atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Aforisms labs ienaacaas...
Jošs Mulders
Iesūtīts: 2011.01.07 14:05:34
Shodien zinaatnieki vairs nav neatkariigi bezdarbnieki kaa VIktorijas laikmetaa... tie laiki pagaajushi.

Ak kaut mees speetu ticeet muusu zinaatniekiem nekritiski, kaa senos laikos ticeejaam priesteriem un abatiem... bet arii shie laiki pagaajushi.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
AutorsZiņas teksts
a-masiks [87.110.184.238]
# Iesūtīts: 2011.01.10 11:08:46
Jošs Mulders
Tu to par Dievu? Tā viš i... nez kurš būtu šīs teorijas autors? Ka tik ne pats Radītājs?
EzītisMiglā
# Labojis EzītisMiglā: 2011.01.10 11:13:12
Jošs Mulders
"Zinātne" tomēr ticamāk nekā "Dievs" vai "Karalis".
Bet nu no politikāņu mutes tiešām, nekam nevar ticēt. Apmēram kā no dzeltenās preses.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.10 12:48:45
Tu to par Dievu? Tā viš i... nez kurš būtu šīs teorijas autors? Ka tik ne pats Radītājs?

Es to par ravenx teikto, nezinu ko vinjsh bij domaajis ar "aciimredzamo", man shkjita - sho mistisko evoluucijas teoriju. Nu tad manaam aciim tur nekas nav redzams.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.10 12:49:44
"Zinātne" tomēr ticamāk nekā "Dievs" vai "Karalis".
Bet nu no politikāņu mutes tiešām, nekam nevar ticēt. Apmēram kā no dzeltenās preses.


Nu pareizi, viduslaikos Karalis bij ticamaak vai Dievs bij ticamaak, CCCP laikos daudz ticamaak shkjita "Partija"... nu taa... kas nu ir tas buzzwords ar kuru politikaanji meegjina piesegt savas ambiicijas un varaksaaraas veelmes
pich_
# Iesūtīts: 2011.01.10 12:55:33
Jošs Mulders

nebrauc virsū politikāņiem- viņi visi taču ir Dieva iecelti!
(c)Bībele
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.10 14:57:27
Var jau būt, ka tas tīri matemātiski kaut ko pierāda, bet kā redzam praksē, tad ET strādā, jo ar tās palīdzību izdarītās prognozes ir pareizas. Pie tam es te īsti nesaprotu kas tiek domāts ar ``jauna informācija``.

Nu kuras ir taas et prognozes? Pagaidaam man zinaamaas ir big-fail... klasiskaa ir junk-dna, paredzeejums izgaasies? Par kaadaam prognozeem tu referenceejies?

Ar "jaunu informaaciju" tiek domaats DNS kodaa jauna informaacija, kas apraksta un taaadeejaadi encodee jaunus pirms tam esoshajaa organismaa nebijushus funkcionaalus orgaanus/kjermenja daljas.

Tieshi tas kas tiek domaats ar "jaunu informaaciju" jebkuraa aprakstoshaa sisteemaa. Piemeeram, ja man ir sheema kaa uzbuuveet autinju, tad jauna informacija buutu shajaa pashaa sheemaa pielikt arii kaa installeet tajaa, teixim, gaazes degvielas sisteemu, ja ieprieksh taas tur nav bijis.

Evoluucijas teorijai vajadzeetu gan matemaatisko gan empiiriskos pieraadiijumus shaadam procesam. Jo pagaidaam vieniigais zinaamais empiriiskais process, kas speej upgreidot dajebkaadas sisteemaas apraksta sheemu ir - sapraats.

Tā kā šī bezjēdzīgā dauzīšanās pret betona sienu līdz šim pierādījusi savu noderīgumu,
Taas noderiigums ir bijis pagaidaam tikai metafizisks, tobish dodot ateistiem placdarmu uzskatiit savu pasaules skatiijumu par "labu esam". Praktisku noderiigumu ET nav naacies dzirdeet. Bet tu driixti pastaastiit uz ko tu sheit refrenceejies, jo, lai arii intereseejos par ET, nav naacies dzirdeet Evolucuijas TEorijas praktisko devumu cilveecei kaa tikai sho - metafizisko pashapmierinaatiibas sajuutu.

tad man tā šķiet attaisnojama. Kāda jēga no dauzīšanās pret betona sienu ID sakarā?

