Mulders 
|
Iesūtīts:
2008.06.09 16:24:28
Mulders
OK, ņemam vienu. Nākamais tad pēc tam, ja sanāks laika un vēlēšanās (gan jau ka sanāks).
Izvēlies, kuru gribi: :-)
1) Neradītas Dvēseles, Spēle
2) Radītas Dvēseles, Attīstība |
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.09 16:24:49
Ņemam #2 tu pro, es con? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.09 16:31:30
Manas iebildes
Ja es redzu cilvēku ciešam, nav iespējams noteikt, vai mana iejaukšanās paatrinās vai palēninās esošās būtnes attīstību!
Sistēmā rodās paradoxi, ka, pareiza rīcība šeit, var vest pie tā, ka "tur augšā" (meta realitātē) kāda attīstība tiek nobremzēta. Un otrādi, amorāla, ļauna rīcība šeit var izrādīties, ka kāds attīstās ātrāk un labāk "tur augšā"
Otrs, dvēselei ir liegta iespēja izmantot visus dvēseles resursus, tai pastāvīgi ir jāmācās ar ierobežotiem resursiem un šīs pašas apmācības rezultātus iespējams atkal tev liegs izmantot kādā citā apmācības procesā! Rezultātā neveidojas vienota sistēma, bet saraustīta personība, kura ir apguvusi dažādas gudrības atkarībā no dažādiem apmācības procesiem!
Jebkura pedagoģija par absurdu uzskatīts apmācību, kur personība tiek dalīta... bet atmiņa un visi pagātnes notikumi un pieredze ir mūsu personības neatņemama sastāvdaļa!
Tādējādi šāda sistēma šķiet brutāli ļauna un personību ievainojoša! Neticu, ka šādā sistēmā var notikt vienota dvēseles attīstība! |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.06.09 16:34:21
Mulders
OK.
Tad kā ar šiem punktiem:
1) Dievs IR
2) Dievs tieši vai netieši rada Dvēseles - atsevišķas, individuālas Būtnes.
3) Radīšanas sākumā Dvēseles ir kā mazi bērni, naivi, bez pieredzes, bet ar "iebūvētu" tieksmi attīstīties un mācīties. Tas netiek uzskatīts par brīvās gribas ierobežojumu, un nepārvērš būtnes robotos.
4) Dvēseles attīstās, mācās - meklē Atziņas, jeb dzīves pamatus. Piemēram, Atziņa - "citiem jāpalīdz". Atziņās nav aprēķina, t.i. citiem jāpalīdz nevis tāpēc, ka viņi par to samaksās, vaipaliks parādā, bet tāpēc, ka tā vajag, tāpēc ka pašam tā patīk. Nesavtīgi.
5) Dažas dvēseles attīstās paātrināti. Tās ik pa laikam brīvprātīgi iemiesojas uz zemes, kur ir grūtāki apstākļi, sarežģītāki uzdevumi.
6) ... tiks papildināts
Un labi, ka uztaisīji atsevišķu smilškasti, tā mēs nevienam netraucēsim
Nē, nu protams, ka visi citi arī laipni aicināti spēlēties šajā smilškastē.
:-) |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.09 16:39:00
#1 Ok, šķiet netiek pateikts, ko tas nozīmē, bet nu ok
#2 Ok. Kāda ir šo būtņu attiecības ar Dievu un savā starpā, vai tādas vispār ir?
#3 Tieksme attīstīties un mācīties? Kas tas, vai tas nozīmē, ka būtnēs ir iebūvēts neatraujams "standarts", kurš nevar tikt revidēts jeb kā? Kā šī "attīstība un mācīšanās" tieksmē ir ja tā var teikt implementēta un vai tā ir pašas būtnes būtībā, tātad nezūd un nemainās neatkarīgi no vides kurā būtne atrodas
#4 Tātad atziņas ir irracionālas? Nepraktiskas? Jeb racionālas un praktiskas? Jo nav jau grūti saprast, ka altruisms ir praktisks sabiedrības līmenī? Tātad šāda attīstība ietver "citus" tādus pašus kā tu?
#5 Uzdevumu sastādīšana un apstākļu apzināšanos kas veic?
