atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem TICĪBA- Kā Ābrahāmam.
rainars
Iesūtīts: 2013.03.04 16:12:58
Kā izpaužas?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>
AutorsZiņas teksts
Ingars
# Iesūtīts: 2013.03.18 11:08:34
rainars

Āmen!
Ingars
# Iesūtīts: 2013.03.18 11:19:59
Hmm, aizdomājos par jēdzienu „autodidakts”. Tas ir cilvēks, kurš savas zināšanas ieguvis pašmācības ceļā. Redz, to var pavērst visādi – var pavērst arī tā, ka visi cilvēki būtībā ir „autodidakti”, ja vien nenoskaidrojam, ko mēs katrs saprotam, kas ir pašmācība. Ja pašmācību uzskatam par jebkādu mācīšanos ārpus akreditētām oficiālām izglītības iestādēm, tad tā aina kļūst mazliet citāda – sanāk, ka sākot ar pašu Jēzu un lielākā daļa Viņa mācekļu bija teoloģijas „autodidakti”. Kas attiecas uz tādiem, kā Pāvils – jāsecina gan, ka viņš pats un liecības par viņa darbību liecina, ka no tās oficiālās izglītības maza jēga un maza nozīme bija viņa apustuliskajā kalpošanā. Prakstiski viss, kas jebkuram kalpotāja apmācībai vajadzīgs, ir sadraudzība ar Dievu un brāļiem/māsām Kristū. No šādas perspektīvas raugoties var pat sanākt tā, ka liela daļa (ne visi) teoloģijas profesioru paši ir autodidakti, radījuši savu interpretāciju un uzstājas par nez kādiem gudrajiem, lai gan neņem vērā un atklāti ignorē garīgi autoritatīvākus brāļus, kuri kalpo kā apustuļi vai pravieši.
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.03.18 12:11:37
Ingars
Nu, redz, šito pārcel uz blakus tēmu par izglītību, un ja vēl pieliek klāt domu, par izglītību kā mācīšanos runāt, lasīt, savā starpā sarunāties komunicēt un savu talantu attīstīšanu, tad būtu jau pavisam labi.
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.18 12:26:02
Raimonds man te tāds pretrunīgs jautājiens, vai tie kas ir ieguvuši kādu izglītību , arī teoloģisku, automātiski māk komunicēt?
Man domāt ka ne visi un man par to ir žēl ka tā. j tu domāji savādāk tad piedod lūdzu šo manu neieredzēšanu, kā saka , katrs spriež pēc savas samaitātības. Ko darīt ka mani ir samaitājuši tie saucamie teologi?
dafne
# Iesūtīts: 2013.03.18 12:41:32
rainars
Ko darīt ka mani ir samaitājuši tie saucamie teologi?
ko vini lika tev darit?
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.18 12:56:29
dafne kaut kur ir minēts ka nav vajadzīgs izaicināt. Balstoties uz šo stāvēšu taja ,ka natļaušos izaicinātiespastāstot par to kas bijis , jo cenšos aizmirst un atraisīt tos pilnīgi nepilnīgos lai kļūst atraisīti , nu vismaz no manas puses. Tiesa bez žēlastības ir tam kas neparāda , neizrāda žēlastību, es gribu lai man piedod mans Debesu Paps man , jo ja es ne man ar ne.
Ingars
# Iesūtīts: 2013.03.18 14:31:56
Ja runājam par teologu veikto garīgo vardarbību, tad patiesi – daudzi ticīgie ir tikuši garīgi „izvaroti” un bieži arī ne tikai garīgi, taču tā jau ir cita tēma. Kad Jēzus vai Viņa apustuļi izpauda garīgo autoritāti Draudzē, varbūt pat norājot kādus, tomēr pret šiem nepaklausīgajiem bija arī vērsta visa viņu mīlestība, tas ir kā kad māte norāj bērnu, kad tas grib skriet pāri ielai, kad strauji tuvojas automašīna – ja neņem vērā kādu devu miesīguma, tad mātes norāšana vairāk saistās ar mīlestību, nekā ar dusmām, kaut arī ārēji tas tā neizskatās. Šādā situācijā nostrādā mātes instinkts, kas tiecas visiem līdzekļiem bērnu pasargāt, tā ir „trauksmes signalizācija”, kas pieprasa tūlītēju, radikālu rīcību, pat ārēji skatoties, brutālu paraušanu, lai gan tai pat laikā, apbrīnojami, kā mātes instinkts tāpat arī nepieļauj bērna savainošanu viņu glābjot, kaut arī sāpes tomēr tiek radītas.
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.18 15:01:57
? Vai jāuztver ka vienmēr ir avārijas situācijas? Domāt šī sarāšana ir pašas mammas nesavaldība izteikt to visu žēlastībā. Es saklausu ka Svētais Gars dots lai mēs caur to dzīvotu. Ja apbēdinām Svēto Garu kas ir mūsos , ar to ka nenonāvējām to kas ir mūsos, viņš ir bēdīgs , kad izlīdzinamies dod iepriecu. kad esam priecīgi kad ir iznācis izdarīt pēc žēlastības evanģēlija tad pasakoties par to tiek iedots lielāks prieks . Dieva Valstība tak ir miers un prieks svētajā garā un tā ir ieprieca ko nevar nospēlēt ne noslēpt, tas kļūst visiem redzams. Kā ar to pilsētu kalna galā un par tādu kļūst kad parādās svētā gara augļji: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.
Un tie automātiski neparādās pēc valsts akreditēto(kontrolēto) reliģisko skolu beigšanas, domāt te ar svētā gara augļjiem pat maz sakara.
Ingars
# Iesūtīts: 2013.03.20 13:38:11
rainars

