atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Svētā Gara kristības
Ingars
Iesūtīts: 2007.11.29 18:17:41
derētu reiz tad noskaidrot - kas un kā tur īsti ir ar to pentekostu mācību. man lasot bībeli ir grūti atspēkot mācību par Svētā Gara kristībām, jo ļoti daudz kas norāda vairāk par nekā pret šo mācību un praksi.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 . >>
AutorsZiņas teksts
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.08.02 14:03:24
svētais
Tu vienā katlā maisi to, ko darīja un pieredzēja Jēzus, ko apustuļi, pirms un pēc krusta nāves, Vasarsvētku notikuma utt.

Lai tik neiznāk tā, ka nonākam debesīs pie Tēva un Viņš jautā: Vai tu dabūji S.G. kad kļuvi ticīgs? Un mēs atbildam : mēs pat neesam dzirdējuši, ka S.G. ir...

Ak vai...
Par Jēzu Kristu un salīdzināšanos Viņā esi ko dzirdējis?
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.02 14:04:00
svētais
Oi, nu tad ieliec meklētājā `apustuliskā sukcesija` un lasi, lasi, lasi....
Tikai lūdzu, neraksti iekšā kaut kādus komentārus un necel atkal augšā!
svētais
# Iesūtīts: 2011.08.02 14:06:18
Aivars
nu labi

Mārtiņš
esmu gan. es gan nejaucu un neputroju neko skatoties no savas uztveres
dafne
# Iesūtīts: 2011.08.02 16:40:02
svētais
Jā, ok. es tikai nekādi nevaru saprast. vieni un tie paši Dieva bērni, visi mīlam Dievu un Jēzu. Kāpēc es to redzu , bet citi neredz? Lai jau paliek.
es ar sito nesaprotu..kapec es redzu un citi neredz
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.02 16:55:32
svētais
"Kāpēc es to redzu , bet citi neredz?"

varbūt tāpēc, ka Tu esi svētais, bet mēs tikai grēcinieki?
Adonika
# Iesūtīts: 2011.08.08 15:26:46
varbūt tāpēc, ka Tu esi svētais, bet mēs tikai grēcinieki?
Bez tas ir briesmīgi! Jums tad ir jāatgriežas no grēkiem un jātop taisnotiem ticībā uz Kristu, lai no grēciniekiem taptu pat svētajiem.
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.08 15:36:11
Adonika

briesmīgi būtu, ja Kristus velti būtu miris. bet ja atzīstam, ka esam grēcinieki, tad Kristus upurim ir jēga. Tikai no šī punkta var sākties atgriešanās no grēkiem, un tā turpinās lidz pilnīgai atpestīšanai caur miesas nāvi un augšāmcelšanos jaunā, nemirstīgā miesā
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.08 15:45:07
Adonika
Arī humora izjūtas trūkums ir briesmīgi
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.08 15:52:17
Aivars

humors, tas ir viens, bet te ir labklājības teoloģijas pretenzijas iepretīm krusta teoloģijai
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.08 15:56:19
armilo
Ne tikai labklājības teoloģija, te ir vēl citi trakumi, kā jau diskusijas gaitā atklājās
Adonika
# Iesūtīts: 2011.08.08 21:08:59
Tikai no šī punkta var sākties atgriešanās no grēkiem, un tā turpinās lidz pilnīgai atpestīšanai caur miesas nāvi un augšāmcelšanos jaunā, nemirstīgā miesā
izklausās pēc ieilgušām dzemdībām, kad bērns top tikai pēc augšāmcelšanās. Bet... augšāmcelsies jau svētie. Vai tad ne?

Svētlaimīgs un svēts ir tas, kam daļa pie pirmās augšāmcelšanās. Pār tādiem otrai nāvei nav varas; bet tie būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs kopā ar Viņu tūkstoš gadu.

