atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Rekolekcijas „Dievmātes pasludināšanas brīnums”
vasara
Iesūtīts: 2012.03.26 10:16:51
Pirmais kristieša lielais dedzīgums man ir pazudis un varbūt tieši tāpēc esmu palaidusi ko svarīgu garām. Kopš kura laika šādas tēmas Luterāņu Baznīcā tiek akcentētas?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 .
AutorsZiņas teksts
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.28 14:54:49
Pater Henricus
Uz to jau es tev norādu
Tādēļ pārlasi dogmatiku, ja pretendē uz ortodoksiju, un nemētājies ar vārdiem, par ko negribi nest atbildību
rainars
# Iesūtīts: 2012.03.28 19:47:27
paldies!!!
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.03.29 09:27:17
Aivars
Kas tad J.C. apoloģēta k-gam nepieņemams dažos manos īsajos, populārā valodā izteiktajos teikumos?
Kādu dogmatiku iesaki - Maldoņa VAI J.R.?
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.29 11:19:37
Pater Henricus
Tu pārvērt ticību par vēl vienu `labo darbu`, ar ko pelnīt pestīšanu. Ja laiks ir, noteikti ir vērts palasīties gan Maldoni, gan J.R, tāpat kā daudzus citus. Iesākumā vari, protams, mēģināt Hemnicu, vai kaut vai latviski izdoto Milleru
Bet nu neaizber Vasaras tēmu.
Labāk pacenties atbildēt konkrēti, kā tu iztēlojies vai neiztēlojies sekošanu Marijas piemēram.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.03.29 12:39:52
Aivars nu tu mels par to, ka es ticību pārvēršot,
ticība viennozīmīgi ir Dieva dāvana.
Tomēr tā ir arī labs, ne slikts darbs.
Brīžam ar šo Dieva dāvanu esmu pamatīgi nopūlējies.
Kas attiecas uz rekolekcijām "Dievmātes pasludināšanas brīnums" - tās noteikti ir saistītas ar Marijas pasludināšanas svētkiem, kurus , mēs luterāņi, svētījam 25.martā ,pieminot brīnumaino notikumu- Dieva augstā vēstneša Gabriēla satikšanos un uzrunu jaunavai Marijai.
Kādi man var būt pret to iebildumi - Marija ir svētīta starp sievām un svētīts ir viņas miesas auglis - Jēzus - mūsu Kungs un Dievs.
Par maz esmu mīlējis māsu Kristū - svēto Jaunavu, vēlētos viņu iemīlēt vairāk.
JanisD
# Iesūtīts: 2012.03.30 20:55:44
Uz rekolekcijām nebiju, tāpēc nevaru spriest par to, kas tika tur runāts. Bet par 25.martu man patiešām ir prieks.
Prieks, ka šāda diena tiek atzīmēta. Tiem tiešām vajadzētu būt lieliem svētkiem, jo tajā svinam notikumu, kad Dievs kļuva cilvēks. Tas notika ieņemšanas brīdī. Ziemsvētkos Viņš piedzima. Taču no Marijas pasludināšanas dienas (9 mēn pirms tam) Viņš jau ir ar mums. Tāpēc man šī diena nav tik daudz par pašu Mariju, kā par Jēzu Kristu, kurš ir nācis to pašu ceļu, kuru ikviens cilvēks ir gājis, lai stātos cilvēku vietā no ieņemšanas brīža. Viņa ceļš uz krustu sākās Marijas miesās, nevis Betlēmes silītē. Tādas pārdomas man raisa šis notikums.
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.03.31 00:42:49
JanisD
Pirmos kristiešus šie cilvēciskās dabas dievišķošanas jautājumi tik ļoti nenodarbināja kā Jēzus mācība, kalpošana un Lieldienu notikumi. Pestīšana nav pēc miesas piederības, bet - pilnīgi nepelnīta dāvana no Dieva. Arī Marija netiek pestīta, ka dzemdējusi Pestītāju, bet dēļ Viņa vietnieciskā upura.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.31 12:31:34
Raimonds
Nu ciltsraksti gan parādās pie Mateja un Lūkas, taču tu laikam gan neviens netiek idealizēts
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.03.31 21:33:22
Aivars
To varam pasmadzeņot, kāds bija Jēzus ciltsrakstu sastādīšanas mērķis?

Viens iemesls noteikti ir apoloģētisks (ne tikai tas, ka Kristus ir likumīgs Mesija, bet arī tas, ka Viņā sentāvu ticība ir piepildījusies). Tas iespējams palīdz skaidrāk saskatīt vēsturisko faktu un Dieva aicināšanas t.sk. pestīšanas nozīmi. Jo, ja Dieva bērns kaut kas ir, tad vienīgi Kristus dēļ. Līdzīgi, kā sentēvus Dievs aicina, kad viņi nav nekas - pasaules atstumti, svešie vai pat citu cilvēku vergi, piemēram, kā Ēģiptē. Bet tas ātri aizmirstas (lai gan VD tik bieži teikts: piemini, atceries, atgādini utt.)

