atpakaļ uz mājaslapu
E-pasts:  Parole: atcerēties mani reģistrētiesaizmirsu parolimeklēt
Diskusijas Par dažādiem jautājumiem Komerciālisms
vasara
Iesūtīts: 2007.06.29 10:59:31
Pēc pēdējās sinodes lēmumiem šķiet, ka LELB sāk kļūt pārāk komerciāla struktūra.
<< . 1 . 2 . 3 . >>
AutorsZiņas teksts
jānis
# Labojis jānis: 2007.06.29 15:38:53
Labi kad ir viedokļi.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.06.29 15:56:04
Sēžu un domāju. A kā var izmērīt cik komerciāla ir struktūra? Ja runā par naduas lietām, tad esam komerciāli. Ja par to klusējam, tad atkal kaut ko slēpjam un droši vien esam merkantīli žmogas.
Ehh labi bij Jeruzālemē, visi visu pārdeva, naudu sanesa un nolika pie apustuļu kājām. A bet šmaucējus iznesa ar kājām pa priekšu! Gribat tādu sistēmu?
Balss
# Iesūtīts: 2007.06.29 18:16:42
vasara Labs ir, lai mazo draudžu mācītāji mirst badā, lai izput visi izdevumi, lai nenotiek jauniešu darbs, dziesmu grāmatas, nometnes, lai draudžu īpašumi aizaug ar latvāņiem! Tad visi būsim svēti un tīri un naudai klāt nebūsim skārušies...
eksperts
# Labojis eksperts: 2007.06.30 10:06:37
Ir aizdomīgi, ka draudžu mācītāju apgāde ar dāsnajām algām paredzēta vien nieka 10.gadus un tas no īpašumiem, kuri ir krāti gadu simtu-s. Katrai centralizētai atalgošanai , kurām draudzes atvēl savus īpašumus, kuri taču nenāk klāt, jābūt beztermiņa, citādi pasākuma jēga ir baltiem diegiem šūta. Ja naudu ir paredzēts vairot caur investīciju fondiem, tad jau tā netiks vienkārši notērēta, bet pēc 10. gadiem virsvaldei un bīskapiem būs milzīga nauda bez apgrūtinājuma - tālākas tās piesaistes un izlietošanas draudžu mācītāju algām. Izskatās, ka gudrāk rīkosies draudzes , kas nogaidīs un pietaupīs sev savus īpašumus. Draudžu īpašumu juridiskā pasargātība no valsts puses var pasargāt no virsvaldes apetītes.
Balss
# Iesūtīts: 2007.06.30 11:31:58
eksperts Vai nu tu nebiji sinodē vai konsultācijās vai arī nevēlies zināt skaidri parādīto plānu? LELB neplāno pāriet uz Vācijai vai citam lielajām Baznīcām līdzīgu modeli ar centralizētu atalgojuma sistēmu, jo tai ir pārāk daudz trūkumu. Šī sistēma ir domāta kā atbalsts, kā kruķi slimniekam atveseļošanās periodā. Kamēr draudzes apzinās un iemācās atrast iespējas pašas uzturēt savus mācītājus (varbūt kooperējoties ar citām draudzēm), tikmēr 10 gadus nāks šī stute no Virsvaldes kopīgi veidotajiem līdzekļiem, atbalstam pakāpeniski samazinoties. Un atbrīvotie līdzekļi tiks novirzīti gan misijas darbam, gan plašākam un kvalitatīvākam bērnu un jauniešu darbam, kas ir labākais ieguldījume, ko vien Baznīca var veikt - pielikt visas pūles uzrunāt cilvēkus ar Dieva vēsti tajā laikā, kad viņi ir visatvērtākie patiesībai!
eksperts
# Labojis eksperts: 2007.06.30 14:07:11
Tātad mācītāju, kas ir jebkuras Baznīcas pīlāri, centralizētai algošanai ir daudz trūkumu, bet 10.gados atbrīvot draudzes no trešdaļas īpašumu - nav problēmu! Tas ir pietiekami globāls pasākums, lai to neuzskatītu par kruķi slimniekam, bet vai nu beztermiņa labumu Baznīcai kopumā, vai ieguvumu veikliem darboņiem. Kāpēc tad šo naudu ieguldīt misijas darbam, gan plašākam un kvalitatīvākam bērnu un jauniešu darbam, kurš prasa daudz mazākus līdzekļus, jo to veic šī darba entuziasti, nekā Baznīcas profesionāļu garīdznieku algošanai. Kāpēc draudzēm vispār būtu kaut kas jāiemācās un jāapzinās , izņemot Dieva lūgšanu, ja viņas varas pilnvaras un finansu resursus būs deleģējušas virsvaldei, kapitulam un bīskapiem kā profesionāļiem ,kuriem būtu jārūpējas par šiem jautājumiem ne tikai īstermiņā, bet beztermiņā. Baznīcas mācītāju atalgošanas risinājumu nodēvēt par kruķi slimiem vien ir ko vērts - tas izsaka daža attieksmi pret saviem mācītājiem salīdzinājumā ar nebeidzamo cieņu pret bīskapiem un citiem augstākstāvošajiem. Secinājums ir viens.Pie šādas jautājuma nostādnes par pagaidu risinājumu tālredzīgākajām draudzēm nekas cits neatliks kā ignorēt aicinājumus atbrīvoties no 1/3 īpašumu un domāt pašām par savu mācītāju algošanu. Tomēr jāpatur prātā, ka īstermiņā vēlēto draudžu padomju cilvēkiem var būt gluži vienalga par tālāko darbību ar draudžu īpašumiem, jo viņiem, pretstatā virsvaldei nav ilgtermiņa materiālās ieinteresētības šajā jautājumā.
Balss
# Iesūtīts: 2007.06.30 15:26:40
eksperts
!)centralizētai algošanai ir daudz trūkumu Jā, tas noved pie ierēdniecībai līdzīgas situācijas, kad alga nāk neatkarīgi no atdeves. Kā padomju laika pārdevējām. Tu nevis nespēj, bet acīmredzot, negribi saprast šīs reformas principus. Draudzēm IR jārūpējas par saviem mācītājiem. Kamēr tās to vēl nespēj, tikmēr pārējās draudzes visas kopā nāk šīm mazajām draudzēm palīgā, līdz kamēr tās to ar laiku spēs - varbūt saliekot kopā galvas un spēkus ar stiprākām kaimiņu draudzēm.
2)Vai tu pats esi gadu desmitiem strādājis kā entuziasts, upurēdams savu laiku un enerģiju un ieguldot savus līdzekļus, piem., svētdienas skolas darbā? Cik ilgi tu tādus upurus vari no cilvēka, kam ir arī savs maizes darbs un ģimenes dzīve, vari sagaidīt? Tāpēc ir domāts tos līdzekļus, kas pakāpeniski atbrīvosies no mācītāju algu fonda, pārlikt ilgtermiņa darbam citām baznīcas darba vajadzībām. Piem., kā iztikt un kur dzīvot tiem pensionētajiem mācītājiem, kas visu mūžu ir dzīvojuši draudžu namos? Varbūt būtu jābūvē kāds dzīvokļu nams šiem mācītājiem?
Merlins
# Labojis Merlins: 2007.06.30 16:25:40
ekspert, kas konkrēti tev devis iemeslu teikt, ka baznīcas virsvaldē strādā "veikli darboņi", lasi - blēži, zagļi un pašlabuma meklētāji? Pats esi tajā bijis un krāpis un zadzis, ka tik labi zini?

