atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem par izvēles brīvdienām
Aivars
Iesūtīts: 2012.12.07 23:52:37
Te nesen Zatlers&co ierosināja noteikt izvēles brīvdienas dažādām konfesijām. Ko par to domājat
. 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2012.12.07 23:54:52
Interesanti, ka Einārs Cilinskis, kas pirms nesenām vēlēšanām mēģināja tepat šai portālā kaut ko zvejot, šobrīd ir baigi `principiāls` - neatbalstīt pašlaik un nevirzīt brīvdienu jautājumus līdz pašvaldību vēlēšanām. Pēc tam pie tā var atgriezties,
http://www.delfi.lv/news/national/politics/koalicijas-partijas-neatbalsta-brivdienas-pec-religiskas-parliecibas.d?id=42885478
dafne
# Labojis dafne: 2012.12.08 08:43:03
Svētku svinēšana ir tada ekstra lieta mūsu valstī.Tiem,kuri stradā tirdzniecībā.."ne silts ne auksts" no Zatlera vai kada cita lēmumiem par brīvdienām.Ja kāds dabūtu gatavu to,ka ari lielveikali ir slegti sarkanajos datumos..tad ta butu cita runa.Pirms svētkiem var pagarinat darba laiku,rīkot izpardosanas,bet sarkanajos datumos..viss slēgts.Tautiesi naudinu ietaupītu un ari stradnieki varetu pavadit laiku kopa ar savam gimenem.Bet par cik daļa sabiedribas nezina ko iesākt,piemeram, ar 4trām brivdienam...tad kadam ir jāstrāda lai tos izklaidētu
Par izvēles brīvdienu...to jau var piešķirt katram tautietim nesaistot to ar religisko piederību...lai izvēlas..vai panemt brīvu sava dzimsanas diena vai Reformacijas(vai kadu citu) dienu lai nosvinētu..
Pater
# Labojis Pater : 2012.12.08 18:23:43
Aivars, valsts svētkiem arī varētu izvēles brīvdienas, kad grib, tad svin...kā valsts svētkus. Un saukt tos arī kā grib - teiksim, Kurzemes atbrīvošanas vai Melnā bruņinieka svētki.
Citādi obligāti jāsvin tā pret lācīšiem nedraudzīgā diena.
Es joprojām brīnos, ka visādiem zaļajiem tas nerūp.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.12.08 20:06:10
Pater
Tu taču saproti, ka tad ne tie simpātiskākie elementi vēl vairāk atļausies 9. maijā , 7. novembrī un desantnieku dienā

Labāk lai paliek daži stipri noteikti svētki. Un prezidenta `pa galvu neesat sisti` iecietības diena pirms Lāčplēsīšiem. Lai gan es personīgi būtu par iecietības dienu drīzāk ap 20 janvāri, lai praidotāji droši var maršēt pa kupenām nebaidoties no saules dūriena
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.12.10 01:43:54
Manuprāt tas ir ierosinājums ir lieks un varbūt pat kaitīgs.
Vienu iemeslu, kas gan ir globālāks šo, un ko dafne minēja - kas tie par svētkiem, kad tik daudzi līdzcilvēki spiesti pakalpot citu izklaidei, nolaidībai utt. (nav runa par policiju, mediķiem u.tml. nozarēm).
No citas puses - jau tagad daļai uzņēmēju, kas nepazemo savus darbiniekus, dažs mēnesis gadā ir murgs no darba/izmaksu neefektivitātes viedokļa. Vēl to papildināt?
Diskriminācijas risks, par ko parasti tik ļoti raustās poltikorektie politiķi. Prasīt brīvdienu vai neņemt brīvdienu atšķirīgi no despotiskā šefa vai psihopātiskā kolektīva nosliecēm.
Un Zatlera manipulācija ar reliģiju un mēģinājums savdabīgi uzpirkt - vienkārši nesmuki.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.12.10 12:03:26
Mārtiņš
Pirmo reizi dzirdot par ierosinājumu, bija līdzīgas pārdomas. No otras puses, arī tos psihopātiskos priekšniekus jāaudzina. Pārāk jau nu vispārpierasts, ka svētdiena ir trešā piektdiena.
Pieņemot gan, ka vairumam interesētu papildus brīvdiena vasarīgākā laikā, kad var kur izbraukt, tomēr neiebildīšu, ja Reformācijas diena būtu brīvdiena
Mārtiņš
# Labojis Mārtiņš: 2012.12.10 12:18:20
Aivars
Papildu izvēles svētku diena nerisinās slikto priekšnieku un trešās piektdienas problēmu.