Ibo ID dod jaunas tehnologjijas
Jošs Mulders
# Labojis Jošs Mulders: 2011.01.10 15:09:59
http://en.wikipedia.org/wiki/Evolution#Applications

Aha... taatad

artificial selection, which is the intentional selection of certain traits in a population of organisms.

Kur te evoluucija? Kur jaunas infas rashanaas? Tas ir esosho iipashiibu "fine-toonings", jaunas infas nerodaas, tieshi taapat kaa tu fine-toonee existeejoshu windows versiju uz sava datora, notuunee to par serveri vai par multimeediju sisteemu, vai par pliku web-konsoli... jauna funkcionalitaate no taa nerodaas. FAIL

Humans have used artificial selection for thousands of years in the domestication of plants and animals
The same, kur jauna infa? Piekam Domestication ir informaacijas ZAUDEESHANA. Paskaties uz jebkuru suni, un tas ir vecais labais vilks MIINUSS chupa ar fiichaam. Vai arii neotonija... metode, kaa "nobremzeet" attisitiibu, ka pieaudzis indiviids izskataas kaa mazs shunelis (taa uztaisa visaadus chikibriki chizhikus mazus shuneliishus). Piekam jebkursh selekcionaars tev pateiks, ka ikvienai sugai ir robezha cik taalu taa ljaujas "selekteeties", no taa jaunas iipashiibas tai nerodas... tikai tiek nokautas kaadas esoshaas, un uzfrishinaatas citas esoshaas iipashiibas. DNS kods jaunus funkcionaalus ierakstus neieguust - FAIL Pietam selekcija ir SELEKCIJA - tas ir ar apzinju vadiits process uz kaadu apzinjas noteiktu meerkji. Un pat selekcija nespeej anemoni paarveerst par zivi, vai pelei pieaudzeet spaarnus. Tam ir objektiivas robezhas.

More recently, such selection has become a vital part of genetic engineering, with selectable markers such as antibiotic resistance genes being used to manipulate DNA in molecular biology

Tas par ko runaa tas matemaatikas raksts. Ja mees zinaam KO mekleet, tad gjeneetiskie algoritmi ir ok algortims kaa atrast "apmeeram ok" tuvinaajumu noliktajama (ko kaa likums dara apzinja) meerkjim. Piekam boldaa izceelu - genetic engineering - taa ir inzheneerija, kad tiek izpeetiits kaads ir konkreetais mikrobs kas ir jaanokauj, un tad tiek uzkonstrueets atbilstoshs antibiotikas... Tas ir Dizains nevis evoluucija - respektiivi naturaalaa selekcija + random mutaacijas. Nevienas zaales netiek taisiitas random mutaaciju rezultaataa...

It is also possible to use repeated rounds of mutation and selection to evolve proteins with particular properties, such as modified enzymes or new antibodies, in a process called directed evolution.

Tas ir directed search. Search kuraa pashaa algoritmaa ir ielikta aktiivaa informaacija, kuru tur ieliek apzinja. Tobish geenu inzheneeris pasaka - man luudzu atrast shito shito un shito, tiek konstrueeta taa sauktaa "fitness funkcija", kura arii nosaka attaalumu liidz targetam. Jauna infa te nerodaas vairaak kaa taa ir ievadiita shajaa sisteemaa. Visas shitaadas sisteemas ir close-ended evoluucijas sisteemas, tieshi tas pats kas ar selekcionaaru robezhaam. Nekad nevar paarleekt paari sugu robezhaam, lai kas tas arii nebuutu.

Understanding the changes that have occurred during organism`s evolution can reveal the genes needed to construct parts of the body, genes which may be involved in human genetic disorders.[261] For example, the Mexican tetra is an albino cavefish that lost its eyesight during evolution.

LOST - infas zudums... un ja infas zudums ir evoluucija, so be it. Tik tas neizksaidro KAA vispirms radaas zivs acu funkcijas aprakstosha sisteema.

Taatad... kad atradiisi pa isitam evoluuciajs teorijas produceetu tehnologiju, piekaap akal.

Piekam dziivnieku un augu selekcija notikaas un par to jau sen zinaaja cilveece veel pirms Darvins bij evoluucijas teoriju publiceejis, taatad ET nav vajadziiga veixmiigai selekcijai


Tas kas tev buutu jaapieraada...

