atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem ceļotāji un ģeogrāfi - pretinieki vai kolēģi?
Ingars
Iesūtīts: 2008.02.21 19:07:23
20. gadsimta sākumā ASV aizsākās vasarsvētku kustība, tā saucamā "Azusa ielas atmoda". Šī kustība kļuvusi šodien ļoti spēcīga un gandrīz vai lielākā daļa kristiešu pieder pentakostu jeb garīgās atmodas kustībai. Tā visā pastāvēšanas vēsturē vērtēta visai pretrunīgi un tā arī visamz es personīgi neesmu dzirdējis/lasījis konkrētu luterāņu nostāju pret šo kustību.

Nenoliedzami, ka pārdabiskie notiekumi, zīmes, brīnumi un dziedināšanas par ko liecina un runā vasarsvētku dalībnieki, ir bijuši reāli un patiesi. Protams ir bijušas falsifikācijas, imitācijas, viltošanas, kā jau visā kristietības vēsturē no visām konfesijām, pat no Lutera sekotājiem vienmēr uzstājušies viltus pravieši un viltus mācītāji, taču nevar viennozīmīgi noliegt un apgalvot, ka vasarsvētku kustība ir no velna vai cilvēku izdomājums, jo patiešām notikuši reāli brīnumi, turklāt viņi apliecina Jēzu Kristu un sludina to pašu evaņģēliju ko apustuļi. Varbūt tā ir sekta, bet tomēr kristīga.
<< . 1 . 2 . 3 .
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2008.02.26 10:17:26
Kādēļ tad Bībelē ir rakstīts : izsūdziet viens otram grēkus...bet nav secība :izsūdziet, tad ejiet pēc vakarēdiena...

A tu nejauc kontextus. Tur kur rakstīts par grēksūdzi tur rakstīts par grēksūdzi. Kamdēļ tad tu gribi, lai ikreiz, kad Raksti par grēku sūdzēšanu un nožēlu raksta, būtu jāraksta visa pārējā liturģija?

Protams , ka Jēzus mira par mūsu grēkiem tāpēc, arī mēs šos grēkus sūdzam , tad tīri ejem pie vakarēdiena. Cilvēkam līdz vakarēdienam patiesi ir jāizlīdzinās ar Dievu ne tikai jāiszūdz grēki, bet tie ir jāizlīdzina.
Nu, pret to te neviens neiebilst. Grēkus piedod Dievs!

Piem. , ja esi kādu apvainojis , tad ir tam cilvēkam jāatvainojas, jo viņā tā sāpes paliek. Baznīcā ir miera sveiciens. Bet vai Tu izrunājies ar brāli , pirms spied viņam roku?, labi , nepaspēji , izdari to pēc Dievkalpojuma...

Tas ir... gribi runāt, negribi... po... bet šovs jāuztaisa, jāparāda ka tu to otru mīli. Zin es mīlu patiesi, neizliekoties. Un sveicinos un runājos ar cilvēkiem kad redzu tādu vajadzību!

Bībele ir unikāla ar to , ka tajā pamācība ir kanoniska( ar vairākām, bet pareizām pamācībām vienā tekstā), tāpēc : izsūdziet grēkus viens otram nozīmē, ka ikdienā ne visi iet baznīcā kādu iemeslu dēļ, notiek kari, baznīcas tiek vajātas utt. tad šis vārds apstiprina , ka to drīkst darīt un tas ir jādara.

Vai tad kāds pret to iebilst?

Jo vairāki lūdz, jo ir lielāks lūgšanu spēks un svētība visai draudzei.

Tad jau Budistiem ar savām lūgšanu dzirnaviņām ir taisnība!
Sūdīga tev lūgšana, ja tās darbības spēks ir atkarīgs no tā cik reizes tu tēvreizi izboxterē. Manējā darbojas ar pirmo reizi!

Kā tad ir, vai visās daraudzēs mācītāji veido lūgšanu grupas un saka : tagad lūdzam pēc šī saraksta....

Redz tā ir, kad atmet Liturģiju. Liturģijā ir paredzētas arī lūgšanas un visa draudze tad arī lūdz! A vot ar mazo grupu hipnozi Luterāņi necenšas nodarboties!

