atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Svētā Gara kristības
Ingars
Iesūtīts: 2007.11.29 18:17:41
derētu reiz tad noskaidrot - kas un kā tur īsti ir ar to pentekostu mācību. man lasot bībeli ir grūti atspēkot mācību par Svētā Gara kristībām, jo ļoti daudz kas norāda vairāk par nekā pret šo mācību un praksi.
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 27 . 28 . >>
AutorsZiņas teksts
andris [194.8.1.6]
# Iesūtīts: 2007.11.29 23:11:47
viena miesa, viens Gars (...) viens Kungs, viena ticība, viena kristība ; viens visu Dievs un Tēvs, kas pār visiem, ar visiem un iekš visiem. Ef.4.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.11.30 10:11:06
Tieši tā andris uzrādītā rakstu vieta ir ļoti skaidra un pasaka ka ir viena vienīga kristība! Kas arī IR Sv. Gara kristība un tiek izpildīta ar ūdeni un vārdu!
Pirmkārt mums ir apsolījums, ka kristībā mēs saņemam grēku piedošanu un Sv. Garu (Ap.D 2:38) otrāmkārtām, visur un vienmēr rakstos Sv. Gara nākšana un pats rituāls ir kopā, laigan vienuviet ir vispirms rituāls tad gars, citviet ir gars un tad rituāls, ne bez iemesla!
Pentakosti rīkojas kā visas sektas, pieloca Rakstus savai interpretācijai tādējādi ir spiesti ignorēt kontextu!
Ingars
# Iesūtīts: 2007.12.01 09:31:28
nu tur jau tā lieta Mulders, ka viņi tik viltīgi tos rakstus pieloca, ka reizēm tā vien šķiet ka viņiem taisnība

nu pentekosts tev atbildētu šādi - nu nē, bībelē taču rakstīts, ka Jānis kristī ar ūdeni, bet Jēzus kristīs ar Svēto Garu. Tālāk viņš tev nocitēs rakstvietas, kur apsolīta Svētā Gara izliešanās, ar mēlēm, pravietošanu un brīnumiem. tālāk ņems priekšā apustuļu darbus, kur ar roku uzlikšanu vai kā atmlīdzīgi nodod Svētā Gara svaidījumu (kristības) un kā pirmā zīme vienmēr ir mēlēs runāšana.

un ko lai atbild šādam apgalvojumam - tas, ka ūdens kristībā saņemam Svēto Garu tā ir viena lieta, bet Svētā Gara kristības ir kas cits - tā ir spēka un svaidījuma saņemšana kalpošanai. Tjipa kristībā mēs tikai saņemam Garu, bet dāvanas saņemam Svētā Gara kristībā, kur kā paraugu un pamatojumu viņi ņem attiecīgās rakstvietas no apustuļu darbiem

kaut gan patiesībā realitāte runā viņiem pretī, jo Sv
Ingars
# Iesūtīts: 2007.12.01 09:36:35
jo Svētais Gars jau atklājas kad, kur un kā vien grib. Man šķiet, ka sapratu uz ko viņi tēmē. Viņi droši vien to domā, ka Svētais Gars vienkārši mums kaut ko atklāj pārdabiskā veidā tas ir kas cits, nekā, kad Svētais Gars dod mums paliekošu pārdabisku dāvanu.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.01 11:46:56
Ingars, nu iedod man kādu pentakostāli un pastrīdēsimies!