Jā, protams, mammai vajadzētu nomierināties un lēnā, maigā un mīlīgā balstiņā aicināt bērniņu tomēr neskriet pāri ielai. Žēlastība nenozīmē vienmēr ārēju maigumu, bet maigumu pēc būtības un satura. Tas nozīmē celt trauksmi avārijas situācijā, jo pretējā gadījumā cilvēki nereaģē adekvāti. Nav jau jākliedz, ja bērns pats paspējis aptvert savu kļūdu un atlec atpakaļ, tāpat arī nav runa par rāšanu pēc tam, kad viss laimīgi beidzies, bet gan par uzmanības pievēršanai bīstamā situācijā. Pestīšana nav tikai atbrīvošana no soda, bet gan pilnīga svētuma stāvokļa atjaunošana Dieva priekšā. Kad ienaidnieks cenšas iefiltrēt Draudzē sagrozīto evaņģēliju, ir jākāpj uz mūra un jāceļ trauksme. Man nav saprotama šī pašapmierinātā eiforija, kas valda lielā daļā kristīgās sabiedrības laikā, kad tuvojas katastrofa.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2013.03.20 14:03:59
rainars
Domāt šī sarāšana ir pašas mammas nesavaldība izteikt to visu žēlastībā.

Ja? Cik bērnus esi pats izaudzinājis, praktiski pielietojot savu savaldīgās žēlastības formulu?
Un, šādi skatoties, cik gan savaldīgs ir Dievs, lūkojoties Rakstu liecībās?

Ingars
Pestīšana nav tikai atbrīvošana no soda, bet gan pilnīga svētuma stāvokļa atjaunošana Dieva priekšā.

Atjaunošana? Tas ir kā?
Ingars
# Iesūtīts: 2013.03.20 14:05:12
Mārtiņš

Tas ir tieši tā, kā ir rakstīts, kā Dievs saka - esiet svēti, jo Es Esmu svēts.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2013.03.20 14:06:56
Ingars

Bet ko nozīmē "atjaunošana" tavā tekstā? Tā ir atgriešana kādā iepriekšējā stāvoklī? Kādā?
dafne
# Labojis dafne: 2013.03.20 14:20:31
Ingars,kur tu vel cel trauksmi uzkapis uz murisa,iznemot forumu?bet vispar ka tu meri to svetumu un ka,piemeram,sava naves stunda zinasi,ka esi pietiekosi svets?
Ingars
# Iesūtīts: 2013.03.22 10:52:34
Mārtiņš

Tā ir cilvēka atgriešana no paša vadītas dzīves pie Dieva. Tas ir, kad mēs vairs necenšamies tēlot dievus paši pēc sava prāta nosakot, kas labs un kas ļauns, bet tiekam radīti no jauna pēc Dieva tēla un līdzības.

dafne

Principā šeit forumā es vienkārši gribēju redzēt kāda varētu būt reakcija un saprast, kāds varētu būt kopējais noskaņojums. Iespējams, ka savā naivumā cerēju, ka nav jau nemaz tik slikti – mēs taču visi degam par Kristu, par Patiesību un esam greizsirdīgi garā pret jebkuru miesas paaugstināšanos Dieva priekšā.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2013.03.22 11:07:42
Ingars

Radīts no jauna NAV atjaunots vecais.
Ingars
# Iesūtīts: 2013.03.22 11:18:29
Mārtiņš