Ka ar random mutaaciju un naturaalo selekciju (vai dajebko citu) BEZ sapraatiigas aareeju "targetu" ievadiishanas sisteemaa, sisteema var nokonvergjeet paari saakotneeji ieliktajai informaacijai, taadeejaadi ieguustot jaunu informaaciju, nevis tuuneejot esosho vai zaudeejot esosho...

Evoluucijas teorijai buutu jaapieraada positivs information net gain / laika vieniibaa

Tas ir nav liela maaxla no redziigaam ziviim uztaisiit neredziigas zivis, kudii gruutaak ir no anemones uztaisiit zivi kas redz

Kaameer sho elementaaru atshkjiriibu starp makro un mikro evoluuciju nesapratiisi, taa arii maldiisies 3 priedees absoluuti ticot, ka chance/necessity var radiit dziiviibu.

Tieshi taapeec, ka es workoju IT industrijaa un redzu un zinu buutisko atshkjiriibu starp "jaunas informaacijas un funkciju rashanos sisteemaa" un "esoshaas informaacijas tooningu/zaudeeshanu" es neticeeshu Evoluucijas Teorijai, kaameer netiks nolikts uz galda shaads algoritms, kas speej radiit nanotehnologjisku molekulaarmashiinu nanomateriaalu aprakstoshus kjiimiskas sheemas, kas peec savas sarezhtjiitiibas paarspeej jebkuras civleeku radiitaas tehnologjijas, un shis algoritms darbosies bez apzinjas ievadiishanas.

Tad tas buus absoluuti globaals izraaviens cilveeces tehnologjijaas, ibo mums buus ieguuts algoritms, kas bez cilveeka liizdarbiibas speej radiit tehnologjijas, liidz kuraam cilveekam veel augt un augt
pich_
# Iesūtīts: 2011.01.10 15:24:26
ET apgalvo, ka cilvēks ir degradējies pērtiķis, vai ne?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.10 15:28:32
ET apgalvo, ka cilvēks ir degradējies pērtiķis, vai ne?

Kaareiz ET apgalvo, ka cilveeks ir atiistiijies uudenjradis no visuma saakumposma.

Viss kas ET jaapieraada, ka bez apzinjas inputa shaads process ir iespeejams pilnaa meeraa...

Nepietiek, ka tu uzraksti programmuljku kas maak uzgjenereet "Vasja Pupkins" uzrakstu, bet gan uzrakstiit progarmmuljku, kas no random nekaa maak uztaisiit sakariigu teikumu, un peec tam bez priekshaa teikshanas sho teikumnu transformeet par citiem interesantiem teikumiem, kur katrs naakamais arii ir jeegpilns.

Nu un kad shii niekoshanaas izbeigta, tad uzrakstiit programmuljku, kas speej ne tikai gudri teikumus gjenereet, bet speej uzgjenereet molekulaar mashiinu nanotehnologjisku proteiiinu sinteeze sheemu, kas darbojas un pati sevii satur sevis assemblaacijas un kopeeshanas instrukcijas...

Kursh no jums maak da kaut vai uzrakstiit programmu kas pati speej nokopeet savu kodu... tas taa pameegjiniet maajaas, lai izjustu shaada uzdevuma komplexitaati... Un peec tam pameegjiniet to pashu panaakt random celjaa. Shob sajustu...

Ij ceriiba, ka taapeec, ka tev doti 4i miljardi gadi, tu vari neiespeejamo padariit iespeejamu ir nekas vairaak kaa... ticiiba.
pich_
# Labojis pich_: 2011.01.10 15:39:21
Jošs Mulders

cik zinu, tad Darvins necentās noskaidrot pašus pirmssākumus. tas, ko viņš darīja- novēroja dažādas sugas un izskaidroja, kā tās evolūcijas ceļā ir radušās, no kurienes cēlušās, kādas ir radniecīgās sugas, kāpēc vienas sugas īpatņi evolucionē dažādos ceļos, ja nokļūst atšķirīgos klimatiskajos apstākļos utt
tad, kad es tev iedevu evolūcijas dzīvu piemēru- tev nederēja (nē nu es saprotu, ka national geographic tev nav nekāda autoritāte, un tāds sētas žurnāls vien ir, ne?...)
http://news.nationalgeographic.com/news/2010/09/100901-science-animals-evolution-australia-lizard-skink-live-birth-eggs/
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.10 15:41:22
ET nekur nekleimo, ka tā var pierādīt, to ko tu no tās prasi.