1. Luterāņi piekrīt, ka kristīti mēs topa Sv. Garā. Problēma tāda, ka Luterāņu TA ir tā, kas pasaka un kam arī Luterāņi tic, ka Gars nāk ar Vārdu un ne kā savādāk. Tādējādi kristībās ir tieši šī Vārda savienošana ar ūdeni. Necili bet kamdēl Dievam zīmēties?
2. Un apsolījums arī piepildījās, Sv. Gars nāca manifestējoties redzamā veidā. Pietam Sv. Gars manuprāt tikai vispār 2x vēsturē ir manifestējies redzamā veidā! Nu un? Toreiz ta Rakstu Nebija, toreiz Dievs apustuļu vārdus patiesi apstiprināja ar brīnumiem, lai cilvēki ticētu, ka šie vīri runā Dieva vārdus. Un mēles bij skaidri vajadzīgas, lai arī sveštautiešiem tiktu tas pasludināts. Es nocitēšu vietas, kur Mēles nav apsolītas visiem tāpat kā citas dāvanas!
3. Prosto jēdziens "Svētā Gara Kristības" ir kaut kāds pašizgudrots termins... man jau nav iebildes ka Dieva Dāvanu manifestāciju kaut kā nosauc, tak saucot to par kristību tiek putroti gan termini gan jaukta teoloģija un tiek proponētas vairākas kristības, bet ir teikts, ka ir tikai viena kristība un tā ir tieši tā kurā mēs Sv. Garu saņemam caur Vārdu un Ūdeni!

Sv. Gars patiešām manifestējas kur un kā grib, un tā nu ir sanācis, ka viņš to grib darīt caur Dieva Vārdu! Kas mēs tādi, lai Sv. Garam diktētu ko citu...

Pārlasi VD un arī JD kur ir šī idioma izmantot "Un pār viņu nāca Dieva Vārds"

Kur ir Dieva Vārds tur ir Sv. Gars. Kur ir Sv. Gars tur ir Dieva Vārds. Kur Dieva Vārda nav tur nav Sv. Gara un kur nav Sv. Gara tur nav Dieva Vārds!
Ingars
# Iesūtīts: 2007.12.01 12:07:11
nubet ikviens pentekosts tev arī rakstus paprasīs
Janis Diekonts
# Iesūtīts: 2007.12.01 14:55:04
Mulder- nu kà shàdam celj priekshà "viena kristìba" tà shis saka-"viena ùdens kristìba" itkà Pàvils bùtu aizmirsis pieteikt,bet bùtu domajis ko citu. Tad vinjam sakam:"Vai tad Sv.Gars nemàk pareizi izteikties?" uz to tiek atbildèts,ka Gars izskaidro sho vietu tà.
Radikàlo pentakostu standarta piegàjiens ir visus brìdinàt par Gara zaimoshanu arì tad,kad visi draudzé smejas un vàrtàs pa zemi lidz zilumiem.
Ingars loti labi noraksturoja. Tieshi ar tàdu màcibu ir nàcies sastapties.
Ingars
# Iesūtīts: 2007.12.01 15:11:52
jo nav jau mērķis tiesāt. Ja man būtu skaidrība šajās lietās, tad i nemaz nejautātu, bet tas vistiešākajā veidā attiecas uz manu ticību - vai tā ir pareiza vai nepareiza. šī iemesla dēļ mums katram skaidri jāzina - kas ir no Dieva un kas no velna.

Tikpat labi varētu pajautāt otrādi - vai nav zaimošana, ja sātaniskas izdarības nosaucam par Svētā Gara izpausmēm?
Bet kas attiecas uz to rakstvietu, kur Jūdi zaimoja, ka Jēzus ar ļauno garu palīdzību veic brīnumus - tur jau Jēzum līdzi bij patiesais Dieva vārds un brīnumi bij lai apstiprinātu Viņa autoritāti.

Bet vai Svētais Gars apstiprina mācību, ka paši esam sepējīgi spert pirmo soli uz atgriešanos pirms vēl Svētais Gars pār mums nācis?

