atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem kristīgās kalpošanas aicinājums
Ingars
Iesūtīts: 2007.12.14 12:33:37
ir viena lieta, kad visi apkārtējie tev saka - uz priekšu, tev ir talants, bet kā es varu zināt, ko Dievs vēlas lai es darītu? vai pietiek ar to, ka baznīca mani ieceļ kādā kalpošanā, vai tomēr vajadzīga zīme no Dieva?
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
Ivarse
# Iesūtīts: 2007.12.18 17:31:10
Nereti mēs gaidām zīmes no Augšienes. Kaut ko neticamu, tādu, kas liek emocionāli nodrebēt. Tomēr bieži tas nenotiek. Visbiežāk šāds aicinājums nāk, kad tu tam īsti neesi pat gatavs. Kad liekas tava dzīve ir kārtībā un neesi ar mieru ko mainīt, zināmā mērā tas asociējas ar izaicinājumu uz ko nedrošu un nezināmu. Ja tas būs no Dieva, tad tas nenotiek vienu reizi vien, bet gan vairākas. Zīmes var būt negaidīta saruna ar garīdznieku par aicinājumu kalpot, kādi sadzīves notikumi, uzrunas sprediķos, Svētajos Rakstos, vēl daudz kur citur. Nemaz visu nevamaz nevar uzkaitīt. Tomēr man liekas aicinājums uz kalpošanu ir ielikts mūsos pašos. Ieklausies sevī klusumā, noliec visu nost no sevis. Tiec galā ar savu ego un paklausi iekšējai balsij. Ja mēs kalkulēsim, kas mums no tā būs, tad iebrauksim dziļā sviestā. Tomēr iesākumā sāc ar mazumiņu. Kalpošana jau nav tikai mācītāja amatā, tā ir Kristus ielaišana sevī. Svētais Gars dara brīnumus izmainot mūs. Man ļoti palīdz teiciens, ka Dievs neliek bez Viņa ziņas nevienam matiņam nokrist no mūsu galvām. Viss Tā Kunga rokās. Lai Dievs tev palīdz.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.12.18 17:36:41
Dari, kas tev patīk un vislabāk sanāk, un dari to kā kalpošanu Dievam.
Balss
# Iesūtīts: 2007.12.18 20:29:51
Ivarse
Paldies par lielisko skaidrojumu!!!

Ctulhu
Mīļais draugs, vai tik tu atkal neesi iemaldījies citā tēmā, bet atkal par to pašu, ko vienmēr? Tev taču ir tavs ateistu jautājumu forums... šeit mistiskās mācības piekritēji apspriež savus ar ticību saistītus jautājumus, kas tev liekas neadekvāti un uz tevi taču neattiecas, vai ne?
Balss
# Labojis Balss: 2007.12.18 20:36:35
Ctulhu
Mjā, hm, saprotu jau - mēle niez! Šajā GADĪJUMĀ es varu tevis citētajam teikumam pievienoties. Dievs zina visu. Vai viņš vienmēr iejaucas - tas ir cits jautājums. Resp., cilvēka brīvība zināmā mērā sasaista Dievam rokas iejaukties. Bet par šo tēmu vari atvērt jaunu diskusiju, jo šeit tas it offtops.
redaktors
# Iesūtīts: 2007.12.19 09:32:55
Laipni lūdzu atturēties no oftopikiem.
Batseba
# Iesūtīts: 2007.12.19 11:06:03
Ingars Ļoti aktuāla problēma. Varu pa-dalīties ar zināšanām. Mans garīgais vadītājs teica tā. Vispirms jānomierina savs prāts. Lai nebango, kā jūra. Jo Dievs nāk klusumā un mierā. Jāatgriežās pie problēmas un jāskatās uz to it kā no malas, bet saistībā ar savām sajūtām. Ja sajūtas ir negatīvas ("smaga sirds", nemiers, ...), tad Tev ir jāatsakās. Ja sajūti iekšēju mieru - vari piekrist un izlemt pozitīvi. Bet fiška ir tajā, ka šī zīme no Dieva ir ļoti klusa un neuzbāzīga. Un sākumā Tev ir iekšēji jāpiekrīt, ka Tu gaidi un pieņemsi Dieva sūtīto zīmi. Protams, Tu vari saņemt zīmi, ka Tev ir jāatsakās, bet Tu vari tai neklausīt. Izvēle Tev ir dota vienmēr. Bet rezultāts var nākt pēc gadiem un tas var būt nepieņemams. Šajā ziņā esmu izvēlējusies pozīciju - lai notiek Dieva piedāvātais variants jebkurā situācijā. Arī tad, ja es to nesaprotu, un man tas dotajā brīdī šķiet nepieņemams. Jo vienīgi Dievam ir pilnīga informācija par lietām un notikumiem. Arī izvērsta pa koordinātu laika asi.
Ingars
# Iesūtīts: 2007.12.19 12:32:12
Batseba - šaubos vai Dievs tiešā veidā uzrunā caur iekšējām sajūtām, jo tās ir tik svārstīgas un mainīgas. Ir gan rakstvieta, šķiet vienā no Salamana grāmatām - ej pakaļ visam kas tavām acīm patīk, zinādams tomēr, ka Dievs tev par to visu prasīs nolēsumu

