pich_ 
|
Iesūtīts:
2010.08.20 09:15:01
Diezgan bieži kristieši savā starpā apspriež, ka tiksies debesīs. Lai apgalvojums būtu patiess, kristietim debesīs būs nepieciešama gan apziņa, gan atmiņa, lai varētu viens otru atcerēties un pasveicināt.
Tagad iedomāsimies situāciju- kristīgā ģimenē pēkšņi nomirst tēvs- vienīgais apgādnieks. Tēvs nokļūst paradīzē, un, ņemot vērā kristiešu apgalvojumus- viņš visu saprot un apzinās, ka viņa ģimene pārdzīvo traģēdiju, turklāt cietīs ļoti ilgi.
Jautājums- kā tēvs var justies laimīgs Paradīzē, ja viņš apzinās, ka visa viņa ģimene dzīvo sērās, turklāt pastāv iespēja, ka kāds nepārdzīvos traģēdiju un izdarīs pašnāvību. |
|
Aivars  |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:00:07
pich_
Noteikti arī tās ir iespējamas. Bet, cik nojaušams, dominējošās būs pozitīvās. |
danar  |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:03:30
pich_
Man ir macits kas nedaudz savadak.
Tas,ka visi cilveki kuri mirusi paslaik vienkarsi dus miera...atpusas,ja ta var teikt.Un tad,kad Kristus otreiz naks visi celsies augsa..ka ticiie..ta neticigie,naks tiesas prieksa...un tikai tad tiks skirots kur kurs nonaks.
Nu,ta..pati neesmu sikak petijusi,varbut kludos. |
pich_ |
# Labojis pich_: 2010.08.20 10:08:08
danar
visi guļ Ābrahama klēpī (tā pat, kā tas nabags, kam pirms nāves bagātnieks pameta kauliņus)? tā?
vienkarsi dus miera...atpusas
ja tu redzi kādu mirušo sapnī- vai tā ir paša mirušā darbība, vai arī tavas smadzenes pie tā vainojamas?
Aivars
Noteikti arī tās ir iespējamas. Bet, cik nojaušams, dominējošās būs pozitīvās.
tad jau dzīve debesīs ne ar ko neatšķirās no dzīves uz zemes (lai gan ticīgie uzsver, ka būs pavisam savādāk) |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:12:08
danar
Rakstos ir runāts gan par `dusēšanu`, taču vienlaikus tiek atklāts, ka arī mirušie dzīvo savu dzīvi. (Kaut vai skat, iepriekš minēto Atklāsmes grāmatas citātu)
Nevar tāpat aizmirst, ka topam aicināti būt `garīgā nomodā`, `celties augšā no miega`, un vietumis atgādināts, ka dzīve bez Kristus ir kā būt mirušam, kur saprotam, ka ir runa par dzīves kvalitāti, ne vienkārši parastu nomodu vai reanimācijas pieredzi. Tāpat `atdusa`, šķiet, vispirms saistās ar 7 dienas svētīšanu un `atdusēšanos no darbiem`.
Man tika mācīts, ka paradīze ir starpstāvoklis līdz augšāmcelšanai atjaunotā pasaulē, un cik Sv. Rakstos lasīts, tā arī izskatās. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:13:06
pich_
Nezinu, kur tu izlasi, ka neatškiras ? |
pich_ |
# Labojis pich_: 2010.08.20 10:15:55
Aivars
no emociju viedokļa. līdz šim uzskatīju (no ticīgo teiktā), ka Paradīze nozīmē 100% laimi, bet, ja tu saki, ka tomēr ir neliela iespēja uz dažiem darvas pilieniem, tad savādāk.
Man tika mācīts, ka paradīze ir starpstāvoklis līdz augšāmcelšanai atjaunotā pasaulē
vai tas starpstāvoklis, par ko tev mācīja, gadījumā nav tas pats katoļu purgatorijs? |
danar |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:20:39
pich_
Man mirusie reti kad nak sapnos...ja nak..nu tad nak...mazums ko nosapnoju.Ja es to visu nemtu pa pilnu,tad butu sajukusi prata.
Daudz neaizraujos ar sapnu tulkosanu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:22:19
pich_
1) Kas ir laime? Apātija? Bezrūpība? Taču jau ne!
Jēzus vārdi par `svētlaimīgajiem` rāda citu ainu.
2) Nē. Paradīze Rakstos ir minēta, un vārds nozīmē `dārzu`, kurā tā teikt ķēniņš rīko `dārza svētkus`, uzņemot savus viesus.
Purgatorijs ir koncepts, kas radies kaut kur viduslaikos, kā `laicīgā soda turpinājums` pirms ieiešanas paradīzē, un nav Rakstos pamatojams. |
Papucs  |
# Labojis Papucs: 2010.08.20 10:23:26
pich_
kāpēc jālūdz?
Lai viņiem būtu vieglāk.
Te, manuprāt, galvenā atšķirība luterāņu un katoļu pēcnāves uzskatos.
