atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Jaunais Bībeles tulkojums
mākonīte
Iesūtīts: 2012.10.01 19:29:29
Vai gaidāt jauno tulkojumu? Kuru turpmāk lasīsit: jauno vai veco? Kuru Bībelīti pirksit ar vai bez deiterokanoniskajām grāmatām? Kā Jums patīk sarkanais un zilais noformējums?
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . >>
AutorsZiņas teksts
Uldis
# Iesūtīts: 2013.07.29 16:14:38
dafne

No pirmā acu uzmetiena, 7:15 eksegēze un interpretācija varētu būt šāda:

redzi, elka saliekts (sasaistīts, nospiests), postu ieņēmis (prāts apaugļots ar postīšanas sēklu), dzemdinājis melus (krāpniecību).
dafne
# Labojis dafne: 2013.07.29 20:19:09
Uldis,man
jau skiet,ka nav tadu idealu tulkojumu,kad nu izlasot viss taps
skaidrs..vecais ar tads nebija.Citas lietas tik saproti ar gadiem un
skiet,ka tam nav nekada sakara ar tulkojuma kvalitati.
Bet nu jaa,vecais tulk.ieksa jau dziivo,reizem gruti ar to jauno tulkojumu,piekritu.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.07.29 20:49:25
Mārtiņš
Skaidrs, ka pravieši lamājās. Mauka, staigule, palaistuve, netikle - pat ja kāds tos izmantotu kā mīļvārdiņus lomu spēlēs gultā vai romantizētu šlāgeros - nekādā ziņā nav morāli neitrāli vārdi. Elementāri pašsaglabāšanās instinkti lika ienīst abu dzimumu eksemplārus, kuru nesakārtotā dzimumdzīve varētu apdraudēt tavu potenciālo mazbērnu redzi vai prāta spējas. Dažs labs ir norādījis, ka "pazudušā dēla" līdzībā vecākais bračka junioru mēģina norakt ar paziņojumu, pēc kura neviens normāls tēvs savu meitu tādam vairs neizprecinātu.
Bībele ir rupja. Tā apgalvo, ka esmu ne tikai maucīgs, bet arī slepkavniecisks - kā rezultātā DIEVS ir neizbēgami miris pieknallēts uz krusta Golgātā.
Lasot jauno tulkojumu, redzu, ka bieži vien tulkotāji nav bijuši visai konsekventi, bet pie konkrētā vārda, kas gan tiešām šodien izklausās visai neparasts un grūti izrunājams, neredzu iemeslus pamatotai cenzūrai.
Ja reiz, kā luterieši ticam, ka Dievs inspirējis Rakstus, tad kādēļ mēģināt Viņam rokas izgriezt un mēli izraut?
Mārtiņš
# Iesūtīts: 2013.07.29 23:05:12
Aivars
Skaidrs, ka pravieši lamājās.

Skaidrs, paldies.

Ja reiz, kā luterieši ticam, ka Dievs inspirējis Rakstus, tad kādēļ mēģināt Viņam rokas izgriezt un mēli izraut?

Es kā reiz cenšos saprast, ko Dievs inspirējis.
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.07.31 11:59:46
tulkojuma klavitāte - katram pašam padziļināti jāstudē un jāvērtē, kas atbilst, kas ne. Ar jauno tulkojumu radīts iespaids, ka katru vārdu labāk divreiz pārbaudīt. Vēl labāk, ja var salīdzināt, izsijāt ar luteriskajiem tekstiem, vismaz teoloģiski saskaņot ar Apliecību rakstiem. Lai gan priekš viena cilvēka tas ir baigais darbs, bet, vai pieņemtā tulkojuma autorizācija arī baznīcā šobrīd to var garantēt? Tā, kā iekārtosim kladīti un pa fragmentiņam veidosim katrs savas piezīmes.

apoloģiskie jautājum - kas ir atļauts pravietim? Vai inspirācijā nav pārāk daudz cilvēciski, situatīvu pārdzīvojumu piejaukumi? Lamāšanās, sišana utt. no kā tas nāk? Kas to inspirē? Kas inspirē iekļaut to kanonā? Kas inspirē to padarīt vēlāk par vispārīgu normu? Vai tomēr ir lietas, kas paliek apslēptas Deus apsconditus? Nav iespējams līdz galam noskaidrot un atbildēt. (Interpretāciju iespēju vēl daudz) Parasti Vecās derības vardarbību interpretē nevis kā Dieva pavēles, bet cilvēku, vai ar lamāšanos nevar būt tāpat? Labi, ne visur, bet daļeji? Konsekvences!