par to bij sprediķis kristīgajā radio - Dievs ir ielicis cilvēkos notiektus impulsus un vēlmes. Bet tāda slidena tēma, jo ne visi impulsi nāk no Dieva
Batseba
# Iesūtīts: 2007.12.19 12:53:32
Ingars Tieši tā! Garīgums, varētu teikt, nav modē. Un saprotams - kāpēc. Ja tautai atklās garīguma principus, tad tā noslīdēs māņticībā un dažādos murgos. Jau tāpat tas zeļ un plaukst. Tāpēc tādas lietas cilvēki saņem individuāli, ja ir gatavi tās saņemt. Lūdzu, nepārproti mani. Šeit nav runa par sektām, vai kādiem "apgaismotiem sludinātājiem". Vienkārši ticībā ir kā izglītībā: viens apgūst aritmētiku, otrs tiek līdz algebrai, un cits - līdz augstākajai matemātikai. Un nemēģini iebarot augstāko matemātiku aritmētikas cienītājam. Vai nu vispār neēdīs, vai aizrīsies un beigts būs. Par to, kas ir ielikts no Dieva. Jā, impulsi, vēlmes un pamatinkstinkti. Bet tas ir kā konstrukcijas detaļas. Impulsi, vēlmes un pamatinkstinkti ir cilvēka sastāvdaļa. Zīmes - Dieva īpaša dāvana, ja cilvēkā ir paļāvība uz Dieva visvarenību. Ja cilvēks atzīst Dieva lēmumu prioritāti savas dzīves veidošanā. Un Tava komenta pēdējāis teikums: tieši tā. Tāpēc es teicu, ka viss, kas nāk no Dieva, nes MIERU, viegluma un stabilitātes sajūtu. Tas, kas nenāk no Dieva, satrauc, rada nemieru un nenoteiktības sajūtu. Garīgumā ir speciāls termins šai parādībai. Bet tas jau nākamais solis.
Ingars
# Iesūtīts: 2007.12.19 14:37:07
nu ne vienmēr tas ko Dievs no manis grib izraisa miera, viegluma un stabilitātes sajutu, drīzāk to izraisītu doma, ka Dievs man ļaus tā šad un tad pa kādam nevainīgam grēciņam - ojā, tas gan dod tādu drošības un miera sajūtu, ka vienā vēsā mierā var dzīvot kā pašam tīk

sajūtas ir daudz un dažādas, bet nekādi nevar saprast kuras no Dieva un kuras no miesas

zinu, ka to sauc par iekšējo liecību, taču patiesībā tas ir pavisam kas cits. Iekšējā liecība gan saistīta ar sajūtām - jo tā tās rada un izraisa, taču šajā gadījumā sajūtas ir tikai blakus efekts. Te drīzāk ir iekšēja pārliecība Dieva vārda gaismā - kad tu droši bez bailēm vari likt savu viedokli blakus Dieva vārdam, jo tādā gadījumā tas patiesībā nenāk no tevis, bet ir Dieva atklāsme


