atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Aglona 2007
Ervīns
Iesūtīts: 2007.07.23 19:18:31
Drīz jau tukstoši katoļu piedalīsies svētceļojumā uz Aglonu, lai svinētu Sv.Jaunavas Marijas devessbraukšanas svētkus ar to kulmināciju 15. augustā.
Cik man ir zināms daudzi luterāņi piedalas šai pasakumā.
Gribētos uzklausīt kādu, kas jau ir bijis vai plano apmeklēt šo katoļiem svēto vietu šajos svētkos.
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
AutorsZiņas teksts
Mulders
# Iesūtīts: 2007.08.20 15:02:28
kaut... tieši tā! Pēteris bij liekuļojis...
Sākotnēji viņš savā ticībā un kristīgajā brīvībā normāli ēda, kā viņam arī Jopē bij vīzijā parādīts - ko Dievs šķīstījis, to neturi par nešķistu. Bet šeit Pēteris nobijās no jūdiem, tobiši tieši kā KLBīsti - kā nu es izskatīšos "savējo" acīs, šie padomās ka es baigais pagāns... un liekuļoja, tjipa, nē nē... es neesmu pagāns, redz kāds es jūds!
Pāvils viņam arī teica - apredjeļisj, tu pagāns vai jūds, nerausties kā punķis uz drāts.
Tad nu tu... ja uzskati, ka ietusēt ar RKB svētceļniekiem ir grēks, tad nedari tā. Esi konsekventa. Bet ļauj deprofundim u.c. kas patur savu ticību Dieva priekšā šķīstu, darīt pēc viņu brīvības un iet kopā ar citiem, lai tie tad redz viņu ticību un ka var būt ticīgs uz Kristu arī Mariju nepielūdzot.
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.08.20 15:23:59
a_masiks, oi toļi tu mani pārprati, toļi es kaut ko šķībi sarunāju!

Dzīvot nozīmē "existence Dieva tuvumā" (vai miesā, ja runa iet par šo pasauli)
Mirt, jeb nāve nozīmē "existence prom no Dieva tuvuma" (vai prom no miesas, ja runa iet par šo pasauli)
Existence ir existence... tb "būt" "ir", tas ko ikdienā mēs arī saprotam ar existenci... laigan vispār jau baigi plašā un filosofiskā tēma.

Teoloģiski - existēt nozīmē "būt". Neexistēt nozīmē - nebūt vispār nedz tālu nedz tuvu no Dieva.
Tātad existē tikai tas, ko Dievs radījis, tas kas neexistē par to mēs pat nespējam domāt, jo ja tu ko domā, tas existē vismaz tavās domās.

Kaut kā tā! Pieņemu, ka par existences jēdzienu vispār var taisī veselu tēmu un pat tad neizsmelsim to, manuprāt filosofi daudz šķēpus lauž.

Tapēc teicu "existēt un dzīvot" nav sinonīmi. Dzīve un Nāve ir existences formas teoloģijā.
kaut..
# Labojis kaut..: 2007.08.20 15:28:47
Mulder! ak šausmas.. nu lai tač iet kur vēlas.. es tikai pateicu savu viedokli!!! nu ko varu darīt, ka Tu to uztvēri kā pavēli vai ko citu..

un kas notiks ka notiek otrādi? Vai tad Meinarda dienas dievkalpojums tam nav ritīgs pierādījums(forma)? ne smakas no luteriskās vienkāršības(tas ka Evaņģēliju dzied ir normāli, jo senāk tā darīja).... bet parādi lūdzu kura LRKB draudze ir ņēmusi piemēru no LELB??? m?
(nu re redaktoram atkal būs ko dzēst ārā )

<Komentārs no malas> Un kāpēc gan redaktoram šo būtu jādzēš?
Komentars no iekšas -> Tāpēc ka šādi ļoti līdzīgi teksti tiks dzēsti ja nemaldos 2 ja ne 3 reizes!!!
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.08.20 15:40:36
a_masiks, nē neizlaiž.
Fiziskā nāve/dzīve ir nevis Dieva tuvums, bet atrašanās miesā. No kristīgā viedokļa tā vispār tāda pseido nāve vien ir. Drīzāk vairāk tas attiecās ar atrašanos šajā pasaulē/dimensijā vai neatrašanos.