un trešais - ētika Ko es iepriekš rakstīju Nedaudz paskaidrošu. Kas un ko par ētiku un taisnīgu rīcību un ētiskām normām var garantēt? Kaut vai uz šī praviešu sarunātā fona, bauslībā pastāv izņēmumi? Vai arī Jaunajā derībā, cik paulīniskā ētika ir atbildējusi uz visām ētiskām problēmām? Protams, savam laikam Pāvila sacītais rabīnus ne pajokam satracināja. Bet, vai Pāvila ētika visur ir vienādi konsekventa un līdz galam? Protams, pedagoģisku nolūku dēļ vieglāk ir atgriezties pie rabīnu normām un principiem. Protams, tad arī atbilstoši situācijai šo to var aizņemties no jau pieminētajiem praviešiem. Jā, lamāties, sist, uzvesties kā vājprātīgiem uc. arī citas lietas... Bet, vai tas būs taisnīgi, vai tie būs Dieva darbi? Jā, varbūt kādā situācijā tas būs taisnīgi un pareizi, ko tā situācija paģērēs. Varbūt varam salīdzināt to situāciju, kas Luteram bija dodot padomu Hesenes Filipam. Un kas notiek šodien ar iekšējām baznīcas tiesām (ne velti, cik RKB nav šo vēlak gaismā nākušo skandālu)? Jā, vai palikt katram ar savām mērauklām, savu doto varu un... ar savu sirdsapziņu, bet tad kādu morālu tiesību man ir teikt kādam, lai nelamājas, vai apstādināt roku, lai nesit? (šo situāciju var būt dažādu)
Aivars
# Iesūtīts: 2013.07.31 15:25:58
Raimonds
Parasti Vecās derības vardarbību interpretē nevis kā Dieva pavēles, bet cilvēku, vai ar lamāšanos nevar būt tāpat?
Nu šis gan tā kā uz romas katolicisma eisegēzēm velk, kur tradīcija dominē pār Rakstiem. Domāju, ka tas tomēr ir vairāk nekā riskants ceļš, mēģināt tekstu padarīt ērtāku, lai tas it kā būtu pieņemamāks. Stāsta, ka Tomass Džefersons šitā Bībeli `izkastrēja` no visiem brīnumiem un atsaucēm uz ko pārdabisku, kas viņam šķita nepieņemams modernam cilvēkam. Vēl tagad muzejā varot apskatīt šo ādas vākos sieto grāmatu. Baidos gan, ka par pilnvērtīgu Bībeli to neuzskatīs pat t.s. `liberāļi`.
Būsim jau godīgi, ir kādi kas jau pie apgraizīšanas pieminēšanas nosarkst, un ir dāmītes, kas smejas kā kutinātas, kad jānolasa teksts, kurā pieminēta Pisidija vai Friģīdija. Ja jau tas vārds `mauka` būtu tik drausmīgs, tad vairums šodien sašutušo to nemaz nezinātu. Tā tāda kārtējā liekulība.
Raimonds
# Iesūtīts: 2013.07.31 17:40:30
Aivars
Mūsu pašu teologi... kā kurš to pamato - ja ne tā vai cita teologa, mācītāja paskaidrojumi, interpretācijas pārākumu, tad par zināmu ētisku attīstību, perspektīvu, kas turpinās. Kā saka, ētiski uzskati nav sastinguši.
