atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Svētā Gara kristības
Ingars
Iesūtīts: 2007.11.29 18:17:41
derētu reiz tad noskaidrot - kas un kā tur īsti ir ar to pentekostu mācību. man lasot bībeli ir grūti atspēkot mācību par Svētā Gara kristībām, jo ļoti daudz kas norāda vairāk par nekā pret šo mācību un praksi.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 27 . 28 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.03 13:03:05
Kasis, protams, ka viens dod 30kārtīgus augļus, cits 60kātīgus, cits 100kārtīgus. Kādam piešķirs varu pār 10 pilsētam, citam pār 5ām un citam pār 1u...
Katram pēc viņa ticības un talanta. Taču lai tu saņemtu šo algu, vispirms Debesīs jānokļūst, jo ja nebūsi Debesu Valstības iemītnieks, tad tavu pilsētu atdos tam, kuram jau 10 ir!

Es šeit runāju par to, ka Debesu Valstība mums dota par velti, jo Kristus par mums ir miris un augšām cēlies. Taču tā teikt balvas mums būs katram savas un es nedomāju ka kāds būs vīlies tajā, kas viņam taps piešķirts. Jo patiesi, es, piemēram, neesmu gana labs lai valdītu pār 10 pilsētām, mani Dievs varbūt ir radījis lai valdītu pār vienu! Un es būšu laimīgs valdīt pār vienu, bet tu pār 10 pilsētām. Neesam mēs vienādi visi mēs esam dažādi, taču Debesīs mēs būsim vēl vairāk dažādi un mūsu dažādība būs šī bagātība!

Viens saņems āmuru cits cirvi un kāds mikroskopu! Taču kā teica Kristus, pat vismazākais Debesu Valstībā ir lielāks par Jāni Kristītāju uz Zemes! Zin, bet tas ir teikts par lielāko Pravieti kāds jelkad virs Zemes staigājis! Tā kā... mums pat ideju nav ko Dievs dos, bet es zinu, ka tas mūs ikienu darīs laimīgu!

Tas tikai komunisti domā, ka, ja dažādiem cilvēkiem dod vienādas lietas, tad visi būs laimīgi! Dievs pazīst pats savu radību un dāvā tai tieši to kas to dara laimīgu! Putnam - lidot, zivij - peldēt...
kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 14:04:42
kasis, tu jauc likumu ar apsolījumu...
Ar vārdu „likums” es domāju „likumsakarība”, ne tikai pavēle. Atkal termini...
Uzsvars ir uz to, lai aicinātu tevi daudz strādāt, nevis daudz pelnīt. Nesapratu šito domu. Ja man ir iespēja strādāt normālu darbu, kur pieliekot to pašu piepūli, es varu saņemt vairāk, ir taču dabīgi pāriet uz šādu darbu.

