atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Jauniesi un baznica!
Valerija
Iesūtīts: 2007.01.02 11:18:14
Kāpēc jaunatnes lielāka daļa noraidoši attiecas pret baznīcu?Ludzu,palidziet rast atbildi uz so jautajumu!
. 1 . 2 . >>
AutorsZiņas teksts
Skolnieks
# Iesūtīts: 2007.01.06 18:47:51
Manuprāt, tāpēc, ka pasaules piedāvājumi viņiem šķiet kārdinošāki. Bet nu vecais teiciens: "Ne jau viss ir zelts, kas spīd."
Mulders
# Iesūtīts: 2007.01.06 21:15:30
Kad tas taa nav bijis?
Balss
# Iesūtīts: 2007.01.07 14:47:53
Gan pasaules kārdinājumi, gan tomēr, tomēr - arī senatnīgās formas. Manuprāt, augstbaznīcas liturģija neatbilst mūsdienu cilvēka izpratnes un izjūtu stāvoklim. Arī man tā ir diezgan attāla, varbūt tāpēc, ka manā bērnībā daudzu cienītais, izcilais mūsu draudzes mācītājs liturģiju nedziedāja. Nesen ienākušie citu konfesiju elementi - klanīšanās, lūgšanas dziedāšana, kas parasti skan stiepti un nedabīgi... vismaz mani tas atgrūž, lai gan neesmu tīnis...
kuplaste [81.198.129.114]
# Iesūtīts: 2007.01.07 16:09:04
Augstajai liturģijai nav ne vainas! Skāde gan sanāk draudzēs, kuras to nespēj vilkt. Dziedāta lūgšana ir skaista un neikdienišķa, klanīšanās & citas izdarības jauniešiem problēmas nerada - gluži otrādi, ja to veselīgi pasniedz, viss notiek ar prieku. Dumji, ja mācītājs kaut ko darās, nepaskaidrojot, priekš kam. Tad jau dievkalpojums dažam principā var paiet pa tukšo. Kad lūdz, jāzin kam un kāpēc? Kad dzied, tāpat. Kad klanās, ne jau vingrojot. Mani māc pamatīgas aizdomas, vai draudzēs pietiekami tiek skaidrots dievkalpojumā notiekošais tā, lai tas kļūtu personiski? Es pat nedomāju, ka jaunieši ir tik atdalāmi no kopējās Miesas, ka viņiem jāpiedāvā kas īpašs. Viņi paši tīri labi organizējas, ja gribas savādāk. Tikai, jāļauj viņiem ticēt!
Svilpaste
# Iesūtīts: 2007.01.08 19:24:38
Kas viņiem neļauj ticēt, kuplaste?
uplaste [81.198.129.114]
# Iesūtīts: 2007.01.08 19:55:13
Es domāju, jaunieši spēj gan ticēt, gan kalpot, gan kā bērni, gan kā pieauguši. Varbūt, ka tāda speciāla jauniešošana atņem iespēju pilnvērtīgi draudzei piederēt. Tas ir, arī ar atbildību kopējās draudzes lietās. Moš i kļūdos? Mani jaunieši pazaudējas, draudzē īsti neiekļauti. Skumstu, tamdēļ, kopā ar Valeriju!
kuplaste [81.198.129.114]
# Iesūtīts: 2007.01.08 19:56:37
Bet, mans niks tomēr nav mainījies!
Mirga
# Iesūtīts: 2007.01.09 13:02:29
Jā, patiesi - vai draudzes locekļi, kas vairs nav bērni, būtu jāšķiro vecumu grupās?
Eņģeļu Marķīze
# Iesūtīts: 2007.01.09 13:59:07
Mana līdzšinējā pieredze rāda, ka baznīcā un draudzē ienākušos jauniešus bieži vien atbaida visos krēslos "iesēdējušās" vecās tantiņas, kuras ar dažām kristīgi izteiksmīgām replikām šos draudzēm tik ļoti vajdzīgos jauniešus mutiski izsper ārā no baznīcas kā šampānieša korķus. Pēc šādām pieredzēm, daļa jauniešu pat nedomā vairs skatīties uz baznīcas pusi. Arī t.s. jauniešu grupas atsevišķās draudzēs tādēļ arī iznīkst.