Nemūžam tur (jaunajā Jeruzalemē) nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.08 21:10:56
Adonika
Ko Tu ar to gribēji pateikt?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.08.08 21:48:02
Baac... kad teologjiju saak burt uz Jaanja Atklaasmes graamatas pamata, tad ****i propalo... tur pashi Olimpa dievi tad ir bezspeeciigi.
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.08 22:04:51
Adonika
"izklausās pēc ieilgušām dzemdībām"

man šķiet, ka Tu jauc dzemdības ar augšanu . es runāju, ka esam aicināti pieaugt svētumā. Tu uzstāj, ka pēc kristībām jau esi pagalam svēta. Man tas izklausās pēc liekulības. Luteram ir laba tēze, kas visu pasaka kristieša stāvokli šajā pasaulē: Simul justus et peccator - vienlaicīgi svēts un grēcīgs. Šajā spriedzē arī augam ticībā un svētumā.
Adonika
# Iesūtīts: 2011.08.08 22:22:31
Tu uzstāj, ka pēc kristībām jau esi pagalam svēta. Man tas izklausās pēc liekulības.
Kāpēc liekulības? Iespējams atšķirība ir svētuma izpratnē, bet kā redzams JD, tad kristiešus dēvēja par svētajiem, jo viņi caur Kristus upuri bija taisnoti. Ja es esmu grēciniece, tad man nav pieejas pie Dieva un neesmu saņēmusi pestīšanu. Ja es, Kristus upuri pieņemot, sevi uzskatu par grēcinieci, tad ar to arī noniecinu Kristus upura spēku mani taisnot no grēkiem. Un tā jau tiešām būtu liekulība.
armilo
# Iesūtīts: 2011.08.08 23:17:50
Adonika
"Iespējams atšķirība ir svētuma izpratnē"

Piekrītu. Atšķirība ir ievērojama.
dafne
# Iesūtīts: 2011.08.08 23:23:57
Adonika
Ja es, Kristus upuri pieņemot, sevi uzskatu par grēcinieci, tad ar to arī noniecinu Kristus upura spēku mani taisnot no grēkiem. Un tā jau tiešām būtu liekulība.
a kam tev Kristus upuris,ja neesi greciniece?
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.08.09 01:16:37
Adonika
Ja es esmu grēciniece, tad man nav pieejas pie Dieva un neesmu saņēmusi pestīšanu.

Kristus (Dievs) ir pieejams visiem (grēciniekiem).

Ja es, Kristus upuri pieņemot, sevi uzskatu par grēcinieci, tad ar to arī noniecinu Kristus upura spēku mani taisnot no grēkiem. Un tā jau tiešām būtu liekulīb

Liekulība ir sev iestāstīt kā ir pareizi jādomā, lai kāda "garīgā" formula dotu pareizu rezultātu.
Aivars
# Iesūtīts: 2011.08.09 09:34:16
Savā ziņā Adonikas teiktais jau nav nemaz tik neluterisks. Apmēram ar tādu paļāvību mums būtu jāatgriežas no Sv. Vakarēdiena baudīšanas. Cita lieta, ka ir labi apzināties, ka svēti esam Kristus žēlastības un upura dēļ, nevis dēļ tā, ko mēs esam darījuši, `pieņēmuši`, `neliekuļojuši` utt, un ka paši par sevi bez Kristus nemaz nevaram būt svēti, bet ikdienas mums jāatgriežas lūgšanā `piedodi mums mūsu grēkus`
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2011.08.11 00:26:18
Aivars
Apmēram ar tādu paļāvību mums būtu jāatgriežas no Sv. Vakarēdiena baudīšanas.

Nesapratu. Vai pēc Vakarēdiena baudīšanas vajag kādu īpašu sajūtu (kā gan citādi konstatēt paļāvību?), vai arī šī sajūta kaut ko pozitīvu liecina par Vakarēdienu vai tā baudīšanu, vai baudītāju?

Varbūt pilnīgi pārpratu, bet tad būtu labi izsmeļošāks komentārs.
<< 1 ... 18 . 19 . 20 . 21 . 22 . 23 . 24 . 25 . 26 . 27 . 28 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 62 , pavisam kopa bijuši: 2836