Un ka`iespējams vienam cilvēkam saņemt visu informāciju par notiekošo novadā? -

Aiziet uz Bībeles stundu vai atsevišķi pie Mācītāja uz sarunu. Raksat e-pastu Prāvestam! Tā teikt, ja ir vēlme, tad veids atradīsies. Kā redzi te lielai daļai mācītāju LELB lapā ir adreses!

Tikai un vienīgi, ja ir daudz aktīvu draudzes locekļu , kuri (protams bez Muldera šova elementiem) uzklausa un lūdz...Tas ir spēks un Dievs to tā ir iestādījis.

Skat augstāk... Vēl avīzes var lasīt/izdot Veidi kā iegūt informāciju ir daudz un dažādi, nevis tikai lūgšanu grupās tenkas savākt!
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.26 19:54:06
Aivar tieši pret to Luters vērsās - ka grēku piedošanu pelna pats nožēlas akts, tikpat labi to var piešūt arī pentakostu gulēšanai uz grīdas, ja viņi apgalvo, ka tā ir tā istā grēku nožēla kas pelna piedošanu.

Visa tā būtība liturģijā ir tā, ka nevis ka mēs to ievērojam, kā kādu DIeva ieceltu kārtību un ar to pelnām Viņa labvēlību, bet tieši un tikai tas DIeva vārds, kas tiek lasīts liturģijā ir vērtīgs

Par absolūciju un bikti - Luters tikai viena iemesla dēļ to slavēja - dēļ piedošanas vārdiem, ka mācītājs patiesīā no sevis nepiedod, bet pēc Jēzus pavēles - atlaist grēkus tiem, kuri nožēlo un tas skaitās tā itkā pats DIevs tev personīgi to pasludinātu un apliecinātu. Tieši un tikai tādēļ grēku nožēla šajā īsajā mirklī ir daudz daudz svētīgāka pat par stundām ilgu grimšanu nožēlā uz ceļiem pie savā istabā, jo tad tu vienkārši nožēlo, bet tava nožēla ir tikai sagatavošanās piedošanas pieņemšanai, tieši pats piedošanas brīdis ir tas galvenais.

Protams ne jau vienmēr mums ir klāt mācītājs vai ticības brālis/māsa, tad arī tomēr mums jābalstās nevis savā nožēlā, bet atceroties Dieva vārdu - ja jūs nožēlojat savus grēkus, tad Viņš ir uzticams un taisns, ka piedod mums visus grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības, arī ikbrīdi, kad nav neviena, kas mutiski pasludinātu absolūciju, mēs varam būt droši, ka tas bībelē rakstītasi vārds attiecas uz mums nepārtraukti, jo DIevs mūs ir tajā iegremdējis un atstājis - Jēzus Kristus nopelnītajā žēlastībā
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.26 20:08:36
Gribētos vēl piebilst par publisku grēksūdzi un privāto bikti jeb grēksūdzi grupiņās - Mulder, nesteidzies nosodīt šo praksi, jo tā patiesi ir bibliska, tomēr ir tā, ka lai gan mē varbūt viens otram uzticamies, tomēr ir tādi grēki, kurus labprāt ar vairāk kā vienu cilvēku vienlaicīgi neapspriežam. Tāpēc piemēram Pāvils teica - ja redzi brāli grēkojam, tad vispirms noej un to pamāci zemčetrām acīm, un tikai tad, ja viņš neklausa, tad to celt citu brāļu priekšā.

