atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Dieva žēlastība
Aiko_Saule
Iesūtīts: 2011.08.27 07:30:09
Aglonā izskanēja secinājums no arhibīskapa, ka ir vajadzīga Dieva žēlastība.
Šeit tiek runāts tā itkā Dieva žēlastība - ko mainītu, ja nav atpestīta Saeima.
Dzīvē taču notiek tā.
Ja Cilvēks dzīvo parezi - tas ievēro Dieva baušļus un tos izpilda.
Ja Cilvēks dzīvo nedaudz nepareizi - ikdienišķie grēki - tad tas iet pa grāvi - bet dzīvo un dzīvo no maziņas Dieva želastības.
Ja Cilvēks dzīvo tik nepareiz, ka tas neiederās draudzē - tad to izslēdz no draudze vai baznīcas. Tad tādam cilvēkam ir nepieciešama lielāka Dieva žēlastība.
Te man nāk prātā tas gadījums ar Mārtiņu Luteru - kad RKB viņam teica, ja paliksi pie saviem uzskatiem - tad mums nāksies tevi izslēgt un atstāt Tevi DIEVA ZĒLASTĪBAI.
Ko šis vēstures fakts mums māca - ka Dieva želastība - darbojas kā tāds amortizātors. Jo Lielāks grēcinieks - jo lielāka Dieva žēlastība.

Faktisti Tev var runāt par Dieva žēlastības zonu - tiklīdz cilvēks nokāpj no pareizā ceļa - viņš jau ir grāvī.
AutorsZiņas teksts
Aiko_Saule
# Labojis Aiko_Saule: 2011.08.27 07:52:11
Faktisti Te var runāt par Dieva žēlastības zonu - tiklīdz cilvēks nokāpj no pareizā ceļa - viņš jau ir grāvī. Šajā grāvī tad arī sākas darboties Dieva žēlastība - ja tāda vispārībā ir un tā nav ilūziska parādība.
Apskatīsim variantu ja ir ir Dieva žēlastība, tad var manīt sakarību, ka ja būtne ir vairāk grāvī - tad tā piedzīvo lielāku Dieva žēlastību.
Protams te rodas vēlviena doma - varbūt Dieva žēlastības nemaz īstenībā NAV - ir tikai tiem, kuri grēko. Jo tad kad ir sagrēkojis un nonācis grāvī - tad tas nozīmē ka būtne ir nomaldījusies vai arī baiļu piespiesta iedzīta grāvī. Lai nu kā tā būtne ir nonākusi grāvī - tas nav svarīgi, jo svarīgi tagad ir apskatīt gadījumu, ja būtne ir grāvī. Grāvis pēc pēc būtības ir elle - jo vairāk prom no pareizā ceļa - jo lielāka elle. Bezgalīgi tālu no pareizā ceļa atrodas īstā elle.
Un Bezgalīgā žēlastība arī atrodas ellē.
Faktiski sanāk - ka Dieva valstībā Dieva dēli nemaz nepiedzīvo Dieva žēlastību - jo tā tiem nemaz nav vajadzīga. Nav taču jāapželo pareizais dēls - kurš visu dara pareizi. Dievam Tēvam nevajag apžēlot Jēzu Kristu - jo viņiem ir savstarpēja komūnija - kurā viņi ir VIENS un darbojas kā viens. Tur kur katrs darbojas atsevišķi - tur Dieva žēlastībai ir vieta.
Faktiski arhibīskaps no šāda skatījuma - ir izteicies nekorekti. Mums Dievs Tēvs - nevajag Tavu žēlastību un mēs gribam no tās tikt pēc iespējas ātrāk vaļā - mēs gribam kļūt par normāliem - kuri iet pa pareizo ceļu esot komūnijā ar Tevi.
Šeit atklājas - ka būšana svētajā komūnijā - ir normāls būtnes stāvoklis - bet būšana Dieva žēlastībā ir nenormāls stāvoklis. Tā kā cilvēki tomēr karo nevis tāpēc ka ir nenormāli - bet tāpec ka nav attīstījušies - nav sasnieguši viedumu - un apgaismību, tad precīzāk būtu teikt, ka Dieva žēlastībā esošie vēl ir neattīstījušies un nav sasnieguši apgaismību un gaismību. Viņi ir normāli un kad attīstīsies - būs gaismībā - tad viss būs ok. Vajadzīgs vēl laiks.

Secinājumi:
1) Dieva žēlastība - viņa ir automātiski tur, kur ir grēks - grāvis.
2) Tie, kuri dzīvo Dieva valstībā - gaismībā svētajā komūnijā un ir Viens ar viņu - tiem Zēlastība nav nepieciešama.
3) Jo tālāk no Dieva valsības - jo lielāku Dieva žēlastību iespējams piedzīvot.

Ja kāds prasa Dieva žēlastību - tas faktiski lūdz Dievu, lai tas ievestu viņu vēl lielākā grāvī - kur to ir iespējams piedzīvot.
Tāpēc iesaku lūgties pēc vienotības un skaidrības - lai apgaismība un gaismība kopā ar Dieva valstību īstenotos virs planētas Zeme.

Šī pasaka piepildīsies - jo tā ir Dieva dēlu pasaka un pats Dievs ir ar viņiem.
Zane Neimane
# Iesūtīts: 2011.08.29 23:18:46
Dieva žēlastības dēļ tu vari rakstīt šo savdabīgās loģikas paraugu. Dieva žēlastība ir vajadzīga katram, jo nav tādu skaidro cilvēku, kuriem nekad nevelk uz grāvja pusi.. viņš pat var to nepamanīt, bet ir vajadzīgs to apzināties, ka tas notiek.
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 35 , pavisam kopa bijuši: 6456