atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Existences jēga
Mulders
Iesūtīts: 2007.09.26 12:20:29
Kāda ir cilvēka existences jēga, indivīdam atsevišķi un sabiedrībai kopumā? Kāpēc jūs tā domājat? Vai pati existence var būt jēga?
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 .
AutorsZiņas teksts
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.28 10:21:15
Ctulhu
Protams, taču vai tie eiforijas receptori tiešām ir augstākā laime, kas iespējama? Vai to prieku nebojās apziņa, ka "šitas ir surogāts"?
Nez kāpēc visi netiecās kļūt par narkomāniem, bet pārsvarā cilvēki ar vājāku gribu?
Ievērots arī, ka visas tās eiforijas ar laiku piesātinās, un nav vairs tā kaifa, kas "pirmajā reizē". Tātad - tās ir viltus eiforijas, "ne tas, ne tas".
Batseba
# Iesūtīts: 2007.11.28 10:23:04
Ctulhu
Vai nu biologiskaa naave, ja nepaspeesu pielietot immmortalistikas tehnologijas vai arii nekur. Kaa paveiksies.
-------------------------------------------------------------
Nu, vecīt! Baigi atpalicis esi. Pat priekš "materialista". Eksistencei beigu nav. Pāriesi citā kvalitātē un turpināsi savu eksistenci. Varu iedomāties Tavu ģīmi!!!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.11.28 10:29:13
Ctulhu, nepareizi. "Laime" nav tas pats kas "eiforija".
Tas ir tieši tas ko KN saka ar to, kad āmurs mēģina stampāt putru vai rakt grāvi. Jā viņš var tā teikt justies laimīgs, jo grāvi izracis... jo no ultimate scatu punkta noteikti arī kādam grāvji jārok.. Tak subjektīvi šis āmurs agri vai vēlu tomēr skums...
Arī tāds tavs eiforijas ģenerators ir tikai utopija... Iet laiks, cilvēks attīstās un secina, ka eiforijas ģenerators ir bijis tikai īstens show-stoppers, ilūzija, māni! Tas ir kā sapnī ēst garšīgu ēdienu bet no rīta pamosties un zināt, ka tas bij tikai ilūzija!

Tas nedod ultimte piepildījumu cilvēkam.

Protams cilvēka gadījumā tas ir daudz sarežģītāk un krutāka līmeņa laime nekā tikai naglot naglas, lai arī daudzas sektas un kursi tieši tā arī mēģina jeģu pasniegt - kā profesiju, kā vienu vienotu skaidri saprotamu darbību!

Cilvēkam kā garīgai būtnei arī piepildījums būs garīgs, tātad būtībā abstrakcija, netaustāma lieta - un tas labi iederās zem vārdiem "Atjaunot attiecības ar Dievu" un tas ir tikai pirmais posms...

Līdzīgi kā līdzībā ar pazudušo dēlu. Pirmais, kas būtu jāizdara ir jāatgriežas Tēva mājās... Aceries tur zudušais dēls kāreiz baudīja dzīvi ar visdažādākajiem eiforijas ģeneratoriem, kāmēr beidza pie cūkām... (to arī novēro praksē)... Tā nu izrādījās, ka viņa īstā vieta ri Tēva mājās... Tālāk netiek specificēts KO TIEŠI viņam tur jādara!

Un netiek specificēts, tamdēļ, ka arī Dieva valstībā nebūs vienotas lietas, ko visi darīs... tur dažādi cilvēki būs un arī viņu dzīve būs dažāda un tomēr visas vienā Garā... vienotās attiecībās ar Dievu, saskaņā ar šo ultimate augstāko jēgu un saturu!

Un ZTP nebūt nav izslēgts kā potenciāla nodarbe, laigan nelikšu galvu ķīlā, ka tur nevarētu būt kas vēl krutāks!

Lūk tādi pīrāgi!
Mulders
# Iesūtīts: 2007.11.28 10:36:54
Ctulhu, pieņemsim tavu ZTP kā vienu no cil`veka jēgas versijām. Man īstenībā tā patīk, jo labi var tikt izmantota tam ko es runāju!

Lūk ja mēs sakam, ka cilvēka jēga būtu ZTP, tad tomēr katram indivīdam tā var atšķirties. Viens var būt saistīts ar ķīmiju kā tu un darīt labas lietas medicīnas labā un kazi reiz cilvēku dzīvības glābt un tai pat laikā arī Mulders var būt šīs Jēgas pildītājs, taču savā individuālā līmenī - rakstīt softwāri, kuru kazi Ctulhu izmantos savā darbā. Tāpat tam visam pa vidu noteikti vajag cilvēkus, kas labi prot trubas zemē ierakt un cilvēkus kas prot labu ēdienu pagatavot, lai Ctulhu un Mulders nemirtu badā. Tāpat Ctulhu un Mulderam pa brīžam derētu padarīt ko citu, piemēram izstrādāt kādas labas lietas priekš pavāra vai trubu racēja!
Tas kā vienots organisms...

