atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem nu tad, dienas kārtībā - piedošana
S.Rrrr....
Iesūtīts: 2008.04.08 13:14:55
manuprāt samērā loģisks turpinājums - cīņa un samierināšanās, apvainošanās - kas tālāk? varbūt piedošana?
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
S.Rrrr....
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:15:31
piedošana - kad, kam, kāpēc un vai vajag?
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:19:39
Piedot vajag tiem, kuri apzinās, ka ir kļūdījušies.
Vēl var piedot avansā, cerot, ka tas palīdzēs cilvēkam kļūt labākam.
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:21:39
Kam gan to piedošanu vajag? Cik gan daudz ir tādu cilvēku, kurus nomocītu vainas apziņa, lai arī ko viņi nebūtu izdarījuši? Asj-dvasj-i-občelsja! "Tikumiskās ciešanas ir vieglāk panesamas par fiziskajām ciešanām, un, ja, piemērām, man būtu izvēle starp mokošu sirdsapziņu un sāpošu zobu, es izvēlētos pirmo." Tā pie sevis ir izspriedis H. Heine
S.Rrrr....
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:24:21
piedot nepaskaidrojot to, ka ir nodarīts pāri, ir šī ļaunuma kultivēšana - cilvēks dragā tik tālāk - it kā tā ir normāli un tā drīkst darīt. tad kā būt? cīnīties, samierināties,piedot - kā to visu apvienot, lai panāktu skaidrību?
Kundali
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:25:04
Piedošana atrisina 90 % no konkrētā cilvēka problēmām.
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:25:25
S.Rrrr.... Kapēc tāds jautājums "par piedošanu" ir uzradies? Kāds Tavā priekšā jūtas vainīgs, vai Tu kāda priekšā?
S.Rrrr....
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:29:08
*Duksis
"Tikumiskās ciešanas ir vieglāk panesamas par fiziskajām ciešanām, un, ja, piemērām, man būtu izvēle starp mokošu sirdsapziņu un sāpošu zobu, es izvēlētos pirmo." Tā pie sevis ir izspriedis H. Heine
>>>
arī sev ir jāpiedod ar pilnīgu apziņu par nodarīto ļaunumu. neremdināma vainas apziņa - sāpes par nespēju ko vairs labot -nu , tas manuprāt ir diezgan smags cilvēka dvēseles stāvolis - protēzes te nelīdzēs.
S.Rrrr....
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:32:00
*Duksis
S.Rrrr.... Kapēc tāds jautājums "par piedošanu" ir uzradies? Kāds Tavā priekšā jūtas vainīgs, vai Tu kāda priekšā?
>>>
it kā ne - un tas pārsteidz visvairāk - sirdsapziņa notrulusi. tas laikam nāk ar vecumu...
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:37:51
S.Rrrr.... Nekas. Neraudi ne asariņu! Ko nevar piedot, tas ar laiku aizmirstas. Mūsu Pestītājs un Glābējs no garīgām ciešanām - slikta atmiņa - ir mūsu pašu netīrās sirdsapziņas sekas. Uz ko gan vēl cilvēkam, grēka pagalei, vēl cerēt... .
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:40:23
Ctulhu
Es te domāju arī - turpmākās saites ar to cilvēku. Apvainojies vai nē, bet ir jādomā, ko darīt tālāk. Tāpēc ir atšķirība, vai cilvēks mainīsies vai nē.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:40:45
nē tas nenāk ar vecumu, vienkārši pārāk reti aizdomājamies vai itkā sīkuma pēc kādu nesāpinam.
S.Rrrr....
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:42:41
*Duksis
Tu gribi teikt - cilvēks pamanās aizmirst visu to, ko nav spējis piedot? nevaru piekrist - manuprāt tieši otrādi - piedot ir gandrīz tas pats kas aizmirst... ja gribi kādu aizmirst - piedod viņam.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:44:33
Piedošana arī atbrīvo sevi! Noņem pašam piedevējam rūgtuma nastu!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:44:53
S.Rrrr....
ja gribi kādu aizmirst - piedod viņam
Vērtīga doma!
Noņem visas emocijas no tā cilvēka, un viņš tev pārstāj eksistēt!
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:47:08
piekrītu SRrrrrrrrrrr. Dievs par to, kā Viņš piedod saka - Es vairs nepieminēšu viņu grēkus, vēl vairāk - Viņš pat apsola tos izdzēst tā itkā tie nekad nebūtu bijuši. tad nu mīļie - ja mums tā ir piedots, tad būtu noziegums ja mēs viens otram nepiedotu