Jo-majo, nu kas LELBā vēlēšanas ir par nolādētu burvju rituālu? Iznāk, ka, ievēlot labu mācītāju par prāvestu, viņš uz burvju mājienu pārvēršas par blēdi un zagli? Un sinodei vēl lielāks lāsta spēks - kā ievēl kādu par bīskapu, tā šis pārtop par pašu antikristu!

Tava ekspertīze ir kā trollim pasakā. Šis bija virs ēdamgalda pakāris uzrakstu "Ēst tu dabūsi rīt", un katru rītu to parādīja kalpiem, kas nāca brokastīs. Jā, jā, draudzes kļūs apzinīgas un maksās mācītājiem vairāk, bet rīt. Šodien sēž uz miljoniem vērtiem īpašumiem, mācītājam maksā simt latu mēnesī, bet rīt varbūt mainīs domas. Tā lai ir mācītāja cerība. Kam tad te ir tā kruķainā attieksme pret mācītājiem - draudzēm, kas tur savus mācītājus badā, vai virsvaldei, kas vismaz mēģina kaut ko darīt, lai viņu stāvokli uzlabotu?

Tātad tu aicini ignorēt sinodes lēmumus? Tādi jau ir tie sinodālisma pravieši. Kad vajag sinodāļiem glaimot un viņu lepnību uzkūdīt, tad saka no tribīnes "Augstā Sinode", bet kad tā pieņem lēmumu, kas nav pa prātam, tad uzreiz ir muļķā sinode, vai ne?