Manī to īsto mieru izraisa tikai tas, kas nav pretrunā ar Dieva vārdu

Ivarse
# Iesūtīts: 2007.12.19 17:25:08
O jā!!! Brīžiem sķiet, kadēļ tieši mani Dievs aicina uz šo īpašo kalpošanu. Izmeklējot savu sirdsapziņu ne vienmēr var skaidri pateikt, ka es esmu cienīgs būt pat Dieva klātbūtnē, kur nu vēl ko vairāk. Ja no šāda skatu punkta skatamies, tad protams nezināmo un neskaidrību ir vairāk, nekā atbilžu. Batseba samērā skaidri ieteica. Vispirms ļauj nomierināties savam prātam, izpratnei un ļauj lietām notikt, kā jānotiek. Mēs nekad skaidri nesapratīsim Dieva prātu savā dzīvē. Katram Dievs ir ielicis dāvanu, vispirms jāsaprot, kāda tā ir un jāliek šim talantam izpausties, vairoties un tad jau pārējais notiks ne pēc tavas izvēles zināmā mērā. Mums jau izvēle vienmēr tiek dota, kā teica kurmītis, varu rakt un varu arī nerakt. Tikai ja mums ir skaidrs, ko Dievs vēlas mūsu dzīvē, vai nu mēs ļaujam šim darbam notikt, vai arī mēs vienkārši neļaujam tam piepildīties. Tas jau nenozīmē, ka Dievs mūs mazāk mīlēs, tikai kā teikt iznāks peldēt pret straumi, teikšu godīgi, esmu pietiekamu laiku to darījis. Bezjēdzīgi. Vienkārši izniekots laiks. Ja tu zinātu, cik daudziem cilvēkiem ir vajadzīgs Dieva Vārds. Te nu tiešām jāsaka, ka pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz. Man pašam ir grūti savu ego nolikt malā, bet no tā cieš pārāk daudzi. Ja mēs to apzinamies, tad ok. Ja nē, tad mēs vēl neesam gatavi sekot Kristum, lai gan Viņš aicina. Neesmu cienīgs būt par tā Kunga kalpu, tomēr lai manā nespēkā Viņa spēks var parādīties. Viņam vienīgi slava, gods un pateicība.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.19 23:11:49
Es pieturos pie Lutera padoma... kad mani daudzi ir aicinājuši tad tomēr paliek vēl pēdējais - personīgā sirdsapziņa... un šeit es zinu, ka daudz labāk kalpoju tur kur esmu - IT jomā - un ar Vārdu tad tik cik man ir dots kā ikvienam Kristus māceklim - sludinot Evanģēliju ikdienā!

Kā teica Luters - ja vari nebūt, tad neesi mācītājs.
Stiso
# Iesūtīts: 2007.12.20 01:49:16
Artos,
Vai mācītājs un sludinātājs (diskutētājs) internetā ir viens un tas pats?
Ingars
# Iesūtīts: 2007.12.21 08:02:44
paldies Ivar, varbūt pastāstīšu jums precīzāk lietas būtību.

pirms kādiem dažiem gadiem manā draudzē sāka organizēt jauniešu vakarus. Tā kā abi vadītāji bij ļoti aizņemti jau citās kalpošanās, tad viņi gluži fiziski nevarēja tikta galā un visu paspēt. Tad nu visi vienprātīgi iecēla mani par jauniešu vadītāju, arī paši jaunieši un arī pats mācītājs un vēl citi draudzes locekļi mani uz to mudināja. Protams bij arī tādi, kuri mani atrunāja, to starpā arī vecāki un vēl daži cilvēki, kuru viedokli respektēju.

ta nu kādu laiciņu padarbojos, bet kaut kā nekas nesanāca - dažas reizes bij ok, bet pārsvarā bij tā, ka viena daļa gribēja nopietni mācīties kopā Dieva vārdu un kaut ko darīt, bet otra daļa vienkārši atnāca un norēcās - tjipa kā uz tusiņu. Bet neba visiem jau pa prātam izdarīsi un galugalā tie daži cilvēki, kuri kaut ko nopietnu gribēja vienkārši vairs nenāca un pēc tam arī pārējiem apnika.