Ja tu pameditēsi un atcerēsies valodnieciskas idiomas, redzēsi ka arī ikdienas valodā "miris" ne reti nozīmē "ir prom no..."
"Miris mūsu Valstij" - mēdz teikt par valsts ndoevējiem. "Miris savam brālim" - nozīmē, ka ar brāli nav nekādu attiecību! Tb miris norāda uz kaut kādu būtisku sienu, šķērsli!
Arī Rakstos līdzībā par pazudušo dēlu Tēvs saka "Šis mans dēls bija miris, un nu ir dzīvs tapis" lai arī runa iet tikai par dēla attiexmi pret tēvu un savu ģimeni!
Tu labāk rakstus sapratīsi, ja paturēsi šo biblisko nāves un miršanas izpratni.

A bet par to garīgo dzīvi un existenci tu pareizi saprati. Kristieši arī ir Dieva tuvumā, lai arī nespēj to redzēt ar savām miesīgajām acīm, bet satver to ticībā. Jeb citādi sakot - redz ar ticības gara acīm. Raksti arī par to bieži runā, ka būtībā šī pasaule ir kā plīvurs, kas aizsedz Kristiešu īsteno stāvokli. Tiek solīts, ka laiku beigās tas tiks paņemts nost un mēs ieraudzīsim kur mēs esam īstenībā.
Šī pasaule ir kā projicēts sapnis, kas izbeigsies reiz un tad arī redzēs, kur tu esi nonācis. Kristiešiem ir apsolīta Paradīze, jo viņi ir Kristū un ar Kristu savienoti, un Kristus ir pie Dieva!
Mulders
# Labojis Mulders: 2007.08.20 16:28:49
a_masiks, fiziskā nāve kā jau teicu ir aiziešana no fiziskā ķermeņa, šīs pasaules pamešana, zinātniski sakot - pāreja jaunā existences formā, vidē, dimensijā (pasvītro ko vēlies).
Ja šo dzīvi varētu arpakstīt kā brauna kustību putekļiem, tad pēc nāves tu tiec "izšauts mūžībā" tb izsmērēts pa to vektoru kuru tu ieņēmi šajā pasaulē. Jeb izsakoties matemātiski, no laicīgā pārej pārlaicīgajā, kur tava būtība definējās ar laicīgā vektora projekciju mūžībā.
Tamdēļ tas ir būtisks, jo tu tiec fixēts šajā mūžības vektorā... Izsakos es tā lai tev apmēram skaidrs būtu, tas var nebūt teoloģiski korekti. bet tas attēlo to principālo atšķirību kamdēļ mēs mācām ka pēc nāves šo stāvokli vairs nevar mainīt!
Pats saproti, ka nav svarīgi vai tava novirze no normas ir 1mm vai 1m, pareizinot to ar bezgalību, rezultāts ir bezgalība un novirze ir mūžīga! Tamdēļ vienīgā cerība ir palikt uz tā vektora, kas ir novilkts jau priekš mums - Kristus Jēzus. Ebreju vēstule par to interesanti izsakās: Lasi:
Ebr 6
19 Tā mums ir par drošu un stipru dvēseles enkuru, kas sniedzas iekšā aiz priekškara,
20 kur Jēzus par mums iegājis kā ceļvedis, kļūdams uz mūžiem par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas.
---
Tā kaut kā!
Protams, es tev nevaru visu sīki un smalki izstāstīt par pēcnāves dzīvi, galu galā neesmu to empīriski izbaudījis, stāstu tik cik man dots izprast no Rakstiem un Baznīctēviem.
Raksti arī speciāli īpaši nenodarbojas ar viņpasaules topogrāfiju, jo galu galā svarīgi ir šajā dzīvē paspēt pie Kristus pieķerties, pēc tam jau razborkas būs tāpat!
Svarīgi ka Raksti ir vienisprātis, ka šī dzīve ir tas laiks, kas mums atvēlēts! Glābts cilvēks var tapt pāris sekundēs, bet mums doti gadu desmiti! Baznīca šo pasauli un laiku sauc par Žēlastības laiku, kad Dievs žēlīgi atlik tiesas spriedumu, žēlīgi gaida savus bērnus atgriežamies.
Jeb rakstu valodā runājot, pagaidām nezāle kopā ar labību vēl aug. Pļauja vēl nav pienākusi!
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.08.21 10:09:05
Es te mazliet vēlreiz pārlasīju Lutera traktātu par Formula Missae. Un tur tiešām rakstīts - Evaņģēlija dziedājums. Luteriskā vienkāršībā.
Vai kādam no cieši luturiem nav ienācis prātā, ka draudžu ļaudis pie RKB meklē kādu garīgu barību, ko LELB vai KLB vai racionālais luterisms kā iestādījumi tiem nevar vai negrib nodrošināt?
Varbūt vajadzētu pajautāt - kāpēc iet uz Aglonu, ko meklē? Un paskatīties, kas pietrūkst draudžu darbā, Bībeles studijās, sadraudzībā - nevis mētāt teoloģiskus dubļus?
indriķis
# Labojis indriķis: 2007.08.24 14:11:12
Neaizmirsīsim ka RKB piedāvājumu vislabāk apmierina RKB pats, bet LELB prokatolisms ir vien ievads RKB, caur kuru nestiprinātas dvēseles taisnā ceļā dodas uz RKB.
P.S. Nesen klausījos kādu evaņģēlija dziedājumu LELB un teikšu - sliktākais katoļu piemērs - maigā RKB priesteru balstiņa...u.t.t. Nūģīgi.
deprofundis
# Iesūtīts: 2007.08.25 00:57:14
Zaur, paldies.
varbūt nepareizi teikt "garīgu barību", garīgā barība ir Dzīvības maize, Kristus.
tas, kā pietrūkst cieši lukturiem, ir "vingrināšanās dievbijībā", Pāvila vārdiem runājot. "Mieram tuvu" grāmatiņas, ko ik rītu palasīt un ik vakaru. un pat kauns par to kādam sūdzēties, jo tā it kā būtu katra personiskā darīšana, bet šis nu ir tas punkts, kur lukturi tiek pamesti vieni savā ceļā.
kaut..
# Iesūtīts: 2007.08.25 01:07:42
Vai kādam no cieši luturiem nav ienācis prātā, ka draudžu ļaudis pie RKB meklē kādu garīgu barību, ko LELB vai KLB vai racionālais luterisms kā iestādījumi tiem nevar vai negrib nodrošināt?