kam mēs kalpojam, tam mums arī jānodod sevi visu, kā ir rakstīts.
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.12.01 15:51:17
Redz, Mulder, tur jau tā problēma, ka Rakstos nevienā vietā netiek formulēts, ka s.v Garu cilvēks saņem pie kristības Tēva, Dēla un sv/ Gara vārdā. Tā ir loģika, bet tomēr interpretācija. (Nepārproti, es neapgalvoju, ka TA formulējums nav pareizs, tikai tuvojos pentakostāļu argumentiem.) Svarīgākais ir tas, ka cilvēks saņem divas lietas: kristību pēc trinitārās formulas, kā to mums ir pavēlējis Kungs un sv. Gara apsolījumu - jūs saņemsiet spēku, kad sv. Gars būs nācis pār jums. Mēs neviens netiepjamies par to, ka ticība ir sv. Gara darbs mūsos utt. Es saskatu, ka tiepšanās objekts ir saistība un sakars starp šīm divām lietām. Mēs pazemīgi uzskatām, ka kristībā mums ir dots Tēva apsolījums un līdz ar to mēs saņemam visu, kas mums nepieciešams.
Jā starp citu, katoļu iestiprināšanas sakraments, kuru sniedz bīskaps, tiek tiešā veidā saistīts ar sv. Gara dāvanas saņemšanu, tā kā šinī ziņā RKB nav tālu no pentakostāļiem ,noškirdama šīs lietas.

Īstenībā man liekas, ka šajā jautājumā ir mazliet vētra ūdens glāzē. Manuprāt, te tiek samaisīta sv. Gara dāvana kā tāda ar kādu īpašu sv. Gara pilnību, nozīmējumu kalpošanai, kādu speciālu kalpošanas dāvanu vai vienkāršu pāraugšanu no bērnības briedumā, teiksim tā - no audzēkņa par mācekli. Ja mēs varētu precizēt, kas tad īsti tiek saprasts pie pentakostiem ar sv/ Gara kristību, tad varbūt arī mums būtu vieglāk gan izprast viņu viedokli, gan arī tālāk diskutēt.
Ingars
# Iesūtīts: 2007.12.01 16:18:54
Rakstos nevienā vietā netiek formulēts, ka s.v Garu cilvēks saņem pie kristības Tēva, Dēla un sv/ Gara vārdā.

liecieties Kristīties ikviens Tēva Dēla un SVĒTĀ GARA vārdā, lai saņemtu grēku piedošanu un SVĒTĀ GARAS DĀVANU.
un nozīme tam ir, ka nav norādīts ka mēs to saņemam kristībā vai pirms kristības. Bet kristība ir zīme (sakraments) kurai Dievs piesaistījis savu Vārdu un Dieva Vārds dara to ko tas saka. pentekosti lūk noliedz šo vārda spēku, tāpēc arī nicina sakramentus. Jo ja nenoliegtu, tad arī ticētu, ka Vārds dara to, ka saveino mūs ar Dievu - ar visām trim personām (Svēto Garu ieskaitot)
te nu grozies kā gribi, bet raksti norāda - VISIEM TICĪGAJIEM IR SVĒTAIS GARS. Viss pārējais attiecas uz Svētā Gara izpausmēm, tā ir svētdarīšana. tad nu arī Svētais Gars katram dod spējas atbilstoši Dieva plānam šī konkrētā cilvēka kalpošanai.

Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.12.01 16:21:33
Jānis Kalniņš
Man šķiet, ka klupšanas akmens ir kristības izpratne. Pentakostāļi to izprot kā vienreizēju notikumu (neskatoties uz pārkristīšanu), t.i. sava veida JD bauslību. Viņi to nesaredz kā pamatu un ikdienišķu izejas punktu savai kristīgajai dzīvei, kurā grēki arvien tiek atzīti un nomazgāti. Vecā cilvēka atmešana un jaunā apģērbšana (Ef 4,22-24) vai cilvēka miršana grēkam un augšāmcelšanās svētai dzīvei (Rom 6) pēc būtības ir kristības akts, kura finišs ir miesīgā nāve un turpinājums augšāmcelšanās un dzīve Dieva valstī tās miesīgā skatīšanā, ne vairs tikai ticībā.
Pentakosti runā par Svētā Gara darbību, bet viņiem nepietiek ticības atbildēt, kā Svētais Gars nāk cilvēkā, jo ar lūgšanu vien nepietiek.
Ingars
# Iesūtīts: 2007.12.01 16:29:51
nu pareizi - atjaunošanās Svētajā Garā. Tas ir - kad mācāmies Dieva vārdu, lietojam sakramentus, lūdzam un paļāvībā uz Viņa spēku, palīdzību un svētīgo darbību mūsos tad arī cenšamies to Vārdu Viņa spēkā pildīt.