Tas vārdiņš m... "džinu" ir izlaidis no pudeles. Kristīgā ētika nav šķirama no kristīga dzīvesveida, kas labs, taisnīgs un dievbijības vērts. Pareizi saki - par liekulību un kundzīšu spurslāšanos. Neko citu nespējot padomāt, bet neatzīsies... tā ir tāda lieliekulīga moralizējoša koķetērija. Bet otra lieta, (starp citu, pravieti Hozeju bez laba komentāra vairs nebūs iespējams izlasīt, jo jaunais teksts šķiet tik psiholoģizēts). Nekas nav jāmet ārā, nav jāuzlabo. Bet tas liek krietni pārvērtēt mūsu pašu ētiku. Tas attiecas uz pašiem. Nav jau problēmas ar pravieti, ko viņš saka, bet mums. Liela daļa Kristieši savā atvērtībā gatavi attaisnot, paskaidrot, aizstāvēt pilnīgi neiedomājamas lietas, da jebko - netaisnību, cietsirdību, vienaldzību, kas īpaši vērsta pret citiem kristiešiem. Lūk, kur īstais morālais realtīvisms. Tik veikli var pateikt - visas lietas nāk par labu, ej sazin, kā tas pagriezīsies, būs labi Tai pat laikā nepakustinot ne pirkstu, lai aizstāvētu Kristus lietu. Jo, kā Tu Aivar, skaidrotu, - ko tad īsti luterānim nozīmē "jauna dzīve Kristū"? Jo man šķiet, ka bez tā diezvai Hozeju var izskaidrot?
dafne
# Labojis dafne: 2013.08.01 09:24:15
Raimonds,man
jau skiet,ka var lietot ari ieprieksejos tulkojumus,ja sirdsapzina
nelauj izrunat so vaardu:)Dazreiz sapigaki ir glaimojosi salkani
milvardini,kas skan nu ta pareizi...Man liekas,ka viss atkarigs no taa,kad un kaa so vaardu pielieto.
dafne
# Iesūtīts: 2013.08.01 09:39:15
Hozeju vel nebiju lasijusi,atzisos,diezgan gruti lasaas,salidzinosi ar ieprieks.tulkojumu.
Aivars
# Iesūtīts: 2013.08.01 16:31:14
Raimonds
Ne jau Hozeja vien ir grūtāk uztverams. Nezinu gan cik tur pie vainas psiholoģija, cik daža tulkotāja prasmes un disciplīna.
Bet nu tās pārējās problēmas, ko piemini, nez vai ir tulkojumu kompetence.
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2013.08.07 22:15:18
Aivars
Psiholoģijai ne vainas, tāds arī ir šis laiks. Varbūt viena no tēmām, kas vēl kaut cik spēj cilvēkus ieinteresēt un kopīgi vienot?
Gan ir, gan nav tulkojuma kompetence. Pravieši kalpo arī kā tie, kas norāda uz Kristu. Uz to, kas vēl tikai nāks. Jā, un vai tulkotājam to lasītājam kaut kā jāpasaka priekšā, skaidrāk jāatklāj?
Raimonds
# Labojis Raimonds: 2013.10.04 12:11:12
Salamana pamācības 8.n.
“22 Es esmu bijusi Tā Kunga rīcībā jau Viņa ceļu pašā sākumā; iekāms Viņš kaut ko radīja, es biju pie Viņa, jau no pirmlaikiem.
23 Es esmu ielikta un pastāvu jau no mūžības, no paša sākuma, iekāms pat vēl zemes nebija.
24 Kad vēl nebija dziļumu, es biju jau dzimusi, kad ūdens avoti vēl neburbuļoja savā plūsmā.
25 Iekāms vēl nebija ielikti kalnu pamati un pakalni nebija radušies, es jau pastāvēju,
26 iekāms Tas Kungs vēl nebija izveidojis zemi, nedz arī to, kas ir uz zemes, pat arī vēl ne kalnus zemes virsū. (…)
30 tad es biju pie Viņa kā palīdze darbos un to kārtotāja, un man bija ik dienas savs prieks, un es vienmēr līksmojos Viņa priekšā”