Zaur, un ko vēl Tu gribi piedāvāt labāku par Dieva Vārdu ? efektīvāku vidi kur to interesantāk uzklausīt, bet var gadīties ka cilvēks nevis nāk Dieva Vārdu klausīties, bet gan to vidi baudīt... ļoti bīstami!!! ļoti...!!!
kaut..
# Labojis kaut..: 2007.08.25 01:12:45
indriķi un nepiesienies dziedājumiem... mūsu draudzē Vakarēdina iestādīšanas vārdus piemēram dzied!!!
kā jau teicu agrāk kaut kur diskusijā šī ir ļoti sena tradīcija dziedāt runājamo tekstu gan Evaņģēliju, gan Psalmus.... dažviet to piekopa praktisku iemeslu dēļ, jo lielajās baznīcās bija liela akustika un runātu vārdu bija neiespējami uztvert/sadzirdēt!!! jo mikrafoni nebija!!!
Balss
# Iesūtīts: 2007.08.25 08:49:54
Kaut kā neesmu lasījusi, ka Jēzus jelkad kādu savu stāstu vai līdzību būtu dziedājis... Vai Luters ir mūsu guru, kas mehāniski jākopē? Ja viņš, kā no katoļu tradīcijas nācis, turpināja tās pašas formas, vai tām būtu jābūt saistošām arī mums šodien? Vēl jo vairāk, ja dziedāšanai baznīcā reiz bija gluži tehniski, akustiski iemesli?
deprofundis
# Iesūtīts: 2007.08.25 10:27:04
no katoļu tradīcijas?! katoļu tradīcija radās brīdī, kad no tās atšķēlās luturi
indriķis
# Labojis indriķis: 2007.08.25 12:21:11
kaut.. , ja labi dzied, tad labi, bet ja kā kastrāts, tad nav labi. Luterāņi dzied stiprā balsī, bet katoļi kā dāmu hormonus saēdušies.
Balss
# Iesūtīts: 2007.08.25 12:22:14
Kāpēc vispār evaņģēlijs jādzied!?
vilks
# Iesūtīts: 2007.08.25 16:27:28
Deprofundis
līdzīgas (bet ne identiskas) `mieram tuvu` grāmatiņām ir Bībeles Draugu Līgas izdotās `Piezīmes Bībeli lasot`. Ļoti labs izdevums. Tā ka luterāņi,kas vēlas ko tādu,mēdz lasīt arī to.
Bet piekrītu Zaurim,ka cilvēki mēdz staigāt uz dažādām vietām un meklēt ko citu tāpēc,ka viņi ne vienmēr vajadzīgo atrod/māk atrast savā draudzē.
Andis Atvars [84.237.179.170]
# Iesūtīts: 2007.08.25 18:56:40
... luterāņi- luturi- ļutauši...
Labi, ka laicīgi sāku lasīt, jo iespējams pēc pāris lpp. jau tiešām Foruma dalībnieki būs pilnīgi iejutušies pasaku varoņu tēlos un tad nu tiešām būtu problēmas ko saprast.
Man vakar iznāca pabūt katoļu bērēs... izvadīja no baznīcas... atmosfēra bija tiešām laba un sāku jau domāt, vai man nevajadzētu mainīt viedokli par katoļiem, kad sākās- ar tukšām rokām Dieva priekšā... svētā tagad būs debesīs un tā tagad aizlūgs un rūpēsies par palicējiem- nu pilnīgi priesteris aizbrauca auzās...
Priesteris dziedāja labi... varbūt vilka uz operas solistu, lai balsi padarītu plašāku un spēcīgāku tiek upurēts teksts, bet tā citādi neatbilda Indriķa aprakstam, bet nu tā atbilžu dziedāšana bija žēlīga. Man radās iespaids, ka katoļi vispār neprot dziedāt.
Piezīmes Bībeli lasot
Man arī ir pāris eksemplāri mājās, bet priekš sevis neko tajā jaunu neatradu, tādēļ nelasu.
Andis Atvars [84.237.179.170]
# Iesūtīts: 2007.08.25 18:57:41
Tad jau labāk lasīt Bībeli.
Tiem, kas ko nevar atrast luterismā, varbūt nevajag mocīties un sevi par nez kādiem pārliecinātiem luterāņiem deklarēt, bet sakravāt mantiņas un pārvākties pie katoļiem, pareizticīgiem, harizmātiem u.t.t. Visa tā liturģijas “uzlabošana” tiek veikta tikai, lai kāds “pārliecināts luterānis” varētu justies kā pie katoļiem, pareizticīgiem. Un lai man pamēģina kāds pārliecināt, ka tā nav.
lēnprātīgais
# Iesūtīts: 2007.08.25 22:04:03
Andis Atvars [84.237.179.170], kāds labums būs no tā, ka daudzi sakravās savas mantiņas un pārvāksies pie katoļiem, pareizticīgiem, harismatiem u.t.t.? Vai tas ir tik neiespējami visus šādus novirzienus integrēt luteriskajā baznīcā?
Mirga
# Iesūtīts: 2007.08.25 22:29:42
Tiešām, kāpēc pašu draudzē nesanākt kopā un nepadomāt, kas ir būtiskais svētceļojumā (ja tā nav pati Aglona), kas ir tas, kā trūkst parastajā ikdienā un pēc kā ilgojamies, kā jau Zaurs un arī deprofundis ieminējās. Vai ne tas, īsi sakot: redzēt Vārdu īstenojamies savā dzīvē, dzenoties pēc svētas dzīves ?

