atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Svētā Gara kristības
Ingars
Iesūtīts: 2007.11.29 18:17:41
derētu reiz tad noskaidrot - kas un kā tur īsti ir ar to pentekostu mācību. man lasot bībeli ir grūti atspēkot mācību par Svētā Gara kristībām, jo ļoti daudz kas norāda vairāk par nekā pret šo mācību un praksi.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 27 . 28 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.05 15:16:06
Ēvalds Bērziņš, nu un ko tu sludini no kanceles draudzei, ko ticīgais saņem kristībā?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.12.05 15:19:55
Grēku piedošanu, atpestīšanu no ļaunā varas, mūžīgo dzīvību
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.05 15:40:13
Ēvalds Bērziņš, un tu to sludini pac neizprasdams ko nozīmē grēku piedošana, mūžīgā dzīvība? Nē nu labi tu to nesaproti!
Es ar Mirgu to esam sapratuši par tik par cik tas mums ir dots, tad kamdēļ tevi pārsteidz, ka tas mums ir noticis stipri pēc kristībām kaut kādā apzinīgā vecumā?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.12.05 16:39:36
Mulders
Vai es tā teicu?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.05 16:54:33
E. Bērziņš, nu bet jūs tak rakstāt

Es to spriežu pēc frāzēm Dievs dod cilvēkam pilnīgi apzinīgi pieņemt jau kristībās saņemto lielo Svētā Gara dāvanu un Dievs ir visuvarens

Nu un es cenšos noskaidot. Ar ko apzinīga Kristību dāvanas saņemšana ir nepareiza ticēšana?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.12.05 21:58:36
Ne ar ko un par to nemaz nav runa.
Runa ir par frāzi pilnīgi apzinīgi. Ko tā nozīmē? Kas tas ir, pilnīgs apzinīgums?
Mirga
# Iesūtīts: 2007.12.06 12:03:49
Ēvaldam Bērziņam
Mēģinu vēl atbildēt. – Mani drusku mulsināja pašas neuzmanība un Tava reakcija, bet es nedomāju, ka esmu sarakstījusi aplamības. Gribēju tikai netieši teikt, ka, ja arī būtu man kas aplam iznācis, Dievs ir, kas viņš ir, pilnība, ne mums ierobežojams, kaut ko uzskatot par teorētisku.
Kāpēc Tev daži mani vārdi likās aizdomīgi, tā arī īsti nesapratu. – Lai tā būtu.
- - - - - - -

Varbūt lai tiktu prom no tīri personīgā, un paplašinot jau teikto, šāds gadījums, kur pati gan klāt nebiju, bet minētos cilvēkus vēlāk iepazinu:

Kaut kur, kādā sevišķā reizē baptistu dievkalpojumā bijis klāt arī kāds luterāņu mācītājs. Beigās, kad sludinātājs aicinājis iznākt priekšā tos, kas vēlas savu dzīvi nodot Jēzum, mācītājs piecēlies un redzami aizkustināts teicis: Tik ilgi jau esmu mācītājs un neesmu vēl savu dzīvi pilnībā nodevis Dievam.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.06 12:47:36
Mirga, mirstam un augšāmceļamies ikdienas!
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.12.07 01:30:52
Mirga
Es arī esmu luterāņu mācītājs un esmu bijis tādās pašās situācijās ne vienreiz vien un jutis to pašu, tomēr reizi no reizes esmu sapratis, ka jautājums "vai esi savu dzīvi nodevis Dievam" attiecīgā atmosfērā man uzdzen emocionālu stresu, kuram pāris reizes esmu padevies. Pēc laika tas pāriet un reizēm, to atceroties, ir tāda sajūta, ka esi emocionāli izmantots. Varbūt tu tagad saproti, kāpēc man ir pretenzijas pret t.s. "pilnīgi apzināto Jēzus pieņemšanu", un līdzīgām frāzēm. Vismaz manā gadījumā, tas vienmēr ir bijis emocionāls viltojums vai kaut kas tamlīdzīgs.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.07 11:45:17
EBērziņš, nu sapratu laikam tavu domu, tad tev piekrītu!
Mirga
# Iesūtīts: 2007.12.08 12:08:34
Tādi emocionāli sakāpinājumi, kas atkal noplok, var būt, bet, ja tas ir tā, kā Tu šeit raksti, vai tad nerodas jautājums, kāpēc tas tā notiek, vai varbūt kaut kas palicis neatbildēts?
Līdzīgi būtiski jautājumi rodas arī, domājot par mūsu luterisko baznīcu kopumā.
Ingars
# Iesūtīts: 2007.12.08 12:30:45
Varbūt tu tagad saproti, kāpēc man ir pretenzijas pret t.s. "pilnīgi apzināto Jēzus pieņemšanu", un līdzīgām frāzēm. Vismaz manā gadījumā, tas vienmēr ir bijis emocionāls viltojums vai kaut kas tamlīdzīgs.

