Ingars 
|
Iesūtīts:
2008.02.21 19:07:23
20. gadsimta sākumā ASV aizsākās vasarsvētku kustība, tā saucamā "Azusa ielas atmoda". Šī kustība kļuvusi šodien ļoti spēcīga un gandrīz vai lielākā daļa kristiešu pieder pentakostu jeb garīgās atmodas kustībai. Tā visā pastāvēšanas vēsturē vērtēta visai pretrunīgi un tā arī visamz es personīgi neesmu dzirdējis/lasījis konkrētu luterāņu nostāju pret šo kustību.
Nenoliedzami, ka pārdabiskie notiekumi, zīmes, brīnumi un dziedināšanas par ko liecina un runā vasarsvētku dalībnieki, ir bijuši reāli un patiesi. Protams ir bijušas falsifikācijas, imitācijas, viltošanas, kā jau visā kristietības vēsturē no visām konfesijām, pat no Lutera sekotājiem vienmēr uzstājušies viltus pravieši un viltus mācītāji, taču nevar viennozīmīgi noliegt un apgalvot, ka vasarsvētku kustība ir no velna vai cilvēku izdomājums, jo patiešām notikuši reāli brīnumi, turklāt viņi apliecina Jēzu Kristu un sludina to pašu evaņģēliju ko apustuļi. Varbūt tā ir sekta, bet tomēr kristīga. |
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.02.21 19:18:36
man personīgi neizpratne ir dēļ tā, ka visa viņu mācība nav pilnīgā saskaņā ar Lutera mācību, lai gan viņi bieži atsaucas uz Luteru, kā autoritāti. Tomēr ir lietas, kuras ir krasā pretrunā ar Luteru, piemēram par sakramentiem, īpaši jau par kristību un mācība par Svēto Garu.
Noteikti piekrītu, ka DIevs laiku pa laikam iejaucas pārdabiski, lai uzturētu savu baznīcu un stiprinātu to, taču, vai Dievs atceļ vai maina kārtību, ko pats reiz iedibinājis? Jā mēs zinām, ka ir izņēmumi, taču nekad šie izņēmumi nav bijuši pretrunā ne ar vienu no iepriekšējām atklāsmēm.
Ja pieņemam, ka Dievs šādi ar zīmēm un brīnumiem apstiprināja kādu sen aizmirstu patiesību, tad acīmredzot mēs visi dzīvojam maldos un grēkojam, kristīdami bērnus un kristīdami apslacot, ievērojot kādu dievkalpojumu kārtību, liturģiju, organizējot - tad sanāk, ka visas mūsu kristīgās aktivitātes pašos pamatos ir Dievam nepieņemamas, sākot ar veidu, kā mēs noturam dievkalpojumus un beidzot ar mūsu izpratni par Dieva vārdu vispār, ieskaitot izpratni par sakramentiem- tas viss tad ir grēcīgs, nolādēts, no velna, ja nenotiek pēc Azusa ielas parauga. Tā es secināju pēc grāmatas izlasīšanas, kuras autors tieši tādu domu kopumā arī izteica par visām konfesijām
Karoče es neko vairs nesaprotu |
Kundali  |
# Iesūtīts: 2008.02.21 20:03:25
Labāk tālāk no "harizmātiem" jo tur var tādu "garu" dabūt, ka maz neliksies...Ir redzēti personīgi gadījumi, kad cilvēki iziet priekšā, tiek apklāti ar paltrakiem un pēc tam viņi sāk baurot nelabās balsīs vai stulbi zviegt. Tā gan bija maza "draudzīte" Pērnavas ielā, bet piemērs labs. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.02.21 20:17:36
zin esmu tā izšaubīts, ka vairs nezinu kas ir kas, ir tāda sajūta, ka kristietībā pat pie luterāņiem valda gars, kuru sauc "bezpridjels" |
Kundali |
# Iesūtīts: 2008.02.21 20:28:44
Kad visur ir vilšanās,- atliek vērsties personīgi pie Jēzus Kristus un lūgties Viņam. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.02.21 20:30:27
būtu jau labi, ja Viņš pats personīgi rezdamā veidā nāktu pie manis un man visu izskaidrotu |
Teofans  |
# Iesūtīts: 2008.02.21 20:34:50
" ... tas viss tad ir grēcīgs, nolādēts, no velna, ja nenotiek pēc Azusa ielas parauga"
- kas ir Azusa iela iepretī Baznīcas 2000 gadu pieredzei? Kas tad, viņuprāt, bijis šajās gadu tūkstošgadēs - tikai gatavošanās Azusa ielas notikumiem? Nu nē, protams. Tas augstprātīgais un šovinistiskais tonis ar vairāk vai mazāk slēpto zemtekstu par sava grupējuma kā vienīgo "pareizāko" šermuļus uzdzen. Lai viņi pamēģina izdzīvot 20 gadsimtus, tad parunāsim, ja vēl kas būs no šīs kustības pāri palicis.
