Ingars 
|
Iesūtīts:
2007.12.19 12:44:56
kā turpimājums diskusijai - par kristības atkarību no ūdens daudzuma. Jo tik tiešām saruna nonāca līdz kristību būtībai - ko tā dod?
Vienprātības grāmatā var atrast, kur luterāņi vēršas pret tām herēzēm, ka kristība un vispār sakramenti ir ex opere operato - automātiski pēc izdarītā darba/rituāla. Tāpēc noraidāmi visi apvainojumi no harizmātu puses, ka luterāņus tā mācot.
Bībele saka skaidri gan par kristību, gan vakarēdienu un arī par atslēgu varu - šīs dāvanas ir tikai Dieva bērniem domātas - tiem, kuri tic uz Dievu Tēvu Radītāju, Dievu Dēlu Pestītāju un Dievu Svēto Garu Svētītāju.
Bet tie, kuri necienīgi ēd Kunga miesu un dzer Vieņa asinis (neticībā) tiem tas ir par sodu
kristība bez DIeva pavēles un līdzdalības nav patiesa glābjoša kristība
tāpat arī grēku piedošana bez Dieva pavēles neeksistē
Viss viss abet pilnīgi absolūti viss bez jebkādiem izņēmumiem izriet tikai un vienīgi no Dieva pavēles un apsolījuma |
|
lamby [87.110.9.24] |
# Iesūtīts: 2007.12.22 18:16:48
kristibas kaa process nav nemaz tik svariigs, jo ja taa butu,
JD butu mineets un uzsverts, ka Jezus Kristus kristiitu savus maceklus (sk. arii dazas norades Janja ev.). |
Ingars |
# Iesūtīts: 2007.12.23 08:14:46
toties Jēzus teica, ka kristība dara svētu, vēlāk arī caur apustuļiem Viņš runā, ka kristība dod Svēto Garu un grēku piedošanu, vēl vēlak caur Pāvilu, ka kristība glābj un tomēr jāņem vērā konteksts, jo Jēzus arī teica, ka kurš TIC un top kristīts, taps svēts, bet kurš NETIC, tas taps pazudināts. No tā var secināt, ka kristība gan dod glābšanu, bet bez ticības cilvēks to nevar paturēt, toties var iztikt arī bez kristības, taču tikai tad, ja tā nav iespējama. Kā Luters teica - ne kristības trūkums, bet gan tās nicināšana pazudina cilvēku.
|
Mulders  |
# Iesūtīts: 2007.12.24 10:50:35
lamby, shie apgalvojumi no sērijas "Ja būtu X, tad būtu rakstīts A, B, C" ir no zila gaisa pagrābti un implicē to, ka tu labāk par Sv. Garu izproti dotā jautājuma būtību!
Tas ko Kristus darīja pa Zemi staigādams miesā, to tagad paveic Kristība... tamdēļ jau Kristība dota, lai tā turpinātos tas, ko Kristus darīja!
Jā Kristība ir glābjoša tāpat kā glābjošs bij Noasa šķirsts! Tāpat arī ir glābjoš Evanģēlijs (1 Kor 15:2) |
lamby [87.110.9.24] |
# Iesūtīts: 2007.12.27 00:30:29
Iesūtīts: 2007.12.24 10:50:35 "Jā Kristība ir glābjoša tāpat kā glābjošs bij Noasa šķirsts!"
Es nekur Bibelee shadu saistibu nelasu!
P.s. Par sv. Garu nevajag piedzejot vairak, nekaa tas rakstits Bibelee. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2007.12.27 00:50:28
Es nekur Bibelee shadu saistibu nelasu!
Tev ko 1 Pētera vēstule Bībelē trūkst? Un apustuļu darbu 2ā nodaļa izplēsta? |
Ingars |
# Labojis Ingars: 2007.12.27 09:41:31
Starp citu Jēzus teica, ka tad kad Viņš nebūs klāt šajā pasaulē cilvēciskā veidolā, tad Viņš nāks pie mums caur Svēto Garu jo ir viens Dievs un kur ir Dēls, tur ir arī Svētais Gars un Tēvs. Ko saka Dēls, to pašu saka arī Svētais Gars un Tēvs, tāpat arī ko dara Dēls, to dara arī Svētais Gars un Tēvs jo nav trīs Dievu, bet gan tikai viens Dievs trijās personās.
