Eshkola 
|
Iesūtīts:
2008.04.18 22:42:03
Kā jūs domājat, vai ir iespējams cilvēku noburt, `iebarot`/`iedzirdīt` utml.
Vai tas iedarbojas vienlīdzīgi gan pie kristiešiem, gan nekristiešiem?
Ja domājat, ka tas ir iespējams, tad kā var palīdzēt šādiem cilvēkiem? |
|
Eshkola |
# Iesūtīts: 2008.04.18 22:45:46
Agrāk domāju, ka uz kristiešiem tas neattiecas. Bet, kad redzu labi pazīstamu cilvēku, kurš brīžiem uzvedās pilnīgi neatbilstoši savam raksturam un pilnīgi neloģiski, tad, meklējot izskaidrojumu, nāk prātā visādas domas... |
:::Artos::: [159.148.21.169] |
# Iesūtīts: 2008.04.19 14:24:31
Kristietiši, kas ir visi Kristum ticīgo kopums veido Baznīcu. Vai Baznīcu var noburt? Vai elles vārtiem to būs uzvarēt? Atbilde ir - NĒ! (Mt.16:18)  |
Papucs  |
# Iesūtīts: 2008.04.19 14:52:22
Kristietim ir brīva izvēle labprātīgi sekot vai nesekot dažādiem gariem, kas viņu kaut kur paaicina. Buršana u.c. var zināmā mērā `sabiezināt` šo garu mākoni ap cilvēku, līdz ar to palielinot kārdinājumus. Sakarā ar kārdinājumu specifisko raksturu kristietim pretoties droši vien ir vieglāk nekā nekristietim, bet kristieša satatuss vien pilnībā nepasargā no nepareizās izvēles. |
Eshkola |
# Iesūtīts: 2008.04.19 16:11:21
Papucs - par tiem kārdinājumiem Tev laikam taisnība.
Nav noslēpums, ka Latvijā daudz ļaužu piekopj zīlēšanu un visādu citu pesteļošanu. Kādas tam var būt sekas, ja šo pesteļošanu manā virzienā dara kāds no tuviem radiniekiem? Tur jau iestājas "līdz 4jam augumam"... |
Jānis Kalniņš  |
# Iesūtīts: 2008.04.19 17:12:55
Eshkola
Tas piederās bauslībai un neattiecas uz kristiešien, jo kas ir Kristū, tas ir jauns radījums. |
Papucs |
# Iesūtīts: 2008.04.19 17:19:45
Laikam jau nav jābūt ne kristietim, ne psihoterapeitam, lai saprastu, ka tik daudz ļaunuma kā tuvinieki, neviens svešinieks nespēj nodarīt. Diemžēl... Tikai no radinieku puses tas ne vienmēr notiek aiz naida, ironiskā kārtā bieži vien `aiz mīlestības`. Nu ko, vieglāk laikam pastāvēt, ja zini, no kuras puses vējš pūš. Domāju tāpat kā Artos, ka ar pesteļošanu nevienu kristieti uzvarēt nevar, bet pacīnīties ar zināmām grūtībām gan var nākties. Parasti to spēcīgāk jūt ticības ceļa sākumā, vēlāk ticības bruņas kļūst biezākas |
Eshkola |
# Iesūtīts: 2008.04.19 17:40:10
Papucs - tieši tā. Visu daram `aiz mīlestības`... tikai problēma tā, ka šī mīlestība ir uz sevi, nevis uz savu tuvāko  Gribam otru pakļaut, pārveidot pēc sava prāta, un izmantot, lai gūtu kādu labumu - un tas viss zem šiltes `mīlu`. |
Eshkola |
# Iesūtīts: 2008.04.19 17:56:53
Jānis Kalniņš tas nozīmē, ka kristietis var darīt visu, ko sagribās. Pēc tam vakarā izsūdzēt grēkus un viss ok? |
Jānis Kalniņš |
# Iesūtīts: 2008.04.20 08:25:04
Eshkola
Pāvils skaidri raksta, ka mēs esam aicināti uz brīvību, tikai ne uz brīvību grēkot! Kāpēc gan vārdu "brīvība" tik daudzi cilvēki saista ar brīvību grēkot? Taisni otrādi - cilvēks jau grēko tāpēc, ka atrodas verdzībā, tajā verdzībā, kurā viņu sasaista grēks, no kā Kristus mūs ir atbrīvojis. Un tādā sakarā Augustīns rakstīja: Mīli, un dari visu, kas tev ienāk prātā. Vai tu mīlestībā darīsi apzinātu ļaunumu pret saviem tuvākiem, vai mīlot Dievu, tu apzināti grēkosi? Un ja tu esi Dieva bērns, kā gan grēks tev sagādās prieku? Nav runas par to, ja kāds zem "mīlu" pabāž savas egoistiskās tieksmes. Tādēļ jau nesāksim noliegt mīlestību kā tādu! Un tā nu ir tava paša darīšana, ko Tu pabāz zem šī jēdziena.