Protams, arī viņu vidū ir patiesi Kristus sekotāji, taču es labāk izvēlos turēties pie Baznīcām, par kurām man NEKĀDU šaubu ne par priesteru, ne Sakramentu valīdumu.
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.02.21 20:40:48
Bet kā lai savā prātā atspēkoju šaubas?
brīnumi un zīmes, kādus Kristus darīja, evaņģēlijs ar tas pats un Kristu viņi apliecina
Visi argumenti pretī - Dieva patiesā klātbūtne atsver visas pieredzes un teoloģiskās gudrības. patieess dievkalpojums ir kad neviens neko neorganizē, bet viss notiek spontāni, cilvēku bariņš sanāk kopā, lūdz, liecina un gaida uz Dievu, nevis mācītāju vai sludinātāju, tā lūk viņi apgalvo, bet kad cilvēks iejaucas šajā ekstāzē, tad tā ir gara ierobežošana, visi, kas nākuši uz šīmsapulcēm un mēģinājuši ko iebilst tikuši nosaukti par melnsvārčiem un sātana kalpiem |
Teofans |
# Iesūtīts: 2008.02.21 21:42:46
Un ko cilvēks var pretī likt Kristus vārdiem Jņ.6:
"Bet Jēzus tiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā. Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens. Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā. "
Kā gan var garīgi pilnvērtīgi dzīvot bez Sakramenta, kurā vienmēr Kristus ir klātesošs? Nu lai tak harizmātiskie ļaudis sauc konfesionālās Baznīcas, kā vien tīk, vai tāpēc to spēks un pilnvērtīgums mazinās? Ne par gramu.
"...gaida uz Dievu, nevis mācītāju vai sludinātāju" - redz kā, agrāk gan Dievs tik ar dažiem runāja tā pa taisno, te katrs iedomājas tik ievērības cienīgs esam.
"...patiess dievkalpojums ir kad neviens neko neorganizē, bet viss notiek spontāni" - ne tikai VD, bet pat Jauna Derība rāda, ka Dievam patīk kārtība Baznīcas lietās. Jezus katru gadu līdz ar saviem vecākiem gāja uz templi Pashā svētkos - un Dievam tur nebija nekas iebilstams; Jēzus ar vecākiem ik sestdienu gāja uz lūgšanām dievnamā, kā to liecina teksts, ka "un pēc Sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu" - un arī tur Dievam nekas nebija iebilstams, ka Jēzus ievēro tradicionālu un vispārzināmu Baznīcas kārtību. Jēzus rīcībā neredz nekādu spontānas darbības piemēru! Izņemot gadījumu ar tirgotāju izgaiņāšanu, bet šoreiz runa ir par Baznīcas strukturētu lūgšanu vai dievkalpošanas dzīvi. |
Jānis Kalniņš  |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2008.02.21 22:25:19
Ingars
Zini, 80-to gadu beigās es biju ļoti aizrāvies ar vasarsvētku kustību, 90-to sākumā es Ugālē čupojos ar harizmātiem tieši to pašu iemeslu pēc, kuri tagad tā izšauba tavu prātu - meklēju dzīvu kristietību.