Taču ja kāds no organisma daļām vai vesela grupa ZTP neuzskata par savu jēgu un teixim ndoarbojas ar izteiktām muļķībām, kas rezultējas ZTP bremzēšanā un graušanā, tad mums ir konflikts.

Savukārt čista no mana skatu punkta ZTP ir tikai viens no līdzekļiem kas palīdz pildīt vēl augstāku jēgu - meklēt, atrast un veidot attiecības ar Dievu! Jo tad kad mēs pieslēgsimies un savienosimies ar savu Radītāju, mums būs pieeja neizmērojamiem laika un informācijas resursiem un Dievs noteikti zin, ka viens no maniem klusajiem sapņiem būtu panodarboties ar pasauļu radīšanu... bet protams, pirms tam, labprāt izietu Pasauļu Radīšanas kursus, kas noteikti ietver daudz dažādu interesantu lietu... Taču es neuzstāju uz šādu scenāriju, jo ticu, ka tas, ko Dievs sagatavojis noteikti
a) Būs saskaņā ar manu dziļāko būtību, pat ja es to neapzinos
b) Būs daudz labāks nekā jebkas ko es pac priekš sevis varu iedomāties. Jo viņš kā radītājs mani zin daudz labāk nekā es pats sevi!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.28 11:11:46
Ctulhu
Ja paariesju citaa kvalitatee, tad apsolu, ka mans spoks peec manas naaves uzstaasies LU lielajaa aulaa un nolasiis par to visu lekciju. Visi laipni aicinaati.
Var nekas nesanākt!
1) vienkārši vairs netiksi šai pasaulei klāt. Kāpēc tu domā, ka varēsi visu kontrolēt?
2) tiksi, bet nevarēsi komunicēt, varēsi tikai novērot
3) sapratīsi, ka "lasīt lekcijas" ir n/a stāvoklī, kurā tu atrodies. Nu, piemēram, ja tu beidz spēlēt lomu lugā, tad būtu dīvaini atnākt tomēr nākamajā ainā un saukt: "tas taču ir teātris!". OK, slikts piemērs, bet kaut kas uz to pusi.

Taču var būt vēl cits, interesantāks šķērslis - tad tev būs cita identifikācija, tu vairs neidentificēsies ar komplektu "es esmu Ctulhu, ķīmiķis, man ir jālasa lekcija aulā", bet ar kaut ko pavisam citu, kas nevienam nav solījis lasīt lekcijas.

Par to var ļoti vienkārši pārliecināties. Tāda viltus identifikācija ar mums notiek ļoti bieži, sapnī. Es esmu sapnī bijis gan kā es no realitātes, gan kā es no bērnības, gan kā dajebkāds izfantazēts tēls, un pat priekšmets! Identificējoties ar "sapņa Es", es esmu aizmirsis visu par savu "nomoda Es".
Kā klasikā par Džuandzi un tauriņu!

Pamēģini pats kādreiz sapnī apzināties, ka sapņo. Tas ir, sapnī tev vajadzētu saprast, apzināties, ka viss apkārt esošais ir sapnis, un patiesībā tu neesi "tauriņš, kas lidinās", bet "cilvēks, kas guļ", pie kam konkrētais cilvēks, tieši tu, kas apsolīja aulā lasīt lekcijas.
Izskatās vienkārši, taču patiesībā tas nav viegls uzdevums!
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.28 11:24:33
Ctulhu
Naakamais variants noziimee manis bojaaeju, tb manaa vietaa buus cita personiiba,

Nē, tā būs nevis tava, bet tikai vienas tavas lomas bojājeja. Aktieris nemirst, ja pārtrauc spēlēt lugā. Piemērs ar aktieri ir ļoti labs, jo aktierim tiešām ir svarīgi pēc iespējas pilnīgāk iejusties lomā, pat uz brīdi aizmirst, ka esi aktieris.

Sapnii saprast, ka sapnjo, var. Man sanaak.
Vai vienmēr un cik lielā mērā? T.i. tu apmēram apjaut, ka "kaut kas te nav kā parasti", vai arī esi spējīgs atcerēties visu līdz pat iepriekšējās dienas notikumiem? Tas ir, kā tu identificē sevi?
Man reti izdodās, parasti sanāk "tauriņš, kurš neko par Džuandzi nezina".
Sheksna
# Iesūtīts: 2007.11.28 11:31:29
sapratīsi, ka "lasīt lekcijas" ir n/a stāvoklī, kurā tu atrodies. Nu, piemēram, ja tu beidz spēlēt lomu lugā, tad būtu dīvaini atnākt tomēr nākamajā ainā un saukt: "tas taču ir teātris!"
Aha, bet ja Tu SKAIDRI redzi, ka aktieri, savas lomas spēlēdami, muļķo sevi un citus? Kāds tur vairs N/A?