Piekritīšu arī tiem, kas teica - visu, kas baznīcā un draudzē notiek vajag izskaidrot. Citādāk paiet vismaz gads, kamēr tā īsti iebrauc baznīcas rituālos.
Svilpaste
# Iesūtīts: 2007.01.09 22:57:05
Kur Bībelē ir pamatota draudzes dalīšana: "jauniešos", "iesēdējušās tantiņās" un tamlīdzīgi- kur tad draudzes sadraudzība, vienprātība?
então vilkasuns
# Iesūtīts: 2007.01.10 13:05:12
tur jau tā nelaime, ka Bībelē tā nav pamatota. Bet dzīvē tā ir.
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.01.11 11:59:28
1) par jauniešiem. Pirmkārt domāju - mūzika. Otrkārt - liturģijas neskaidrošana pietiekamā daudzumā. Treškārt - vispārluteriskais **** racionālisms, kas noliedz mistisku pieredzi.
2) par vecāko paaudzi (sauksim viņus tā) - tos jau īsti nevar mainīt, jo kur iesēdušies - tur sēž; ko par pareizu atzīst - to atzīs līdz savai nāves stundai. Diemžēl. Tāpēc drīzāk ir jauniešiem jāskaidro, ka tā gadās, ka šnācējtantes pastāv, un vienīgais veids, kā ar tām tikt galā ir neņemt viņas galvā.
3) par atsevišķām jauniešu grupām... tām dažā ziņā jāpastāv, bet ne atsevišķos dievkalpojumos. Jauniešiem vajag savus darbus, ko darīt, līdzaudžus, ar ko runāt un tā. Jo draudze jau arī visa visu vienmēr kopā nedara.
Mirga
# Labojis Mirga: 2007.01.11 13:39:30
Zaurs
Un ja Tu tagad par savu 2) punktu padomātu drusku ‘kristīgi’?
Man liekas, te ir skarts kāds ļoti būtisks un sāpīgs jautājums visā sabiedrībā un arī draudzē: cilvēka cieņa.
Rakstos par to ir ļoti daudz runāts. Piemēram, Rom. 12.
- Mācīties skatīties Jēzus acīm. - Vai tas varbūt nebūtu saistoši arī jauniešu gaišām galvām un sirdīm?
Svilpaste
# Labojis Svilpaste: 2007.01.11 14:12:09
Zaur! Tad es no Tevis sapratu, ka pašreizējā litruģija ir vairāk orientēta uz veciem ļaudīm? Kāpēc tā? Vai LELB būtu veco ļaužu kopa? Vai jaunieši tik ļoti ir orientēti uz misticismu?
Eņģeļu Marķīze
# Iesūtīts: 2007.01.11 17:33:01
Mirga
Es domāju, ka Zaurs par otro punktu domā gandrīz pareizi. Šņācējtantes ir un vienmēr būs. Un jauniešiem kas kalpo draudzēs cieņa un cilvēkmīlestība nav jāmāca, jo tā viņus pilda pār-pārēm. Viņi vienmēr labprāt iet pie vecajiem ļaudīm utt. Esmu pabijusi draudzēs kurās vecākā paaudze ļoti mīl un vienmēr slavina jauniešu darbu. Un ir nācies pabūt arī draudzēs, kur tantiņas tūlīt kladzina kā vistiņas, kā padzird par jauniešiem.
Tieši vecākajai paaudzei vajadzētu mācīt cieņu pret jauniešiem, kaut arī viņi uzvedībā un ģērbšanās stilā ne vienmēr atbilst vispārpieņemtajam.