Pac tik gudri devi linkus, a izlasiit slabo?

Taa pati wikipeedija

One source of heritable variation is mutation, various types of which are passed on during the genetic recombination that happens at reproduction. Having occurred once, these changes can sometimes be passed on successfully to further generations, and may thus give rise to new variant traits in populations.

Luudzu... tieshi tas kleims...

Taatad... tiek apgalvots, ka MUTAACIJAS var buut SOURCE prieksh JAUNAAM (repsektiivi, nekur ieprieksh nekad nebijushaam) iipashiibaam populaacijaa. Teixim... redzes rashanaas, lidotspeeja, jauni orgaani, jaunas sisteemas...

Tobish... tas ir JAUNI ieraksti DNSaa...

Viens no augstaakmineetajiem linkiem empiiriski paarbauda un pieraada, ka geenu transfers NAV ticams source shaadaam iipashiibaam.

Taakaa... skaisti ir apgalvot, gruutaak shos apgalvojumus ir segt empiiriski un matemaatiski!

Bet tas nebija galvenais. Lūdzu, parādi kaut vai tuvu tik pat noderīgu pielietojamību ID.

Kriptograafija, Arheologjija, Kriminaalistika... klasiskais SETI@Home projekts ir tipisks ID paradigmas pielietojums.
Taalaak - biologjisko diversifikaaciju robezhu noteikshana, taadejaadi izskaidrojot kaapeec selekcionaars nevar rozi par aabeli izselekcioneet, lai arii abi ir no vienas dzimtas
Cits variants - ID jau ir piespiedusi paarskatiit Junk_DNA koncepciju un arvien vairaak tiek atklaats nekodeejosho DNS fragmentu noziime. Kaa arii ID liek uz DNS skatiities ar re-engineeringa metodologjiju, kas dod daudz vairaak rezutlaata, nekaa ja uz DNS skataas kaa random mutaaciju kopumu. Ibo Re-Engineeringa metodes paliidz atrast saistiitas funkcionalitaates... sisteemu redzeet kopumaa... to ko nespeej Evoluucijas Teorija, jo taa nevar izskaidrot kaa var dazhaados DNS regjionos notikties salaagotas savsatrpeeji nepiecieshamas mutaacijas, lai buutu konkreeta funkcionalitaate... ibo random ir random, tas nevar traapiit daudzaas vietaas vienlaiciigi tieshi taa kaa to vajag Taapat kaa tev visuma nepietiek resursu lai randomaa uzgjenereetu sho postu.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.10 15:42:16
Elementaardalinjas apvienojas atomaa.

Rodas jauna infa jeb ne?


Nee ibo infa par to kaa apvinoties atomaa ir jau pashaas elementaardaljinjaas...

A vot kaa shos atomus salikt taa lai rezultaats aizlidotu uz meenesi un atnaaktu apakalj, tur vajag ievadiit papildus infu sisteemaa.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.10 15:49:06
pich_

Un... tur ir DNS informaacijas net gains/ vai net loss?
Vai taa ir jaunas funkcijas ieguushana, vai esoshaas zaudeeshana?

Jo redz, jaaparaada, ka shai lizardu sugai shii fiicha nekad nav bijusi un tagad ir uzradusies



KPax.
# Iesūtīts: 2011.01.10 15:49:55
Još, ir iespaids, ka Tu pat neizlasi, ko raksta Tavs sarunu biedrs, bet vienkārši turpini pūst savā taurītē...

Ja Tev ātri kaut kas aizmirstās, pašķir, lūdzu, lapu atpakaļ un izlasi, kāds ir mans viedoklis par patiesību, pirms Tu apgalvo, ka es kaut ko "pilnībā izslēdzu". Tas, ko Tev mēģināju pateikt, ir tas, ka mums nav pamata domāt, ka pēc starta šāviena, ko dēvējam par Big Bang, gan mūsu visuma attīstībā, gan sekojoši arī bioloģiskās evolūcijas norisē, būtu iejaukušies jelkādi pārdabiski spēki. Neredzu iemeslu, kāpēc mūsu visuma un dzīvības evolūcijas process nevarētu tikt izsekots līdz Planka robežai. Tavs "likumi paši no sevis nerodas" ir kārtējā sprauga, kurā Tu centies paslēpt "programmētāju", tās ir elementāras antromorfisma ecēžas un, manuprāt, tikai laika jautājums, līdz arī šī sprauga tika aizvērta, kā daudzas citas iepriekš.