Un jā, protams, visi citi aicināti arīdzan! |
Rausītis  |
# Labojis Rausītis: 2008.06.09 16:41:08
KarotesNav Dvēseles attīstās, mācās - meklē Atziņas, jeb dzīves pamatus. Piemēram, Atziņa - "citiem jāpalīdz". Atziņās nav aprēķina, t.i. citiem jāpalīdz nevis tāpēc, ka viņi par to samaksās, vaipaliks parādā, bet tāpēc, ka tā vajag, tāpēc ka pašam tā patīk . Nesavtīgi.
kāpēc viņām tām dvēselēm tas patīk, ja vienīgais, kas viņām ir tieksme attīstīties???? A ja Dievs tās ir radījis, tad nozīmē, ka Radītājs ir labs un tāpēc arī dvēseles prot atpazīt to, ka izpalīdzēt un tml. ir labi .... ups vai tas kaut ko jums neatgādina 
KN tu tā putrojies - te tu raksti "Tevi nesoda aci pret aci", formāli, bet gan saprot un piedod, ja esi kļūdījies", bet pirms tam rakstīji "ko sēsi, to pļausi"
es tiešām nesaprotu kādēļ to visu lasu. vairāk nelasīšu. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.09 16:56:52
Mulders
Ja es redzu cilvēku ciešam, nav iespējams noteikt, vai mana iejaukšanās paatrinās vai palēninās esošās būtnes attīstību!
Kā tieši tu gribi "iejaukties"? Vai nav tā, ka iejaukties vajag vienmēr? Ģenerālā apmācības līnija ir "kļūt labākam", bet - netraucējot cita izvēli, nepiespiežot viņu. To mācās visi, un vies otram palīdz šajā ceļā.
Piem, ja dzērājs dzer, tad ko nozīmē iejaukties? Dot naudu dzeršanai, savākt viņu uz smadzeņu skalošanu, ignorēt, pārliecināt, sludināt, vai kā?
Šķiet, ka nav tādu situāciju, kur kāds cieš, un tu viņam neej palīgā. Tikai pareizi jāsaprot palīdzība - neuzspiežot, cenšoties pārliecināt, ar runām, savu piemēru utml.
Vai ir kādi pretpiemēri?
Sistēmā rodās paradoxi,
Te vajag piemērus...
Otrs, dvēselei ir liegta iespēja izmantot visus dvēseles resursus, tai pastāvīgi ir jāmācās ar ierobežotiem resursiem
Ja būtu visi resursi, tad nebūtu ekstremālu apstākļu. Neviens tev briesmās nenāktu palīgā, ja skaidri zinātu, ka nekādas nāves nav, ka viss te tik tā pa jokam. Nenopietni.
Otrkārt, tev jau šobrīd "nav visu resursu". Tu esi "aizmirsis" par ikdienas pirkumiem, bērnudārza draugiem, pērno sniegu, asinsspiediena rādījumiem, māku spēlēt tenisu utml. Kāpēc? Tāpēc, ka esi koncentrējies uz uzdevumu "ko atbildēt K_N". Iedomājies, kāda putra tev būtu galvā, ja katrā brīdī tu būtu spiests domāt par VISU. Nekas nav aizmirsts, ir tikai "nolikts malā". Pie rokas ir tikai tas, kas vajadzīgs tieši šai mācību stundai.
šīs pašas apmācības rezultātus iespējams atkal tev liegs izmantot kādā citā apmācības procesā!
Te nav "liegs", jo tu piekrīti apmācībai brīvprātīgi. Neko neuzspiež.
Rezultāti ir Atziņas, nevis Mākas. Jau šajā dzīvē redzam, ka Mākas mēdz piemirsties, bet Atziņas tu atceries, nakts vidū pamodināts.
Rezultātā neveidojas vienota sistēma, bet saraustīta personība, kura ir apguvusi dažādas gudrības atkarībā no dažādiem apmācības procesiem!
Atziņas bieži tā arī nāk, no dažādiem procesiem. Nepalīdzēja šitā, pamēģināsim tā, varbūt pieleks. Dod tev dažādas spēles, hokeju, futbolu, warcraftu, riču raču, un citas, - it kā saraustīts, bet patiesībā mācies "spēlēt komandā".