Savukārt Svilpastei ieteiktu pabraukāties pa mazākajām lauku draudzēm un papētīt kāda ir % attiecība starp vecajiem cilvēkiem un jauniešiem. Tas tikai Rīgā un lielākajās pilsētās šķiet, ka baznīcās ir daudz jauniešu.
Sieva
# Iesūtīts: 2007.01.14 01:57:24
Kas pietrūkst luterāņu kopībai, ka daļu jauniešu pievelk pareizticība? Mistiskā dievpieredze? Tāda, kādas nav luterāņu dievkalpojumos? Citiem liekas piederīgāka, viņu izjūtai atbilstošāka atbrīvotā, modernā jauno draudžu slavēšana un neformālā dievkalpojuma norise.
Zaurs
# Iesūtīts: 2007.01.19 20:33:00
>>Svilpaste, Mirga

Redz, nelaime jau ar šņācejtantēm ir, ka viņas nav izdomātas, bet reālas. Un lai, ja viņām tā labāk. reizēm jauniesa grēks ir tikai tas, ka viņam/ai nav pāri 60 - ar to pietiek, lai vienkārši sīki kasītos, kamēr jaunietis ir prom.

par liturģiju... domāju, ka tā nav ne uz vienu orientēta, izņemot to Kungu. Ja viņu mazliet vairāk skaidrotu un ļautu sajust (jā, jā, sajust, kas racionāliem luterāņiem tā pagrūti),jaunieši arī tā netriektos uz pareizticību (un pēc tam nebūtu nelaimīgi, tur savu vietu neatraduši).

Atsaucoties uz seno sakāmvārdu par zāles zaļumu - zāle ir patiesi zaļa arī luteriskajā baznīcā, tikai varbūt jānomaina brilles.

Mirga
# Iesūtīts: 2007.01.20 22:00:43
Un tomēr es domāju, ka draudzē nebūs ne tādu „tanšu”, ne arī tādu „neiespējamu jauniešu”. Pirmkārt jau tāpēc, ka katrs viens, vecs vai jauns, ir Dieva radīts un mīlēts. Ja tas tomēr tā parādās, tad patiesais iemesls vēl jāmeklē, jo tāpat kā jautājums par cilvēka cieņu ir aktuāls visos vecumos, tā arī mācīties un jaunu skatījumu gūt Dieva skolā var kā jaunos gados, tā arī 60 gadu vecumā, kas taču ir vēl aktīvās dzīves posms, un tāpat nav izslēgts 90 gadu vecumā.
Bailey
# Iesūtīts: 2007.01.22 21:26:59
Mana atbilde uz jautajumu "Kāpēc jaunatnes lielāka daļa noraidoši attiecas pret baznīcu?" ir sekojosa. Tas ir taapeec ka jaunatnei nepatiiki justies vainiigiem par lietaam ko vini dara. Vai nu taa buutu dzersana, smeekesana, narkotiku lietoshana vai kas cits...Jaunieshiem patiik dariit lietas spontaani un kaa angliski teiktu " DO whatever feels good without feeling sorry for it". Jaunieshi zin ka Dievam taadas lietas nav pa praatam un vini grib buut taalaak no Vina lai viniem nebuutu taa vainas sajuuta ko dazreiz bazniica var viniem dot...Jaunieshi domaa ka bazniica tikai vinus tiesaas bet patiesiibaa jau bazniica grib tikai paliidzeet un tuvinaat pie Dieva
Balss
# Iesūtīts: 2007.01.24 02:37:33
Bailey Nu, tad jau tas pats grēka jautājums vien ir! Bet tāpat kā pieaugušajiem vai vecajiem, arī jauniešiem kādreiz pienāk brīdis ieklausīties sevī. Un kas notiek tad? Bēgšana izpriecās, seksā, alkoholā, narkotikās, depresijā? Tad ir labi, ja kāds cits jaunietis var paņemt otru pie rokas un parādīt - tur, baznīcā, es atradu mieru un tiku atbrīvots no visa sliktā, ļaunā, kas manī bija krājies...
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 28 , pavisam kopa bijuši: 33526