nu gluži par to arī ir runa, ka harizmātiem tas vairāk saistīts ar to, ko ES personīgi izlemju, ar manām emocijām, nekā ar to ko dara Dievs

tad rodas jautājums - vai tā nav Dieva goda un nopelnu piesavināšanās?
un ja ir, tad vai tie brīnumi, kas starp viņiem notiek - vai Dievs šādi apstiprina šo mācību?
Protestants
# Iesūtīts: 2007.12.08 13:56:06
Es gan nesaprotu, kāpēc ir pretenzijas pret "pilnīgi apzināto Jēzus pieņemšanu". Šim cilvēka ticības aktam nav nekāda sakara ar kaut kādiem atsevišķiem kristīgiem novirzieniem, piemēram, harizmātiem.
Bībele mums konkrēti saka - tici un pieņem priekš sevis evanģēlija vēsti. Un tur tiek prasīta paša cilvēka ticība dzirdētajam evanģēlijam, ka Dievs Jēzu ir augšāmcēlis no mirušiem. Un tas ir svarīgi sludināt evanģēliju tiešā veidā, lai cilvēks tiktu nolikts saprotamas izvēles priekšā - ticēt vai neticēt.

Jn1:11 Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.
12 Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam,


2.Kor:6:2 2 Jo Viņš saka: labvēlīgā laikā Es tevi paklausīju un pestīšanas dienā Es tev palīdzēju. - Redzi, tagad ir vislabvēlīgākais laiks; redzi, tagad ir pestīšanas diena.

ApD 8:14 Bet apustuļi, Jeruzālemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni,

Rm10:16 Bet ne visi pieņēmuši evaņģēliju, kā jau Jesaja saka: Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij?

Kol 2:6 Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā

Inga S [62.85.122.124]
# Iesūtīts: 2008.05.12 11:26:51
Manuprāt, katram cilvēkam ir jābūt PERSONĪGĀM attiecībām ar Dievu un tad visi šie jautājumi būs lieki, jo Tas Kungs atklās katram pēc tā ko viņš meklē...
Es esmu pārliecināta, ka mēs ar savu prātu daudz ko nesaprotam un tādēļ reizēm "apgriežām" brīvību, ko dod mums Dievs...
Un tad, kad sākam skatīties uz citiem, redz šis te nedzīvo kā nākas pēc Bībeles, vai paskat kā šis dara, šitie jau velna darbi vai vēl kaut kas.... tad rodas pretreakcija un gribas teikt, heisā, ko skabargu cita acī ieraugi, bet baļķi savā ne...
Un vēl man gribas piebilst, ka Dievs savu slavu nevienam neatdos!!! Neviena baznīca nekad nebūs ideāla, jo vienīgais uz ko mums jāskatās ir Dievs... Mums nav jāmēģina izanalizēt, kurš ir pareizāks par otru... Dievs mūs aicina pieņemt Jēzu, kā vienu ceļu, vienu vienīgu ceļu uz mūžīgo dzīvību... nožēlot grēkus un ļaut ienākt savā dzīvē... Jēzus Kristus ir vienīgais ceļš! Tā ir p
Inga S [62.85.122.124]
# Iesūtīts: 2008.05.12 11:31:23
Tā ir nemainīga patiesība, tā ir evanģēlija būtība! Prieka Vēsts nabagiem!!! Jēzus Kristus ir nemainīga patiesība! Pārējais zaudē savu svarīgumu, jo, kad Jēzus ir mūsu sirdīs mūsu sirdis mainās!
Mums nav jācenšas būt vienam par otru pārākam, mums ir jāpasludina Dieva Žēlastība visām tautām!!! Ejiet un sludiniet... ejiet, aiciniet cilvēkus uz grēka nožēlu un Kristus upura pieņemšanu! Stājieties pretī velna viltībām, stājaties pretim ļaunajam... nevis viens otram!
Mulders
# Iesūtīts: 2008.05.12 11:40:58
Protestants, ticība nāk no sludināšanas nevis no gribēšanas! Un vai tu vari sagribēt un noticēt Islāmam! Ja nevari, tad ar to vien tu esi pierādījis, ka ticība nepakļaujas gribai! Raksti runā par ticēšanu un apzinātu sludināšanu PĒC tam, kad esi tapis ticīgs un no jauna piedzimis. Bet tāpat kā miesīgi tā arī garīgi dzimstot tev neviens atļauju neprasa, tā ir Dieva žēlastība. Un es saprotu, ka tas ir ļoti vilinoši, padarīt savu pestīšanu atkarīgu no paša "vēlmēm", tikai ja tā padomā, tad kā tu zini, ka tu tici? Varbūt tu esi sev ieborējis ka tici? Pietam visapdraudētākie cilvēki tad ir tie, kas guļ - piemēram bezsamaņā vai dziļā miegā, kad viņi neko neapzinās... ja tajā brīdī nāks pasaules gals, viņi ies bojā, jo viņi tač netic!