Pie kādiem rezultātiem tas noveda: Vispirms manī pašā modās gandrīz vai fanātisms. Jā, tieši vasarsvētku cilvēki lielā mērā bija tie, kuri mani stimulēja ticību "izdzīvot". Es negribu sacīt, ka pie luterāņiem kaut kas trūktu vai trūktu dzīvu kristiešu, bet daudzi luterāņi tomēr uzņem ticību diezgan teorētiski, pat mazliet baidoties no kādiem personīgiem piedzīvojumiem, ka tik neattālinātos no kādām dogmām. Pie luterāņiem nav "modē" tāda lieta kā liecināšana, kas pie baptistiem ir gandrīz vai draudzes dzīves esence. Mūsu dievkalpojums sastāv no mācītāja uzstāšanās un draudzes līdzdzīvošanas, bet brīvbaznīcās tam blakus neatņemama ir liecība. Tas arī rada tādu kā sastinguma iespaidu. Varbūt mēs dievkalpojumā, vai vismaz bībelstundās varētu ieviest tādu lietu. Cilvēka publiska liecība ļoti iekvēlina arī paša ticību.
Es te aizpļāpājos, nu pie tēmas. Mana fanātisma blakusefekts un ļoti postošs bija tas, ka kļuvu 1) tāds kā akls pret savu ģimeni 2) neiecietīgs pret citādi domājošiem luterāņu baznīcā, man bija nostāja, ka esmu saņēmis to pareizo atklāsmi, bet citiem tās trūkst.
Lūk, visa rezultātā Ugāles draudzē ienāca daudzi jauni, ticībā dedzīgi ļaudis, kurus aizrāva harizmātisms. Es biju 1) pats aizrāvies, 2) pārāk nepieredzējis mācītājs, lai laikus pamanītu draudošās briesmas. Vienā jaukā brīdī šīs harizmātiskās grupiņas dalībnieki, Ventspils harizmātiskās draudzes (ne vasarsvētku draudzes!) mācītāja iedvesmoti, nāca klajā ar paziņojumu, ka luterāņu draudze ir mirusi un tiem "dzīvajiem" kristiešiem ir jāiet laukā un jādibina savu draudzi. Man tā arī noprasīja: Tu ar mums vai nē? Tas bija tas izškirošais brīdis, kad atvērās acis. Es tā padomāju: kā, un tā dziļā ticība pie Paulīnes tantes, pie Betijas tantes un citām, kura palīdzēja pārvarēt padomju laika apspiešanas, kura vienmēr meklēja mieru ar citiem; bībelstundās bija tik gaišas domas - tas viss būtu nāve???!!! Nē, tā tas nevar būt! Es sapratu, ka jā - ir cilvēki ar formālu ticību, bet tāda pati formāla ticība ir arī vasarsvētku ļaudīm. Par brīnumiem - mēs pieredzējām, kā no gultas piecēlās mūsu Paulīnes tante ar sabrūkošu audzēju barības vadā un tādu asiņošanu, pēc kuras 70 gadu vecumā nu gan jāaiziet, bet viņai tika dāvāti vēl 10! Es pats piedzīvoju dziedināšanu no trīszaru nerva iekaisuma un tuberkulozes. Mana meita, kurai bija tuberkulozais spondilīts un ir noārdīti diski starp 5,6,7 skriemeļiem - tie ir saauguši blokā un tur nu vajadzēja būt visai redzamām deformācijām, bet viņa ir jaukākā meitene savā skolā un nevienam pat ne prātā nenāk, ka īstenībā viņai ir ļoti smagas deformācijas mugurkaulā, bet tās viņai nemaz netraucē, tādēļ DEĀKs dikti atvainojās, bet invaliditāti nevarēja piešķirt!
es te varētu vēl daudz un dikti rakstīt par to, bet tas nav vajadzīgs. 11 aktīvākie cilvēki no draudzes toreiz aizgāja, es paliku. Mums bija ļoti smagi un es esmu ļoti pateicīgs arhibīskapam, kurš mani mierināja nu apmēram tā: Nu, es jau arī esmu savārījies ziepes, gan varbūt ne tik lielas kā tu...