Kā piemērs der arī dzenbudistu koāni, kur ir dažādas metodes, vienam palīdz tāda, otram šāda. Pats koāns ir tikai instruments, viņam pat nav atrisinājuma.
Jebkura pedagoģija par absurdu uzskatīts apmācību, kur personība tiek dalīta...
Šeit ir drīzāk līdzība ar to, ka nevajag jaukt kopā dažādas mācības. Ar slēpēm nav ko meklēt ķīmijas kabinetā. Latviešu valodas stundā komatus nav jāskaita un kvadrātsaknes no to summas nav jāvelk.
Atslēgvārds ir - uzmanības koncentrācija apgūstamajai vielai. |
neielogojies [87.110.101.240] |
# Iesūtīts: 2008.06.09 16:59:04
Mulder, uztaisi Shot Down system un izej ārā, paelpo svaigu gaisu, nopietni...
P.S. Tas nav uzbrauciens par tēmu, tur es pat nemēģināju iedziļināties..Tas mans brālīgs ieteikums. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.09 17:02:23
Mulders
#2 Attiecības = Mīlestība.
vai tas nozīmē, ka būtnēs ir iebūvēts neatraujams "standarts", kurš nevar tikt revidēts jeb kā?
Jā, kā zivij = būt ūdenī. Tas ir "zivs standarts". Zivs laime ir Ūdens.
vai tā ir pašas būtnes būtībā
Jā.
Tātad atziņas ir irracionālas? Nepraktiskas? Jeb racionālas un praktiskas?
Vai "būt laimīgam" ir praktiski? ;-)
Tātad šāda attīstība ietver "citus" tādus pašus kā tu?
Jā.
Uzdevumu sastādīšana un apstākļu apzināšanos kas veic?
Uzdevumus sastāda Dvēseles, kas ir augstāk attīstītas, un visus šos patreizējos mūsu attīstības etapus jau sen ir izgājušas.
Tās ir kā Piektklasnieki, bet mēs esam kā Pirmklasnieki.
|
Kundali  |
# Iesūtīts: 2008.06.09 17:03:20
Mulders laikam "rukās" līdz pēdējam momentam, - kad dzēsīsies visu datoru atmiņa.Tā sakot - paliks darba vietā kā "Titānika" kapteinis |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.09 17:07:42
Rausītis
kāpēc viņām tām dvēselēm tas patīk, ja vienīgais, kas viņām ir tieksme attīstīties????
Attīstīties taču nozīmē augt, sasniegt tādus un tādus līmeņus. Tā līmeņu sasniegšana arī ir patīkama. Jaunu līmeņu taču sasniegšana ir neatņemama attīstības daļa!
KN tu tā putrojies - te tu raksti "Tevi nesoda aci pret aci", formāli, bet gan saprot un piedod, ja esi kļūdījies", bet pirms tam rakstīji "ko sēsi, to pļausi"
Tas bija citā sarunā, kur mēs skatījāmies vairākus variantus. Šeit ir - Attīstība, Mācības. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.09 17:09:23
KN, es runāju par to, ka gan tu gan, tas kuru notriec uz ceļa abi mēs šeit esam lai kaut ko iemācītos? Ko tieši? Ko apgūsti tu un ko apgūst tas notriektais? Vai mana palīdzība viņam neizjauks visu viņa apmācības programmu? Ja principi visiem ir vienādi, tad acīmredzot visiem apmācīabs programma un mērķis ir vienāds? Kas nozīmē, ka dažādi cilvēki var ietekmēt citu cilvēku performanci un izraisīt notikumu ķēdi, kuras rezultātā pati "apmācības klase" kļūst nelietojama konkrētai apmācībai, jo kādi ir sabojājuši apmācības procesu un tie, kas šeit "mācās" mācās nevis īstenās vērtības, bet egoistisku baudu meklējošas zinības, tā sagandējot dzīvi gan sev gan citiem!
Ja būtu visi resursi, tad nebūtu ekstremālu apstākļu. Neviens tev briesmās nenāktu palīgā, ja skaidri zinātu, ka nekādas nāves nav, ka viss te tik tā pa jokam. Nenopietni.