Jn1:11 Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.
12 Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam,

Bet lasi tač visu kontextu... nākamais pants?

13 kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas , bet no Dieva.

Kāmēr tu esi miesa, tu ar savu gribēšanu nevari dzimt. Bet šie raksti konkrēti parāda Biblisko vēsti - ka Jēzu Uzņēma tikai tie, kas dzimuši no Dieva! Jēzus uzņemšana ir SEKAS nevis CĒLONIS pestīšanai!

Rm10:16 Bet ne visi pieņēmuši evaņģēliju, kā jau Jesaja saka: Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij?

Un atkal nākamo pantu tu izlaid. Bet ŠIS pants parāda, ka noraidīt gan cilvēks var Dievu ar savu gribu... to mēs esam no Ādama mantojuši - savu dabīgo pretestību Dievam!

Galatiešu 4:
9 Bet tagad, kad jūs Dievu esat atzinuši vai, labāki sakot , kad Dievs jūs ir atzinis, kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem un tiem atkal no jauna gribat kalpot?

Redzi... ka labāk ir teikt, ka Dievs mūs ir atzinis, nevis ka mēs viņu esam atzinuši!

Tu nevari klausīt Dievam, kāmēr neesi kļuvis par Dieva bērnu!

Palasi Rom 8:
7 Jo miesas tieksme ir naidā ar Dievu: tā neklausa Dieva bauslībai, jo tā to nespēj.
8 Miesas cilvēki nevar patikt Dievam.

Redzi... Miesas cilvēki NESPĒJ klausīt Dieva likumiem!

Fil 2:13 Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta.

Redzi labā griba un veiksme nāk no Dieva, tā ir Dieva dāvana, nevis tu pats to "uztamborē" tukšā vietā. Nafig tad tev Kristu, ja tu pats vari ticēt Dievam?

2 Kor 3:
5 Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva,
6 kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai: ne burtam, bet garam; jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu.

Redzi, tu pat domāt nespēj neko labu, kāmēr Dievs nav darījis tevi spējīgu kalpot jaunajai derībai!

Bet, protams, PĒC TAM, mēs to spējam, jo esam ieguvuši Dieva Garu kas mūsos arī darbojas, mūs izmaina un ar laiku arī apzināti mēs spējam apleicināt Kristu un viņam paklausīt...

Kā Kristus līdzībā teica:

Marka 4:
26 Un Viņš sacīja: "Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē
27 un guļ un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana.
28 Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedušus graudus vārpā.

Redzi... tu pat to nenomani!
Bet tad, kad tu to nomani, un tas kas harikiem un baptistiem ir "Jēzus Kristus Pieņemšanas akts" ir tikai sekas tai dzīvībai, kas viņos darbojusies pirms tam. Tāpatās kā jaunpiedzimuša bērna kliedziens ir tikai sekas tai dzīvībai, kas iesākusies 9 mēnešus agrāk!
rainars
# Iesūtīts: 2008.05.12 22:11:35
Sadraudzība 1.Jāņ 1:7 Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. 8 Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi, un patiesība nav mūsos. 9 Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. 10 Ja sakām, ka neesam grēkojuši, tad darām Viņu par meli, un Viņa vārdi nemājo mūsos.
Kristības-Jēzus pavēle.Mk 16:15 Un Viņš tiem sacīja: "Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. 16 Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.
Gara izpausme 1Kor 12:Kungs ir Jēzus, - kā vien Svētajā Garā. 4 Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars; 5 ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs; 6 ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem. 7 Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.
Jņ.15:19 Ja jūs būtu no pasaules, pasaule mīlētu tos, kas viņai pieder. Bet, tā kā jūs neesat no pasaules, bet Es jūs esmu izredzējis no pasaules, tad pasaule jūs ienīst.
Sirds durvis Jņ atkl 3:19 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! 20 Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Ja kas dzird Manu balsi un durvis atdara, Es ieiešu pie viņa un turēšu ar viņu mielastu, un viņš ar Mani.(ko nez nozīmē šī rakstu vieta,tas ja ar atnāk ar laiku svētajā garā.luterāņu dievkalpojumā tikkai ticības apliecināšana,izpaliekot mācībai par ielaišanu sirdī)
ApliecināšanaLk.10: 32 Tad nu ikvienu, kas Mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Es apliecināšu Sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.(harizmāti,pentakosti arī apliecina,drīzāk jau jāuztraucas par jehovas lieciniekiem )
DziedinātājsMt.11:5 akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. 6 Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas."
Kristieši Iepriekš izredzēti likt cerību uz Jēzu Kristu lai pagodinātu Dieva varenību Patiesības vārdu dabūtu pestīšanas evaņģēliju un Svētā gara zīmogu pēc apsolījuma un būtu svēti un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā. Dievs aicina savējiem iemantot godības bagātību.Dieva spēks parādās tādā pašā visspēcības varenumā,parādot to caur Jēzu Kristu,kuru nosēdinājis sev pie labās rokas,nostādījis augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā, vai nākamajā, iecēlis par galvu draudzei, kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda.
Ingars
# Iesūtīts: 2008.05.13 09:45:46
luterāņu dievkalpojumā tikkai ticības apliecināšana,izpaliekot mācībai par ielaišanu sirdī)