Tagad. Liela daļa no aizgājušajiem ir atgriezušies atpakaļ draudzē un ļoti svētīgi kalpo un, pats jaukākais, viņi spēj palīdzēt tiem, kas arī bija apmāti no dažādām kustībām. Tikai daži no aizgājušajiem tagad ir aktīvi harizmātiskajā draudzē, daži vispār ir kļuvuši pasīvi.
Atmodas kustībām ir tā pozitīvā lieta līdzīgi kā ar karūsām dīķī. Zini, ir tāds teiciens, ka dīķī jāielaiž līdaka, lai karūsa neaptaukotos. Bet ja to līdaku ir par daudz, tad viņas sāk ēst cita citu un beigu beigās tas kļūst postoši. To es piedzīvoju vairākkārt, ka dažādu novirzienu harizmāti pēkšņi sāk apkarot viens otru (nu, apmēram līdzīgi kā LELB un KLB ). Tas vien parāda, ka pēc kāda neilga laika šīs atmodas kustības vai nu apsīkst, padarījušas savu darbu, vai arī izveidojas par jaunu konfesiju ar visām konfesijai raksturīgām pazīmēm. Tā tas tagad ir noticis ar vasarsvētku draudzi - tā ir normāla konfesija. Ļedjajeva kompānija ir visai jauns novirziens, ne vecāks par 30 gadiem un viņi nu nav nekādi pentekosti, bet kāds pilnīgi cits veidojums.
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.02.22 10:09:16
Ingars kas tavuprāt ir stiprāks... vai zāle, kas divās naktīs uzdīgst par lielu un košu zaļumu un pēc tam divās naktīs arī novīst, vai ozols, kas aug lēnām lēnām, bet kad tas ir izaudzis, tad pat dzelz cirvji atcērtas no tā?
Kā tu vari zināt kur tā dzīvība ir un kur nav... ? |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.02.22 10:50:34
Manuprāt, dažāda veida kustības ir tāpēc, ka cilvēki ir dažādi. Vienam piemērotāki ir aktīva darbība, bet citam - meditācijas un pārdomas klosterī. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.02.22 10:54:16
KarotesNav, un sapratne par to, ka cilvēki informāciju un Vārdu uztver dažādi bet Dievs runā pa visiem kanāliem gan caur dziesmu, gan dzeju, gan deju, gan māxlu, gan vārdiem, tā nāk ar ticības pieredzi!
Tak tos pašus Rakstus!
Tur taču ir gan likumi, gan proza, gan dzeja, gan aforismi, gan vēstures izklāsts, gan vēstules gan dziesmas...
Tāpat... ja mazliet pastudē Māxlas Vēsturi tad var viduslaiku garīgā māxla atverās kā brīnišķīgs zieds ar saviem stāstiem un ticības pārdzīvojumiem!
Gars ta vienalga ir Viens!
Kā mans mācītājs teica... daudzās Viduslaiku Gleznās var sajust un saredzēt Dieva pirkstu tamdēļ, ka šīs Gleznas pašas par sevi jau by-design ir Altārim tapušas! |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2008.02.22 11:27:20
Teofan, piekrītu, bet man ir jautājums - kāpēc tad Dievs ar brīnumiem un zīmēm apstiprina to, ka jāatmet sakramenti un dievkalpojuma organizēšana, bet nekad caur vakarēdienu, kristību vai absolūciju Viņš neapstiprina šajā jūklī, lai mēs tad zinātu, ka rīkojamies pareizi kristīdami bērnus un kristīdami netikai pagremdējot, bet arī apslacot?