Tomēr, mums nav pieejama, no šodienas viedokļa pat tīri teorētiski, jelkāda informācija par notikumu attīstību pirms šīs robežas, pirms minētā Big Bang. Tā ka pilnībā izslēgt, piemēram, iespēju, ka mūsu visums ir eksperimenta rezultāts kādas superattīstītas civilizācijas fizikas laboratorijā mēs nevaram, bet uz šodienu šāds pieņēmums ir tīra spekulācija, jo pamatot, vismaz pagaidām, mēs to nevaram nekādi.

Tu pareizi esi uztvēris - visa starpība ir tajā, kam mēs uzticamies... Tāpēc mani daudz vairāk pārliecina ticīga zinātnieka, matemātiķa D.H. Bailey, kurš ir iedziļinājies arī ET un varbūtības attiecībās, teiktais, mani pārliecina Francis Collins, izbijuša neticīgā, bet tagad ticīga evaņģēlista un izcila ģenētiķa teiktais utt., nevis, atvaino, Dembskis, kurš pats saka: "I`m not and never have been in the business of offering a strict mathematical proof for the inability of material mechanisms to generate specified complexity".







Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.10 15:50:27
Ejam taalaak: Atomi apvienojas molekulaa - rodas jauna infa jeb ne?


Depends... ibo var veidot maaxliigas nebijushas molekulas tinkerojot, un ir molekulas kas rodas pashas no sevis balstoties atomu pashu esoshajaa infaa un energjijaas.

Tatad... dazhkaart nerodas, a dazhkaart, kad to ievada un sakombinee "nedabiigi", tad rodas...
pich_
# Iesūtīts: 2011.01.10 15:57:43
Jošs Mulders
Vai taa ir jaunas funkcijas ieguushana, vai esoshaas zaudeeshana?

kāda starpība? ET apraksta izmaiņas atkarībā no vides. tas, vai kaut kas tiek zaudēts/iegūts ir sekundārs.

tavs piemērs par zivīm, kas tumsā ir pazaudējušas acis, ir diezgan pastulbs. arī cilvēks ir zaudējis lielāko daļu apmatojuma, kāds tam bija agrāk, bet tas nenozīmē, ka evolūcijai ir jāieliek mīnusa zīme. tik pat labi baltais cilvēks ir zaudējis ādas pigmentāciju, pārceļoties tālāk no dienvidiem. vienkārši notiek izmaiņas atkarībā no vides.
starp citu- esi padomājis, kāpēc tev tās spalvas uz rokām?
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.10 16:00:56
Tas, ko Tev mēģināju pateikt, ir tas, ka mums nav pamata domāt, ka pēc starta šāviena, ko dēvējam par Big Bang, gan mūsu visuma attīstībā, gan sekojoši arī bioloģiskās evolūcijas norisē, būtu iejaukušies jelkādi pārdabiski spēki. Neredzu iemeslu, kāpēc mūsu visuma un dzīvības evolūcijas process nevarētu tikt izsekots līdz Planka robežai.

Nu okey. Ja neredzi, tad neredzi. Nevaru tak tevi piespiest redzeet. Es savukaart neredzu izksiadrojumu kaareiz shaadaam taadaam interesantaam lietaam. Un kad runa iet par shiem caurumiem, tad materiaalisti man dod izskaidrojumus, kuri nekvalificeejas par izskaidrojumiem... vismaz ne peec tiem pashiem kriteerijiem, kurus pashi materiaalisti uzstaada kad kluup virsuu teistiem. Taatad tas jau ir metafizisks jautaajums - ko kursh uztver par pietiekamu izskaidrojumu. Kad varam teikt, ka izzinja ir sasniegusi apmierinoshu rezultaatu. Ij ja runaajam par planka konstanteem, tad tu buusi pirmais, kas buus izskaidrojis kaapeec shii konstante ir tieshi taada un ne savaadaaka.

Tavs "likumi paši no sevis nerodas" ir kārtējā sprauga, kurā Tu centies paslēpt "programmētāju", tās ir elementāras antromorfisma ecēžas un, manuprāt, tikai laika jautājums, līdz arī šī sprauga tika aizvērta, kā daudzas citas iepriekš.