un kas tad cits tas ir ja ne Jēzus ielaišana sirdī? Tas aicinājums attiecas uz tiem, KAS DZIRD tātad uz jau atgrieztajiem, uz jau jaunpiedzimušajiem, garīgi dzīvajiem, tiem, kam daļa pie pirmaš augšāmcelšanās. Tā ir svētdarīšana, tas kas seko pēc pestīšanas visas dzīves garumā
rainars
# Iesūtīts: 2008.05.13 21:36:22
tātad uz jau atgrieztajiem, uz jau jaunpiedzimušajiem
Kā tad ar tiem kuri tikkai meklē un pirmoreizi baznīcā ienākuši,un nevar saņemties apmeklēt Bībeles stundas ?
Ingars
# Iesūtīts: 2008.05.14 07:59:05
rainars
acīmredzot neesi apguvis kristīgās mācības pamatus. Nevar konkrēti pateikt kurā brīdī kāds tika jaunpiedzimis. Jēzus runā par jaunpiedzimšanu kā par Dieva darbu, nevis cilvēka izvēli. Un nekur bībelē neatrodam ka būtu tieši un skaidri norādīts kurā mirklī tieši notiek atgriešanās - var paiet sekundes, minūtes vai stundas kamēr cilvēkam nāk apjausma un ticība, bet tas konkrētais moments ir tikai un vienīgi Dieva ziņā un nav atkarīgs ne no cilvēka gribas lēmuma, ne no ticības apliecināšanas, ne Jēzus pieņemšanas, jo tie jau ir dzīvas ticības augļi. Un tie, kas kaut vai domā, ka vajadzētu iet uz baznīcu, nemaz nerunājot par pirmo apmeklējumu kā notikušu faktu - viņos jau darbojas Svētais Gars. Un tu nevari novilkt to robežu kurā momentā tad viņš kļūst ticīgs - to zina tikai Dievs.

Starp citu pameklē rakstuvietas kur skaidri un gaiši pateikts, ka dzird un atsaucas tikai tie, kuriem Dievs to devis, gribu, ticību, dzīvību, spēju atsaukties un sekot. Bet garīgi mirušie turpretim par Dievu nezina nekā un viņu attieksme pret Dievu ir kā miroņa attieksme pret dzīvu cilvēku, pat vēl ļaunāk - garīgi miris Dievam, taču dzīvs grēkam un velnam, pretojas Dieva aicinājumam.

Starp citu tie ir vecie velna meli - jūs nemirsit vis. To pašu arī apgalvo tie sludinātāji, kuri uzskata, ka jaunpiedzimšanu kaut kādā veidā ietekmē vai izraisa cilvēka gribas lēmums, nevis ka tie ir tikai jaunpiedzimušas ticības augļi, bet cēlonis. Lūk tas nozīmē, ka pirms tam civlēks tomēr nebij pilnīgi garīgi miris Dievam. To pašu arī velns centās iestāstīt Ievai, ka pēc aizliegtā augļa baudīšanas viņa nemirs, ka DIevs melo. Bet Dievs nemelo un saka patiesību. taču lūk kā sanāk - šie sludinātāji piedēvē Svētā Gara darbu cilvēka gribas nopelniem un + vēl padara Dievu par meli.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 27 . 28 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 22 , pavisam kopa bijuši: 33722