Diemžēl mūsdienās ir sektas, kuras gan apliecina trīsvienību, taču nepareizi mācot par kristībām (Svētā gara kristības kā atsevišķs notikums) izriet, ka Svētais Gars darbojas atsevišķi, lai gan patiesībā Dievs ir nedalāms. Tomēr ir tikai viena kristība - Tēva Dēla un Svētā Gara vārdā - cilvēks tajā saņem visu Dievu kopumā, nevis tikai Tēvu un Dēlu, bet Svēto Garu vēlāk vai agrāk - tā ir ķecerīga zaimošana, kad atdala Svēto Garu no pārējām personām, jo Viņš nav atsevišķi, bet gan kopā ar Tēvu un Dēlu visur un vienmēr, jo nav trīs Dievu, bet tikai viens vienīgs
jā protams - cilvēks parasti jaunpiedzimst jau pirms kristības, taču nevis tādēļ, ka pieņēmis Jēzu Kristu par savu Kungu un Pestītāju, bet gan tādēļ, ka Jēzus Kristus viņu pieņēmis par Savu bērnu, atdzīvinājis, apgaismojis, devis dzīvu ticību un jaunu gribu, ar kuru ciklvēks ir spējīgs apliecināt un pieņemt Jēzu Kristu - un cik `viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem. Tātad tie kuri uzņēma Jēzu, tie bija jaunpiedzimuši Svētajā Garā, bet tie, kuri neuzņēma, tie palika nāvē un nozietināja savas sirdis Svētajam Garam, tā, ka nevarēja paturēt Viņa doto garīgo dzīvību.
bet tieši tāpēc, lai cilvēks nedomātu, ka lūk es pieņēmu Jēzu Kristu un TĀDĒĻ esmu jaunpiedzimis, ir pavēle no paša Kristus - kristīt jaunpiedzimušos Tēva Dēla un Svētā Gara vārdā, kas nozīmē, to, ka jaunpiedzimšana ir piesaistīta kristības sakramentam, nevis pēc izdarītā darba, bet gan pēc Dieva pavēles un apsolījuma - kurš tic un top kristīts, tas taps svēts, tādēļ, ka DIevs tā saka, tādēļ kristība dod jaunpiedzimšanu (tā nav pretruna, jo kristībai ir pārlaicīga nozīme) lai mūsu pestīšana būtu pamatota Dieva darbā un apsolījumā (caur kristības sakramentu) nevis cilvēka darbos un apņemšanās (apliecinot ticību)
Līdz ar to sanāk tā, ka Dievs var dot (un parasti tā arī notiek) pestīšanu, jaunpiedzimšanu un Svēto Garu jau pirms kristības, bet tā kā cilvēka ticība ir no Dieva, tad tai ir jābūt Dieva uzturētai un cilvēkam ir vajadzīga ārēja zīme un liecība, ka viņš ir pestīts - tādēļ domāta kristība
kristiba nenodrošina pestīšanu automātiski, bet tā ir domāta tikai tiem, kurus Dievs pieņem par Saviem bērniem. |
Kristofers  |
# Iesūtīts: 2007.12.27 16:05:49
Vispār katoļi ar ex opere operato saprot to, ka sakraments ir paveikts neatkarīgi no kristāmā ticības, bet tas nenozīmē, ka šāds pieaugušs kristāmais ir automātiski glābts, lai gan protestantu dogmātikas grāmatas katoļiem tradicionāli šādu interpretāciju piešuj.