Dievs tāpat saka, dzenies pēc Debesīm, tad Zeme tev tiks piemesta klāt.
Uzskatu, ka iepriekšminētajā pantā tiek runāts prioritātēm, nevis par viens otru izslēdzošam lietām. Pirmkārt, ir jārūpējas par Debesu lietām: lūgšanu, Vārda lasīšanu, ikdienas staigāšanu Dieva priekšā, kalpošanu, labdarību utt. Par laicīgām lietām arī ir jārūpējas, jātiecas, jālūdz, jādomā, jāplāno, jādara, jāstrādā utt..
Bet precētais rūpējas par pasaules lietām.
Galvenais ir motivācija, ar kādu tas tiek darīts. Piem.,Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rītu mēs dosimi
kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 14:05:08
mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu, -
14 jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu; jo tā ir tvaiks, kas uz īsu brīdi ir redzams un tad izgaist,
15 kur jums būtu jāsaka: ja Tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to. -
16 Bet tagad jūs lielāties savā augstprātībā; katra tāda lielība ir ļauna.
Jēkabs šeit nestājas pretī vēlmei nopelnīt, vai arī peļņas plānošanai vai arī tirdzniecībai kā tādai. Viņš stājas pretī nepareizai motivācijai. Ja motivācija ir tikai mana pašlabuma celšana, tad tas nav pareizi. Ja cilvēks redz citu cilvēku vajadzības un vēlas tās apmierināt, tad vēlme vairāk nopelnīt rodas automātiski. Līdz ar to uzskaut, ka ja kristietis nevēlas vairāk nopelnīt, viņš ir egoists, jo neredz apkārt esošo cilvēku vajadzības.
Te ir divas galējības, viena, kad cilvēks izmanto Dievu tikai savu mantkārības apmierināšanai, kas ir neparei
kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 14:06:02
nepareizi, bet tikpat nepareizi ir uzskatīt, ka manta ir ļaunums(ļaunums ir mantkārība) un ka mums nevajag rūpēties par laicīgām lietām, kas arī ir nepareizi. Tas nenozīmē, ka visiem jābūt miljonāriem, katram cilvēkam ir savs līmenis. Es uzskatu, ka kristietis var nonākt materiālās grūtībās, taču ilgstoša nabadzība nav no Dieva(protams, var būt izņēmumi).
Jeb pareizāk sakot, laicīgie labumi NAV tavas Debesu tuvības liecinieki. Pilnīgi piekrītu un nepazīstu normālu kristieti kas apgalvotu pretējo. Kur Jūs esat rāvuši, ka ja kāds ir pentakostālis, tad tas automātiski nozīmē, ka viņš uzskata, ka ja kāds cilvēks ir nabadzīgs, viņam ir slikts kristietis? Paši esat izdomājuši bubuli un paši ar to baidāt. Cilvēkam var būt fantastiskākās attiecības ar Dievu, viņš var būt patiesi dievbijīgs, pazemīgs, tāds, kas nesavtīgi dara labus darbus, TAČU, ja viņš netic tam, ka Dievs vēlas svētīt savus bērnu, ja viņš tic, ka
kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 14:06:41
ka nabadzība ir dievbijības pazīme, ka „bagāts” automātiski nozīmē „grēcīgs”, tad viņam notiks pēc viņa ticības. Pentakostāļu tic, ka Dievs vēlas svētīt savus bērnu arī materiāli, tikai tam vajag ticēt, par to vajag lūgt un to vajag realizēt, attīstīt karjeru, meklēt jaunu darbu, atvērt savu uzņēmumu utt.
Šī Ebreju 11 nodaļa pierāda to, ka Svēts un Bagāts nav viens un tas pats! Kā arī Bagāts un Svēts arī nav viens un tas pats. Pilnīgi piekrītu.
Lai arī varbūt pentakostu mācība ir labāka, tak praksē es redzu, ka daudzi pentakostāļi par cilvēka garīgo likteni spriež pēc viņa mantas.
Pentaksotāļi saprot to pilnīgi ačgārni. Viņi secina, ahā, ja man ir daudz mantas, tātad Debesis jau es esmu saņēmis un tagad Dievs ir pārgājis pie mantu piemešanas!
Nepiekrītu!! Pirmo reizi dzirdu tādu domu. Piekrītu, ka nenobrieduši kristieši īslaicīgi tā arī domā, bet tā nav pieņemta prakse.
Mēs Luterāņi šo
kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 14:07:27
saprotam tādējādi ka, ja mēs dzenaies (tas ir process) pēc Debesu Valstības, tad Dievs nodrošina laicīgo džentemleņa minimumu, lai mūsu šī dzīšanās netiktu apgrūtināta. Es arī piekrītu, ka Dievs nodrošina minimumu, taču ja mēs vairāk lūgtu, plānotu, strādātu, būtu disciplinētāki tad tas minimums būtu lielāks.
Taču pentakostu prakse ir tāda, ka viņi dzenās pēc laicīgā labuma, cerībā, ka Debesis tad tiks piemestas.
Mulder, šis gan galīgi nav taisnība. Tā tiešām nav. Tev nav paveicies satikt īstos cilvēkus. Pentakostāļi sludina, ka mums vajag tiekties arī pēc laicīgām labumiem, lai pirmkārt varētu ar tiem kalpot Dievam un otrkārt arī savai labklājībai. Tas, ka šai jomai tiek pievērst pastiprināta uzmanība ir nevis dēļ mantkārības, bet dēļ kristiešu subkultūrā esošās herēzes, ka nabadzība ir svētība. Tas, ka daži cilvēki šīs lietas jauc, nedod tiesības piekarināt mantkārības birku visiem pentakos
kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 14:31:02
pentakostāļiem, starp kuriem daudzi cilvēki ir patiešām dievbijīgi, nesavtīgi un pazemīgi.
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.12.03 14:36:47
kasis, pentakostu attiexme pret mantu ir ne reti novedusi pie šādiem textiem, pac esmu to dzirdējis no pentakostu mutes...

"Kāda svētība ir nabagam, ar ko viņš var kalpot Dievam?"