Taču var būt vēl cits, interesantāks šķērslis - tad tev būs cita identifikācija, tu vairs neidentificēsies ar komplektu "es esmu Ctulhu, ķīmiķis, man ir jālasa lekcija aulā", bet ar kaut ko pavisam citu, kas nevienam nav solījis lasīt lekcijas.
Nu, tā jau tad ir personības apgraizīšana, kad cilvēks vairs nevar teikt `cik labi, ka es vēljoprojām esmu es`...

Pamēģini pats kādreiz sapnī apzināties, ka sapņo.
Man tā IR gadījies, kad es skaidri esmu sapratis, ka šis ir tikai sapnis un mans īstais `es` saldi dus, rītdienu gaidīdams.

Nē, tā būs nevis tava, bet tikai vienas tavas lomas bojājeja. Aktieris nemirst, ja pārtrauc spēlēt lugā. Piemērs ar aktieri ir ļoti labs, jo aktierim tiešām ir svarīgi pēc iespējas pilnīgāk iejusties lomā, pat uz brīdi aizmirst, ka esi aktieris.
Lai nu tā būtu, bet atkal rodas jautājums, kāda tad ir šī teātra jēga, uz kādu teātra teorijas aftars diez vai varēs viegli atbildēt. Atbilde `aiz neko darīt` diez vai būs piemērojama, jo ja cilvēks iejūtas spēlē/lomā par visiem 110% un aizmirst to realitāti, kurā dzīvo, tad savādāk, kā par psihisku slimību to nosaukt nevar...

Vai vienmēr un cik lielā mērā? T.i. tu apmēram apjaut, ka "kaut kas te nav kā parasti", vai arī esi spējīgs atcerēties visu līdz pat iepriekšējās dienas notikumiem? Tas ir, kā tu identificē sevi?
Es personīgi iepriekšējās dienas detalizēti neatceros un neanalizēju, bet to, ka atrodos nevis nomodā, bet sapnī, piefiksēju gan.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.28 11:38:55
Sheksna
Aha, bet ja Tu SKAIDRI redzi, ka aktieri, savas lomas spēlēdami, muļķo sevi un citus? Kāds tur vairs N/A?
Tu redzi, ka viņi paši to ir izvēlējušies, ar kaut kādu nolūku. Vienkāršākā gadījumā - kruta virtuālā izklaide, asas izjūtas, spēle! A tu nāc un visu nojauc?

Nu, tā jau tad ir personības apgraizīšana
Nekas vairāk, kā pamošanās no sapņa. Sapņa personība vienmēr būs kaut kādā veidā īstās personības apakškopa. Tāpēc pazaudēt neko nevar, var tikai paplašināties.

kāda tad ir šī teātra jēga
Šajā līmenī tā var arī nebūt sprotama. Bet vispār, viss notiek tikai aiz vēlēšanās spēlēties. Asas izjūtas, tā teikt! Ja tu esi by default nemirstīga un varena būtne, tad kā tu izbaudīsi tādus kā "bailes par dzīvību, tsk. rūpes par citiem", "pirmā reize", "attīstība"? Ja neaizmirsīsi savu patieso dabu, tad tas tev izsauks tikai smieklus!
Jebkura spēle ir ierobežošanās, lomas pieņemšana.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.28 11:39:54
Ctulhu
ko daliibnieki nezinaasanas deelj uzskata par vieniigo realitaati un sii iemesla deelj briizjiem ciesj negativas emocijas
... ja tas nenotiek nezināšanas dēļ, bet brīvprātīgi, tad tu nebojāsi viņiem spēli.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.28 11:53:18
Ctulhu
Jā, es zinu, kā to dara, tur vēl ir lērums ar metodēm kā realitātes pārbaude utml. Var meklēt pēc "lucid dreaming" Tomēr man sanāk reti, miegs visu pārņem. :-(

Ja tu speciāli netrenējies, tad nekas nesanāk. Lielākai daļai cilvēku sapņi ir kā neapzinātas filmas.
Taču te atslēgas moments bija tas, ka sapnī personība var mainīties, no sapņa uz sapni, bet patiesais Es paliek, nemainās. Un sapņa beigšanās līdz ar to arī sapņa Es beigas nav personības nāve.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.28 12:04:03
Ctulhu
Tie savā būtībā nav bērni. Viņi spēlē lomas "bērni". Vai nu viņi paši to ir izvēlējušies, vai nu arī ir nopelnījuši tieši to lomu (kas arī, ja tā labi padomā, ir paša izvēle).
Redzot visu no augšas, "kā tas ir", tu vari arī neiejaukties.