Tieši tā, nav gan
Ar vārdu "atjaunots" es domāju radīt par jaunu, atjaunot cilvēka garīgo stāvokli, kāds tam bija pirms grēka. Tāpēc maldās tie, kuri domā ievilkt Debesu Valstībā līdzi to pašu veco cilvēku, tikai uzlabotā versijā. Dievs pieprasa absolūtu pilnību, nevis "uzlabotu veco". Un Viņš ne tikai pieprasa, bet Pats arī piedāvā.
dafne
# Iesūtīts: 2013.03.22 13:43:14
Ingars
tu neatbildeji uz galveno jautajumuka zināsi,ka esi "jauns cilveks"..pilnīgi svēts,gatavs staties Dieva priekša?
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2013.03.22 15:30:21
Ingars
atjaunot cilvēka garīgo stāvokli, kāds tam bija pirms grēka

Kurš cilvēks ir bijis stāvoklī pirms grēka?
rainars
# Iesūtīts: 2013.03.22 18:37:36
Pats par sevi jau cilvēks nevar būt pilnīgs , nekādi labie darbi nedara pilnu.
Liekas ka dēļ perfekcionisma kāds enģelis tika nolidināts. Tikkai taisnoti mēs esam pilnīgi un tā ir žēlastība no Dieva kurš taisno grēciniekus.....
Domājams ka jātop pilnīgākiem žēlastībā un mīlestībā izrādot nepilnīgiem cilvēkiem nepelnītu žēlastību piedodot , tāpat kā Dievs mūs ir izredzējis un piedevis un tā mēs arī kļūsim līdzīgi Dieva Dēla tēlam.
Ingars
# Iesūtīts: 2013.03.23 15:07:50
dafne

Dieva Gars katram dod iekšēju liecību, Viņš arī cilvēku iekšēji izmaina tā, ka tas ir redzams arī ārēji. Tikai šeit nevajag nodarboties ar legālismu.

Mārtiņš

Runa ir par cilvēku vispārīgi - kādu Dievs to bija radījis.

rainars

Perfekcionismam nav nekāda sakara ar svētumu. Dievs no mums neprasa neko no mūsu pašu cenšanās, bet gan padevīgas sirdis, kas pakļaujas Viņa svētošanas darbam mūsos. Tātad no vienas puses Dievs neatzīst nekādu cilvēka paša cenšanos, tāpat VIņš arī neatzīst piesegšanos aiz žēlastības, lai varētu turpināt piepildīt savas kārības nesodīts. Jā, Kristū mums ir nepelnīta piedošana, taču tas nenozīmē, ka Dievs ir pieņēmis arī grēku. Jā, mēs esam tikai procesā, taču ir arī kādi, kuri tikai tēlo, ka ir procesā. Dievs Jēzus Kristus dēļ netiesā grēciniekus par viņu grēcīgumu, bet gan par viņu pretošanos Dieva izmainošajai žēlastībai. Dievs netiesā salauztos un grēknožēlā iegremdētos, bet gan drosmīgos bezkauņas, kuri domā, ka Jēzus asinis tikai atbrīvo no soda, bet grēku ļauj paturēt. Dievs, protams, mīl arī bezkauņas, taču tieši tāpēc vēl jo vairāk Viņš tos centīsies izglābt caur smagu un caururbjošu sludināšanu, bet, ja ar to nepietiek, tad arī caur problēmām un pat nelaimēm izsist no falšā miera līdzsvara.

Jebkura evaņģēlija sludināšana, kas visupirms nesatriec sirdis un nenospiež uz ceļiem, neaizsniedz cilvēka būtības kodolu un viņš tiek apmānīts. Mīlestība netiesā, taču tā brīdina, mīlestība apklāj grēkus, kad jāpasargā brālis no tiesāšanas un nosodīšanas, taču tā tos arī atklāj un izgaismo, kad brālis jāpasargā no bojāejas un savā bezkaunībā kļuvis akls. Tai pat laikā ir jāsaprot, ka tie neesam mēs, kas to dara, bet Dievs caur mums. Ja manī nav nomiris viss miesīgais, ja es neesmu pilnīgi nodevies Dievam, tad attiecīgā mērā, kādā manī valda un dzīvo miesīgums, es arī to izpaudīšu un tas ievainos mīlestību. Tāpēc miesīguma krustā sišanai manī jānorisinās nepārtraukti, lai nepārtraukti manī atjaunotos jaunais cilvēks, no spožuma uz spožumu.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 59 , pavisam kopa bijuši: 2679