Nee tas ir normaals apgalvojums, kaa piemeeram ir apgalvojumi "Energjija nerodas un nezuud, bet paariet no viena staavoklja otraa" SHis apgalvojums izriet no noveerojumiem par visiem tiem gadiijumiem, kad tas taa ir. Tieshi taapat ir ar likumiem, visi zinaamie likumi nerodas pashi no sevis. Likums nav kazuaalais agjents, bet gan tikai apraksts kaa mateerija mijiedarbojas, tas pats nerada sho mijiedarbiibu. Tavs piegaajiens palaidiis garaam programmeetaaju pat tur kur vinjsh ir Ibo tu to izsleedz jau saknee...

Tā ka pilnībā izslēgt, piemēram, iespēju, ka mūsu visums ir eksperimenta rezultāts kādas superattīstītas civilizācijas fizikas laboratorijā mēs nevaram, bet uz šodienu šāds pieņēmums ir tīra spekulācija, jo pamatot, vismaz pagaidām, mēs to nevaram nekādi.

Juus nevarat, jo juus Inteligjentu kazuaalistiku kaa skaidrojumu mateerijas sakaartotiibai izlseedzat principaali. Mums gan nav probleemas peec mateerijas sakaartotiibas un sarezhtjiitiibas infereet intelektu kaa mateerijas sakaartotiibas ceeloni, ibo mums ir vismaz viens gadiijums - mees pashi - kad empiiriski var noveerot Intelekta ietekmi uz mateeriju, un taa atshkjiras kardinaali no taa, ko speej 4i zinaamie dabas speeki. Taatad... te pat nevajag nekaadas Okhama Shkjeeres... njemam zinamao un ar to opereejam, ja mateerijas sakaartotiibu tu nevari izskaidrot ar esoshajiem speekiem, tad mums ir Intelekts kaa veel viens kazuaalais ceelonis...
Kaapeec tev tik ljoti ir bail no Intelekta kaa mateerijas sakaartotiibas ceelonja?

Un vai tu tieshaam domaa, ka formaali noteikt atshkjriibu starp Inteligjenti dizaineetu sisteemu un sisteemu, kas radusies esosho speeku iedarbiibaa, nebuutu praktiska pielietojuma?

Nu taatad paliekam pie taa kuriem zinaatniekiem mees uzticamies. Tad jau laiks visu paraadiis, zinaatnee ir viens labums... agri vai veelu tomeer tie braalji raiti tiek pie sava patenta un agri vai veelu tomeer Einstheins speeja savu teoriju pieraadiit empiiriski Taakaa... mosh neskriesim vilcienam pa priekshu un pagaidiisim. Mans paredzeejums, muusu pashu muuzha laikaa redzeesim kaa Evoluucijas Teorija kaa paradigma sabruuk esosho pieraadiijumu priekshaa... liidziigi kaa iisaa laikaa Ptolemaju kosmologjija sabruka pretiim jaunajiem kosmologjiskajiem noveerojumiem.
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.10 16:01:39
Nu taatad - vai elementaardalinjaas ir infa par kristalu asiim un lenkjiem, teixim turmalina kristalaa? Par vinja kraasaam?

Jep... kristaals ir izreekjinaams no elementaardaljinjaam!
Koka karote - nea!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.10 16:01:39
Nu taatad - vai elementaardalinjaas ir infa par kristalu asiim un lenkjiem, teixim turmalina kristalaa? Par vinja kraasaam?

Jep... kristaals ir izreekjinaams no elementaardaljinjaam!
Koka karote - nea!
Jošs Mulders
# Iesūtīts: 2011.01.10 16:02:58

kāda starpība? ET apraksta izmaiņas atkarībā no vides. tas, vai kaut kas tiek zaudēts/iegūts ir sekundārs.


BUUTISKA

ET apgalvo, ka mutaaciju rezultaataa organisms var ieguut JAUNAS iipashiibas...

Taatad ET apgalvo, ka mutaacijas ir jaunas informaacijas avots...

Pameegjini kaadam programmeetaajam paardot ideju, ka random elektromagneetisks starojums uz datora cieto magneetisko disku ir labs veids, kaa esoshajaa softaa dabuut jaunas nebijushas fiichas
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 163 , pavisam kopa bijuši: 7475