Grēku sūdzēšana ir ļoti delikāta un privāta lieta. Ir gan rakstīts - nesiet visu gaismā, jo viss ko apspīd gaisma ir gaisma. Vēl arī piemēri apustuļu darbu grāmatā, kur cilvēki nāca un izstāstīja visus savus grēkus, taču nedomāju, ka DIeva piedošana varētu būt atkarīga no tā vai mēs tos sūdzam publiski, vai tikai Dievam. Jāatzīmē, ka atklāti izdarītie grēki atklāti arī jānožēlo, tāpat arī ja pret kādu esam apgrēkojušies, tad arī tam cilvēkam jālūdz piedošana


Taču nedrīkst iekrist otrā galējībā, kad kāds apkaunojošs grēks nospiež sirdsapziņu un tad vēl viņu spiež to atstāstīt, nedod Dievs, ja vēl kāds pie sevis noskurinās un pēc tam mīlestība izzūd un rodas riebums pret brāli, lai gan grēks ir nožēlots, Dievs ir piedevis un cilvēks labojies - vai tāds ir grēksūdzes mērķis, padarīt cilvēka dzīvi neciešamu, ka viņš nevar atklāti draudzē rādīties, lai tie, kuri zina par viņa apkaunojošo pagātni skaatītos uz viņu kā kādu pretekli?

Ne visi mēs esam tādā ticības līmenī, ka spējam tā panest un aizmirst, ko kāds mums uztic, tāpēc ir reizēm labāk izsūdzēt grēkus kādam nobriedušam, parasti draudzes mācītājam
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.26 20:16:27
Un par filmu "ostrov" jeb "sala" runājot - tā jau ir par pareizticīgajiem, kuri maldīgi uzskata liturģiju par kādu gandarīšanu, pie luterāņiem nekas tāds nav novērojams, tāpat ir arī mazas grupiņas, bībeles stundas, lūgšanu un sadraudzības vakari, jauniešu vakari, kur šaurākā lokā cilvēki viens otru tuvāk iepazīst, notiek tiešām lielas svētības

Taču vajadzīgs arī dievkalpojums ar liturģiju - nebaidies no šī vārda, jo tas neko citu nenozīmē,, kā Dieva vārda lasījumus, dziedājumus un lūgšanas. Tas domāts lai cilvēks klausoties, runājot un dziedot evaņģēliju, tiktu dziedināts un sastaptos ar reālu Dieva klātbūtni.

Tas ir laiks kad pašam aizvērties un ieklausīties Dieva vārdā, pēc tam ja Svētais Gars aicina var veidot papildus aktivitātes. Tā nu kā redzi luterāņi neko nav atmetuši, bet vai brīvdraudzes nav atsacījušās no svētīga laika, kad bez spontānām rīcībām vienkārši klusu pasēdēt un ļaut Dieva vārdam sevi uzrunāt?
rainars
# Iesūtīts: 2008.02.27 21:23:31
Aivars Lapšānsbrāl !
Bij man iespēja jau uz ljaunā lielā ekrāna redzēt filmu par ūdeni,vakar paskatījāmies par Mārtiņu Luteru,tik tava piesolītā komenta izpalika .To SALU ar iecere redzēt.Ko tu gribēji saistībā ar ūdeni komentēt ?
rainars
# Iesūtīts: 2008.02.28 20:06:38
Ingars
Aivar tieši pret to Luters vērsās - ka grēku piedošanu pelna pats nožēlas akts, tikpat labi to var piešūt arī pentakostu gulēšanai uz grīdas, ja viņi apgalvo, ka tā ir tā istā grēku nožēla kas pelna piedošanu.

Nezinu kur tu tādas atklāsmes par pentakostiem rāvi,bet es pie tādas atklāsmes netiku apmeklējot dažkārt pentakostu sanāksmes.Visi jau negāžas un citi pietēlo.Citus gan skar kā zibens.
Teofans
# Iesūtīts: 2008.02.28 20:23:27
rainars "Sala" gavēņa laikam ir nu ļoti piemērota! Nevelc garumā, Lieldienu gaviļu laikā gan tā vairs neiederēsies, tad būs jānogaida (tāpat kā Lieldienu laikā uz ceļiem stāvēt neklājas).
Aivars Lapšāns
# Iesūtīts: 2008.02.29 13:07:35
Jo vairāki lūdz, jo ir lielāks lūgšanu spēks un svētība visai draudzei.

Tad jau Budistiem ar savām lūgšanu dzirnaviņām ir taisnība!
Sūdīga tev lūgšana, ja tās darbības spēks ir atkarīgs no tā cik reizes tu tēvreizi izboxterē. Manējā darbojas ar pirmo reizi!