Tomēr nav tā, ka vispār neviens nenāktu, bet gluži vienkārši apstājās tā lieta, jo nemācēju kā nākas noorganizēt. Tomēr īsti konkrēti nevaru pateikt - tas bij slinkums un nolaidība, vai gluži vienkārši nebij mans aicinājums un talants.
Sieviete
# Iesūtīts: 2007.12.28 15:20:54
citējot Ingaru: nu ne vienmēr tas ko Dievs no manis grib izraisa miera, viegluma un stabilitātes sajutu, drīzāk to izraisītu doma, ka Dievs man ļaus tā šad un tad pa kādam nevainīgam grēciņam... sajūtas ir daudz un dažādas, bet nekādi nevar saprast kuras no Dieva un kuras no miesas
Kā atšķirt? Kā izsijāt? Kā rīkoties?
Ingars
# Iesūtīts: 2007.12.28 20:03:05
Rīkotie saskaņā ar Dieva vārdu, bet tās ir pilnīgas muļķības, kad domājam, ka DIevs mūsuzrunā caur sajūtām - jūtos labi, značit daru pareizi, jūtos slikti, značit kļūdos - tas tak ir pilnīgs sviests šitā dzīvot, tādā veidā ne viens vien iebrauc auzās.

Varu pateikt godīgi - gāju pie mācītāja uz privāto bikti, a nemazām nejutu neko patīkamu, nedz labu, viss manī pretojās. Tātad pēc Dieva prāta nevajadzēja? Dīvaini gan - pēc grēksūdzes patiešām Dievs mani dziedināja
Balss
# Iesūtīts: 2007.12.29 01:28:40
Ingars Nu re, tu pats jau arī daļēji atbildi uz savu sākotnējo jautājumu.
Bet, meklējot savu kalpošanu, domāju, ka Dievs pats paver ceļu un vārtus tai kalpošanai, kam tu vislabāk deri - tur svarīgi gan tev dotie talanti, gan varbūt pieredzējušu padomdevēju vērtējums. Cilvēkam gan var likties, ka viņam ir talants, bet citi dzird, ka viņš dzied pavisam šķībi. (Tas tikai līdzībā, protams.) Bet, ja tu jūti, ka tev tas padodas, citi to apstiprina, tevi tas iekšēji velk, ja Dievs paver durvis un dod sekmes, tad var domāt, ka tas ir tavs Dieva aicinājums.
rainars
# Iesūtīts: 2011.02.17 15:12:16
Sveiks Ingar!
Skoļko ļet skoļko zim?!
Mans ieskats ir izveidojies šāds.
Ja cilvēks ir pašpietiekams un ja mājas dzīvē ir O.K. un atbilst ka Pāvils iesaka būt biskapam, tad provē kādus uzrunāt ar Dieva Vardu un sāc tos veidot par Kristus macekļiem.
Jau savāktam pūlim nav liela māka sludināt.

Iespējams ka par daudz idealizēju, bet lai vai kā prasi Debesu Tetiņam un viņs jau labāk zinās par aklajiem mums cilvjiem kas grib aklajam rādīt ceļu.

Svētīgu kalpošanu tam mūsu Kungam pēc būtības ne vairs pēc vecā burta , bet garā.
Rosalie
# Iesūtīts: 2011.02.18 20:39:47
nevar vis - foruma ateisti savu celju domaa atradushi esam
rainars
# Iesūtīts: 2011.02.19 18:03:16
Ja būtu atraduši tad pa forumu nebradatos. Cilvēks patstāvīgi ir meklējumos, bet vai var atrast Dievu pie ķildīgiem es nezinu.
Bībele runa ka pēc mīlestības ticīgo vidū būs pazīt. Vēl min lai kožoties un ēdoties neaprijam viens otru.
Rosalie
# Iesūtīts: 2011.02.19 21:18:55
rainars ira optimists
. 1 . 2 . 3 . 4 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 18 , pavisam kopa bijuši: 2857