Vai tas nebija Bārts, kurš rakstīja, ka cilvēkam svarīgākais ir ticēt, neatkarīgi, tas vispār ir vai nav noticis? Ticēt, kā tās vai citas autoritātes saka; ticēt, kā es jūtu kā labāk, pareizāk! Ja tas darīts dievbijības un ticības vārdā, tad reti kurš iebildīs, pat ja būs pretrunā Dieva vārdam.
Aivars
# Iesūtīts: 2012.03.31 22:27:56
Raimonds
Nu nez, vai Bārts tā tiešām būtu teicis, ka tas labi iraid. Tas vairāk izklausās pēc ezotēriķu un `word of faith` domāšanas ar `name it and claim it` maģiju
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.03.31 23:22:00
Aivars
Mani arī tas pārsteidz. Labi, pieņemsim, ka viņš ir ierauts sava laika teologu ļoti akadēmiskās diskusijās, bet viņam, piemēram, kerigma ir svarīgāka par Dieva vārdu. (Tāpat viņam teoloģiski ir nepieņema bērnu kristība.) Grūtības pieņemt kā Dieva dotu (vārdu, sakramentu, notikumu), kam nebūtu vajadzīgs kāds uzlabojums. Tas, ko tieši šajā tēmā runājam.
Ēvalds Bērziņš
# Iesūtīts: 2012.04.12 14:39:14
vasara
Katru gadu 25.martā Marijas pasludināšana Luteriskajā Baznīcā tiek akcentēta. Es dzirdēju minētās rekolekcijas un jau labu laiku pirms tām Marijas vieta daudzviet man šķiet trūcīgi vērtēta, lai gan Baznīca viņu sauc par Dievmāti, kā tas arī reāli ir.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.04.12 18:14:18
Raimonds Vai tas nebija Bārts, kurš rakstīja, ka cilvēkam svarīgākais ir ticēt, neatkarīgi, tas vispār ir vai nav noticis? Ticēt, kā tās vai citas autoritātes saka; ticēt, kā es jūtu kā labāk, pareizāk! Ja tas darīts dievbijības un ticības vārdā, tad reti kurš iebildīs, pat ja būs pretrunā Dieva vārdam. Tāpēc jau bartiānismu sauc par neoortodoksiju, ne ortodoksiju.
Un tagad tādu spītīgu "ticēšanu" visam kam varam novērot visapkārt.
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.04.12 22:30:25
Pater Henricus
Šajā ziņā ir interesanti palasīties tikko kā iznākušo V.Herles sastādīto "Evaņģēliskās teoloģijas teksti". Viena no tēmām kas protestantismā joprojām ir svarīga: ticība, vēsture un Dieva vārds. Un jau jaunāko laiku teologu darbos kā V.Panenberga vai I.U.Dalferta šī problēmātika ļoti veiksmīgi, turklāt evaņģēliski tiek risināta.
Bet šīs tēmas sakarā, ko esi dzirdējis par Sergeju Žuravļovu, ko Tu sacītu par to, ko viņš dara ? Īpaši luterāņu garīgo meklējumu kontekstā.
Pater Henricus
# Labojis Pater Henricus : 2012.04.16 20:45:45
Raimonds es ieteiktu izlasīt latvju mēlē iznākušo "Benedikts 16. sarunā ar Pēteru Zēvaldu. Pasaules gaisma." Tas teologs ir baudāms, lai arī visam nepiekrītu.
Kas attiecas uz Dievmāti , esmu novērojis kādu likumsakarību - konfesijās, kas viņu tur lielā cieņā, parasti nav novērojamas herēzes saistībā ar viņas Dēlu un neviens necenšas izzīst no pirksta jaunu kristoloģiju. Bet tajās, kas viņas pienesumu noniecina, visu laiku ir kaut kāda kristoloģiska nekaidrība.
Tev svaiga informācija, saki vai gadījumā arī Panenbergs kaut kādu adopcionisma paveidu neproponē?
Raimonds
# Iesūtīts: 2012.04.20 00:08:53
Pater Henricus
V.Pannenbergs ir interesants ar to, kā arī viņš pats to uzsver, runāt no "apakšas" t.i.no tās pašas vietas, perspektīvas, kur mēs esam: noteiktās attiecībās ar cilvēkiem, problēmām un aktualitātēm. Varbūt tieši šāda veida polemika arī mūs dara nedaudz brīvākus diskutēt, runāt, vienlaikus arī pašiem mācīties. Pannenbers šo nepilnību nav noliedzis, bet kur tad rodas viņa aizrautība gan ar ekumenismu, gan ar mēģinājumiem atgriezt zinātni pie kristīgajiem principiem? Un tai pat laikā vai viņš nav tas, kurš runā par atgriešanos pie bibliskiem argumentiem un ticības augšāmceltajam? Vairāk, tiešām, viņš jāskata polemikā ar mūsu laiku. Protams uz tā fona marioloģijas mitoloģija paliek ēnā.
Pater Henricus
# Iesūtīts: 2012.04.20 09:30:41
Raimonds Panenbergs ir neapšaubāmi gudrs rakstītājs,
bet diskutēt normāli ar sabiedrību var arī izejot no ortodoksas ticības apliecības.
Pater Venecianus [82.145.209.58]
# Iesūtīts: 2012.06.14 20:01:27
sabiedrība pati sevi apgāž
Genovefa
# Iesūtīts: 2013.01.12 16:46:56
25. marts ir 9 mēnešus pirms 25. decembra. Jēzus ienāca pasaulē jau kā mazs iedīglis, kā mazs embrijs Marijas klēpī. Vai šo faktu vien nav vērts pārdomāt un svinēt?
pardomas [46.109.104.190]
# Iesūtīts: 2013.01.12 21:49:17
Genovefa
vispar Jēzus patiesībā piedzima septembra beigās oktobra sākumā. Neviens nevar pateikt precīzu datumu. 25 decembris nav viņa īstā dzimšanas diena. to tad tikai atzīmē un svin.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 .

:: Pievienot komentāru

Autors: 
  • Lai iekopētu autora vārdu,nospied uz tā.
  • Reģistrēti lietotāji var rediģēt tekstus vēlāk.
Bold FontItalics fontUnderlineStrike OutSubscriptSuperscriptFont colorTeletypeHorizontal LineE-mail linkhyperlinkListsimies
Atlikušas 1000 zīmes

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 91 , pavisam kopa bijuši: 36275