.
Pie kam, te tiek mācīta Mīlestība, un viņi to ir "vairāk" iemācījušies.
Ja atkal ņemam to ne pārāk korekto piemēru ar skolas mācībām, tad - pirmklasniekiem nav iemeslu nezticēties piektklasniekam, kas viņam māca saskaitīšanu.
P.S. Protams, šīs sarunas robežās, tā jau es neticu nevienam! |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.18 09:45:26
KN, es te bik padomāju par to līdzību, kuru tu izmanto no sērijas - sapnis! Īstenībā līdzībai ir viens būtisks trūkums, kas, manuprāt attiecas uz lietas būtību kamdēļ šī līdzība nav lietojama tā kā to lieto tu!
Pēc būtības sapnī visi notikumi un scenāriji ir paša cilvēka radīti. Jau reiz teicu, sapnis ir kaut kas līdzīgs dziļi spilgti pārdzīvotam paša rakstniekam rakstītam stāstam. Rakstnieks pat var savu galveno varoni izdomāt kaut ko atšķirīgu no tā kas ir pats rakstnieks, ar šo tēlu identificēties un "dzīvot". Taču tieši rakstnieks būs tas, kas izdomās situācijas kurās nonāk šis varonis, viņš arī izdomās paša varoņa reakcijas uz šiem notikumiem! Un kā zināms, sapnī tā autors ieliek neko vairāk kā ir pašā autorā. Sapnī nevar būt situācija, kuru pats autors nav paredzējis. Piemēram autors nevar sapnī atklāt kādu izeju no situācijas, kas realitātē būtu leģitīma, ja vien cilvēks zinātu kaut kādu "knifu" bet sapnī tas nav iespējams, jo šis "knifs" nekad nav daļa no paša sapņa autora zināšanām!
Rezultātā... līdzībā par sapni, kad tu, kā teici vakar, pēc tam, kad sapnī esi sabijies un tad atmosties un analizē situāciju, tā ir mazliet jocīga "apmācība", tas ir apmācība pēc paša rakstītas mācību grāmatas... kas ir mazliet absurdi, ka tu mācies pēc sevis izgudrots "programmas".
Tamdēļ sapņa līdzība ir neadekvāta!
Sapnī "būt citam" tu vari tamdēļ, ka tavs "īstais ES" domā šo alter-EGO personību kā rakstnieks domā līdzi savam galvenajam varonim. Galvenā varoņa darbība ir paša autora fantāzijas auglis.
|
:: Pievienot komentāru
|