Turklāt tu palaidi garām, ka algu projekts nav tik daudz vajadzīgs bagāto draudžu mācītājiem, bet nabadzīgo, kurām to ienesīgo īpašumu nav. Tavs aicinājums mantīgajām draudzēm ignorēt savstarpējās palīdzības projektu un "tālredzīgi" parūpēties pašām par sevi, ir tāda paša tikuma izpausme kā "agapes" mielasti, kur bagātie atnāca pirmie, apēda un izdzēra visu, ko bija sanesuši, bet trūcīgie kalpi un vergi, kas varēja atnākt tikai pēc darba, palika tukšā kā vienmēr. Kurš tad te ir tas savtīgais ierāvējs - virsvalde, kam vismaz ienāk prātā trūcīgās draudzes un mācītāji, vai tāds eksperts, kam interesē tikai parūpēties par sevi?
eksperts
# Iesūtīts: 2007.06.30 17:04:32
Balss un merlina iebildes liecina, ka esmu aizskāris kādu zemūdens tecējumu. Mans aizrādījums bija, ka draudzēm ir izdevīgi atbrīvoties no īpašumiem, ja tas ilgtermiņā, ne nieka 10.gadus palīdz draudžu mācītāju atalgojumam. Kāpēc virsvalde bija tik nadzīga pieprasīt tai deleģēt varu citos aspektos uz sinodes un draudžu rēķina, bet šai jautājumā tā ir apbrīnojami konsekventa - nauda jāmaksā draudzēm. Pateicīgais komandēšanas un disciplinēšanas darbs- virsvaldei, bet nepateicīgais - izdevumi, draudzēm. Kāpēc pēc 10.gadiem būtu jālauž centralizētas algošanas kārtība un jāatgriežas pie esošā haosa, ja to veiksmīgi var lietot arī turpmāk.
Merlins
# Iesūtīts: 2007.06.30 17:23:14
ekspert , ja prasītu man, tad nav jālauž pēc 10 gadiem. Kā jau te viens iepriekš teica, pamatalga no ziedotajiem īpašumiem būtu jānodrošina beztermiņā. Draudzēm vajadzētu spēt kompensēt inflāciju. Bet ja pēc 10 gadiem draudzes spētu pašas tikt galā un vairāk maksāt - jo labāk. Tad atbrīvojušos naudu varēs izmantot citur. Man ienāk prātā, ka evaņģēlija sludināšanā. Tev ienāk prātā, ka pašlabuma meklēšanai. Katram savs, jeb no sirds pilnības mute runā. Atšķirība starp mums laikam ir tā, ka man visur spokojas godīgi cilvēki, bet tev visur - blēži.
Merlins
# Iesūtīts: 2007.06.30 17:27:44
He, šitas ekspertu paņēmiens man būs jāiemācās! Ja kāds man turpmāk kaut ko iebildīs, es teikšu - AHĀ!!! Esmu aizskāris zemūdens tecējumu! Redz, kur tā blēdība slēpjas!
politika.lv [78.84.123.72]
# Iesūtīts: 2007.07.02 11:37:58
Kurš gan negribēs nopirkt gabaliņu dzimtenes. Ja vien turas naudiņa, tad to var viscaur dabūt bez pārlieka grūtuma. Un vēl vieglāk ir gabaliņu dzimtenes pārdot. Sevišķi, ja tas gabaliņš skaists. Staburags, ja vien nebūtu laikus noslīcināts, nu ietu no rokas rokā. Dzimteni var gandrīz brīvi pirkt un pārdot katrā vietā
respublika.lv [78.84.123.72]
# Iesūtīts: 2007.07.02 11:39:08
labojums:
luteranis to bezalga [195.122.30.197]
# Iesūtīts: 2007.07.02 13:05:13
Par svarkiem varetu jautai daudziem macitajiem vispirms, kapec vini ir sada situacija un vai neko nevareja mainit ........ bet tas jau lai paliek uz katra pasas sirdsapzinas.

Pazudusa dela lidziba nav isti vieta, jo ja tik loti kads macitajs sagrekojas vinu vienkrais atlaiz ne pienem ar atplestam rokam velreiz.

"Bet visi ticīgie turējās kopā, un viss tiem bija kopīgs;"

Nez tie macitaji, kas pardeva draudzu ipasumus senak ari mantu dalija ar citam draudzem