Ex opere operato nozīmē, ka šādam neticīgajam tad, kad viņš pie ticības beidzot ir nonācis, nav nepieciešams vēl vienu reizi kristīties. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2007.12.27 16:30:01
Ex opere operato nozīmē, ka šādam neticīgajam tad, kad viņš pie ticības beidzot ir nonācis, nav nepieciešams vēl vienu reizi kristīties.
manuprāt tā nu gluži nav, jo tad mēs krītam otrā galējībā - kristība kā cilvēka darbs pestīšanai. Kristība pati par sevi ir tā kas tā ir tikai un vienīgi Dieva vārda un Viņa apsolījuma dēļ. Tāpat kā svēto vakarēdienu - arī kristību saņem pat pilnīgi neticīgs cilvēks, tomēr ikviens zars, kurš nenes augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpat arī ar kristītu neticīgo - tas ir līdzīgi, kā uzpotēt nokaltušu zaru.
Arī grēku piedošana un pestīšana vispārīgā nozīmē tiek dota visiem cilvēkiem, jo visi ir grēkojuši un visiem vajadzīga Dieva žēlastība
Daudz ir aicinātu, bet ne visi ir izredzēti - tu vari tikt izglābts, taču tev ir jāturpina saņemt dzīvība no Dieva arī pēc glābšanas, citādi tu mirsi tik un tā. Bet ja cilvēks top kristīts, bet nedabū garīgo pienu - tas ir tāpat, kā zīdainītis gan ir piedzimis un pagaidām dzīvs, taču viņš ātri vien nomirst ja nedabū mātes pienu. Ja cilvēks atsakās palikt glābšanā un baroties ar evaņģēliju - tad viņš atkal garīgi mirst
|
Ingars |
# Iesūtīts: 2007.12.27 16:33:31
ir kāda sena paruna - neuztici bērnam vīra darbu. Tas attiecas uz pestīšanu - tā nav cilvēka rokās, jo tad tā būtu nedroša un viegli zaudējama, tāpēc Dievs pats uzņēmies veikt šo žēlastības darbu no sākuma līdz beigām.
Par apgraizīšanu arī Pāvils teica - ka tie jūdi, kuri apgraizīti, bet atkrituši, vienalga ir Israēlam piederīgi, jo cilvēka neuzticība neatceļ Dieva uzticību, tomēr ja viņi neatgriezīsies pie garīgās barības Dieva dotajā žēlastības laikā tad ies bojā |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2007.12.27 19:13:33
Nu re, apgraizīšana arī darbojas ex opere operato. Cilvēks līdz ar apgraizīšanu 8 dienu vecumā tiek uzņemts Vecās Derības Dieva tautā, un ja viņš atkrīt, tad atgriežoties viņam nav vajadzīgs otrreiz apgraizīties, jo tas fiziski nemaz nav iespējams  |
Ingars |
# Iesūtīts: 2007.12.28 14:29:59
bet tas nenozīmē, ka apgraizīšanas būtība ir automātiska
lasi līdzību par pazudušo dēlu - tā apgāž visus šos nolādētos maldus, ka cilvēks var ko izpelnīties ar gandarīšanu vai ticības apliecināšanu, vai Jēzus pieņemšanu |
Kristofers |
# Iesūtīts: 2007.12.28 15:33:14
Tēvs steidzās pretīm pazudušajam dēlam, kad tas pats bija uzsācis savu grēku nožēlnieka ceļu atpakaļ uz tēva namu.
Tēvs pats uz netiklības zaņķi dēlam pakaļ nenāca. |
Ingars |
# Iesūtīts: 2007.12.28 19:59:05
Katra līdzība ir domāta konkrētai mācībai. Tā kā šīs zemes lietas ir nepilnīgas, tad līdzība ir tikai līdzība un tā jāskaidro kontekstā ar pārējiem rakstiem. Šeit uzmanība tiek vērsta nevis uz to, ka dēls ko labu būtu izpelnījies ar savu nožēlu - nē nē un vēlreiz nē, aizsamirsti par to, ka ar savu sirdssatriektību un nožēlu tu ko panāc - pat šīs lietas nav no tevis, bet ir Dieva dāvana, taču Tēva nepelnītā žēlastība ir tā, kas tevi glābj.
līdzība par pazudušo dēlu mums māca, ka lai gan dēls grēkoja un aizlaidās no mājām - viņš tik un tā bij un palika tēvam mīļotais dēls.