Un vēl - par kristību Svētajā Garā. Vai tas nozīmē, ka citiem nav Svētā Gara, kuri nav saņēmuši šādu kristību ar līdzejošu zīmi mēlēs runāšanu? sanāk, ka mana ticība ir teorētiska un mirusi, citiem vārdiem - esmu garīgi miris un neatpestīts, kamēr nesaņemu Svētā Gara kristību ar runāšanu mēlēs? |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.02.22 11:37:33
Ingars, redz... Dieva Vārds tev ir dots... lasi un tici! Bet brīnumus var arī ragainais taisīt un Ragainais arī Dieva Vārdu prot citēt...
Tici tam, kas stāv Rakstīts un nešaubies. Dievs nevar ar brīnumiem apstiprināt neko, kas būtu pretrunā jau atklātajam Vārdam!
Zin, kad dancina šķīvīti, viņš iet tur kur tava zemapziņa to vada... un tieši tāpat ir ar šiem pentakostu brīnumiem, viņi apstiprina to, ko pats pentakosts jau tic!
Ir būtiski atšķirīgi... vai Brīnumi apstiprina Apustuļu Vārdus, kad Rakstu vēl nav... vai Brīnumi apstiprina "Atklāsmes" jau tad, kad Dieva Vārds mums ir paaudžu paaudzēm nodots rakstiski un mēs varam pārbaudīt!
Aceries vārdus - Svētīgs, kas neredz bet tic... Bet no kā šāda ticība var nākt, kā vien no Dieva Vārda?
Tad nu kas ir primārais... vai brīnumi un zīmes, vai Dieva Vārds? To tev jāizlemj pašam! |
Ingars |
# Iesūtīts: 2008.02.22 11:40:58
Jā, bet Mulder piekritīsi, ka ļoti grūti atšķirt, kad tas ir no velna un kad no Dieva, baidos riskēt zaimot Svēto Garu, jo patiešām, vismaz tā kaš tas aprakstīts grāmatā, ļoti līdzīgi kā tas notika bībelē apustuļu darbu grāmatā + ja vēl tas gars apliecina Jēzu Kristu miesā nākušu - tad ko man atbildēt? ne jau svarīgi man viņiem pretī ko pateikt, bet gan pretī pateikt tam kas manā prātā nedod miera |
Mulders |
# Labojis Mulders: 2008.02.22 11:56:00
Ingars, pirmkārt atceries ka pats Kristus apstiprina, ka ir un būs frukti, kas staigā ar Dieva Vārdu uz lūpām un pat velnus izdzen, brīnumus dara... un tomēr Kristus viņus pat nepazīst!
Dievs tevi nesodīs, ja tu ticēsi Dieva Vārdam un saskaņā ar to dzīvosi, bet tu vari ieberzties ja ticēsi brīnumiem, bet Vārdu atmetīsi! Kristus ir pateicis, kurš brīnums ir pietiekošs... Jonas Zīme... ar to pietiek!
Bet tiem, kam ar Dieva Vārdu un Jēzu Kristu krustā sisto nepietiek, tie meklē zīmes... un ATROD, jo ja ir pieprasījums, būs piedāvājums... tik par to arī jāmaxā būs
Ja tevī nav šīs pārliecības par sevi un Mācību, tad ej lūdz Dievu lai viņš tev dod izpratni... studē Rakstus kopā ar Svēto Garu, kas atgādina visu! Nevajag ļaut, lai citi tevi māca...
Aceries Jānis ko raksta:
1 Jan 2:27 Arī jūs svaidījumu saņēmāt no Viņa, un tas paliek jūsos, un jums nevajag, ka kāds jūs mācītu ; bet, kā Viņa svaidījums māca jums visas lietas un ir patiesīgs un nav meli un kā Viņš jūs ir mācījis, tā palieciet Viņā.
Tici uz Dievu, ka viņš tevi vadīs!
Šķiet, ka šoreiz tev par stiprinājumu tiešām noderētu pārlasīt 1 Jāņa Vēstuli!