Lai vai cik cilvēks būtu ticīgs, labs un pieņemts Debesīs - cilvēks vēl ir ļoti netīrs ar šīs Zemes putekļiem, viņš jānomazgā.
Luterāņi uzskata, ka tas notiks vienā mirklī (vienā mirklī no cilvēka izkūpinās visus atlikušos sārņus), resp., nekas vēl nav zināms, viss kļūs redzams Tiesas dienā.
Katoļi uzskata, ka šis process notiek caur Šķīstītavu, un šis process ir visnotaļ sāpīgs - no cilvēka dvēseles dedzina laukā atlikušos sārņus. Un šī uguns nav vis elles uguns, bet gan Dieva Mīlestības uguns, resp., jau tagad ir apmēram zināms, kas nokļūs Debesīs. Šķīstītavā nav to, kuri nenokļūs. Bet Šķīstītavā vēl nav tiešas Dieva klātbūtnes visā savā Svētumā, bet kā miglā - lai nav par sāpīgu. |
Aivars |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:32:42
Papucs
Tā nu gan nav, ka luterāņu uzskatītu, ka nekas nav zināms 
"Ikviens,kas piesauc tā KUNGA vārdu tiks izglābts" - proti, Jēzus ir Glābējs, lai neviens kas tic uz Viņu nepazustu.
Cita lieta, ka teologi vēl ir diskutējuši par privāto tiesu un tādu kā publisko tiesu laiku beigās. Bet Rakstus lasot, šķiet, parādās ka pats `tiesas` jēdziens no dievbijīgajiem nav uztverts kā drauds, bet drīzāk taisnības pasludinājums un visas netaisnības izbeigšana. |
pich_ |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:38:53
Aivars
vai esi dzirdējis par gadījumiem, kad iet bojā cilvēks, un otra pusīte, nespēdama pārdzīvot traģēdiju- izdara pašnāvību? |
Papucs |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:41:42
Aivars
Super, beidzot skaidrs, kamdēļ Jona tā besījās!
Atliek tik piesaukt TĀ KUNGA vārdu , un Debesis garantētas!
 |
EzītisMiglā  |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:43:50
pich_
iet bojā cilvēks, un otra pusīte, nespēdama pārdzīvot traģēdiju- izdara pašnāvību
... vai - nezinu, kas ir ļaunāk - pārvēršas dzīvā mironī...  |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:46:27
Papucs
Atliek tik piesaukt TĀ KUNGA vārdu , un Debesis garantētas!
Šitas bija arī krišnaītiem un vēl kur citur dzirdēts - doma, kas ir klātesoša nāves brīdī, nosaka tālāko likteni pēc nāves. It kā vienkārši, jāatcerās tikai Dieva vārds, un tiksi paradīzē, bet nekā - reāli uzpeld viss tas, kas pats svarīgākais - savas pakaļas glābšana, domas par mantu, kas paliks uz zemes, par tuviniekiem, utt, utml - viss, kam ir reāla nozīme cilvēka dzīvē. |
danar |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:46:42
Aivars
Varbut vari vel kadu Bibeles vietu minet par Paradizi..ka starpstavokli...Nezinu isti kura vieta meklet.
Vai-miruso valstiba-nav starpstavoklis?(Sal.mac.9) |
pich_ |
# Labojis pich_: 2010.08.20 10:47:14
EzītisMiglā
es vairāk par pašnāvību, jo dēļ tās nonāk ellē.
tad kādas sajūtas ir tam pirmajam mirušajam- vai viņam ir vainas apziņa, ka dēļ viņa otra pusīte nonāca ellē? vai viņš sēro, kaut arī ir blakus Dievam? |
Papucs |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:49:04
Aivars
Tas nav zināms vairāk bija domāts, ka no malas skaidri nav zināms .
Katoļiem jau ar nav zināms , t.i., būtu zināms , ja būtu zināms, kuri tikuši Šķīstītavā. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:49:34
danar
kadu Bibeles vietu minet par Paradizi..ka starpstavokli...
Tā pati Atklāsme: "viņiem katram tika dotas baltas drēbes un sacīts, lai atdusas vēl īsu laiku". |
Aitiņa(katole)  |
# Labojis Aitiņa(katole): 2010.08.20 10:50:54
būtu labi tikt galā ar to apziņu, emocijām un stāvokli, kādā atrodamies pašlaik.
TUR nebūs ne vaidu,ne asaru, ne sāpes, ne nāve. ar to arī visus apsveicu un novēlu. skatīsim Dieva godību redzamā un tiešā veidā. |
EzītisMiglā |
# Iesūtīts: 2010.08.20 10:52:11
pich_
Nav jau gluži, ka viņa vainas dēļ tas otrais izdarīja pašnāvību.
Tomēr, te ir jautājums par to, ka vispār kāds tev tuvs cilvēks nonāk ellē. Vai, vēl plašāk - ka vispār kāds tur nonāk.
Protams, ja elle nav mūžīga, tad vēl nekas - tad apmēram kā cietuma ieslodzījums, kad radinieki beidzot sagaida iznākam no cietuma. |
:: Pievienot komentāru
|