Pagaidām šīm problēmām kā vienīgo risinājumu redzu patiesi evaņģēlisku ticību. Jo viens no problēmas iemesliem ir cilvēku bailes - bieži vien pārspīlētas un pat nepamatotas, un ticība spēj iedrošināt tās pārvarēt, neiekrītot jaunās bailēs.

Pieņemot gan, ka vairumam interesētu papildus brīvdiena vasarīgākā laikā, kad var kur izbraukt, tomēr neiebildīšu, ja Reformācijas diena būtu brīvdiena

Nu re, pats atzīsti, ka svētku dienas galvenokārt ir veids kā izlauzties no darba rutīnas un svētku iemesls ir sekundārs. Bet Reformācijas dienas brīvdiena riskē pārvērsties par pagarināto Helovīnu. Tad jau drīzāk 11.nov. vajag kā valsts brīvdienu, bet ar to reformistu partija nevarēs izcelties, jo to ir sev ir rezervējuši citi politiķi.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.12.10 13:06:09
Mārtiņš
Nū militārpersonām varbūt arī 11. novembris varētu būt brīvdiena, bet ja jau tāpat 18. novembris ir brīvs, tad novembra vidū veselu nedēļu norakt .... Treniņbiksēs tērptiem Latvijas karoga dedzinātājiem būtu iemesls vēl ātrāk pieļurbāties.
Taču drīzāk domāju, ka Ticības Atjaunošanas dienas atzīmēšana kā reiz hellovīnu nepagarinātu, bet drīzāk apšaubītu tā monopolu dažā prātā
Bet par tiem priekšniekiem un kolektīviem, uz ko aizrādīji, runājot, skaidrs, ka daži likumi jau neko uz sitiena nemainīs, bet kādreiz tādi sīkumi tomēr kalpo par atgādinājumu.
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.12.10 13:25:41
Aivars
Kāpēc tikai militārpersonām? Cīņas ar kriev-vācu armijām bija ne jau militāristu izklaide.

Vispār izvēles svētku dienas manuprāt daudz vairāk būs manipulācija ar izdevīgu brīvdienu un strīdus objekts. Cik daudz cilvēku reāli SVIN Reformācijas dienu? Un vai svinēs REFORMĀCIJAS DIENU, ja tā būs brīva? Cik no tiem, kas to ņems brīvu, jau tagad ir SVINĒJUŠI šo dienu? Cik ir ņēmuši šo dienu brīvu (piem., uz atvaļinājuma rēķina) vai vismaz centušies sarunāt to ar šefu?

Man izskatās, ka šī zatleristu ideja ir pamesta mums to žļembāt ar mērķi vai nu iegūt (pārvilināt) sevi atbalstošu elektorātu, vai arī novērst potenciālā elektorāta domas no citām viņu idejām. Tāpēc, manuprāt, labāk nebūt naiviem un vispār izvairīties no šīs idejas ieviešanas apspriešanas. Ja būs - ņemsim par labu, ja nē - ir labi kā ir.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.12.10 13:49:22
Mārtiņš
Nu šo jautājumu jau var uzdot par jebkuru svētku dienu. Cik gan daudzi latvieši ņem atvaļinājumu novembrī, lai svinētu valsts svētkus? Tad jau vispār jālikvidē visi svētki, izņemot kapusvētkus, kas iekrīt vasaras atvaļinājumu laikā.
Viens variants, protams, ir iekārtot visus Baznīcas svētkus atvaļinājumu laikā, otrs - nu tomēr pieņemt, ka ir svētki, ko ierakstīt ne tikai kalendārā, labākajā gadījumā atzīmējot ar steidzīgu vakara svētbrīdīti pa ceļam no darba un veikala uz mājām, bet kā svētkus.
Manuprāt Zatlera ideja ir diezgan samudžināta un neapšaubāmi ar savu populismu, bet... vai tāpēc mums kristiešiem nodarboties ar mazohismu, ka mūsu svētki jau nav nekas, salīdzinājumā ar kaut kādiem citiem, kas gan ir `īsti`` svētki, lai cik diskutabli nebūtu
dafne
# Iesūtīts: 2012.12.10 16:20:32
Ja jau REFORMĀCIJAS diena būtu brīva,varētu vairak iespringt uz pasākumiem,piesaistit vairāk cilvēkus un kā pienākas...nosvinēt.
Guntis [81.198.64.135]
# Iesūtīts: 2012.12.11 10:11:37
Laba doma, skolā arī vajag vairāk brīvā laika!
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.12.11 10:29:45
Laba doma, skolā arī vajag vairāk brīvā laika!