Un Velnam jau nav grūti apstiprināt viskautko un visādi... bet līdzko tu viņu konfrontē ar Dieva Vārdu... kaut vai Sakramentu jautājumā... tā tu redzēsi kā viņš reaģēs!
Jo Kristus ir tur, kur apsolīja būt - Savā Vārdā un Sakramentos, bet kad tu ar pentakostu sāksi par to runāt... viņš neticēs Dieva Vārdam... skaidrajam... Pentakostam vārdi "Šī ir mana miesa un šis bķeris ir Jaunā Derība manās asīnīs" ir ģeķība. Ap d. 2:38 ir ģeķība Pentakostam...
"Ar Bērnu un Zīdaiņu muti tu Sev slavu esi sagādājis" ir ģeķība pentakostam...
"Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā." tā ir ģeķība pentakosam, ja paanalizē, ko Kristus šeit apstiprina!
Un neviens brīnums, kaut Saule un Mēness pie debesīm apstātos, nevar apstiprināt kaut ko pret to, ko Kristus ir jau pasludinājis!
Izmisuma brīžos, atmet jebkuru savu prāta spriedumu, un turies pie Dieva Vārda, kā tas stāv rakstīts... neļauj cilvēku filosofijai nostāties Kristus vietā, kurā ir visas atziņas bagātības un kurš ir Vienkāršs, ja tic tam, ko Dievs saka! |
Teofans |
# Iesūtīts: 2008.02.22 12:01:11
Ingars
Nedomāju, ka Dievs apstiprina, ka "ka jāatmet sakramenti un dievkalpojuma organizēšana", drīzāk, ka caur šo Dievs apstiprina, ka Viņš nav ielikts noteiktās robežās un rāmjos, kā cilvēki to grib ar Viņu izdarīties, un ir brīvs savās izpausmēs. Kāpēc Viņš darbojas tur un tā, to zina tik Viņš.
Kālab lai Dievs nemitīgi redzamā un skaidri sajūtamā veidā apstiprinātu to, ko Viņš mums nepārprotami atklājis caur Rakstiem? Kā par Lācaru un bagāto - jums jau ir Mozus un pravieši, ja tiem netic, tad neticēs arī miroņiem, kas augšāmceļas. Nav tā? Bet par Sakramentiem - nav tiesa, ka zīmju nav, pavaicā mācītajiem, ir gana daudz praksē piedzīvots, ka caur Svētajiem Sakramentiem ļaudis gan dziedināšanu saņēmuši, gan pat priekšlaicīgai nāvei izmukuši - īpaši zīdainīši, kur ārsti pasludinājuši 100% letālu iznākumu. Tāpat caur Absolūciju - palasi grēknožēlas psalmus, tur skaidri teikts, ko nes patiesa nožēla un Dieva piedošana. Vai tas vienmēr jāsajūt kā milzīga manifestācija? Nez vai. Garīgas lietas var notikt arī klusi un mierīgi, tapat kā Dievs var atnākt ne lielā un spēcīgā vētrā, bet klusā balsī kā pie Elija.
Kas ir nesatricināmāks - Dieva apsolījumi caur Rakstiem vai kādas ļaužu grupas piedzīvojums?
Un vai tāpēc, ka kaut kas svētīgs notiek ne tik tradicionālā veidā automātiski noliedz Dieva apsolūjumus Rakstos? Nē, protams.
No manis arī - paldies māc.Jānim!
Un pilnīgi piekrītu Mulderam, ka cilvēki ir ļoti dažādi. Ierspējams, Dievs uzskata, ka kādi pie Viņa var pilnīgāk un tuvāk nonākt harizmātiskā veidā, tad kālab ne? Tik lai nenoliedz tos, kas savu ticību savādāk izdzīvo. Personīgi man nekad nav gadījies piedzīvot, ka, piem., mūsu Vasarssvētku draudžu bīskaps J.Ozolinkevičs kādreiz noliegtu luterāņus, katoļus vai ortodoksus, taisni otrādi - ir piedzīvota svētīga sadraudzība.
|
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.02.22 12:14:19
Un visam pa virsu... Dieva Vārds...