Bet ja nāves nav, tad nafig vispār apgūt "palīdzību"? Vai tad grūtības šeit, neprojicē kaut kādu patiesību "tur"? Nāve šeit norāda uz nāvi tur, tika daudz lielākā mērā! Taču, ja nāves tur nav, tad kamdēļ ieviest terminus un vingrinājumus, kuriem nav sakara ar īstenību!
Te nav "liegs", jo tu piekrīti apmācībai brīvprātīgi. Neko neuzspiež.
Tik tu par šo izvēli neko nezini, tev vienkārši tiek pateikts - tu to izvēlējies? Rezultātā sanāk tieši tas, ka tu gan aizliedz iejaukties citu cilvēku brīvajā izvēlē, bet šeit paziņo ka viņu situācija ir tieši viņu brīvās izvēles rezultāts, un ja es palīdzu vai iejaucos cita cilvēka situācijā domādams, ka es viņam palīdzu, sanāk ka es tamperoju ar viņa brīvo gribu būt uz ielas notriektam vai gulēt peļķē galīgā pālī. Sanāk tāds egoisms un parazītisms, ka es attīstos uz citu ne-attīstības rēķina?
Atslēgvārds ir - uzmanības koncentrācija apgūstamajai vielai.
Par kuru tu neko NEZINI! Prosto tu esi stundā, kurā tu pat nezini kas tev jāapgūst. Tu nezini kamdēļ citi cilvēki šeit ir... Tev it kā ir jātic, ka vot tas tur buda kas man saka, ka šeit man jaapgūst matemātika, nemelo! Kāpēc lai es to zinātu? Kāpēc lai es viņam uzticētos?
Man nav nekas kur pieķerties kā tikai pašam personīgajiem uzskatiem, bet izrādās, ka tie ir apgraizīti un man nav pieeja pašam savai personības daļai, kā rezultātā - kā var mans lēmums par šo realitāti tikt attiecīnāts uz VISU manu personību, ja šo lēmumu rīkoties tā vai citādi pieņem tikai daļveida personība, kas ir apgraizīta!
Saproti, kad es esmu matemātikas stundā, tā ir tā pati persona, kas bij ķīmijas stundā, un matemātikā man neaizliedz lietot tās atziņas kas ir apgūtas ķīmijas stundā!
Tu atkal runā sev pretīm - no vienas puses tu man saki, ka lai es mācos spēlēt komandā gan hokejā gan ričuraču, no otras puses tu man saki, ka hokejā nedrīxt neko zināt par ričurača apgūtajiem principiem!
Tad kā? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.09 17:33:44
neielogojies, tamdēļ tāds īpatns tēmas ievads, jo es ar KN zinām par ko bazars, bet tie, kas GRIB iebraukt, ir aicināti iebraukt, tamdēļ bazars notiek publiski nevis privāti!
Lai visa pasaule tad redz un brīnās, cik liela mūsu... eeee... ziņkārība ir! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.09 17:46:51
Mulders
Ko apgūsti tu un ko apgūst tas notriektais?
Nezinu, ko konkrēti, kā nu kurā gadījumā. Ko varētu apgūt - kaut vai to, ka dzīve nav izklaides vieta, un ir jābūt uzmanīgam pret visu, kas notiek apkārt; to, ka nav jāuztraucās un jāpārdzīvo par nelabojamo; to, ka cita cilvēka dzīvei ir tāda pati vērtība kā manai, ....
Vai mana palīdzība viņam neizjauks visu viņa apmācības programmu?
Kā tā var izjaukt?
Ja principi visiem ir vienādi, tad acīmredzot visiem apmācīabs programma un mērķis ir vienāds?
Jā. Taču te jāņem vērā, ka līmeņi var būt dažādi. Piem, "matemātikas" vienā līmenī tu nedrīksti vilkt kvadrātsaknes no negatīvajiem.
... izraisīt notikumu ķēdi, kuras rezultātā pati "apmācības klase" kļūst nelietojama konkrētai apmācībai ...
Apmācību klases un mācību plānus Pirmklasnieki nekontrolē, tur ir augstāka līmeņa Dvēseles. Tie arī redz, ko te kurš grib mācīties un mācās.