Ienāca prātā viena praktiska iespēja sākumam: Pa divi vai vairākiem iet drusku citāda veida svētceļojumā, proti, apmeklējot savas draudzes locekļus viņu mājās, cik vien tas dažās dienās iespējams, visu citu noliekot un atstājot un neko neprasot un nesagaidot.
Tā tad: būt ceļā kopā ar ticības brāli/māsu, mācīties redzēt un ‘pieredzēt’ šo otru ilgākā laika sprīdī, un tajā pašā laikā ieskatīties arī sevī. Laukos tā varētu būt īsta ceļošana, bet kāpēc ne arī pilsētā? Lūgšanai, pārdomām, pat dziesmai vienmēr atradīsies iespēja. Un tad sastaptie cilvēki, - nekad nevar zināt, kas tur viss var pavērties, sākot no vienkāršas vajadzības pēc palīdzības līdz pilnīgi neparedzamam. –
Un tā varbūt arī ceļot un stiprinot savu draudzi?
Andis Atvars [84.237.179.170]
# Iesūtīts: 2007.08.26 11:37:54
kāds labums būs no tā, ka daudzi sakravās savas mantiņas un pārvāksies pie katoļiem, pareizticīgiem, harismatiem u.t.t.?
lēnprātīgais
VIENPRĀTĪBA un SASKAŅA. Izejot no šīm divām varbūt LELB beidzot spētu sākt pildīt to misiju, ko Dievs tai ir uzticējis, bet tā kā tai fabulā par vēzi, gulbi un līdaku (?), kur katrs velk vezumu uz savu pusi.
Mirga
Tiešām labs un kristīgs priekšlikums- pavicināt cirvi pie malkas grēdas, padakšot sienu, pasvīst mēslu talkā vai kartupeļu vagā. Varu iedomāties kādas vakarā būs pilsētnieku rociņas, kuras neko fizisku nav darījušas. Tiešām svētīgs svētceļojums caur fizisku piepūli!
<< . 1 . 2 . 3 . 4 . 5 . 6 . 7 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 45 , pavisam kopa bijuši: 1217