Jagribi runāt par to, kā cilvēks uzsāk nožēlu, tad par to mums stāsta cita līdzība - par pazudušo avi, kuru Jēzus gāja meklēt pats personīgi |
Ēvalds Bērziņš  |
# Labojis Ēvalds Bērziņš: 2008.01.03 15:41:24
Kristofers
Tu kļūdies, Kristofer. Dieva dēls mūsu labā kļuva par grēku , lai mēs viņā kļūtu Dieva taisnība. Redzi, cik neizprotama ir Dieva taisnība, bet mēs tai ticam. |
*Ruksis [194.213.9.26] |
# Iesūtīts: 2008.02.29 11:16:07
Kāda ir kristīšanas nozīme? Ja tās jēga ir piepulcēšana pie Abrahama cilts, tad tā ir kas līdzīgs pilsonības... debesu pilsonības... piešķiršanai. Ja tās nav nav, tad iešmaukšana Debesu valstībā kļūst neiespējama, jo tā ir domāta tikai izredzētajiem no Abrahama cilts. Kāda nozīme ir kristāmā ticībai vai vecumam, kad ir jāsakārto juridiskas attiecības? |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.02.29 11:27:54
Ruksis, kristība ir kā ieiešana Noasa šķirstā!  Būtībā arī pilsonības piešķiršana. Taču, ja kristībā doto dāvanu cilvēks nepieņem (izaug liels un apzināti noraida), tad tas līdzinās kā atteikšanās no pilsonības vai izlēkšana no Noa šķirsta.
Kā teica Luetrs (vai kurš tur) ne jau Kristības neesamība nolād, bet Kristības noliegšana! Jo var arī tapt pestīts, bez kristības... ja cilvēks, piemēram, lasot Rakstus, ietic, un iet uz baznīcu kristīties, bet pa ceļam šo notriec auto, vienalga viņš ir Debesu pilsonis. Jo par to padara ticība uz to, ko dod Kristība - Evanģēlijs! |
*Ruksis [194.213.9.26] |
# Iesūtīts: 2008.02.29 11:40:55
"Svaigs alus ir ievests
Mūsu ciema ēdnīcā.
Un vairs tālāk es netieku
Nevienā citā svētnīcā."
.....
Tas tā par iešanu uz baznīcu kristīties. ... . Nus... tādi uzskati rada vairāk jautājumu, nekā sniedz atbildes! Tātad vislielākais grēks ir "neticība" un tie jaundzimušie bērniņi, kas miruši vēl kristību nesaņēmuši, ir smagi nogrēkojušies caur to, ka nav vēl "ieticējuši" Zināsm. |
Mulders |
# Iesūtīts: 2008.02.29 11:48:35
Ruksis, a kur tu izraki, ka bērniņi nav ieticējuši? To tu vari baptistiem un pentakostiem pārmest, tas viņi bērniņiem liedz debesu valstību. Luterāņi kāreiz māca par bērnu ticību un bērnu spējām pieņemt Dievu.
Viņi gan nespēj "pareizi apliecināt" Nīkajas ticības apliecību, bet ticība jau nav pareizu doktrīnu klārēšana, bet gan paļāvība uz Dievu!
Kristība jau nav tas, ko cilvēki dara, bet gan tas, ko Dievs dara! |
KarotesNav  |
# Iesūtīts: 2008.02.29 11:49:02
Mulders
ja cilvēks, piemēram, lasot Rakstus, ietic, un iet uz baznīcu kristīties, bet pa ceļam šo notriec auto, vienalga viņš ir Debesu pilsonis.
Bet ja auto viņu notriec pāris dienas ātrāk, kad vēl šis nebija izlēmis iet uz baznīcu, tad nekā - ftopkā iekšā? |
KarotesNav |
# Iesūtīts: 2008.02.29 11:49:53
Mulders
Ruksis, a kur tu izraki, ka bērniņi nav ieticējuši?
Tāpēc, ka zīdaiņu apziņa ir vairāk refleksu līmenī un ticības jautājumus viņi nerisina. |
:: Pievienot komentāru
|