Bet ja nāves nav, tad nafig vispār apgūt "palīdzību"?
Nāve šeit norāda uz nāvi tur, tika daudz lielākā mērā!
Palīdzība tak vajadzīga visur, ir nāve vai nav.
Šeit bez nāves nevaram iztikt - kat kad taču jābūt tām beigām. Atbilstība varētu būt: "napalīdzēt un tāpēc iestājas nāve" = "nepalīdzēt, un tāpēc izgāzt LieluUnSvarīguDarbu". Tāda kā katastrofa.
Kaut gan, šeit runāt par atbilstībām, varētu būt mēģinājums mapot 2D figūras uz 3D telpu.
sanāk ka es tamperoju ar viņa brīvo gribu būt uz ielas notriektam vai gulēt peļķē galīgā pālī.
Tas pats vecais jautājums - kā tu zini, kas tagad jādara? ai tu zini visas iespējamās darbības, un iemeslus? Kāpēc tad nerīkoties tā, lai būtu labāk visiem?
Ja cilvēks noteikti izvēlējās mirt, tad to varēja organizēt tā, ka neviens viņam palīdzēt nevarēs. Kāpēc tad tu esi tajā situācijā, lai no malas vērotu? ;-)
Prosto tu esi stundā, kurā tu pat nezini kas tev jāapgūst.
Ir uzdevumi, kuros jābūt negaidītiem, tā teikt, "pārsteiguma momentiem". Ja tu visu zināsi, tas traucēs.
Turklāt, vai tad apgūstamā viela bieži nav "nezināmais" - tāpēc jau jāapgūst, un tu to vēl nezini? Kā mācīt "mīlēt"? Vai vispār iespējams?
- "Tagad mācīsimies mīlestību"
- A kas tas ira? :-)
kā var mans lēmums par šo realitāti tikt attiecīnāts uz VISU manu personību, ja šo lēmumu rīkoties tā vai citādi pieņem tikai daļveida personība, kas ir apgraizīta
"Kā es kā orks varu pieņemt lēmumu iet uz Ogremoru, vai uz Avalonu, ja manai patiesajai personībai gar to būtībā nav nekādas daļas? Ārpus spēles man tas ir n/a, bet lēmumu par spēlēšanu es pieņēmu kā visa personība" (spēle šeit ir kā piemērs, jo ir virtuāla vide, un ierobežota personība - tikai tādā plānā).
matemātikā man neaizliedz lietot tās atziņas kas ir apgūtas ķīmijas stundā!
Kā tieši tev palīdzēs ķīmijas zināšanas? Tieši otrādi, tev tās "jāaizmirst". Iedomājies to kā datoru, kas darbina programmu "šī mācību stunda". Visi vajadzīgie resursi jau tai programmai ir, un nav nekādas vajadzības vienlaicīgi darbināt visas iespējamās programas - uzkārsies taču.
Vēl, te var būt pretrunīgi virzieni. Nevari vienlaicīgi mācīties pazemību, piedošanu un uzbrukumu. Vieglāk ir - šoreiz pazemību, nākmo reizi uzbrukumus. Kad būšu apguvis abus zināmā līmenī, tad mācīšos pieleitot tos abus uzreiz.
no otras puses tu man saki, ka hokejā nedrīxt neko zināt par ričurača apgūtajiem principiem
Drīzāk au - ka tie tev traucēs. Slido tu uz vārtiem, visa uzmanība uz ripu, rēķini kombinācijas, kā labāk izspēlēt, un tad tev ienākas kaut kāda tur doma "vajag iet mājā, citādi mani sarkanais var nosist". Nu kā, palīdzēja?