Bet manuprāt viņi domā šādi - Svētais Gars gan ir cilvēkā vai pie cilvēka, bet tas vēl nav piepildījis cilvēku
Jānis Kalniņš
# Iesūtīts: 2007.12.02 11:38:07
Ēvalds Bērziņš

Tas ir pilnīgi tiesa, kā tu raksti. Tas, starp citu ir raksturīgs visiem, kuri piekopj piaugušo, t.i. ticētāju ticību. Viņiem kristība ir nevis Dieva dāvana, kas attdzemdina un atjauno Svētajā Garā, bet gan savdabīga alga par to, ka tu esi labojies, kļuvis par paijbērniņu un vairs negrēko. Respektīvi, tas nav nekas cits, kā tāda īpata pašatpestīšanās, labo darbu ceļš.

Bet tomēr viņi ir kristieši, kuri tic Kristus nopelnam, tēdēļ jau tā vai citādi nonāk pie secinājuma, ka bez Dieva darba cilvēkā nekas jau nenotiek. Tāpēc nu ir jāmeklē kaut kas vēl, ir jābūt kādai Dieva dāvanai, kura vada svēttapšanas ceļā. Te nu arī ir izeja iekš vēl vienas kristības, kuru tad nu veic Dievs, ja jau kristībā Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā Dievs nav klāt!
Mirga
# Iesūtīts: 2007.12.02 21:43:48
Paldies par šo diskusiju!

Vecā cilvēka atmešana un jaunā apģērbšana (Ef 4,22-24) vai cilvēka miršana grēkam un augšāmcelšanās svētai dzīvei (Rom 6) pēc būtības ir kristības akts, kura finišs ir miesīgā nāve un turpinājums augšāmcelšanās un dzīve Dieva valstī tās miesīgā skatīšanā, ne vairs tikai ticībā.

