Hūns 
|
Iesūtīts:
2011.08.09 21:56:14
Vispirms mums neviens neprasīja, vai gribam piedzimt, mēs vienkārši sākām eksistēt. Nebija arī nekādas teikšanas pār to, kādā pasaulē gribam dzīvot, kādām īpašībām un likumiem tajā jābūt. Nejautāja arī to, kad un kur gribam piedzimt, kādā laikā un kādā kultūrā. Nevarējām izvēlēties savus vecākus un skolotājus - ikviens varēja būt to vietā. Nevarējām izvēlēties savas fiziskās īpašības, gēnus, dzimumu un personības tipu. Nevaram pēkņi pacelties gaisā un sākt lidot, kļūt neredzami, pārvērsties par zvēriem, iet cauri sienām, radīt priekšmetus no zila gaisa vai saliekt rokas vietās, kur nav locītavu.  |
|
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.08.10 12:00:30
παλαιό ανόητος
abet loģiski.
Ādamam nebija izvēle - rasties vai nerasties. Un Ievu viņš sev neizvēlējās. Te nu būtu vietā jautāt - vai viņam BIJA izvēle kost tajā bumbierī vai nebija? Un ja bija izvēle -CIK brīva bija šī izvēle? |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.08.10 12:03:15
Ja luterāņiem būtu taisnība par gribas verdzību, tad taču Jēzus nebūtu aicinājis "atgriezieties no grēkiem", jo tas vienkārši būtu neiespējami.
Tas ir iespējams vienīgi padodoties Kristum, nevis piepūšot vaigus savā lepnībā
Un lēmums (darbība) - padoties Kristum - tā ir brīvās gribas izpausme, vai arī ar brīvo gribu tam nav sakara, to nosaka gribas verdzība - tb cilvēka gribas saimnieks? |
Aivars  |
# Iesūtīts: 2011.08.10 13:33:44
παλαιό ανόητος
Neesmu mulderologs, bet reizēm pārpratumi rodas no tā, ka populārteoloģijā cilvēki mēdz jaukt izvēles iespēju ar gribas brīvību.
Luters BRĪVĪBAS jēdzienu ņēma nopietni un nereducēja.
Arī Hūna uzstādītā jautājuma problēma ir tā, ka viņš zem brīvības saprot kādas dīvainas lietas, kā kļūt neredzamam, vai pārvērsties par cepeti, vai uzpumpēt sev krūtis, līdz ar to šai diskusijai nav nākotnes.
Daudz svarīgāk, vispirms būtu noskaidrot, KAS IR BRĪVĪBA.
Tikai daži te ir pārāk lieli grēka verdzības gūstekņi, lai par to spētu diskutēt. |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.08.10 13:39:34
Aivars
populārteoloģijā cilvēki mēdz jaukt izvēles iespēju ar gribas brīvību.
Bez gribas brīvības, izvēles iespēja nepastāv. Pastāv iespējamie rīcības varianti, bet izvēles iespēja starp šiem variantiem nepastāv, ja nepastāv brīvā griba. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.10 13:43:22
a_masiks
Tev nemaz nav brīvā griba. Tavas bērnības traumas, emocionālie kompleksi, ateistiskā padomju audzināšana, ieradumi un fobijas, nemaz nerunājot par iedzimto grēku, inklinē Tavu izvēli un neļauj uzskatīt Tavu gribu par brīvu |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.08.10 13:47:59
Aivars
iespējams, tu (un biedrs Luters) putro indivīda brīvo gribu (kas cieši sasitīta ar šo indivīdu, viņa apziņu un atmiņu), ar kautkādu hipotētisku, ārpus subjekta esošu, ne ar ko materiālu nesaistītu brīvu gribu. man gan nav skaidrs - kā jūs iedomājieties šīs, materiālajā pasaulē ne ar ko nesaistītās, brīvās gribas manifestāciju? |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.08.10 13:50:04
Ctulhu
Izveele tak izriet no to variantu izveerteesjanas. Vinjus apskataas, saliidzina peec kadiem parametriem, izveelas to ar max parametriem
Nu un brīvā griba, acīm redzot, būs tad, kad šo izvērtēšanu veiksi tu pats, nevis kāds cits tavā vietā. Un tu pats pieņemsi lēmumu, nevis vadīsies no kāda cita norādījumiem, vērtējumiem un pavēlēm. |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.08.10 13:53:11
Tev nemaz nav brīvā griba. Tavas bērnības traumas, emocionālie kompleksi, ateistiskā padomju audzināšana, ieradumi un fobijas, nemaz nerunājot par iedzimto grēku, inklinē Tavu izvēli un neļauj uzskatīt Tavu gribu par brīvu
no otras puses - esam taču radīti pēc ģīmja un līdzības.... ij no tā sāk izrietēt baigi tālejoši secinājumi. |
Gnidrs [213.102.156.109] |
# Iesūtīts: 2011.08.10 13:53:29
Ctulhu
Izveele tak izriet no to variantu izveerteesjanas. Vinjus apskataas, saliidzina peec kadiem parametriem, izveelas to ar max parametriem.