Redzi, te jau tas prikols, ka mēs mācām, ka cilvēks Debesu Valstības lietās var darīt lielas lietas, pat būdams pēdējais nabags un uz slimības gulēdams. Vēl vairāk, tāds var darīt vēl vairāk kā bagāts Bennijs Hinns!

Dievs neprasa mums kalpošanu ar mantu. Manta ir dota tikai mūsu pašu miesas vajadzībām šeit uz Zemes, citas nozīmes tai nav vispār, kā tikai nodrošināt existenci šeit... svētceļojumā uz apsolīto zemi. Šī manta ir nekas vairāk kā paipalas un debesmanna tuxnesī.

Un aceries, viens salasīja maz, cits salasīja daudz, bet beigu beigās, visiem pietika un nevienam nepalika pāri!

Pentakostu domāšana ir pasaules cilvēku domāšana! Nē nabadzība NAV svētība. Tāpat kā bagātība NAV svētība. Jeb pareizāk sakot sakars svētībai ar materiālo labklājību ir tāds pats kā cūkai ar aviāciju. Taču Dievs māca, ka mantkārība ir visas elkdievības cēlonis, tad nu Baznīca visos laikos pieticību ir vērtējusi augstāk kā materiālo bagātību, jo pieticībā ir mazāk kārdinājumu. Nabadzībā mēs novērtējam to mazumu kas mums ir. Bagātie... vai viņiem ir kāda cieņa pret maizi un ūdeni?

Piekam pat neticīgie par garīgi stiprāku tur tādu cilvēku kas pac no savas gribas var dzīvot pieticībā un askēzē nekā tāds, kas dzenās pēc mantas. Jo bagātībā jau katrs prot dzīvot, bet lai dzīvotu svētīgu dzīvi nabadzībā, tas prasa gara spēku un briedumu ticībā! Tas nenākas viegli! Kurš no pentakostāļu miljonāriem spētu atteikties no visiem saviem miljoniem un dzīvot pieticīgi, kā saka Kristus - ja jumr is ēdiens un drēbes tad ar to pietiek.
Kuram no jums ar to pietiek?

Vēl vairāk - kuram no MUMS ar to pietiek?

Redzi, kristieši grib tikt vaļā no mantkārības grēka, bet pentakosti to kultivē un saka - tas ir labi!

Tikai tas, kuram manta neko nenozīmē ir cienīgs, lai viņam to piešķirtu!
kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 17:50:51
Mulder, lūdzu, nevispārini!
text Pentakostu domāšana ir pasaules cilvēku domāšana! „Redzi, kristieši grib tikt vaļā no mantkārības grēka, bet pentakosti to kultivē un saka - tas ir labi!” text
Super, tātad sanāk, ka Tavā izpratnē ir „kristieši”, un ir „pentakosti”! Kas Tev dod pamatu tā izteikties par mani, maniem draugiem un citiem vasarsvētku kristiešiem, starp kuriem ir tiešām ļoti labi, dievbijīgi, nesavtīgi cilvēki, kas ļoti daudz palīdz citiem un ziedo evaņģēlija izplatīšanai? Vispārināšana un birku karināšana nepiestāv nevienam, it īpaši jau inteliģentam cilvēkam. Tad jau es varētu par piemēru paņemt tos luterāņu baznīcas locekļus, kas ir notiesāti par kriminālpārkāpumu un apgalvot, ka luterāņi ir noziedznieki. Es varu pateikt tikai vienu, ja tā ir patiesība, ko ir teikuši tie pentakostu kristieši, ar kuriem Tu esi runājis, tad Tev nav paveicies sastapt tos labākos vasarsvētku pār
kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 17:52:03
labākos vasarsvētku pārstāvjus. Īstenībā tie patiesie, dievbijīgie, reālie kristieši, kas reāli dara un nevis runā, šādos neauglīgos ticības strīdos neiesaistās. Vismaz šāds teiciens: "Kāda svētība ir nabagam, ar ko viņš var kalpot Dievam?" ja tas ir adresēts uz konkrētu cilvēku, nevis uz šo kristiešu nabadzības herēzes kultivāciju, par nobriedušu kristieti neliecina. Bet varbūt es esmu Tevi kā personiski aizskāris? Piedod, es to nevēlējos.
Redzi, te jau tas prikols, ka mēs mācām, ka cilvēks Debesu Valstības lietās var darīt lielas lietas, pat būdams pēdējais nabags un uz slimības gulēdams. Vēl vairāk, tāds var darīt vēl vairāk kā bagāts Bennijs Hinns!
Vai izlasīji manu komentu augstāk? Es taču teicu to pašu. Ja cilvēks nezina/netic, ka Dievs var/grib viņu svētīt arī materiāli, tad, lai arī kā Dievs to vēlētos izdarīt, viņš dabūs to, kam ticējis, lai gan pateicoties viņa lūgšanām, a
kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 17:53:38
, atmoda atnāks pār visu valsti. Jo ko Jūs lūgsiet, to Jūs dabūsiet. Ja cilvēks nelūdz, protams, Dievs kā gādīgs Tēvs dos viņam šo obligāto minimumu, taču ja viņš lūgtu, varētu dabūt daudz vairāk. Fil4:19 Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū.
2kor9: 6 Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību.
7 Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.
8 Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem.
Taču tas nekādā veidā neietekmē viņa pestīšanu un šī cilvēka algu debesīs.
Dievs neprasa mums kalpošanu ar mantu. Manta ir dota tikai mūsu pašu miesas vajadzībām šeit uz Zemes, citas nozīmes tai nav vispār, kā tikai nodrošināt existenci šeit... svēt
kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 17:54:52
. .. svētceļojumā uz apsolīto zemi.
Šeit es Tev nepiekrītu pilnībā. Lai nopelnītu naudu, mēs atdod tam katru dara dienu 8-10 stundas. Tā ir gandrīz trešā daļa dzīves. Katrā naudas zīmē ir daļa mūsu laika/sviedru/ideju/domu/mērķu. Vai tiešām Dievam gar to nebūtu nekādas daļas?

