Ingars 
|
Iesūtīts:
2008.01.04 11:57:24
interesanti, ka pasaule oficiāli Dievu neatzīst un tomēr lieto gadu skaitīšanas sistēmu kopš Kristus dzimšanas, visa pasaule neapzināti akceptē simbolisko 1000 gadu Kristus valstību, jeb baznīcas laikmetu virs zemes. Nevis kādi pasaulīgi notikumi, ne humānisma rašanās, nedz filozofu sasniegumi, bet gan Kristus dzimšana nosaka gadu skaitīšanu, vai nav interesanti? |
|
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.01.10 23:08:35
Ctulhu
OK, tad tik jaabuut mehaanismam, kas saglabaa ieguutaas iemanjas tajaa briidii, kad maacaas ko citu. Citaadi nav attiistiibas.
Mehānisms ir, jau teicu - laikā starp dzīvēm visa informācija ir pieejama. Ieejot vienā dzīvē, ir noteikts uzdevums, viela ko apgūt vai arī varbūt šoreiz vairāk palīdzēt kādam citam un pašam apgūt neko sevišķi daudz. Tam tiek savākts vajadzīgais komplekts spēju - līdzīgi kā uz mācību stundu ņem burtnīcas un grāmatas. Tā teikt, labākai koncentrācijai uz stundā apgūstamo vielu.
Ja tu ej slēpot, tad kolbas ar ķīmiskām vielām diezgan spēcīgi traucēs. Vai ja tu rēķini matemātikas uzdevumu, un tev pa galvu jaucās dzejolis, filozofijas atziņas, angļu gramatika, ģeogrāfija un sazin kas vēl, un viss prasa uzmanību.
Iedomājies to milzīgo pa n-tajām dzīvēm uzkrāto zināšanu kalnu, kas viss būtu jāatcerās! Starp tām ir ne mazums ļoti spilgtu atmiņu - gan patīkamu, gan nepatīkamu.
Atmiņas par to "kā es biju valdnieks" var traucēt tagad tirgoties ar belašiem.
Vai atmiņas "kāds es biju maita, tagad tāds kauns, tāds kauns, kā mani zeme nes!" - var laupīt dvēseles mieru un novest pie paššaustīšanas, pazemošanās.
Atmiņas par to, kā tiki spīdzināts, vai kā zaudēji visus tuviniekus, var atņemt dzīvesprieku, spēju skatīties uz pasauli ar bērna acīm.
Mulders
galu beigās, sanāk, ka tavā sistēmā visi prot visu perfekti un tāda lieta kā savstarpējās attiecības principā ir lieka ...
Kā tu vari iemācīties "māku piedot, neturot ļaunu prātu", ja ne caur savstarpējām attiecībām? Un kā var "mīlēt tuvāku" esot vienam pašam?
Man jāpiestrādā pie piemēriem, jāatrod tur savi orki un virtuālās pasaules...
Ctulhu, es šeit ķidāju KN visai izplūdušo (vismaz nav skaidra man vēl) Budistisko modeli,
Es pašlaik pāreju no Spēles modeļa uz Attīstības modeli pēc Maikla Ņūtona, tāpēc tāds izplūdums, šis tas jaucās kopā un nesaskan ar agrāko.
Attīstības piemēri man vēl nav tik labi izstrādāti kā pie Spēles. Kopā tad pastrādāsim pie tā. :-)
Iespējams, ka derēs piemērs ar skolu un mācību stundām.
Stingri ņemot, šo modeli nevar saukt par budistisko, jo budistiem tur starp dzīvēm nav karmas skolotāju un kontrolētāju, viss notiek vairāk tā automātiski, pēc likumiem. Arī piedzimšana par cilvēku budismā ir reta, bet šeit - būs vienmēr.
Man pagaidām kaut kā neizdodas pārliecināties par tādas sistēmas efektivitāti iepretīm vienai dzīvei ar pilnīgi brīvu iespēju apgūt iemaņas un neaizmirst tās!
Atmiņas, vai pareizāk - atziņas, neaizmirstās, bet kādā vienā dzīvē tās var būt "noliktas pie malas". Milzīgā atmiņu kaudze būtu pārāk nospiedoša.
Ja runājam par tavu "tikai vienas dzīves" koncepciju, ir tas pats jautājums: kur tu tālāk liksi tās savas iemaņas - pēc dzīves? Tev paradīzē noderēs šeit apgūtā pankūku cepšana vai akrobātika? No tava viedokļa - taču tiksi pārveidots un būsi jauna būtne. Tev nevajadzēs neko mācīties, izsvērt, apgūt un attīstīties - tev visas iemaņas tiks ieliktas jau gatavas, kā mākslīgas atmiņas par pieredzi vai kā citādi.
Tālāk - ko apguva mazs bērns, kas nomira?
Tikai viena dzīve arī ir pārāk īsa ... |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.11 09:21:02
Ctulhu
Starp citu, ja noveerotaajs atrodas pasaulee X, vinjam vispaar ir iespeeja noteikt, kurs no variantiem imejet mesto:
Hmm... kādā veidā? Virtuāla pasaule var imitēt gan reālo, gan arī lietas ārpus reālās. Reālās pasaules noitikumi ir virtuālās pasaules notikumu apakškopa.