Jaunais tulkojums:
22 Kungs mani radīja sākdams savas gaitas, es viņam senākā - no tiem laikiem!
23 Mūžsen es darināta, iesākumā vēl pirms zemes!
24 Kad vēl nebija dzelmes, es dzimu, kad nebija avotu, grūsnu ūdens,
25 pirms kalni bija guldīti, pirms pauguri – es dzimu,
26 kad viņš vēl nebija taisījis ne zemi, ne āres, ne pasaules pīšļus! (…)
30 tad es biju viņam līdzās kā dabiniece un iepriecinājums diendienā, es līksmojos viņa priekšā vislaik.

Tradicionāli šī vieta bija VD norāde par Dieva iemiesoto gudrību, vārdu (Jņ.1:1-3; Kol.1:15) Jaunais tulkojums ir gājis pilnīgi savu ceļu! Jaunais teksts piedāvā citu kristoloģiju. Orģinālā nav vārdu: radīja un darināta. Labi, ka vēl dzimšana, dzemdināšana no pirmlaikiem ir palikusi (bet arī šeit neliela problēma, kad dzima?). Tāpat, jautājums, kas tie par grūsniem ūdeņiem? Latviešu valodā nepazīstama metafora, kas izsteic ūdeni kā dzīvības avotu. Vecājā tulk., iespējams veiksmīgāk - ūdens avoti vēl neburbuļoja.
dāvis [78.84.177.215]
# Iesūtīts: 2014.01.13 02:57:39
Raimonds
"Jaunais teksts piedāvā citu kristoloģiju."
katram, protams, savas vēlmes, kā šo tekstu lasīt. kā var apgalvot, ka oriģinālā nav vārdu "radīt" (qānānī) un "darināt" (burtiski "aužot veidot" - sal. ar Ps 139:15)? šie vārdi, tāpat kā dzemdināšanas terminoloģija pieder pie izplatītākajiem VD radīšanas terminiem.
turklāt iepriekšējais tulkojums jau arī runā par radīšanu "... iekāms Viņš kaut ko radīja...."
Raimonds
# Iesūtīts: 2014.01.13 17:56:49
dāvis [78.84.177.215]
Kad Dievs rada, tiek lietots vārds בָּרָא [bara`] (sal.Gen1:1 utt.)
Savukārt Sal.8, ievērosim, atsaucas uz Radīšanas notikumu, bet akurāt netiek lietots šis vārds bara’. Bet tur tiek stāstīts par Dieva vārdu, gudrību (sal.Jņ.1:1-3). Manuprāt, valoda, izteiksme, liecina arī par Garu, kas ir bijis klātesošs Dievam pirms radīšanas un radīšanas notikumos. Gen.1 mēs lasām - “Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem” (Gen.1:3). Citiem vārdiem jau pats Radīšanas stāsts liecina par Dieva Trīsvienības klātbūtni. Tāpēc, manuprāt, arī ir šī skaistā, Gara inspirētā valoda Salamana pamacību grāmatā, arī tā ir gudrība no Dieva. Dieva vārds un Gars ir nedalāmi. Iedziļinoties vārdu morfoloģijā un sintaksē, tieši šajā tekstā, vēl var daudz ko labu un interesantu var atklāt.
Sal.8:22 קָנָה [qanah] - dabūt, iegūt, piederēt, iegādāt...
Sal.8:23 נָסַך [nacak] – apklāt, aptvert, izraisīt, izplūst…
Sal.8:24 חוּל [chuwl] – dzimt, atnest…
Nīkajas – Konstantinopoles ticības apliecībā par Jēzu – Dieva Vārdu, Logosu , ir teikts – “dzimis, ne radīts” . Tāpēc, zinot, ko saka citas Rakstu vietas, mācība, zinot ticības apliecības, kas izsaka ticības vienotību un saskaņu, tulkotāji ļoti rūpīgi un mokoši strādā ar vārdiem, teikumiem. Intereses pēc var paskatīties NAS un KJV tulkojumus! Tāpēc teicu, ko teicu.