Jā, apgūtie principi ir tikai palīglīdzeklis, tās ir Mākas. Bet mācās Atziņas. "Palīdzi savējiem" - kāda starpība, vai saprati to hokejā, vai ričuračā? |
neielogojies [78.84.174.133] |
# Iesūtīts: 2008.06.09 19:20:45
a_masiks Diskusiju gigants atradies Tavas "rūpes" jau uzreiz atkožamas: baidies, ka Mulders varētu paklausīt ieteikumam un tev izklaidi sačakarēt? |
Briinumsons  |
# Iesūtīts: 2008.06.09 20:29:00
man tik jūsu problēmas .... |
TRila [91.123.65.246] |
# Iesūtīts: 2008.06.09 20:35:37
Jā, kuda už šitās, salīdzinot ar... |
neielogojies [78.84.174.133] |
# Iesūtīts: 2008.06.10 00:29:16
a_masiksTu, imho, esi atrāvies no realitātes, jo šeit nav kur mukt un nav ko spārdīt. Es ar tevi sparirngot netaisos, jo man ir aizdomas, ka mēs neesam vienā svaru kategorijā... cya |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.10 09:51:20
KN
Tas pats vecais jautājums - kā tu zini, kas tagad jādara? ai tu zini visas iespējamās darbības, un iemeslus? Kāpēc tad nerīkoties tā, lai būtu labāk visiem?
Nuja... kā vispār kāds zin, ka ciest ir labi un tā ir kaut kāda "skola" kāpēc vienmēr nerīkoties izejot no premisas, ka ciešanas nav labi un no tām ir jāizvairās.
Ja tu pats pieturies pie šī principa, ko es izcēlu, tad zināšanas par "meta-realitāti" ir bezjēdzīgas, jo tev tāpat ir jārīkojas pēc lokālajiem likumiem un kas interesantāk, sekas globāli ir nevis pēc globālie principiem, bet pēc lokālajiem. Kā jau teicu, vienmēr pastāv varbūtība, ka gulēt grāvī vai uz ielas ir brīva šī cilvēka griba, tu pats to vienmēr esi teicis, ja kāds cieš un mētājas grāvī, tā apriori ir viņa brīvas gribas realizācija, viņš izvēlējās šo pasauli un šo situāciju. Un tomēr tai pat brīdī tu gribi teikt, ka ir brīži, kad es varu overraidot viņa brīvo gribu. Tātad JA ir iespējams overraidot brīvo gribu virzienā "grāvis->slimnīca->veselība" tad var arī overraidot gribu pretējā virzienā, tas ir iegrūzt kādu no laba ceļa grāvī - tieši tāpat overraidojot brīvo gribu... bet pēc tevis sanāk, ka abos gadījumos rezultāts - grāvis - ir šī cilvēka brīvā griba, pat ja cita brīva griba viņu tur ir iemetusi. Tad arī no grāvja izvilkšanai nav nekāds nopelns tam, kas izvelk un viņam nevar pieskaitīt šo labumu, jo arī TAS būs grāvī gulētāja brīvā griba - atrasties grāvī tur, kur garām iet labsirdis Mulders! Manuprāt tu atkal mēģini izbēgt no 3ā Ņūtona likuma, kas darbojas abos virzienos!
Ir uzdevumi, kuros jābūt negaidītiem, tā teikt, "pārsteiguma momentiem". Ja tu visu zināsi, tas traucēs.
Turklāt, vai tad apgūstamā viela bieži nav "nezināmais" - tāpēc jau jāapgūst, un tu to vēl nezini? Kā mācīt "mīlēt"? Vai vispār iespējams?
Es ne par to... Es par to, ka man spēlējot futbolu atņem visas zināšanas par komandu sadarbību, ko es apguvu riču raču spēles stundā! Pārsteiguma momenti kāreiz ir priekš tam, lai paskatītos kā tu rpoti izmantot jau apgūto, bet šeit man tas ir atņemts! Pietam atņemts nevis tas, ko esmu apguvis lokālā pasaulītē, kur, moš tieši tas apgūtais tikai tur ir aktuāls, bet atņemts arī globālās zināšanas! Jo, ja es pat nezinu KAS ir stunda, ko apgūstu, tātad globālo izvēļu access man ir liegts!
Tiek tikai deklarēts - tu pats gribēji šo situāciju - un man ir jātic! Kāpēc? Tas izklausās pēc kontroles un ļaunuma, ka kāds, zinādams, ka es neesmu šeit savas izvēles dēļ, tomēr mēģina man ieborēt ka viss, kas ar mani notiek ļaunais ir manu izvēļu rezultāts, bet viss labais kas notiek, tas tiek ieskaitīts tiem citiem!