Un uz pesteļošanu un bailēm no tās palasi 1. Jāņa vēstuli. Tur ir skaidri rakstīts: Baiļu nav mīlestībā un pilnīga mīlestība aizdzen bailes. Un vēl tur ir par pasaules uzvarētāju arī rakstīts. |
Ingars  |
# Iesūtīts: 2008.04.20 08:34:36
Un ko reālu pesteļotājs var izdarīt? sātans ir saistīts un zem Dieva kontroles, Dievs viņu var izmantot lai kādu pārmācītu, bet bez Dieva gribas atļaujas neviens pesteļotājs neko kristietim nevar padarīt. Jebkurā gadījienā - mūžīgo dzīvību nevar atņemt bez paša kristieša piekrišanas |
Eshkola |
# Iesūtīts: 2008.04.20 12:02:04
Jānis Kalniņš
Par brīvību piekrītu. Jautājumu rakstīju, lai iegūtu plašāku komentāru no mācītāja Jāņa 
Bet par mīlestību, priekš manis tas nav tik vienkārši. Labu, ko gribu, nedaru, bet sliktu, ko negribu - cik uziet. Teoriju zinu ļoti labi, bet praksē nekā. Viss, kas labs, tas nav mans, bet no Dieva. Bet jautājums - kāpēc tik maz? Kā lai es Viņam vairāk sekoju un paklausu? Kāda jēga kulties 70 (vidējais aritmētiskais ) gadus pa šo pasauli, ja nevaru būt Dievam paklausīga un noderīga? Dievs jau zin, kāda tam jēga, un tur mani vēl šeit, bet vai es to kādreiz sapratīšu, nezinu.
Jā, sātans ir uzvarēts, bet kāpēc joprojām šeptē pa šo pasauli, un tin cilvēkus ap pirkstu? Nu nevar noliegt, ka viņam ir vara pār cilvēkiem, kas apzināti ar velnu saistās. |
S.R...  |
# Iesūtīts: 2008.04.21 15:28:38
Kas neapliecina savu uzticību Dievam, tas ar to būtībā apliecina savu uzticību kam citam. nu jau gan pāršāvi pār strīpu - ir pietiekami daudz labu cilvēku, kuri nepieder Baznīcai. pat daudz labāki par tā saucamajiem "ticīgajiem",kuri savu pestīšanu sev nodrošina ar muti un reliģisku rituālu izpildi!
|
Teofans  |
# Iesūtīts: 2008.04.21 18:12:56
S.R...
Dievs ir siržu un domu pazinējs. Neviens ar formālu ticību un tikai ar savu muti un reliģisku rituālu izpildi sev nevar nodrošināt pestīšanu. Svētie Raksti runā nepārprotami par tiem, kas, pie žēlastīabs troņa gan piegājuši, taču no tā atteikušies: "...ir neiespējami tos, kas reiz apgaismoti un baudījuši Dieva dāvanas, un kļuvuši Svētā Gara dalībnieki, un baudījuši labo Dieva vārdu un nākamā laika spēkus, un krituši, atkal vest pie atgriešanās, jo tie sev Dieva Dēlu sit krustā un liek smieklā. Jo zeme, kas uzsūkusi bieži līstošo lietu un audzē stādus, derīgus tiem, kuru dēļ tā arī tiek apstrādāta, saņem svētību no Dieva, bet, kas ērkšķus un dadžus audzē, ir nederīga un lāstam tuvu, tās gals ir ugunī" Ebr.6
Savukārt otrais variants - tie, kas "labi cilvēki" , tikai Baznīcai nepieder - "Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani. " Jņ.14 |
Teofans |
# Iesūtīts: 2008.04.21 18:24:38
Dvēselei nav neitrāla stāvokļa - vai nu tā pieder Dievam (caur Svēto Kristību un pēcāk no tā izrietošu Dievam tīkamu dzīvi), vai velnam. Nav starpstāvokļa pa vidu - es pats par sevi savā lepnā vientulībā .
Un nav nozīmes, ka tas kādam patīk vai nepatīk. Bet katrs gan var pats izvēlēties, kā būs ar viņa dvēseli. |
Eshkola |
# Iesūtīts: 2008.04.21 20:04:10
Teofans Kas neapliecina savu uzticību Dievam, tas ar to būtībā apliecina savu uzticību kam citam.
Dvēselei nav neitrāla stāvokļa - vai nu tā pieder Dievam (caur Svēto Kristību un pēcāk no tā izrietošu Dievam tīkamu dzīvi), vai velnam. Nav starpstāvokļa pa vidu - es pats par sevi savā lepnā vientulībā .
Amen! |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