Runa vienkarsi sai gadijuma ir par socialo taisnigumu un atbildibu
ar skatu nakotne, lai nav ta ka maksas algas dalai macitaju mazas raudzes un tie turpinas neko nedarit un tiks notralliunata ari si citu draudzu uzkarata manta.
Mulders
# Iesūtīts: 2007.07.02 13:11:00
luteranis, vienvārdsakot ftopku tās draudzes, kas nevar uzturēt mācītājus?
jānis
# Labojis jānis: 2007.07.03 19:22:22
Mulder
Bet kāpēc ir jāuzbāžas ar kristietību. Kristieša un mācītāja pienākums pasludināt evaņģēliju. Ja ir interesenti proti ja Svētais Gars uzrunā un rodas jautājumi un vēlme darboties, kā arī ir dziļāka interese mācītājs izskaidro, palīdz un ja vajag organizē - ja nav... .
Aktīvu darbību vajag tur, kur ir augošas draudzes. Ir draudzes, kur katru gadu iesvētās daudz cilvēku, bet kopējais draudzes skaits nemainīgs. Vienam mācītājam ir zināms skaits draudzes locekļu, kurus var "kvalitatīvi" apkalpot. Varbūt šeit jāpievērš lielāka uzmanība. Varbūt mācītāji no lauku draudzes var nākt palīgā pilsētas mācītājiem - uz pusslodzi. Pie viena veidosies sadraudzība ar šo lauku draudzi. Un gan jau būs arī lielāka šī iztrūkstošā alga. Vajadzīgas ir attiecības!!!!!!!!!!!!!
luteranis to mulder [195.122.30.197]
# Iesūtīts: 2007.07.04 10:25:03
vienvārdsakot ftopku tās draudzes, kas nevar uzturet macitajus. es ta neteiktu. vienkarsi jabut ari kadam mehanismam kas izlidzsvaro kaut vai algas un macitaja noslogpojumu atkariba no draudzes lieluma un pa so lielako slodzi piemeram varetu but piemaksas un draudzes pasas ari varetu ja iespejams un butu velelsanas vel veikt macitajiem piemaksas. Un noteikti butu jabut macitaju darbibas novertejumam ikgadu, kas ari ietvertu atalgojuma lieluma izvertejumu. pec principa ja strada labi maksa labi , ja slikti tad ari maksa mazak
Mulders
# Iesūtīts: 2007.07.04 10:42:38
luterānis, viss jau kedās, tak ticību nerada mācītājs... tākā novērtējums sanāks tāds... cilvēku vērtējums Svētā Gara darbam!
Bet labi labi, skaldu matus, sapratu jau tavu domu! Nu un šī izlīdzināšana arī manuprāt parādās tajos 30% ne? Kam bija, tas netapa bagāts, kam nebija, tas netapa nabags. Skaidrs, ka bagātie būs sarūguši un neliekuļošu, es nav apmierināts, ka arī manai draudzei jakobi būtu 30% jāliek kopējā katlā. Tak galu beigās par ko runa... par ērtībām vai par cilvēku pestīšanu?
eksperts
# Iesūtīts: 2007.07.04 10:49:30
Un noteikti butu jabut macitaju darbibas novertejumam ikgadu, kas ari ietvertu atalgojuma lieluma izvertejumu. pec principa ja strada labi maksa labi , ja slikti tad ari maksa mazak
Ļoti bīstams veids, kā vērtēt mācītāja darbu. Katrai draudzei un apdzīvotai vietai ir sava garīga priekšvēsture, kas kavē vai veicina vietējās draudzes izaugsmi. Zinu mācītāju, kuram nācās atstumt pie malas iepriekšējo draudzes aktīvu, lai varētu sekmīgi kalpot draudzē, jo draudzes vadībā bija izveidojies savdabīgs ciklisks periods attiecībā pret saviem mācītājiem - sākumā pārspīlētas simpātijas, kuras nomaina nepatika un vēlme no viņa atbrīvoties. Beidzās gan ar to, ka šo mācītāju konsistorija atcēla no draudzes, jo nianses šai specifiskajā situācijā tā nebija saskatījusi.
Atalgojuma piesaiste darba novērtējumam var radīt arī tādu nevēlamu parādību kā "Potjomkina sādžu būvēšanu", proti, nebeidzamu aktivitāšu -sākot ar tējas vakariem un beidzot ar Miss N. draudze vēlēšanām, lai sapelnītu lielāku algu. Man ir zināma draudze, kuras mācītājs ir meistars šādās lietās un cilvēkiem no malas var likties, ka draudze zeļ un plaukst, bet patiesībā draudze nīkuļo.
Tāpat, cik nav bijis gadījumu, kad draudze stāv un krīt par savu mācītāju, bet Rīgas kungiem ir citādi uzskati.
luteranis to eksperts [195.122.30.197]
# Iesūtīts: 2007.07.04 15:09:33
Protams katrai lietai ir savas neanses un negativas puses, bet piemeram valsti ierednu darbs ari tiek vertets, kapec garidznieciba butu neaizskarama govs, kuras darbu neviens neka nevertetu tik maksatu. Un mana uztvere labak lai ir 100 tejas vakarai ar mazu garigo piepildijumu neka visa draudze nedela viens dievkalpojums svetdiena.
<< . 1 . 2 . 3 . >>
Tēma ir slēgta, jūs nevarat iesūtīt komentārus

 Lapas redaktors:redaktors@lelb.lv; Copyright © 2006 LELB, created by MB Studija
Šajā stundā bijuši 52 , pavisam kopa bijuši: 2662