Ārprācccccccc. Dievs apžēlojies.
Mulders
# Iesūtīts: 2008.02.29 13:13:04
Tā saka Tas Kungs:

Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni; jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.02.29 14:06:21
rainar ikreiz kad saka - jums tur tā grēknožēla tāda formāla, bet mums patiesa, tikai tāpēc ka mēs lūk vārtamies pa zemi un stundām ilgi grimstam asarās, tas nozīmē nonicināt Dieva vārdu, pacelt cilvēka pūles pār Dieva žēlastību
rainars
# Iesūtīts: 2008.03.06 23:58:26
Ingarsman liekas ka atsevišķi indivīdi neveido konfesiju
Uzstāšu ka papriekšu esam kristieši un tik pēc tam atklāsim kādu Mūsu kunga JESUS pielūksmes formas mums ir pieņemamākas(konfesijas)jebkurā kristiešu konfesijā kalo vienam un tam pašam kungam mūsu glābējam Jesum Kristum.Neapgrēcināsimies ja.
Svētīgu laiku pavadītu Kristus žēlastībā ,kuru viņš mums ir atklājis.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.03.08 08:31:04
Nu tad lūdzu - atzīt par līdzvērtīgu arī tādu pielūgsmes formu, kā luterāņu baznīcās un nesaukāt to par melnsvārču izgudrojumu, teoloģisku demagoģiju, nedzīvu radīciju vai vēl nez kā un būs labi
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2008.03.10 19:44:33
Palasiet šito: http://www.lelb.lv/lv/?ct=lelb_zinjas&fu=read&id=374&sta.. rt=

Manuprāt, te ir runa par patiesu atmodu un ceļu pie Kristus - grēknožēla, slāpes pēc patiesības. Viss pārējais ir otršķirīgs!
rainars
# Iesūtīts: 2008.03.11 21:57:42
Jānis Kalniņšman ar gadījās kādā diskusijā šo likt par piemēru -svētīgs piemērs mums par stiprinājumu.
IngarsDievs mums māca piedot bez nosacījumiem.
Nepieķer personīgi mums nākas grēkot šajā virzienā.Pats tu uzsver,
pat no Lutera sekotājiem ,vai ta mums jāseko Luteram vai Jēzum Kristam.Luteru vajadzētu ņemt par piemēru un neierobežoties.Paši tak saprotam ka no kaut kā atdalīties nevar neko no tā nemantojot.
Gribu uzrunāt ka mums vajadzētu iedvesmoties no Bībeles vairāk pašiem,iepriekš Dievu pielūdzot caur Jēzu Kristu lai dod aatklāsmes caur svēto garu un rakstu vietas kas mums derētu stiprinājumam.Labāk būtu ar ka uz radušiem jautājumiem varētu viens otru stiprināt ar Svēto Rakstu vietām no Bībeles.Lai notiek Dieva prāts arī šajās diskusijās.ĀMEN !
Jānis [81.198.190.2]
# Iesūtīts: 2008.03.13 14:30:32
Latvijas luterāniskā baznīca ir tālu no Lutera idejām.Runa par trekno augšu.......
Mulders
# Iesūtīts: 2008.03.13 14:32:47
Jānis, paldies Divam "Treknā Augša" gluži nav visa Baznīca Luteriskajā Teoloģijā, bet kāreiz, apakša ir šī Baznīca, bet Augša tik tā... apakšas pakalpiņi un izsūtāmie zēni!
rainars
# Iesūtīts: 2008.03.17 21:13:23
Man viens luterisks mācītājs sacīja ka zivs pūstot no augšas.
Savukārt cits brālis kristū no baptistu vidus izteicās ka apakšējie slāņi ir tuvāk, bet smailes ir attālinājušās viena no otras.(iedomājamies blakusstāvošus kalnus.kalnus)
Balss
# Labojis Balss: 2008.03.17 22:26:40
Jānis [81.198.190.2], rainars
Mat. 5:11 Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ.
<< . 1 . 2 . 3 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 67 , pavisam kopa bijuši: 1120