Teikuma otra daļa, manuprāt, īsti nesaskan ar Pāvila Rom 6 teikto? –
Vai mūsu baznīcā jautājums par Svēto Garu tomēr nav atstāts tā drusku mācības līmenī? Lūdzu nepārprast, - es vienkārši domāju, ka mācības jēga ir tās iedzīvināšana. – Vasarsvētku draudzēs kādreiz sāk no otra gala.
Lai mana doma kļūtu skaidrāka, mēģināšu īsi ieskicēt pašas pieredzēto, par ko visdrošāk varu runāt:
Esmu kristīta dažu mēnešu vecumā, uzaugusi tradicionāli kristīgā vidē, vienmēr turējusies pie baznīcas. Bērnībā un jaunībā Dieva vadība un aizsardzība ir skaidri saskatāma. Arī vēlāk, kaut gan gāja kā gāja, visādos līkločos un cilpās, jo – kaut gan Bībeli visumā pazinu, īstas sapratnes un skaidrības nebija.
Kaut kad bija sasniegts zemākais punkts: fiziskā un garīgā spēka izsīkums. Bet Dievs neatstāj. Ienāca doma: un ja nu ir vēl jādzīvo? Un brīdis, kad teicu: Es gribu dzīvot ar evaņģēliju. Bet kā sākt? Pārdomāju un saskatīju. Tā sāku, un viss pamazām mainījās, Dievs apliecinājās brīnumainā veidā, jauna dzīve.
Kāpēc visu to stāstu? Vienīgi tāpēc, ka vēlējos darīt praktiski redzamu to izšķirīgo brīdi, kad Dievs dod cilvēkam pilnīgi apzinīgi pieņemt lielo Svētā Gara dāvanu.
Kad, kādos apstākļos, kādā veidā tas notiek, tur nevajadzētu mēģināt Dieva darbību kaut kā noteikt vai ierobežot, viņam ir bezgala daudz iespēju. Tomēr būt atvērtiem, pēc tā tiekties, to varam. Visa Jaunā Derība par to runā.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.02 23:20:48
JK nu ja man jau ar liekas, ka shaize ir terminoloģijā. Pentakosti sataisa ziepes putrojot kur vajag un nevajag jēdzienu "krsitība" un tad paši sapinas savā meistarībā!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.02 23:26:14
Mirga, tu runā par kliedzienu kas notiek 9 mēnešus pēc dzīvības rašanās! Tu runā par to brīdi kad cilvēka apziņa saslēdzas ar Sv. Garu. Bet Gars tur bijis tevī un devis tev liecību - atklājis grēku tiesu un taisnību visu šos 9us mēnešus!
Tamdēļ es pilnībā pievienojās Bērziņu Ēvaldam, ka Kristība ir Dieva Dāvana, kas reiz dota, nekad vairs nebeidas un tas ir ūdens kurā grēkus varam nogalināt veco Ādamu noslīcināt un kurā mēs ik brīdi varam no jauna Augšāmcelties... neatkarīgi vai mēs to paši apzināmies (ticam Pentakostu stilā) vai neapzināmies (ticam ar to bērna ticību, ko prasa Kristus no saviem mācekļiem)... tas viss ir tās Dāvanas darbība, ko saņemam sv. Kristībā, jo tas ir viens no Kristus dāvātajiem žēlastības līdzekļiem kā saņemt pestīšanu!
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2007.12.03 01:15:10
Mirga
Teikuma otra daļa, manuprāt, īsti nesaskan ar Pāvila Rom 6 teikto?
Netieku gudrs, par ko ir runa... ?
Kad, kādos apstākļos, kādā veidā tas notiek, tur nevajadzētu mēģināt Dieva darbību kaut kā noteikt vai ierobežot, viņam ir bezgala daudz iespēju. Tomēr būt atvērtiem, pēc tā tiekties, to varam. Visa Jaunā Derība par to runā.
* Tā tāda skaista frāze - Dievam ir bezgala daudz iespēju, ļoti moderna. Tāpēc, ka tik ļoti atbilst t.s. evolūcijas teorijas nostādnēm, t.i. visu norakstīt uz lielu daudzumu laika vai iespējām un tad paļauties, ka vienā no tām bezgalīgajām iespējām gan jau notiek tā, kā es saku. Tā ir atklāti antikristīga nostāja, vēl jo vairāk ņemot vērā to, ka Dievs ir paziņojis, kuri ir viņa dotie līdzekļi mūsu pestīšanai un svētdzīvei. Lai arī teorētiski Dievam (visvarenības dēļ, mūsuprāt) ir bezgala daudz veidu un līdzekļu, tomēr Dievs, ļoti atbildīgs būdams un lai mūs nemaldinātu, ir noteicis konkrētus. Ja tu tos lieto, tev ir tas, ko tie apsola un piešķir. Konkrētība vienmēr ievieš skaidrību un tas ir tas, pēc kā varam un vajag tiekties. Tad arī jautājums par Sv Garu neliksies atstāts, jo tieši Sv Gars atjauno miesas un dvēseles vienību, līdzsvaru, veselīgu izpratni utt. ar augšminētajiem līdzekļiem - Dieva vārdiem un sakramentiem.
Kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 10:10:57
Esmu harizmāts/pentakosts, pamēģināšu izteikties par tām tēmām, kuras minētas šajā diskusijā.
Pirmkārt, par brīvo izvēli.
Cilvēks dzird Dieva vārdu/evaņģēliju, Dieva vārdam seko Svētais Gars un Sv.Garā cilvēks kļūst spējīgs noticēt Dieva vārdam kā patiesībai un izdarīt izvēli paklausīt Dieva vārdam un šai paklausībai jau seko Dieva brīnums – pestīšana, grēku piedošana, dziedināšana, atbildēta lūgšana. 1 Вера же есть осуществление ожидаемого и уверенность в невидимом. Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.
10 Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana.
Ļoti vienkārši izsakoties: Dievs iekustina cilvēku, lai cilvēks iekustinātu Dievu.
Respektīvi, visur, kur ir nepieciešams Dieva brīnums(pestīšana, grēku piedošana, kristība, Svētais
Kasis [87.110.141.88]
# Iesūtīts: 2007.12.03 10:11:29
Vakarēdiens, dziedināšana, atbildēta lūgšana utt. ir vajadzīgas divas daļas: Dieva vārds kam noticēt un cilvēka rīcībai(mutes liecībai, pagremdēšanās ūdenī, svētajam vakarēdienam, lūgšanai, grēku nožēlai), kas izriet no šī Vārda. Es šeit nerunāju par pestīšanu, kas izriet no darbiem. Mēs neko nevaram nopelnīt ar saviem darbiem, taču mums ir jāpaklausa tam pamudinājumam, ko Dievs mūsos ieliek. Ebr.4:2 Jo arī mums evaņģēlijs ir pasludināts tāpat kā viņiem. Bet dzirdētais vārds tiem nepalīdzēja, tāpēc ka klausītājos nebija savienojies ar ticību.
Ja tā nebūtu un ja viss, ka no cilvēka būtu nepieciešams būtu tikai pasīva Dieva vārda pieņemšana un ja no cilvēka nekas nav atkarīgs, tad tas būtu fatālisms, tad Bībelē nebūtu tik daudzas vietas, kas apliecina Dieva brīnumu atkarību no cilvēka rīcības un pamudinājumu rīkoties, kā arī nebūtu loģiski ka Dievs soda cilvēku, ja no cilvēka nekas nav atkarīgs.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.12.03 10:20:50
Kasis, šī ir klasiskā kļūda par pieņēmumu it kā brīvā griba ir simetriska!