"Kā es kā orks varu pieņemt lēmumu iet uz Ogremoru, vai uz Avalonu, ja manai patiesajai personībai gar to būtībā nav nekādas daļas? Ārpus spēles man tas ir n/a, bet lēmumu par spēlēšanu es pieņēmu kā visa personība" (spēle šeit ir kā piemērs, jo ir virtuāla vide, un ierobežota personība - tikai tādā plānā).
Pat spēlē lēmumu pieņem visa personība, nevis daļveida orks.
Vēl, te var būt pretrunīgi virzieni. Nevari vienlaicīgi mācīties pazemību, piedošanu un uzbrukumu. Vieglāk ir - šoreiz pazemību, nākmo reizi uzbrukumus. Kad būšu apguvis abus zināmā līmenī, tad mācīšos pieleitot tos abus uzreiz.
Nepareizi! Ja mums mērķis ir attīstīt meta-personību, tad tieši šī pazemība būs tā, kas definēs uzbrukuma formu! Tieši kā tu saki - pretrunīga situācija... jo gala rezultātā divu dažādu stundu materiāls ir jāinkorporē vienā nepretrunīgā personībā, ja tu pēc taviem vārdiem apgūsti pretrunīgas zināšanas, tad arī dvēseles personībā tā būs pretruna un to psiholoģijā sauc par kognitīvo disonansi. Tieši otrādi - apgūt jauno ir jāiemācās tā, lait as "sadzīvotu" ar iepriekš apgūto. Aceries tavu punktu #1, Dievs ir, un visticamāk ka ar to tiek domāts globāls principu devējs, un es nevaru iedomāties pasauli, kur Dievs ir pretrunu Dievs... Ja viņa pasaulē pastāv globāli mērķi - uzbrukums un arī pazemība, tad tie ir jāsajūdz vienā personā bez pretrunām... Uz sitienu tas varētu būt tāds, ka uzbrukums ir pavisam citas formas uzbrukums ar pazemību nekā tad, ja pazemības nav. Redzi pazemība definē un piedo uzbrukumam "garšu" nu "krāsu". Tu nevari apgūt vienu, bez otra un cerēt, ka tie harmoniski iegulsies dvēselē. Tieši tamdēļ es uzskatu, ka ir bezjēdzīgi apgūt stundas mācību, ja tev ir liegts access pie visiem Dvēseles resursiem, kas apgūti citās stundās!
|
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.06.10 10:13:56
Mulders
kā vispār kāds zin, ka ciest ir labi un tā ir kaut kāda "skola"
kā kāds zin, ka cilvēks ir sačakarēts, sačakarētība mantojās pa paaudzēm, u.c. viss kas kristietībā? To tak mēs neapskatām - kā kāds ko var zināt.
vienmēr pastāv varbūtība, ka gulēt grāvī vai uz ielas ir brīva šī cilvēka griba, tu pats to vienmēr esi teicis, ja kāds cieš un mētājas grāvī, tā apriori ir viņa brīvas gribas realizācija, viņš izvēlējās šo pasauli un šo situāciju.
Izvēlējās nevis "ciest, būt zaudējušam", bet gan "cīnīties, pārvarēt šķēršļus", kas ir Apmācība. Tas, ka Apmācībā ir iespējamas neveiksmes, manuprāt, ir tikai normāli. Tādējādi grāvī guļošais nav ticis galā ar "cīnīties, pārvarēt šķēršļus", nevis ka viņš tikai tāpēc ir šeit atnācis, lai ciestu un būtu zaudējis. Jā, ir arī tādi, izņēmuma gadījumi, kad kāds uzņemās nepatīkamu lomu - gulēt grāvī, ja tādā veidā var tev palīdzēt izaugt. Taču lielākā daļa ir - netikušie galā ar savu uzdevumu. Tātad, acīmredzami, ka tev ir jāpalīdz tam grāvī guļošajam cilvēkam. Kāpēc ne?
Visi apmācās vienu un to pašu, un palīdz viens otram. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.06.10 10:18:53
KN, un kāpēc viņš cieta neveixmi? Savas vai citu vainas dēļ? |
:: Pievienot komentāru
|