Ps.139:15 עָשָׂה [asah] – pabeigt, darīt, veidot, salikt (kopā)… starp citu, jaunajā tulk. ir vārds – darināts nevis radīts.
Aivars
# Iesūtīts: 2014.06.04 15:21:15
http://www.bibelesbiedriba.lv/Blog?id=46
Skatos un domāju... nez vai drīz Latvijas Bībeles Biedrība nepelnīs ne tik daudz ar `jaunajiem" Bībeles tulkojumiem, bet "jaunās bībeles" tulkojumiem.
Es varu saprast, ka teologi iztulko 20 gadsimtā popularitāti ieguvušu vēlīnu gnostiķu tekstu. Bet kāpēc Bībeles biedrība to izdod, pie tam aplami pasniedzot kā 1. gadsimta tekstu, kas it kā kaut ko atklājot par pirmkristietību, nudien nesaprotu.
Vai tiešām drīz arī "Jautrā Bībele", Kosidovska "Bībeles stāsti", un varbūt pat Laveja "Sātana bībele" būs Bībeles Biedrības izdevumu klāstā?
Es gan neredzu arī dižu atšķirību starp Mormoņu grāmatu un Tobita grāmatu (vai dažu citu apokrifu, kas jau nodrukāts).
Mājaslapā lasu, ka LBB bīstas no `doktrināliem komentāriem" http://www.bibelesbiedriba.lv/Par_LBB
Vai tomēr nebūtu drošāk, ja LBB iestātos par biblisko doktrīnu?
Kursis
# Labojis Kursis: 2014.06.04 15:27:51
Tobijas grāmatā vismaz nav nekādu dižu herēžu - vnk stāsts...sava laika fantasy.
Un LBB, bīstoties no t.s.doktrināliem komentāriem, tāpat grāmatu ievados ieliek vienu otru diskutablu teoriju par autorību un datējumiem.
dāvis [78.84.177.215]
# Iesūtīts: 2014.06.06 16:46:50
protams, var iebāzt kā strauss galvu smiltīs un izlikties, ka tāda Toma evaņģēlija nav. Neredzu problēmu, ka tagad latvju cilvēciņš, kuram ar citu valodu zināšanām ir švakāk, atverot kanoniskos evaņģēlijus un noliekot blakus Toma evaņģēliju, varēs redzēt atšķirības.
Aivars
# Iesūtīts: 2014.06.06 17:29:52
dāvis [78.84.177.215]
Strauss ir tas, kurš ignorē faktu, ka t.s. "Toma evaņģēlijs" ir salīdzinoši vēlīns gnostiķu sacerējums, apzināta falsifikācija.
Un strauss ir tas, kas izliekas neredzam, ka Bībeles biedrības klasiski ir vienmēr bijušas kristīgas organizācijas, kas gādā par pēc iespējami pieejamākiem Dieva Vārda izdevumiem, nevis izdod visu pēc kārtas, ko kāds `cilvēciņš, kam ir švaki ar valodu zināšanām` varētu nejauši kaut kam blakus nolikt.

Ja draudzes ziedo Bībeles biedrībai, tad sagaida, ka tas veicina Bībeles izplatīšanu. Un nejēdzīgiem komentāriem un citādas makulatūras "nepapildinātas" Bībeles izplatīšanu. Ja Bībeles biedrība pārvēršas par vienkārši kārtējo grāmatu apgādu, tad varbūt labāk ziedot teiksim izdevniecībai "Atēna", kas arī reizēm izdod kristīgu literatūru, piem. Augustīna Confesiones ?

Tādam `latvju cilvēciņam, kuram ar citu valodu zināšanām ir švakāk` no tāda Toma evaņģēlija jēga nav vairāk kā no Magdalēnas, Pētera, Jēkaba, un neskaitāmiem citiem fiktīviem `evaņģēlijiem".
Lai nu tas `latvju cilvēciņš" izlasa kaut to pašu Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa evaņģēlijus, un jau tas būs daudz.
dāvis [78.84.177.215]
# Iesūtīts: 2014.06.06 19:32:40
pirms vāvuļot, ka citu valstu Bībeles biedribas izdod tikai pašu Bībeli, vajadzētu iepazīties ar šo biedrību darbību realitātē. Toma evaņģēlijs palīdz paskatīties uz agrīnās kristietības laikmetu, jo kristieši lasīja ne tikai kanoniskos tekstus.
viens piemērs, ka arī citur Bībeles biedrības izdod to pašu Toma evaņģēliju - http://www.bibelonline.de/products/Wissenschaftliche-Bibelausgaben/Biblische-Woerterbuecher-Lehrbuecher/Das-Thomasevangelium.html
dāvis [78.84.177.215]
# Iesūtīts: 2014.06.06 19:38:31
p.s. pajautā, kad satiksi L. Rozentālu, kāpēc viņš uzskatīja par vajadzīgu pat uzrakstīt priekšvārdu šim evaņģēlijam.
<< 1 ... 9 . 10 . 11 . 12 . 13 . 14 . 15 . >>

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 62 , pavisam kopa bijuši: 3578