Mat 24:
23 Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, - tad neticiet.
24 Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos.
25 Redzi, Es jums to esmu teicis jau iepriekš.
Redzi arī nāks brīnumu darītāji ar Kristus Vārdu uz lūpām?
Jan 10:41 Un daudzi nāca pie Viņa un sacīja: "Jānis nav darījis nevienas zīmes , bet viss, ko Jānis par Viņu runājis, ir bijis patiesība."
Bet par Jāni pats Kristus nodod Liecību!
Mat 11:11 Patiesi Es jums saku: no sievām dzimušie neviens nav cēlies lielāks par Jāni Kristītāju; bet mazākais Debesu valstībā ir lielāks par viņu.
Tad nu kā... kas izšķirs Dieva Vārda patiesību... vai Brīnumi un Zīmes, vai pati Patiesība? |
Jānis Kalniņš |
# Labojis Jānis Kalniņš: 2008.02.22 18:38:21
Jelgavā, starp citu, tieši J.Ozolinkevičs bija tas ,kurš iepazīstināja mani ar pentakostāļu mācības pamatiem. Viņš toreiz bija jelgavas vasarsvētku draudzes mācītājs un es ērģelnieks Vienības draudzē, kur vasarsvētku ļaudis bija apaksīrnieki. kad es ar viņu tajos tālajos 80-tajos spriedu tieši par to pašu, par ko tagad runā Ingars, viņš bija tas ,kurš norādīja, ka man nav jāatstāj luterāņi un norādīja uz Dieva Vārda bagātību luterāņu draudzēs. Mēs ļoti bieži pavadījām laiku interesantās sarunās un joprojām atceros viņu kā ļoti tolerantu un citus kristiešus cienošu vīru.
Man ir pamatīga motivācija, kāpēc esmu luterāņos un pie tam vēl mācītājs. Bet es arī lieliski redzu, ka ir daudz ļaudis, kuri ar mūsu baznīcas metodēm nav aizsniedzami Evaņģelija vēstij, savukārt citiem ir pilnīgi nepieņemama citāds veids. Tādēļ es pievienojos Teofanam - Katrs nāk savā ceļā pie Kristus. Savu piederību luterismam pamatoju ar to, ka šādā veidā es vislabāk realizēju savu ticības dzīvi un skaidri redzu, ka Dieva Vārds tiek skaidri un nesagrozīti mācīts un sakramenti pareizi pārvaldīti. Nav mans uzdevums pētīt, vai citi to dara pareizi un viņus visādi apkarot.
Un kādā veidā tad viņu prakse pierāda, ka sakramenti ir atceļami (sorr`y, varbūt nepareizi izsakos, tavs koments man nav šajā lapā) un dievkalpojumi nav organizējami? Ja tu būtu vairāk apmeklējis harizmātu dievkalpojumus, tad saskatītu, ka viņiem tas ir tāpat organizēts, pie tam vēl ļoti labi un psiholoģiski pamatoti. Pie tam vēl struktūra ir tā pati, kura jebkuram luterāņu vai katoļu dievkalpojumam, skaties uzmanīgi! Tas, ka mēs skaitam kolektes lūgšanu, bet viņi cits citu pārbļaudami kādu citu, tas vēl nenozīmē, ka tur ir būtiska atšķirība.