Tavam apgalvojumam runā pretī ļoti daudzas vietas gan no VD, gan no evaņģēlijiem(nabagā atraitne, Matejs, žēlsirdīgais samarietis, sieviete, kas izlēja mirru eļļu utt) gan no Pāvila vēstulēm, kurās viņš ļoti daudz runā par naudu.
Un Jēzus nosēdās ziedojumu šķirstam pretī un SKATĪJĀS, kā ļaudis naudu meta šķirstā;
17 Ne it kā es meklētu dāvanu, bet es meklēju augli, kas vairotos jums par labu.
18 Es visu esmu dabūjis, un man ir papilnam. Esmu piepildīts, kopš saņēmu no Epafrodita jūsu dāvanu, šo saldo smaržu, Dievam pieņemamu, patīkamu upuri.
Malah1:14 Nē, lai nolādēts ir krāpnieks, kam viņa ganāmā pulkā ir vesel
kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 17:55:26
veselīgs pieaudzis auns, bet kas, dodams Tam Kungam solījumu, ziedo Viņam kādu mazvērtīgu dzīvnieku! Jo Es esmu liels un varens valdnieks, saka Tas Kungs Cebaots, un Mans Vārds ir bijājams tautu vidū!
14 Nē, lai nolādēts ir krāpnieks, kam viņa ganāmā pulkā ir veselīgs pieaudzis auns, bet kas, dodams Tam Kungam solījumu, ziedo Viņam kādu mazvērtīgu dzīvnieku! Jo Es esmu liels un varens valdnieks, saka Tas Kungs Cebaots, un Mans Vārds ir bijājams tautu vidū!
Malah 3:8 14 Nē, lai nolādēts ir krāpnieks, kam viņa ganāmā pulkā ir veselīgs pieaudzis auns, bet kas, dodams Tam Kungam solījumu, ziedo Viņam kādu mazvērtīgu dzīvnieku! Jo Es esmu liels un varens valdnieks, saka Tas Kungs Cebaots, un Mans Vārds ir bijājams tautu vidū!
Dievam neinteresē naudas daudzums, ko mēs ziedojam(nabaga atraitne), bet gan cik tas mums ir dārgs. Citam 10000 nav nekas, citam 5ls ir milzīgs ziedojums, taču Dievs, kas izsver sirdis, zina, cik tas katram ir svar
kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 17:58:11
svarīgs. Piedod man par šādiem vārdiem, taču es uzskatu, ka tas, ka baznīcā vairs nemāca par finansēm, ir viena no lielākajām sātana uzvarām. Pirmkārt, baznīcai trūkst līdzekļu evaņģēlija izplatīšanai un labdarībai, otrkārt, ja cilvēku nemāca par ziedošanu, tad viņi arī neziedo, kā rezultātā arī nesaņem to svētību, ko varēja saņemt, jo: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus.
svētībai ar materiālo labklājību ir tāds pats kā cūkai ar aviāciju. Šeit es Tev arī nepiekrītu. Manta nav ļaunums, ļaunums ir mantas kārība. Dievam daudz patīkamāk ir ar Dievpalīgu uzvarēt mantas kārību, un ar Dieva svētītu darbu iegūt vairāk naudas un vairāk ziedot un apdāvināt, nekā savu slinkumu un egosmu aizstāvēt ar liekuļotu dievbijību.
Ef4:28 Kas zadzis, lai vairs nezog, bet lai labāk cenšas sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu, lai būtu ko dot tam, kas ir trūkumā.
Kas zina labu darīt, un nedara, tas
kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 17:58:44
tam par grēku.
Par askēzi:
Kolos2: 20 Ja nu jūs esat ar Kristu nomiruši pasaules pirmspēkiem, ko tad jūs, it kā vēl dzīvodami pasaulē, uzņematies priekšrakstu jūgu, cilvēku baušļus un mācības,
21 kā piemēram: tev nebūs aizskart, tev nebūs baudīt, tev nebūs pieskarties! -
22 Visas šīs lietas ir lemtas iznīcībai, tās tērējot.
23 Tām gan ir gudrības slava tur, kur ir pašizdomāta dievkalpošana, pašpazemošanās un miesas mērdēšana; bet patiesībā tām nav nekādas vērtības, jo tās dod apmierinājumu vienīgi miesai.
Tikai tas, kuram manta neko nenozīmē ir cienīgs, lai viņam to piešķirtu! Šim gan es pilnībā piekrītu.