Pēc Aivara gan sanāk, ka visa šī izvērtēšana un parametru salīdzināšana ir fatāli predeterminēta, tātad iluzora. Jā, mums šķiet, ka mēs izvērtējam un tikai tad izvēlamies, bet pēc būtības tas ir tā pat kā ar ābolu, kas nogatavojies krīt no ābeles un vienlaikus domā, ka pats grib krist no ābeles. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.10 13:57:04
Gnidrs [213.102.156.109]
Tu gan te nedaudz pārspīlē ar to fatālo neizbēgamību, bet jā, brīvība ir tikai ar Dieva palīgu piedzīvojama. Savādāk tiešām - to jama to kanava vien būs |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.08.10 13:57:48
Ctulhu
Loģiski. Attiecīgi kaut kāda teorētiska "Brīvā Griba" (brīva no KĀ?) nepastāv. Pastāv tava lokālā, subjekta "brīvā griba", kura ietekmējas tikai no tevis, taviem lēmumiem, un tik pat kā neietekmējas no kāda cita subjekta gribas. Ja tava "brīvā griba" nav brīva no kāda cita, blakus esoša subjekta gribas - tad tev arī tava lokālā brīvā griba vairs nepastāv. Tb - tu esi pakļauts kāda cita subjekta gribai. |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.08.10 14:02:05
Aivars
Tu gan te nedaudz pārspīlē ar to fatālo neizbēgamību,
kapēc ne? Vai nu ir brīvā griba, vai ir fatāla neizbēgamība!
Jeb tu uzskati, ka brīvās gribas nav, bet tomēr ir kaut kas kas, ko mēs varam takā paši izvēlēties, lai nebūtu tas fatālums? Tb - esi tāds puskoka lēcējs - brīvo gribu noraidi, bet fatālums tevi neapmierina, ij tapēc mētājies kaut kur pa vidu? |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.10 14:15:31
a_masiks
Tu laikam tomēr esi puskoka muļķis. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.10 14:16:26
Ctulhu
Redzi, jautājums ir joprojām par to, kas ir BRĪVĪBA. Tava definīcija neliekas apmierinoša |
Aivars |
# Iesūtīts: 2011.08.10 14:19:08
Ctulhu
Es uztaisīšu gan vienu diskusiju kristiešiem par šo tēmu. Bet, drusku vēlāk, kad būs brīdis pašam to labāk noformulēt. |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.08.10 14:19:33
brīvība -as, s.; parasti vsk.
1. Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības.
// Neatkarība, patstāvība, suverenitāte (tautai, valstij).
// Stāvoklis, kad sabiedrības loceklis nav atkarīgs no citiem sabiedrības locekļiem.
Putna brīvība vēst. — zemnieku tiesiskais stāvoklis pēc dzimtbūšanas atcelšanas.
2. Stāvoklis, kad (cilvēks) neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
// Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.
3. Neierobežota (darbības) iespēja.
// Nepakļautība normām, paražām.
4. filoz. Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
5. arī dsk. Neierobežota (norises, izpausmes) iespēja, arī tiesības. |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.08.10 14:21:05
Aivars
Tu laikam tomēr esi puskoka muļķis.
laikam tomēr neesmu. bet tev ir tiesības domāt visu, kas vien tev ienāk prātā. |
Gnidrs [213.102.156.109] |
# Iesūtīts: 2011.08.10 14:21:53
Aivars
Tu gan te nedaudz pārspīlē ar to fatālo neizbēgamību, bet jā, brīvība ir tikai ar Dieva palīgu piedzīvojama.
Haha, nice try. Tipa kristiešiem ir brīvā griba, bet citu ticību pārstāvjiem un ateistiem nav, to tugrībēji teikt?  |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.08.10 14:38:31
Ctulhu
4. punkts taa pati speeja opereet ar materiju vien sanaak.
kaut kas man liek domāt, ka spēja operēt ar matēriju vēl nedod brīvību un brīvo gribu. Vergam, kas ir pakļauts savam saimniekam - ir spēja operēt ar matēriju - apstrādāt zemi, novākt ražu, radīt materiālas vērtības. un šo verga spēju operēt ar matēriju izmanto verga saimnieks, piespiežot vergu operēt ar šo matēriju...
Tb - definīcija ir vai nu greiza, vai nepilnīga. |
a_masiks |
# Iesūtīts: 2011.08.10 14:40:07
izlog. D.a. [84.237.161.72]
Mulders, savukārt, definēja ka kristieši savu brīvo gribu prezentē Dievam, ij attiecīgi Dievs ar viņiem manipulē un viņi darbojas kā šmais liek.
secinājumi..... |
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus
|