Mulders
Lai nu ko tu arī domātu par vasarsvētku draudzēm, tomēr nav īsti kristīgi savus brāļus netieši apvainot par sātana kalpiem. Kā tur bija, - kas savu brāli nosauc par ģeķi, tas sodāms augstajā tiesā, bet kas uz to saka: bezdievis, tas sodāms elles ugunī. kaut kur ir arī tāds pantiņš. |
Aivars Lapšāns  |
# Labojis Mods-1: 2008.02.22 23:07:52
Jānis Kalniņš Manas grupas biedrs bija ļedjajeviešos. Bija izoperēta viena plaušās puse , stāvoklis kritisks. Intereses pēc aizbraucu Uz Valmieru apskatīt kā šim tur iet. Es tūdaļ skaņu režisoram bassi par skaļu...sieva vispār nepatīkami jutās. Kā jau klasiskās mūzikas pārstāve. Bet , nu ko, džeks Bībeli zin perfekti. Cilvēki jau nav vainīgi , ka tāds kristīgais saiets. Tad , nācās darba darīšanās aizbraukt uz citas pilsētas ļedjajeviešu draudzi. Pie reizes piedāvāja uzspēlēt koncertu pēc Dievkalpojuma(tas man tāds misijas darbs - liecinu par izglābšanos un spēlēju ar sievu un dziedam, kokle, flauta, ģitāra). Kad mājās pārrunājām Dievkalpojumu pie ļedjajeviešiem, tad secinājām , ka abiem bija doma laisties lapās, jo kurš pēc tāda skaļa dievkalpojuma vēl mūs klausīsies. Tā kā man tai draudzei bija jāpārdod bungas, tad ..tik vienkārši nevarēju aiztīties...Kad mēs ar sievu sākām koncertu un liecību , BIJA KAPA KLUSUMS. ĻEDJAJEVIEŠI BIJA KĀ PAMIRUŠI. Mūsu uzstāšanās bija klusa- klasiskā kokle , klasiskā ģitāra. Es pēc to cilvēku acīm redzēju , ka viņi zin Dievu, ciena ciemiņus, klausās ļoti nopietni kristiešu liecības par Jēzus varenajiem darbiem. Vēlāk pusdienojot ar ļedjajeviešiem, klausījos viņu liecības par izglābšanos. Visur tas pats. Baigie dzīves stāsti. Tā kā tā kā....Tad gadījās jau lielajā Rīgas ļedjajeva draudzē spēlēt un liecināt. Mēs atklāti teicām , ka esam luterāņi, ka es pats esmu spēlējis daudz gadus hevi metal un nopietni studējis no praviešu liecībām kādai jābūt kristīgajai mūzikai. Iznāca saruna arī ar pašu ļedjajevu. Uz maniem jautājumiem par ,,jocīgajām ,,lietām, ļedjajevs klusēja - nu tas ir atkarīgs no katras draudzes, bet viņiem visās līdzīgi tie dievkalpojumi.
Es savā mūžā esmu divreiz pārtraucis spēlēšanu - vienreiz pie Daugavas vanagiem , kad viņi, kad es dziedāju par dzimteni salē`ja šnabus;pārtraucu dziedāt , paņēmu ģitāru un aibraucu prom. Otreiz vienā dievkalpojumā, ne harizmātu, un ne luterāņu...vienkārši pārtraucu spēlēt,... tāpēc , ka daudzās draudzēs cilvēki nāk uz kristīgo šovu, nevis dievkalpojumu. Tā pieraduši tikai pie viena - labi pavadīt ar savējiem laiku baznīcā.
Rīgas ļedjajeva draudzē satiku vienu draugu no folk`mūziķu aprindām. Viņš stāstīja ka reiz Francijas kalnos sarāva kājas krampī. Viņam tā bija šaušalīga slimība. Nāca nakts un ..viņš varēja arī neizdzīvot kalnos tumsā. Tad viņš pirmo reizi bļāva Dievs ,JA TU ESI, GLĀB MANI...Pēc brīža viņš redzēja gaismu, eņģeli attālināmies no viņa...Kopš tā laika viņš krampjus vairs nepazīst. Toties tagad viņš lūdz par vienu tuvu cilvēku , kurš ir smagā grēkā .Viņš tic , ka izķepurosies...kā viņš nonāca ļedjajeviešos, tas arī ir mūsu pārdomu padoms. Par viņu lūdza radi divus gadus, kuri laikam bija ļedjajevieši. |
:: Pievienot komentāru
|