Tas pats attiecas uz sapņiem - tu nevari pateikt, ka šobrīd nesapņo. Tu tikai dažreiz vari pateikt, ka sapņo - ja novēro neiespējamas lietas, kā mūžīgo dzinēju. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.11 09:49:07
a_masiks
Nu bet es ar to pašu saku. Mēnešu nosaukumos - romieši, mēneša dienu skaitā - atkal romieši. |
Mulders  |
# Iesūtīts: 2008.01.11 10:09:54
KN, tavs pārmetums manai vienas dzīves koncepcijai ir lieks, jo es jau neuzstādu dzīves modeli kā mācību stunud kurā apgūst konkrētu vielu. Vistuvākais tavam modelim tad skatījums par Kristietību būtu - šī dzīve mums dota, lai mēs iemācītos mīlēt.
Viss... viss pārējais ir lirika un ALT+V taustiņš!
Ja pankūku cepšana nav vērsta uz mīlestību, tad tā ir lieka paradīzes kontextā.
Tālāk, tas mans teikums par to, ka tavā sistēmā viss ir vērsts uz to, ka katrs visu prot... nozīmē to, ka šī palīdzība citiem jau arī ir jēgpilna tikai sistēmā, kur šie citi neprot tikt galā... bet ideja jau tev ir tāda, ka visi kaut ko mācās un galu beigās prot visu ir apguvuši VISAS iemaņas un tad tāda lieta kā sadarbība ir lieka, jo nafig man būtu jāprot valdīt, ja visi pārējie ir tādi paši valdītpratēji, kamdēļ man jāprot būt līdzcietīgam, ja neviens necieš, jo visi prot būt laimīgi, kamdēļ man jāprot mīlēt, ja visi tāpat ir laimīgi un var iztikt bez manas mīlestības, jo apguvuši patstāvību etc... |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.11 10:12:20
a_masiks, jūs lietojat Romas pilsētas dibināšanu, mēs Kristus dzimšanu!
Šoreiz tu saputro izcelšanos ar lietošanu! Arī jāņiem ir pagāniska izcelšanās, bet svinam kā nacionālos svētkus.
Citādi sanāk jau arī, ka ikreiz, kad tu saki "Paldies" tu akceptē teistisko pasaules uzskatu jo vārda izcelšanās ir "Palīdzi+Dievs" |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.11 10:24:16
Mulders
Tavā modelī ir jāapgūst atziņa: "es esmu grēcīgs, un mani var glābt tikai Kristus". Tas tev ir pat svarīgāk nekā "iemācīties mīlēt". Tu vari mācēt mīlēt - kā tie budistu bodhisatvas, kuri ir jau atbrīvojušies no reinkarnācijas riteņa, taču izvēlas atkal piedzimt tikai ar vienu mērķi - palīdzēt citiem.
Tie boddhisatvas pēc tava scenārija iet uz ftopku!
Iespējams, ka iemācīties mīlestību ir svarīgākais visā tajā Attīstības shēmā. Plus - iegūt arī Ctulhu tipa zināšanas par to, kas ir kas.
Tur nav domas, ka jāapgūst visas iemaņas, un tas būtu pašmērķis. Drīzāk jau - pareizas attiecības ar citiem ir daudz svarīgākas.
Es padomāšu, ar kādiem piemēriem to domu ilustrēt.
Lirika - nu ne lielāka kā JD. Lirika - tāpēc ka nav seguma, nav pierādījumu, vai ir kādas pretrunas?
nafig man būtu jāprot valdīt, ja visi pārējie ir tādi paši valdītpratēji, kamdēļ man jāprot būt līdzcietīgam, ja neviens necieš, jo visi prot būt laimīgi, kamdēļ man jāprot mīlēt, ja visi tāpat ir laimīgi un var iztikt bez manas mīlestības, jo apguvuši patstāvību etc...
To pašu jautājumu vari uzdot sev. Paradīzē taču viss būs tieši tā, kā tu raksti - neviens nesvēts tur netiks? Visi būs apgreidoti par superbūtnēm. Tad jau tas pats jautājums tev arī ir jāatbild. |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.11 10:26:07
a_masiks
Romas kalendārs savukārt varētu būt cēlies no grieķu mēness kalendāra.
Tā raksim arvien dziļāk, un sazin kur uzraksimies... |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.11 10:42:40
a_masiks
Uz ko es jau atbildēju, ka laika skaitīšanu nosaka arī pāris Romas imperatoru pastulbas iegribas. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.11 10:56:12
a_masiks, nu bet tamdēļ jau arī mums ir kāzuss, ka Kristus ir dzimis pāris gadus pirms savas dzimšanas. Nu veči saputroja kalendāru! Pietam to mēs uzzinām no Rakstiem, jo Lūka neiepirkās šajā kalendārā, bet definēja to relatīvi pret vairākiem notikumiem... Tādējādi to laiku var izrēķināt saku ar 3 gadu precizitāti! |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.01.11 11:26:50
Mulders
a_masiks
Precīza piedzimšanas laika zināšana laikam ir ļoti svarīga tikai astrologiem :-) |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.01.11 11:28:55
a_masiks, +-3 gadi par 2000 gadu veciem notikumiem ir visai precīzs gan... pietam neprecizitāte izlien no tā, ka nav precizitātes šajos atskaites notikumos, pret kuriem Lūka fixē Kristus dzimšanu! |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