21 Tad Pēteris, piegājis pie Viņa, sacīja: "Kungs, cikkārt man būs piedot savam brālim, kas pret mani grēko? Vai ir diezgan septiņas reizes?"
22 Jēzus saka uz to: "Es tev nesaku septiņas reizes, bet septiņdesmit reiz septiņas.
23 Tāpēc Debesu valstība ir līdzīga ķēniņam, kas ar saviem kalpiem gribēja norēķināties.
24 Un, kad viņš iesāka norēķinu, viņam pieveda parādnieku, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talentu.
25 Bet, kad tas nespēja samaksāt, tad kungs pavēlēja to pārdot ar sievu un bērniem un visu, kas tam bija, un samaksāt.
26 Tad kalps krita pie zemes un viņu gauži lūdza, sacīdams: cieties ar mani, es tev visu nomaksāšu.
27 Tad kungam palika kalpa žēl, un viņš to palaida un parādu tam arī atlaida.
28 Bet šis pats kalps, izgājis ārā, sastapa vienu no saviem darba biedriem, kas tam bija simts denāriju parādā; viņš to satvēra, žņaudza un sacīja: maksā, ko esi parādā!
29 Tad viņa darba biedrs krita tam pie kājām, lūdzās un sacīja: cieties ar mani, es tev samaksāšu.
30 Bet viņš negribēja un nogājis to iemeta cietumā, tiekāms tas savu parādu samaksā.
31 Kad nu viņa darba biedri to redzēja, tad tie ļoti noskuma, tie aizgāja un izstāstīja savam kungam visu, kas bija noticis.
32 Tad viņa kungs to pasauca un tam sacīja: tu nekrietnais kalps! Visu šo parādu es tev atlaidu, kad tu mani lūdzi.
33 Vai tad tev arīdzan nebija apžēloties par savu darba biedru, kā es par tevi esmu apžēlojies?
34 Un viņa kungs apskaitās un nodeva to mocītājiem, kamēr tas samaksā visu, ko viņš tam bija parādā.
35 Tā arī Mans Debesu Tēvs jums darīs, ja jūs ikviens savam brālim no sirds nepiedosit."
*Duksis
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:49:21
S.Rrrr.... Es, piemērām, šad un tad atceros jeb pēkšņi no apziņas dzīlēm uzpeld pavisam seni notikumi, kad pats esmu sastrādājis šo un to jeb citādi neesmu bijis uzdevumu augstumos. Juška nav sevišķi patīkama. A kam tad ir patīkami apzināties, ka esi pēdējais draņķis? Pie kam - pats savās acīs! Man personīgi nav. Nav arī, kam piedošanu prasīt šādas apziņas dubultošanās gadījumā.
S.Rrrr....
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:53:02
*Duksis
saprotu,saprotu
tad jāmāk piedot(samierināties) pašam ar sevi - nu, es biju tāds(a) un šitāds(a) - bet tagad varbūt es rīkotos jau savādāk - piedod man mīļais(ā), ka es biju toreiz tāds(a)... punkts un āmen.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:53:29
Duksi tieši tāpēc ir grēksūdzes pie mācītāja

Jāņa evaņģēlijs 20. nodaļa
23 Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks."

un kad tu no sirds nožēlo un mācītājs, kā DIeva ziņnesis tev nodod Dieva ziņu - tev ir piedots, tad vari priecīgu sirdi dzīvot tālāk apzinoties, ka tavs grēks vairs neeksistē, jo pats DIevs to ir izdzēsis un apliecinājis ar mācītāja muti
KarotesNav
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:55:11
*Duksis
S.Rrrr....

Citreiz, pat ja tev piedots, vienalga nejūties labi.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.04.08 13:57:12
tas tāpēc, ka tava dvēsele ir ievainota. Jā tas varbūt ir dīvaini, taču ievainots tiek ne tikai upuris bet arī pats noziedznieks, tikai daudzi ir tā notrulinājušies ka sāpes vairs nejūt, vai arī remdē sāpes ar pārmērīgu uzdzīvi.

Bet ir vajadzīgs laiks, kamēr dvēseles brūces sadzīst
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 69 , pavisam kopa bijuši: 301