Kaut gan, vispār šis variants būs derīgs tikai augstāk attīstītām persoīnbām, tiem, kas pēc nāves spējīgi ieraudzīt visu spēles dabu. Lielais vairums vienkārši automātā pieņems nākamo lomu.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.28 12:10:10
Ctulhu
ar noluuku nomainiit to pret citu speeli
Tieši to pašu dara Dievs. Taču viņš nepārkāpj brīvo izvēli.

Tu taču pats, ja nāktu pie varas, nespiestu visus vingrot un ēst auzu putru?
Turklāt šajā gadījumā nav kaitīgo ieradumu, kas neatgriezniski sagrauj personību.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.28 12:27:53
Ctulhu
A ko tu darītu ar durikiem, kas "grib spēlēt šito, un viss!"?
Vispār, tās ciešanas ir visai relatīvas. Kādam cilvēkam, ideālistam, kas audzis siltumnīcas apstākļos, pārdzīvojums no "mani nosauca par cūku" var būt pat lielāks nekā no pļaukas, ko saņem ubags.
Tas ir, jebkura spēle paredz zināmas ciešanas, un kā noteikt, kur būs tā robeža?
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.28 12:40:08
Ctulhu
Par sapņiem: ir kontrolējamie un ir apzinātie sapņi, tos bieži jauc.
Vadāmie ir tādi, kur tu vari kontrolēt to, kas notiek, taču savu "nomoda Es" tu neatceries. T.i. tauriņš var lidot, kur un uz kādiem ziediem grib, un radīt tos pēc sirds patikas, taču tauriņš neatcerās, ka "es patiesībā esmu Džunadzi".
Apzinātajos sapņos tauriņš apzinās, ka patiesībā viņš ir Džunadzi. Kontrole var būt un var arī nebūt.

Tad tev tie ir apzinātie vai kontrolējamie?

Vispār, kā tu viņus izmanto? Kā tīru izklaidi, aiz intereses vai kā citādi?
Tur ir esot plašas iespējas, piem, sasaukt veselas konferences, apspriest kādu jautājumu un tad no rīta paņemt jau gatavu ideju. Tipa kā Mendeļejevs, tikai apzināti.
Varot laiku paildzināt - lasīju par vienu cilvēku, kurš varējis sapnī "nodzīvot" vairākus gadus.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.28 13:02:29
Ctulhu
Es pienjemu, KN uzskata, ka citas nav iespeejamas.
Apmēram tā, taču ierobežošanās var būt dažāda. Totāla aizmiršana nav visur nepieciešama. Te drīzāk būs dažu spēju īslaicīga nelietošana, nevis aizmiršana pavisam. Uz dambretes galdiņa var spēlēt lērumu spēļu ar tiem pašiem kauliņiem, taču ja jau spēlē kādu vienu, tad labāk noliec malā citu spēļu noteikumus, lai nemaisās pa kājām. Šobrīd tie tev nav vajadzīgi.
Vai - vadot automašīnu, dažādi mašīnu modeļi. Noliec malā, "aizmirsti" visas automātiskās kustības pēc ātrumkloķa, ja esi pārsēdies mašīnā ar automātisko ātrumkārbu.
Vai dažādas datorprogrammas, dažādi OS - atšķirīgas izvēlnes, un strādājot ar OpenOfiice, tava Worda pieredze var vietām traucēt.
KarotesNav
# Iesūtīts: 2007.11.28 13:07:00
Ctulhu
Nu, bet tipa "konferences", no kurām var iegūt kādas problēmas risinājumu, jaunas idejas?

Es reti un vāji vadu sapņus. Par citu personību sanāk dažreiz būt, vēl retāk par citu būtni. Tikai tie nebija vadāmie un apzinātie.

Vienā no budisma virzieniem ir tāda "Sapņu Joga", izmanto šos apzinātos un kontrolējamos sapņus. Tiesa, viņu mērķis ir vairāk apzināties, ka šī pasaule ir ilūzija, līdzīga sapnim. Otrs mērķis - saglabāt skaidru apziņu, apzināties sevi. Tas palīdzēšot pareizi iziet pēcnāves bardo, ieraudzīt bardo iluzoro dabu, un rezultātā sasniegt apgaismību un vairs nepiedzimt.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . 8 . 9 .
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 62 , pavisam kopa bijuši: 1081