Mirga
# Labojis Mirga: 2007.12.04 21:57:16
Mulders un Ēvalds Bērziņš (1. lapā)

Tieši tā! Par šo kliedzienu es runāju, un tikai par to. Tas, kas iepriekš ir bijis, ir zināms un skaidrs (bez tā jau manis teiktais vispār nebūtu iespējams!). Domāju, vai daži vārdi vairāk būtu ko palīdzējuši, piemēram, ..., kad Dievs dod cilvēkam pilnīgi apzinīgi pieņemt jau kristībās saņemto lielo Svētā Gara dāvanu.? Nezinu.

Mans sākuma teikums Ēvaldam Bērziņam būtu dzēšams, jo, redzu, neesmu viņa sacīto pietiekami uzmanīgi lasījusi. Lūdzu, piedod!
Ak, vai! Tagad saprotu, ka tas laikam ir izraisījis vēl lielāku pārpratumu. Proti, tas, ko esmu rakstījusi tālāk, vairs tieši nesaistās ar pirmo teikumu. Par to biju domājusi jau agrāk sakarā ar tēmu.

Labi. – Lai arī es būtu ko aplam sarakstījusi, bet Dievs ir visuvarens. Viss visā.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.12.04 23:34:03
Mirga
Ir jau labi.
Bet šķiet, ka tu kaut ko tomēr īsti kristīgi netici. Es to spriežu pēc frāzēm Dievs dod cilvēkam pilnīgi apzinīgi pieņemt jau kristībās saņemto lielo Svētā Gara dāvanu un Dievs ir visuvarens. Viss visā.
Mirga
# Iesūtīts: 2007.12.05 13:19:13

Viss visā lasīju Bībelē. Man diemžēl nav labas konkordances, nevaru pašreiz precīzi nosaukt vietu. Atmiņā man ir, ka tas tā bija vārds vārdā, drusku citiem vārdiem tas ir pateikts daudz vietās, piemēram, Jer. 23:24, psalmos u.c.

pilnīgi apzinīgi nedrīkst?
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.05 13:22:34
EBērziņš, nesapratu tavu iebildi Mirgai!

Vai tad tu vēl neesi ar prātu sapratis ko Dievs tev kristībā ir dāvinājis?
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.12.05 14:51:51
Mirga
Ko īsti tu ar to gribi pateikt?
Ka aplamības (kuras tu pieļauj, ka esi sarakstījusi) ir tādi sīkumi vien? Ja Dievs ir visvarens, kas tad viņam...
Un ja Dievs ir viss visā ar iepriekšminēto attieksmi, tad visu atbildību par aplamībām ir ļoti ērti nogrūst uz viņu un aiziet paceltu galvu, it kā nekas nebūtu noticis. Kristus atkal māca ko citu.

Mulders
Vai tad tu vēl neesi ar prātu sapratis ko Dievs tev kristībā ir dāvinājis?
Es kaut ko sāku saprast un neko viegli man neiet. Prieks jau gan ir par to, kas iet. Par pilnību parunāsim debesīs
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 27 . 28 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 31 , pavisam kopa bijuši: 2805