Cilvēks var bŗivi grēkot un Dievs soda cilvēka grēka dēļ nevis cilvēka nespējas mīlēt Dievu dēļ.

Tad kad Dievs pienāk pie cilvēka cilvēks JAU ir zem Elles lāsta pasludinājuma stāvoša persona. Nav neitrālā zona, kad tu izvēlies kurā virzienā iet!
Defaultā mēs visi esam zem bauslības lāsta un nolemti ellei, tā teikt esam Dieva dusmības bērni!
Kad Dievs savā žēlastībā (un žēlastība nav atkarīga no mums, jo citādi tas būtu alga ne žēlastība skat Rom 4 nodaļas sākumu) kur air suverēna Dieva darbs, neietekmēts un neietkmējams no malas, atdzemdina cilvēku dāvādams viņam ticību, jeb kā saka Raksti - pārceldas mūs no Dieva dusmības uz Dēla žēlastības Valstību! Šīs pārcelšanas rezultāts ir jaunas sirds iegūšana vecās sirds vietā, jaunas gribas saņemšana no Dieva, cilvēka pārdzimšana, reģenerācija jaunpiedzimšana. Šāds cilvēks ir Dieva Bērns šīs Dieva dāvātās ticības dēļ, un kā tāds nu ir spējīgs kalpot Jaunajai Derībai! Kā stāv rakstīts - ne ka mēs paši no sevis ko spētu domāt, bet Dievs, kas mūs ir darījis spējīgus kalpot Jaunajai Derībai!

Kāpurs kļūst par Taureni nevis savas darbības vai SA-Darbības deļ, bet gan pēc savas dabas... ko Dievs viņā ielicis!

Tā nu Kristībā Dievs ieliek šo taureņa dabu cilvēka kāpurā!

Visos laikos un visās vietās, cilvēki ir gribējuši pestīšanas deķīti ar tā nopelnu pavilkt uz sevi, tā atņemot godu Kristum!

Kasis un loģika, ka Dievs soda grēcinieku ir ļoti liela - tā saucās Dieva taisnība. Taču miesas cilvēkam neloģiska šķeit Dieva žēlastība un mīlestība, kas tiek dāvāta bez nopelna no cilvēka puses, jo visu izdarījis Kristus... tas gan ir neloģiski, jo žēlastība ir neloģiska, tā nav pieņemama miesas cilvēkam, kas pieradis pie pātagas un pīrādziņa! Taču tieši tā Dievs rīkojas, soda taisnīgi, bet attaisno pēc žēlastības!
. 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 . 10 ... 27 . 28 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 73 , pavisam kopa bijuši: 34165