Papildu brīvdiena skolniekiem ikdienas brīvo laiku samazinās, jo programmas apjoms būs jāapgūst tik vai tā.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.12.11 21:35:01
dafne
Piekrītu. Lai gan īsti neticu, ka šāda brīvdiena tiks ieviesta.
Taču... 2017.g. 31. oktobri - otrdienu, gan vajadzētu dabūt kā oficiālu brīvdienu visā Latvijā. Beigu beigās, bez tā nebūtu Bībeles latviski, un līdz ar to arī latviešu literārā valoda, ij kaut kāds kēniksbergas/kaļiņingradas murgs šeit būtu Latvijas vietā
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2012.12.12 09:46:26
Aivars
Kāpēc tieši 2017.g.?
Aivars
# Labojis Aivars: 2012.12.12 09:58:08
Mārtiņš
Lielā jubileja. Aprit 500 gadi, kopš 1517.g. 31. oktobra, kad Luters nāca klajā ar 95. tēzēm.
Pater
# Labojis Pater : 2012.12.13 14:16:40
Aivars , vai Tevi uzrauc ko zināmie elementi atļausies tajās dienās, kurās jau tāpat atļaujas?
Bet tad mums būs reāla brīvība, cik nu laicīgā brīvība var būt reāla, ja varēsim svinēt svētkus pēc saviem ieskatiem. Mūsu sabiedrība taču vērsta uz aizvien lielākas brīvības praktizēšanu, tāpēc atliek vien tai palīdzēt ar padomu.
Jo cik ilgi tā mocīsies neizlēmīgā agonijā starp totalitārismu un liberālismu?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.12.13 14:55:16
Pater
nu principā arī tagad ir brīvība svinēt svētkus pēc saviem ieskatiem. Nav jau šodienas Latvija vairs ne Staļina padomija, ne Kalvina Ženēva. Bet ir mazliet atšķirība, vai svini sava kāmīša dzimšanas dienu, vai arī valsts kā sabiedrības manifestācija apliecina, ka vismaz tolerē dažādus kristīgus svētkus.
Pater
# Labojis Confrater: 2012.12.13 16:28:35
Aivars , dažreiz valsts svētku ekumēniskajos dievk. pārsteidzu sevi pie domas,
nu ko te liekuļoju - ne lūgšanā vēlos lai valsts treknajiem, kas dievnamā ir tik cik melns aiz naga, ir īpaša svētība, lai paliktu vēl treknāki,
ne ticu, ka Dievs viņiem dod tur kādu īpašu gudrību lēmumus pieņemt lai arī cik gar to lūdzamies tradicionāli ierastā sentimentāli jūsmīgā veidā,
drīzāk jau ir sitis tos ar stulbumu.
Tad jau labāk svinēt kāmīšu svētkus. Tie vismaz lādzīgas un nekaitīgas Dieva radībiņas.
vai arī valsts kā sabiedrības manifestācija apliecina, ka vismaz tolerē dažādus kristīgus svētkus. Baigi vajadzīgas mums ubagu dāvanas pēc pārpalikuma principa?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.12.13 18:01:11
Pater
Zini, puritāņi 17.gs. arī sajutās, ka Zsvētku svinēšana ir tikai ļautiņiem par izlaišanos, jo Kristus dzimšanu taču būtu jāsvin svētdienās, bet 25. decembris ļautiņiem ļauj laiskoties un vaļoties pusi nedēļas. Panāca kungi, ka Zsvētki tiek svītroti no kalendāra un katrs piparbodnieks raujas melnu muti....
.... un tā šie raujas joprojām, kad ļautiņi atsāka svētkus svinēt tikai nu jau daudz vairs neklausoties, ko visādi baznīcžurkas par tiem domā

Kāda ir stāsta morāle? Buģķe pomjagče, baķuški! Farizejiskā dedzībā tiltus nodedzināt var ātri, un bērnu ar visu ūdeni izliet. Pieņemu, ka gan jau tā laulību pārkāpēju un liekuļu varza, kas 18. novembrī grozās ļaužu priekšā, ir pelnījuši Jēzus brālēna cienīgu uzrunu, bet kas tad vēl lūgs un mācīs Dievu lūgt par Latviju, ja ne kristieši.

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 33 , pavisam kopa bijuši: 2169